aiztrīsēt
aiztrīsēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aiztrīsu | aiztrīsam | aiztrīsēju | aiztrīsējām | aiztrīsēšu | aiztrīsēsim |
2. pers. | aiztrīsi | aiztrīsat | aiztrīsēji | aiztrīsējāt | aiztrīsēsi | aiztrīsēsiet, aiztrīsēsit |
3. pers. | aiztrīs | aiztrīsēja | aiztrīsēs |
Pavēles izteiksme: aiztrīsi (vsk. 2. pers.), aiztrīsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztrīsot (tag.), aiztrīsēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztrīsētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztrīs
1.Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties.
2.Trīsot attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un lai textiņu lasot viņa krūtīs kaut kas viegli aiztrīs, lai viņa acīs sariešas sentimentāls raudiens...
- Tu – aiztrīsošā sidrabstīga,
- No viņas dvēslēs aiztrīs daža stīga,
- Lai vēl aiztrīs kokles stīga,
- Eināra sirds aiztrīsēja.