aizklabēt
aizklabēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizklabu | aizklabam | aizklabēju | aizklabējām | aizklabēšu | aizklabēsim |
| 2. pers. | aizklabi | aizklabat | aizklabēji | aizklabējāt | aizklabēsi | aizklabēsiet, aizklabēsit |
| 3. pers. | aizklab | aizklabēja | aizklabēs | |||
Pavēles izteiksme: aizklabi (vsk. 2. pers.), aizklabiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklabot (tag.), aizklabēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklabētu
Vajadzības izteiksme: jāaizklab
1.Klabot attālināties.
2.apvidvārds Sākt klabēt, ieklabēties.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zirgu pakavi aizklabēja pa tilta baļķiem.
- Garām aizklabēja vēl viens trolejbuss.
- Tieši no šī paaugstinājuma virsotnes visērtāk bija vērot tālumā ritmiski aizklabošos vilcienus un daudzkrāsainos rieta mākoņus virs Liedes kalniem.
- Kad lejā pa ielu aizklab ormaņa rati, kad kaut kur ierejas suns, kad pilsētas dārzā iedziedas iereibis puisis, kad zem grīdas skrabinās pele.
- Tā es sēdēju pie datora, dzirdot, kā tālumā aizčīkst austeru ratiņi, aizklab papēži, tikai baznīca iezvanās joprojām blakus, es sēdēju un meklēju Mārcim mītu.