atķērkt
atķērkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atķērcu | atķērcam | atķērcu | atķērcām | atķērkšu | atķērksim |
| 2. pers. | atķērc | atķērcat | atķērci | atķērcāt | atķērksi | atķērksiet, atķērksit |
| 3. pers. | atķērc | atķērca | atķērks | |||
Pavēles izteiksme: atķērc (vsk. 2. pers.), atķērciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atķērcot (tag.), atķērkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atķērktu
Vajadzības izteiksme: jāatķērc
1.Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
1.1.sarunvaloda, transitīvs Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nē, – Krillebergas jaunkundze atķērca.
- Ja šī publika te tiešām ko domā, tad viņa domā, ka Ibsens jau ir pats viens no tiem ļaunprātīgajiem rakstniekiem, kas visu melnu tēlo, - ir tas krauklis, kas nelaimi atķērc, kas pats pie visas nelaimes vainīgs.