uzgrūst
uzgrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgrūžu | uzgrūžam | uzgrūdu | uzgrūdām | uzgrūdīšu | uzgrūdīsim |
| 2. pers. | uzgrūd | uzgrūžat | uzgrūdi | uzgrūdāt | uzgrūdīsi | uzgrūdīsiet, uzgrūdīsit |
| 3. pers. | uzgrūž | uzgrūda | uzgrūdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzgrūd (vsk. 2. pers.), uzgrūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgrūžot (tag.), uzgrūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgrūstu
Vajadzības izteiksme: jāuzgrūž
1.Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
2.Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
2.1.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
3.sarunvaloda Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
Stabili vārdu savienojumiUzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla). Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla).
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)2. Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu
- Uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — sagādāt (kādam) ko nepatīkamu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šeit valsts vairs nebūs vainīga, jo visa atbildība uzgrūsta pašvaldībām.
- un to, vai vainu par ieilgušo iepirkumu politiķi vēlas uzgrūst viņam.
- Galu galā visu uzgrūdīs pašām skolām, un tās arī atrisinās.
- Nelabi ierēcies, uzgrūdu kucei virsū krēsla paliekas un izspruku gaitenī.
- Kāpēc vienmēr tos pašus draņķīgākos darbus uzgrūž nabaga zaldātiem?