izšķilties
izšķilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšķiļos | izšķiļamies | izšķīlos | izšķīlāmies | izšķilšos | izšķilsimies |
| 2. pers. | izšķilies | izšķiļaties | izšķīlies | izšķīlāties | izšķilsies | izšķilsieties, izšķilsities |
| 3. pers. | izšķiļas | izšķīlās | izšķilsies | |||
Pavēles izteiksme: izšķilies (vsk. 2. pers.), izšķilieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšķiļoties (tag.), izšķilšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšķiltos
Vajadzības izteiksme: jāizšķiļas
1.Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
1.1.Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
2.Refl. → izšķilt1; tikt izšķiltam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir nostabilizējusies tad, kad visi piena zobi ir izšķīlušies.
- Katrs apakšējais zobs izšķiļas pirms pretējā zoba augšžoklī, izņemot premolārus.
- Vēlākais pēc divām nedēļām izšķiļas kāpuri, kas izgrauž caurumus ābolos.
- Vai tikko izšķīlies pusaudzis, atbraucis uz Rīgu dzīvot, sācis studēt
- Izšķīlušies no olām iet cāļi uz skolu - ar gladiolām!»