aizklabināties
aizklabināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizklabinos | aizklabināmies | aizklabinājos | aizklabinājāmies | aizklabināšos | aizklabināsimies |
| 2. pers. | aizklabinies | aizklabināties | aizklabinājies | aizklabinājāties | aizklabināsies | aizklabināsieties, aizklabināsities |
| 3. pers. | aizklabinās | aizklabinājās | aizklabināsies | |||
Pavēles izteiksme: aizklabinies (vsk. 2. pers.), aizklabinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklabinoties (tag.), aizklabināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklabinātos
Vajadzības izteiksme: jāaizklabinās
1.Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; (biežāk) ieklabināties.
2.apvidvārds Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klakstot līdzīgi liekajiem zobiem veča mutē, pa sliedēm aizklabinājās vagoni, tad dīzelis izsprauslāja melnus dūmus, kuri aprija gaidošos pasažierus, kas uz perona stāvēja ar mugursomām un makšķerēm, un piena sievas ar lielām nešļavām.
- Bet atkal jau pirksti aizklabinājās ne tajā virzienā.