uzgrūt
uzgrūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgrūstu | uzgrūstam | uzgruvu | uzgruvām | uzgrūšu | uzgrūsim |
| 2. pers. | uzgrūsti | uzgrūstat | uzgruvi | uzgruvāt | uzgrūsi | uzgrūsiet, uzgrūsit |
| 3. pers. | uzgrūst | uzgruva | uzgrūs | |||
Pavēles izteiksme: uzgrūsti (vsk. 2. pers.), uzgrūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgrūstot (tag.), uzgrūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgrūtu
Vajadzības izteiksme: jāuzgrūst
Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Draugi man ir jauki, bet savas problēmas viņiem negribu uzgrūst.
- Bet, kā jau teicu, man negribas citiem uzgrūst savas problēmas.
- Brūkot vienai no pagalmā izraktās tranšejas malām, vīrietim virsū uzgruva zeme.
- "Policija sāka man uzgrūst papīrus, kuros es atzīstu iesaistīšanos slepkavībā.
- Vienīgais risinājums ir bērniem uzgrūst maskas, uzpurņus...