Paplašinātā meklēšana

Meklējam ies.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (50):

Atrasts skaidrojumos (9999):

memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
prikolotsja "Pierakstīties".
gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
traduttore, traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
(ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
ielīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
lorbakāties (Ar valodu) niekoties
aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties
saklesīties (ātri) saklesēties
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
(skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
likties gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
(ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur)
(ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
(iz)vicināt dūres (iz)kauties
steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties
pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt
(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
(ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
(ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
(ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku)
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
mulēt (No)spiest, (no)berzt
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
aizģist (Pēkšņi) atcerēties
(runāties) zem četrām acīm (runāties) divatā
(aiz)iet postā (Sa)bojāties
(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
likties gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā
prosekūcija (tiesas) vajāšana
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
atminēt [atcerēties]{s:744}
atminēt [atcerēties]{s:745}
atminēt [atminēties]{s:743}
autobuss [Autotransporta līdzeklis]{s:2543}, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai
sērstības [Ciemošanās]{e:57082}, [viesošanās]{e:57083}
gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
ilgot [Ilgoties]{s:159}.
gult [klāties]{n:2}
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
lasts 60 pūru auzu vai iesala.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
ā pas ā, paskaties taču!
divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies")
gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
atgarozēties Abstrahēties
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna
etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis
seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām
acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma
heteradenoma Adenoma, kas radusies audos, kuros normāli nav dziedzeru
Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
adjektivizēties Adjektivēties
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt)
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
adverbiēties Adverbializēties
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
sbirri agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
agroties Agri nogatavoties
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
dzirū Aicinājums govīm padzerties
Lēnām pa tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot)
Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
citēt aicināt ierasties sapulcē, tiesā
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
aizsaukt Aicināt, likt ierasties
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā)
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
paairēties Airējot pavirzīties
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
irties Airējot virzīties (kurp); airēties
airēties Airējot virzīties (kurp); irties
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
aizairēties Airējoties attālināties
apairēties Airēties apkārt
atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ)
aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
mājas aita aitu suga ("Ovis aries")
badmire aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
badmiris aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
sadirt aiz noguruma sarauties
zvaikstīties aiz slinkuma apkārt mētāties
sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
aizaairēties Aizairēties
aizairēt Aizairēties
daairēties Aizairēties, pieairēties
aizamesties Aizāķēties
dasakabināties Aizāķēties
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
melst Aizaugt, piesērēt
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
pabēgties Aizbēgt, patverties
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
aizplenderēt Aizblandīties
nosajaukties Aizblandīties
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
aizabļauties Aizbļauties
aizgrandīties aizbraukt kratoties
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizbrāzt Aizbrāzties
aizgraut Aizbrāzties, skanēt
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
aizabultēties Aizbultēties
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
aizadambēties Aizdambēties
nodambēties Aizdambēties
nodurties Aizdambēties
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu)
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizjādelēties Aizdauzīties
aizklaņģēt Aizdauzīties
aizkleņģēt Aizdauzīties
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
aizadegties Aizdegties
iekveldoties Aizdegties, uzliesmot
aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
risonuķ Aizdomīgi skatīties
smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt
murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka
aizlingot Aizdoties
aizšaudīties Aizdoties
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā
aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu)
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās)
aizmalties Aizdoties, aizdauzīties
aizlinot Aizdoties, aizdiet
aizmaisīties aizdoties, nozust
aizadrāzties Aizdrāzties
aizdrāzt Aizdrāzties
aiznesties Aizdrāzties
nodugot Aizduļķoties
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
aizaelsties Aizelsties
dusulēt Aizelsties
pārelsties Aizelsties
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku)
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību
konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
aizgāzelēt Aizgāzelēties
aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot
aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties
aizgrīļot Aizgrīļoties
aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties
aizagulēties Aizgulēties
aizčučāties Aizgulēties
aizčučēties Aizgulēties
dasagulēties Aizgulēties
aizgult Aizgulties
aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
aiznākt aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu)
aizjārēt aiziet ālējoties, plosoties
aprikties aiziet aplam, apmaldīties
aizmīņāties aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu
aizrozīties aiziet gāzelēdamies (un lēnām)
aizšļaukāties aiziet goroties
aizsluburot aiziet klūpot, ļogoties
aizstierēt aiziet pastaigājoties
aizdīdīties aiziet plosoties
aizblozīties aiziet prom lēni gāzelējoties
aizvadīties aiziet prom, pārvākties ar visu mantu
aizkumuļot aiziet saliekušamies, streipuļojot
aizšmignēt aiziet smejoties
aizčamdīties aiziet taustoties
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
aizberēties aiziet, aizdoties prom
aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
aizsūdīt aiziet, aizsteigties
aizļepatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
aizļēpatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
aizkustēties aiziet, aizvirzīties
aizbozēt aiziet, atspiežoties uz nūjas
aizstorēt aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm
aizkūjāt aiziet, balstoties uz nūjas
aizdiedelēt aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt
aizperdeļot aiziet, nikni rājoties
aizkosāt aiziet, nošķiroties (no citiem)
aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
aizpekelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni)
aizklambāt aiziet, streipuļojot, grīļojoties
aizļumēt aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām
aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizsiērēt aiziet; pastaigājoties aiziet
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss
aizkacēties Aizkabināties
aizkāsīt Aizkāsēties
opsomenoreja Aizkavējusies menstruācija
aizakavēties Aizkavēties
aizamarudzīties Aizkavēties
tormoziķ Aizkavēties
tormozīt Aizkavēties
sasadzīties Aizkavēties (par darbiem)
apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi
aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā
aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam
aiztrukt Aizkavēties, uzturēties
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties
aizaplēsties Aizklāties ar ko
aizšausties Aizklāties, aizsegties
viepties Aizklāties, maskēties
aizklengot Aizklejot, aizblandīties
aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties
aizmauties Aizklīst, aizdauzīties
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.)
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm)
aizsvelties Aizkrist, aizgāzties
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
savalkstīties aizķerties
aizaķerties Aizķerties
daķerties Aizķerties
kabelēties Aizķerties
kabīties Aizķerties
klemmēt Aizķerties
aizmesties Aizķerties (1)
pacipt Aizķerties (1)
aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju)
aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko)
aizklemmēties Aizķerties, iesprūst
piekabināties Aizķerties, pieķerties
ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt
aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties
aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties
aizalavīties Aizlavīties
palavīties Aizlavīties
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku)
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
aizlidināt Aizlidināties
aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties
norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
aizaliekties Aizliekties
aizsliekties Aizliekties (1)
aizlikt Aizlikties
aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties
aizviņģot Aizlocīties
noluncīties Aizlocīties projām
saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
aizamaldīties Aizmaldīties
damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai)
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
aizaloties Aizmaldīties, aizklīst
aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur
aizlāboties Aizmānīties
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko)
aizvirst Aizmesties
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist
mikņīties Aizmesties, aizķerties
aizrast Aizmirst, atradināties, atrast
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
izskriet no prāta aizmirsties
gaist no miņas aizmirsties
aizšauties Aizmirsties
izkūpēt Aizmirsties
mirsties Aizmirsties
izkūpēt no galvas aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu
paņemt uz atdevām aizņemties
aizajemties Aizņemties
aizlienēt Aizņemties
aizpumpēt Aizņemties
aizpumpēties Aizņemties
aizsist Aizņemties
aiztapināt Aizņemties
iztapināt Aizņemties
laicīt Aizņemties
lonēt Aizņemties
nolienēt Aizņemties
palienēt Aizņemties
prihvatizēt Aizņemties
tapināt Aizņemties
pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu
satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu)
žicīt Aizņemties (no kāda)
izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
(ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem
piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem
piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem
pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu
kakerēties Aizņemties, diedelēt
ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
(ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
aizspiest Aizņemties; piesavināties
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies
piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām
sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem
aizplezdināties Aizplivināties
aizplidināties Aizplivināties
purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām)
aiztarkšķēties Aizpļāpāties
aizapogāties Aizpogāties
zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
norūķēt Aizrādīt, bārties
fanot Aizrauties (ar ko)
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu
aizrēķināties Aizrauties rēķinot
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
palikt bez desām aizrautīgi smieties
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
aizarīties Aizrīties
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt
aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu
aizsāpēt Aizsāpēties
aizfantazēties Aizsapņoties
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
aizastāvēties Aizsargāties
atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties
atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt
aizkubināties Aizsegties
umpt Aizsērēt, aizsprostoties
aizaugt Aizsērēt, piepildīties
aizasēsties Aizsēsties
aizsēst Aizsēsties
brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties
apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties
palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt
aizkūvēt Aizskriet plosoties
aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot
aizkniebt Aizskriet, aizsteigties
aizlēkt Aizskriet, aizsteigties
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm
aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizsmaržot Aizsmaržoties
aizsmelgt Aizsmelgties
aizgližināt Aizsmērēt, piesmērēt
piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties
aizsnaust Aizsnausties
aizsniekties Aizsniegties
dasasniegties Aizsniegties
uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
aizmērkšt Aizspiest
aizņiebt Aizspiest
aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem
aizsprausties Aizspraukties
aizsprūst Aizspriesties
aizspiesties Aizspriesties (1)
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizspundēties Aizsprostoties
noštopēties Aizsprostoties
sasaspraislāties Aizsprostoties
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties
aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties
štapēties Aizsprūst, aizsprostoties
maiņa aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2)
aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība
nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties
aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā
vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par
ērpēties Aizstāvēties
atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku
gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest
sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā)
aizaskubināties Aizsteigties
aizkasīt Aizsteigties
aizķest Aizsteigties
aizkrutēt Aizsteigties
aizmitrīt Aizsteigties
aizpucēt Aizsteigties
aizsnāt Aizsteigties
aizsukāt Aizsteigties
aizžiglot Aizsteigties
aizsteigt Aizsteigties (1)
aizsteigt Aizsteigties (2)
aizplīst Aizsteigties (nicīgi)
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem
aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot
aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizleksīt Aizsteigties prom
aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri)
aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.)
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.)
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt
aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties
aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties
aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties
aizvantēt Aizsviest, aizmest
aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt
aizsvelpties Aizsvilpties
aizsvilināties Aizsvilties
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu)
aizataisīties Aiztaisīties
aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku)
aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties
aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet
dašaut Aiztraukties
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
aiztrīcēt Aiztrīcēties
aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties
aizatupties Aiztupties
aiztupt Aiztupties
retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
iesprauslāties Aizturēti iesmieties
iesprausloties Aizturēti iesmieties
nosprauslāties Aizturēti nosmieties
nosprausloties Aizturēti nosmieties
smurkšēt Aizturēti smieties
sprauslāt Aizturēti smieties
sprauslot Aizturēti smieties
spurgt Aizturēti smieties
triekšt Aizturēti smieties
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra
aizklūgāt Aizvazāties
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties
aizvirināties Aizvērties
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu)
sasamiegties Aizvērties (par acīm)
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu)
sasarausties Aizvērties (par ziediem)
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā)
jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu)
aizluncināt Aizvilināt luncinoties
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
aizdalbīt Aizvilkties
apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt
nolempēt Aizvilkties, aizvazāties
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem)
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā)
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem)
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni)
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
aizčūskoties Aizvīties
aizstigt Aizvīties
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties
aizstrīķēt Aizziest
aiztraipīt Aizziest
aiztreipt Aizziest
aizzaidīt Aizziest
aizpickāt Aizziest (ar māliem)
aizziepēt Aizziest ar ziepēt
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi)
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt
aizsmērēt Aizziest, aiztriept
nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu
aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem
aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi
aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi
aiztept Aizziest, sasmērēt
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas
fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts
hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās
barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas
blūzga Akots, atlobījusies āda
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
zvinguļot Ākstīgi uzvesties
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
ākšķoties Ākstīties
āvīties Ākstīties
mokškoties Ākstīties
mošķīties Ākstīties
pērtiķoties Ākstīties
uovētīs Ākstīties
vākstīties Ākstīties
žārbīties Ākstīties
žārgoties Ākstīties
žeikstīties Ākstīties
žeikstoties Ākstīties
mērkaķoties Ākstīties (1)
žākstīties Ākstīties (1); ālēties
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
žargalāties Ākstīties, blēņoties
žārgalēties Ākstīties, blēņoties
žarglāties Ākstīties, blēņoties
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
āžerēties Ākstīties, klīrēties
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
šagalēt Ākstīties, niekoties
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot
šākstīties Ākstīties, žākstīties
šeikstīties ākstīties, žeikstīties
fops Āksts, vientiesis, modes āksts
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko)
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur)
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko)
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur)
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur)
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
hujārīt aktīvi pārvietoties
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2)
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām)
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas
ņirgt zobus aktīvi pretoties
aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām)
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes)
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām)
travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
kņopēties Āķēties
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai
kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā)
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī
olderēties Aldarēties
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
ājāties Ālēties
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
žeirēties Ālēties, plosīties
dālēties Ālēties, trakot
aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties
dāvīties Ālēties; plosīties
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
tirpt Alkt, ilgoties
tārēt Aloties, maldīties
muldīt Aloties, maldīties, maldīt
muldīties Aloties, maldīties, maldīt
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus
alus apsēdējies alus ir novadējies
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā
tapinīks alus puisis viesībās
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
goze alus veids - sāļš, skābs un eļļains [eila]{s:2060} veids, radies Vācijā
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē)
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību)
pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem
politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās
atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu
amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
amforilokvija Amforiska balss pieskaņa
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
zadynuot amizēties
amizierēties Amizēties
amzēties Amizēties
amzierēties Amizēties
jaucēties Amizēties
mendžīties Amizēties
pakūvēt Amizēties
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
anabolīts Anabolisma procesā radusies viela
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem)
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos
impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums
prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors
soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem)
lai tā būda rūc Andreja Ezeriņa 1998. gadā iestudētas dejas nosaukums
traumatiskā aneirisma aneirisma, radusies pēc artērijas sienas ievainojuma
endogēnā aneirisma aneirisma, radusies pēc patoloģiskām pārmaiņām artērijas sienā
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu
parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies
anestezēšana Anestēzijas iestāšanās
angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti
mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam
Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem
epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam
epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts
stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas
autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums)
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus
autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu
periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju
vijoklis Ap mietu aptinušies stādi
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas
muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū
koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām
putekļusūcējs aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs
oksigenators aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
kontrollers aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos)
onkometrs aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai
diktofons aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai
algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā
stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu
acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai
pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem
smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām
apauglināt Apaugļoties
apvaisloties Apaugļoties
apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsadauzīties Apaugļoties (par govi)
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
apņemt āžus apaugļoties (par kazām)
apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem)
aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu)
aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem)
nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks
uzauties Apaut sev kājas; apauties (1)
apmaukties Apauties
apsaauties Apauties
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli
kalodka Apavu lieste
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
apsabārstīties Apbārstīties
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
apsmurināties Apbēdināties, noskumt
pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā
vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt
apbēnoties Apbērnoties
apbērnīties Apbērnoties
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
nopurināties Apbērties
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt)
apsmakoties Apbezdēties
apsuķēties Apbezdēties
apsabruņāties Apbruņoties
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi
apsabružāties Apbružāties
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot
nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam
apsacepties Apcepties
gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa
ciemi Apciemojums, viesības
izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem)
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus)
iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt
lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais
bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.)
nomīzties Apčurāties
nopelcēties Apčurāties
samīzties Apčurāties
sapelcēties Apčurāties
appižāties Apčurāties, aptaisīties
apmīzties Apčurāties; čurāt
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku)
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
apsadedzināties Apdedzināties
atčurināties Apdedzināties
sasadedzināties Apdedzināties
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis)
strust Apdilt, novalkāties
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas
apdirsnīties Apdirsties
apsadomāties Apdomāties
dūšāt Apdomāties, atpūsties
apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta
apskatība Apdomība, piesardzība
vairi Apdomīgi, piesardzīgi
lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet
apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1)
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1)
applīsāt Apdriskāties
apsaburzgalāties Apdriskāties
apskrandāties Apdriskāties
apskrandoties Apdriskāties
apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam)
apdrikšt Apdriskāties, apdilt
apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
ieciršana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā
iegriešana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā; [ieciršana]{s:2555}
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties
apsviķoties Apdzerties
satruļīties Apdzerties
gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
Žīguri apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
Birzgale apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs
Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Rāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Viesatu pagastā
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes
Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Ņukši apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nirza apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs
Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ruba apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs
Vadakste apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs
Reņģe apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā
Loja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs
More apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Strazde apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Degole apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā
Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs
Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sēme apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs
Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
Užava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs
Ziras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs
Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
Zlēkas apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
Usma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs
Ventava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā
Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
paraapendicīts Apendicīts, kam pievienojies apkārtējo audu iekaisums
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku)
aptērēt Apēst, notiesāt
apgabaltiesa Apgabala tiesa
homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to
datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību
gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai
lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot
svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci
matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis)
sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties)
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies
apcirst Apgāzt, apsviest
apkritināt Apgāzt, ļaut apgāzties
apjāt Apgāzties
apjāties Apgāzties
aplikties Apgāzties
apsagāzties Apgāzties
apsasviesties Apgāzties
apsviesties Apgāzties
apvirst Apgāzties
apķepuroties Apgāzties ķepurojoties
apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties
apzvelties Apgāzties, apvelties
nokūņāties Apgāzties, nokrist
apgrūt Apgāzties, sabrukt
apgrūst Apgrauzdēties
apgrēcināties Apgrēkoties
apgrēcīties Apgrēkoties
pārkāpties Apgrēkoties
apgrēcināt Apgrēkoties, nogrēkoties
verte Apgriez; skaties otrā pusē
apsukties Apgriezties
apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties)
vērtīties Apgriezties, vērsties
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana
apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm)
apgult Apgulties
dagulties Apgulties blakus
apslīgt Apgulties uz sāniem
pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt
piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
apsagulties Apgulties; arī aizmigt
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties
asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
davuikt Apgūt, iemācīties
iesakopties Apgūt, iemācīties
izvuikt Apgūt, iemācīties
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2)
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
ieņemties Apgūt; iemācīties
veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai
sabūvēties apģērbties
apmauties Apģērbties
apsavilkties Apģērbties
apvilkties Apģērbties
uztērpties Apģērbties
satrausties Apģērbties (lēnām)
nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli
apkankarēties Apģērbties kankaros
pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni)
apsamaukties Apģērbties; apauties
tecēties Apieties, vaisloties
grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās
apklaušināties Apjautāties
apprasīties Apjautāties
apsavaicāties Apjautāties
aptēgāties Apjautāties
apvaicāties Apjautāties
ieprasīties Apjautāties
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties
ieprasīt Apjautāties, iejautāties
ieprašņāt Apjautāties, iejautāties
ģedavāties Apjautāties, interesēties
apsajozties Apjozties
piejozties Apjozties
uzjozties Apjozties
klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
sagriezies Apjucis, piem.: viņam ir sagriezies
zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis
kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt
talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
nosnāties Apkaisīties, apbērties
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties
apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu
garsons Apkalpotājs, viesmīlis
pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties
kabynuotīs apkampties
iesakabināties Apkampties
kabināties Apkampties
sasakabināties Apkampties
skaustīties Apkampties
apkabināties Apkarināties
apsakārstities Apkarināties
nokārstīties Apkarināties
malstīties Apkārt mētāties, slinkot
ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā
nokarināties Apkārties
kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem
nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm
sabaušļoties Apkārties, ietīties
apkārstīties Apkārties, nokārties
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
dižajos iziet apkaunot sevi (pārspīlējot vai lieloties)
apklāties Apklāt sevi; apsegties
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp)
aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai
apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu
apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu)
apsaklausīties Apklausīties
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā
aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
estinguendo Apklustot, izdziestot
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus)
apsakopties Apkopties
apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā)
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
apkurkties Apkuiļoties, aplecināties
ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt
apķverties Apķerties
apsaķerties Apķerties
šerehnutsja Apķerties
apķert Apķerties (2)
noģaugties apķerties ap kaklu un kādu laiku samīļot
apčupt Apķerties kādam ap kaklu
apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties
sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
aptikt Aplaisties
ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas
nošļenderēties Aplaistīties
pārlieties Aplaistīties
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
apsalaizīties Aplaizīties
apsalizgāties Aplaizīties
lakāties Aplaizīties
žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt
aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves
apdzenāties Aplekties (par dzīvniekiem)
āžoties Aplekties (par kazām)
apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam
apvadāties Aplekties, pāroties (par govi)
aplidināt Aplidot, lidināties apkārt
atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi
ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs
dazīties apliecināt, atzīties
apsalināt Apliet ar karstu ūdeni (iesalu)
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
applausties Aplieties
apsalieties Aplieties
nošļirkstēt Aplieties
nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši)
ar apkorām tēgāt pēc naudas aplinkus apvaicāties par finansiālo stāvokli
iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki, sadodoties rokās
apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties
aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu)
rimulis apļveidā izkārtojies (dzīvnieku) bars
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem)
korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
aizmācies Apmācies
biezīgs Apmācies
nomākuļojies Apmācies
sadudzis Apmācies
tīpuļains Apmācies
tūksnains Apmācies
nodūcis Apmācies laiks
dugans Apmācies, drēgns, smacīgs
apdudzis Apmācies, drūms
apdūdzis Apmācies, drūms
mācīgs Apmācies, drūms
neskaidrs Apmācies, dūmakains
mikls Apmācies, mākoņains
mukls Apmācies, mākoņains
mukns Apmācies, mākoņains
nomācies Apmācies, mākoņains
tūcains Apmācies, mākoņains
vītains Apmācies, mākoņains
apdunis Apmācies, mākoņains laiks bez vēja
dūmaksnējs Apmācies, miglains
līdains Apmācies, miglains
dumaksnājs Apmācies, miglains laiks
nodunis Apmācies, satumsis
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm)
timsains Apmācies, tumsnīgs
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus)
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā)
apmīties Apmainīties
mahnuķ Apmainīties
samitoties Apmainīties
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu)
čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu)
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
pārsamainīties Apmainīties vietām
izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt
maiņa apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3)
pārmaiņa apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2)
aizamākties Apmākties
aizmākties Apmākties
apgult Apmākties
apmācīties Apmākties
apmākuļot Apmākties
apņemties Apmākties
apsamākties Apmākties
apsataisīties Apmākties
aptīpuļot Apmākties
dūkt Apmākties
dumt Apmākties
iemākties Apmākties
kumuļot Apmākties
mākoņoties Apmākties
mākoties Apmākties
mūrēties Apmākties
ņaukties Apmākties
nobiezēt Apmākties
noplēmēt Apmākties
nosamākties Apmākties
ozolot Apmākties
pietulzt Apmākties
sadugt Apmākties
samākt Apmākties
satīpuļot Apmākties
satumēt Apmākties
satumt Apmākties
tīpt Apmākties
tumuļāt Apmākties
tumuļāties Apmākties
tumuļoties Apmākties
piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā)
sasamākties Apmākties (par debesīm)
tumēt Apmākties (par debesīm)
kunkuļot Apmākties ar nelieliem mākoņiem
piedunēt Apmākties pirms lietus
pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties
duzt Apmākties, bojāties, skumt
apdūkt Apmākties, kļūt drūmam
apdumt Apmākties, kļūt drūmam
saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam
mauties Apmākties, nomākties
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm)
stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem
stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem
aizzilēt Apmākties, tuvojoties lietus mākoņiem
tīpuļoties Apmākties; mākoņiem savilkties
pazust apmaldīties
aizkļūdīties Apmaldīties
aizmaldīt Apmaldīties
apalēties Apmaldīties
apmuldēties Apmaldīties
apmuldīties Apmaldīties
misties Apmaldīties
šudīties Apmaldīties, noklīst
apaloties Apmaldīties, nomaldīties
ķīst Apmānīt, pārvērsties
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko)
apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot)
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos
apsērsējs Apmeklētājs, ciemiņš, viesis
rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
iemesties Apmesties (1)
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās)
skradāt Apmesties ar kraupi
nosamesties Apmesties kur dzīvot
piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
apsamesties Apmesties uz dzīvi
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties
iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda)
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
telšot Apmesties, pārnakšņot teltī
mesties Apmesties, piemesties; palikt
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
pucgriesti Apmetuma griesti
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
apsamiegāties Apmiegoties
drudēt Apmierināties
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
noramstīties Apmierināties, aprimt, likties
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko)
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem)
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt
apmiglāties Apmigloties
appelcēties Apmīzties
apmisināt Apmulsināt, likt maldīties
zudināties Apmulst, uztraukties
zudīties Apmulst, uztraukties
nozamblēties Apmuļļāties
atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties
atmēgties apnikt, noriebties
piegriezties Apnikt; apriebties
apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem)
aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni)
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties
ķetēt Apņemties
nodzirties Apņemties
nogremties Apņemties
nogrozties Apņemties
prajemties Apņemties
uzdzirties Apņemties
noņemties Apņemties (1); sevī nolemt
derināt Apņemties kaut ko izdarīt
pasajemties Apņemties ko izdarīt
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt
apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt
paņemties Apņemties, nolemt
čausties Apņemties, sagatvoties
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
apoglēties Apogļoties
nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā
noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā
sasukstīties Apostīties
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
izbūzelēties Appērties (3)
appēķoties Appētīties
apbungāties Appirsties
applucināties Applaucēties
apsašmucināties Applaucēties
noplucināties Applaucēties
applaukāt Applūksnāties
applaukāties Applūksnāties
piepilt Applūst; celties ūdens līmenim
nopogāties Appogāties
iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties
iedoties laulībā apprecēties
doties laulībā apprecēties
sakāzoties apprecēties
apkāzāties Apprecēties
apsaprecēties Apprecēties
apsaženīties Apprecēties
apvīroties Apprecēties
noprecēties Apprecēties
sakankaļāties Apprecēties
sasievoties Apprecēties
sapāroties Apprecēties (ar kādu)
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
apkārstīties Apprecēties (nicinoši)
apkankarēties Apprecēties (nievājoši)
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti)
iziet tautās apprecēties (par sievieti)
iziet par sievu apprecēties (par sievieti)
(iz)iet tautās apprecēties (par sievieti)
apsievoties Apprecēties (par vīrieti)
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem)
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu
iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
apsvainoties Apprecēties, saradoties
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē)
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni)
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni)
appuņķāt Appuņķot, appuņķoties
appuņķāties Appuņķot, appuņķoties
sagodīties Appušķoties, izrotāties
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
nosaputināties Apputināties
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu
aprasāties Aprasoties
savēkšties apraudāties
apsaraudāties Apraudāties
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu)
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties
sareibināties Apreibināties
dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja")
iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi)
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
iztilzāties Apreibināties, piedzerties
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām
aizabridzīties Apriebties
aizriebties Apriebties
apgarēties Apriebties
apnīgroties Apriebties
atriebties Apriebties
atsabridzēties Apriebties
ieriebties Apriebties
pieriebties Apriebties
nomierēties Aprimt, nomierināties
apripāt Apripot, apvelties (apkārt)
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
aprumelēt Aprumulēt - rumulējoies aplaistīt (kādu) ar ūdeni
izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties
svīnīties Aprunāt, mēlnešoties
švīnīties Aprunāt, mēlnešoties
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot
apsarunāties Aprunāties
apsatolkavāties Aprunāties
apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas
sabazārēt Aprunāties, sarunāt
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
apsalties Apsaldēties
ieaukstēties Apsaldēties
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
apkubināt Apsegties
apsasegties Apsegties
apšausties Apsegties
dasasegties Apsegties
nosnāties Apsegties
novāzties Apsegties
pārkubināties Apsegties
snāties Apsegties, ietīties
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
sēdēties apsēsties
apsasēsties Apsēsties
apsēdēt Apsēsties
apsēdēties Apsēsties
iezvilt Apsēsties
uzsēdēt Apsēsties
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
apžērgt Apsēsties jāteniski
dasasēsties Apsēsties pie kā
dasēst Apsēsties pie kā
nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
apsēst Apsēsties, nosēsties
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
apseilāt Apsiekaloties
saslienāties Apsiekaloties
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā)
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
apsasildīties Apsildīties
puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju
ķīķēties Apskatīt, lūkoties
apsaskatīties Apskatīties
apsavērties Apskatīties
iečekot Apskatīties
apblenzt Apskatīties apkārt
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko)
apžaustīt Apskatīties ložņājot
apvērties Apskatīties, apskatīt
savērties apskatīties, saskatīties
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt
apķerties Apskauties, apkampties
saskauties Apskauties, parasti cieši
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties
apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties
apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties
apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties
apskusties Apskūties, noskūties
apspridzināt Apslacīt, nošķiest
noslapēties Apslacīties
nošļandēties Apslacīties, aplieties
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
iesvaidīt Apslakot iesmaržot
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
novimbāties Apslienāties
sazamblāties apslienāties, apsiekaloties
apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu)
apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest
pārtept apsmērēt, apziest
nosvaidīt Apsmērēt, apziest
aptepties Apsmērēties
apzviesties Apsmērēties
apkārnīties Apsmērēties ar izkārnījumiem
noērmoties Apsmērēties, apsmulēties
apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
noķirnāties Apsmulēties
noparzāties Apsmulēties
nozleķēties Apsmulēties
savaļāties Apsmulēties
zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
saķezēties Apsmulēties, notraipīties
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
noteikties Apsolīties
pasolīties Apsolīties
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
ponti izmest apspalvoties
samākt Apspiest
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri
apmiegt Apspiest, nomākt
apslēgt Apspiest, nomākt
žņaugot Apspiest, nomākt
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus)
noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu)
spīlēt apspiest, nomākt, mocīt
paslodzīt apspiest, pakļaut
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi
likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
spaidi Apspiestība
nospiestība Apspiestība; nebrīve
bārabērns Apspiestie, ekspluatētie
bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
nospīlēt Apspīlēt, nospiest
sašļakstināt Apspricēties (daudz)
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā
apgudrāt Apspriest, apdomāt
suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē
apsaspriesties Apspriesties
pasaredīties Apspriesties
rēdīties Apspriesties
iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.)
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties
blakusapstākļi Apstākļi, kas var iespaidot netieši
savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt
sadurstīties apstāties
apsastāties Apstāties
apstāt Apstāties
apštopēties Apstāties
noštopēties Apstāties
pielaicīties Apstāties
staknīt Apstāties
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem)
stagnēt Apstāties attīstībā
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
piestāt Apstāties kādā virzībā
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
stomīties Apstāties, baidīties
dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
sastakņīties apstāties, palikt stāvot
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
aizstiknīties Apstāties, sastingt
apstopēt Apstāties; apstādināt
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu)
štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts
nosveikties Apsveicināties
noveselāties Apsveicināties
sasveikties Apsveicināties
saveseloties Apsveicināties
štenhins Apsveikuma dziesma
štenķiņš Apsveikuma dziesma
brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma
kumekaķ Apsvērt, apspriest
apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt
nosvilināties Apsvilināties (1)
murzāt Apsvīnīt, piesārņot
ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
apsašķebināties apšķebināties
apsaskrieties apšķebināties
apskabināties Apšķebināties
apšķerbināties Apšķebināties
skārbināties Apšķebināties
apšļuncināt Apšķiest
apķesties Apšķiesties, apsmērēties
apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest
apsašļakstināties Apšļakstīties
sašļakstīties Apšļakstīties
apasiņot Apšļakstīties ar asinīm
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem
nopļekāties Apšļakstot notraipīties
sašļakstēt Apšļakstoties nosmērēties
nošmurklāties Aptašķīties
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu)
nolēcināties Aptašķīties (nejauši)
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties)
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties
zabināties Aptašķīties, apsmulēties
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem
murzēties Aptašķīties, nosmulēties
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties
aptaucis Aptaukojies
taukt Aptaukoties
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast)
čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties
apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt)
izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku
apsatirities Aptīrīties
nosaitēties Aptīties
notiņāties Aptīties
notīņāties Aptīties
aprotināties Aptīties apkārt
aprutināties Aptīties apkārt
apžaugties Aptīties kādam ap kaklu
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu)
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm)
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
notoņāties Aptīties, satuntulēties
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs
apsasmulēties Aptraipīties
apsmērēties Aptraipīties
gānīties Aptraipīties
nošmurgulēties Aptraipīties
šņurgāties Aptraipīties
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties)
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem
saķezināties Aptraipīties, apbružāties
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt)
aptumst Aptumšoties (3)
aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
aptupt Aptupties
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares
tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni
paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
pasavaicāties Apvaicāties
ieklaust Apvaicāties pēc
appeiķoties Apvaicāties, apprasīties
pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei
ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds
riska apvainojoša palama, iesauka
abižoties apvainoties
uzmest kūkumu apvainoties
uzmest burbuli apvainoties
apsabežīties Apvainoties
apsavaiņāties Apvainoties
apvaiņoties Apvainoties
iebilsties Apvainoties
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko)
safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties
sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties
sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
apvaislēties Apvaisloties
apvaišļoties Apvaisloties
uzdzenāt Apvaisloties
ērzeļoties Apvaisloties (par ķēvi)
aprūkāties Apvaisloties, apaugļoties
apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām)
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
apnēsāties Apvalkāties
kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas
apviļāties Apvārtīties
apsavelties Apvelties
apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
apsavērsties Apvērsties
apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
grupēties Apvienojies grupās, dalīties grupās
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2)
samesties kopā apvienoties
sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku)
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas
sajūgties apvienoties, arī apprecēties
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2)
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
biedroties Apvienoties, organizēties
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem)
apbiedrēties Apvienoties, savienoties
dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā
plēvēt Apvilkties ar plēvi
tīksnāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem
tīktāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem
apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
apgriezties apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1)
pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt)
apķibināties Apvīties
apsatīties Apvīties
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt)
mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam
apsmērēt Apziest
apzviest Apziest
nosmeitēt Apziest
pasvaidīt Apziest
aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem)
applātīt Apziest ar krējumu vai olām
noklēmēt Apziest ar līmi
nokleķēt Apziest ar māliem
apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot)
sazviest Apziest, aizziest
apsvaidīt Apziest, apslacīt, ieziest
zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem)
noķērināt Apziest, aptašķīt
nozviest Apziest, aptriept
nozaidīt Apziest, satriept, aizziest
dviezt Apziest, uzsmērēt, nozieķēt, izsmērēt
apsvaidīties Apziesties, ieziesties
CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku
tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus
VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing")
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru
slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies
shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to)
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties
zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas)
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
notārpināt apzināti kavēties
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu)
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai)
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm
aizklupt Apzināti nogāzties (aiz)
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu
viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus
krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur)
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
apsazināties Apzināties
atzīt apzināties (ko); apliecināt
justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli)
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi
zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā
justies Apzināties sevi (par ko)
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi
dazīties apzināties, atpazīt
atjaust Apzināties, atskārst, aptvert
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo
abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana
eleison Apžēlojies
sažēlot apžēloties
žēlināt Apžēloties
acidofils ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts
segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties)
apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam
apdziedāt ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot
griezties ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā)
namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
rektifikācija ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru
notekūdens ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs
barikinētisks ar atlētisku miesasbūvi apveltīts
ietrapakavāt ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
daiļspiestuve ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai
pieņemt ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā)
norakstīt ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos
norakstīt ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs
rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
mest ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1)
knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta
fotoautogrāfija ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā
telesalikums ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai
pilnmutīgs ar bagātīgu, piesātinātu garšu
bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai
dziedāt ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā
postermināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls
izpačāties ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu
našķēties ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu
biezpienmaize ar biezpienu apziesta maizes šķēle
sviestbiezpiens ar biezpienu sajaukts sviests
hidroizols ar bitumenu piesūcināts azbestkartons
aizblākšēt ar blākšķi aizvērties
aizblākšķēt ar blākšķi aizvērties
patraikšīt ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu)
atbrēkties ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
piezavēt ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet
uzburties ar burvestību palīdzību pieķerties
pāžļoties ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties
piezāļot ar burvju zāļu palīdzību piesaistīt, pieburt
ciesājs ar ciesu apaugusi vieta
taisnīgums ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu
vulkanfibra ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem)
numeris ar ciparu apzīmēts vērtējums mācību iestādēs
ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas kūkas
darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem
panākt ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to)
svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā
pūdele ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā
pundele ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā
datorcentrs ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde
dziesmots ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts
amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā
ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
skultēt ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu)
metus ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu
ziberēt ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb
nošņākt ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2)
apdziedāt ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot
klausīties ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto)
juchtāda ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda
aizvējot ar gaisa plūsmu attālināties
uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
atlidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp
ielidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā)
nolidot ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko)
pneimatūrija ar gaisu vai gāzi piesātināta urīna izdalīšanās
pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
grozīt galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pažļebināt ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties
gāzbalons ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties)
aizgrandēt ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu)
atgrūsties ar grūdienu atvirzīties nost (no kā)
piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
izgrūst ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem)
nomaracīt ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties
atkamāties ar grūtībām atnākt, atvilkties
atšļaukāt ar grūtībām atvilkties
rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa)
svompāties ar grūtībām celties, slieties (augšā)
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
bukāties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
bukstīties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
iedreselēties ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu)
iecīnīt ar grūtībām iemācīties
iemūdīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt
iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
izpiņķēties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3)
peņķēties ar grūtībām ņemties
izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām
izķeburoties ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem)
izlauzt ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
lauzt ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
pārkulties ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārkulties ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
aizkārpīties ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
nokūznīties ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu
pārdzīties ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri)
pamuit ar grūtībām pavirzīties uz priekšu
uzkūļāties ar grūtībām piecelties
uzkūlināties ar grūtībām piecelties
uzkūļināties ar grūtībām piecelties
sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem
rampties ar grūtībām rāpties
sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā)
iesprantēt ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā)
uzkušņāties ar grūtībām un neveikli uzrāpties
iesprantēties ar grūtībām un spēku iespiesties
uzsprengt ar grūtībām uzbāzt, uzspiest
uzspīrināties ar grūtībām uzkalpoties
uzpūlēties ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā)
uzžākarēties ar grūtībām uzrāpties
atkležot ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties
kaikarēties ar grūtībām vilkties
piesvempēties ar grūtībām vilkties
kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem)
mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem)
ķildināt ar grūtībām virzīties uz priekšu
pāršļaukties ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri
pieklēžot ar grūtībām, lēnām tuvoties
uzgorīties ar grūtībām, negribīgi piecelties
ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
žarbīties ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā)
attrausties ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties
atpenterēt ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties
pārvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu)
nokulties ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
atsapērties ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu
izlauzīties ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu)
uzspirināties ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties
grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana
nogružoties ar gružiem samaisīties
uzgudrēties ar gudrību spēt pacelties
sailentbloks ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs
nokrāmēties ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties
piejūgt ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam)
iejūgt ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka)
piejūgt ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka)
elektrouzliesmotājs ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei
atteceņus ar ieskrējienu, skrējienā
iesnains ar iesnu pazīmēm
pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu
pilnā gaitā (arī sparā, spēkā), retāk ar pilnu gaitu (arī sparu, spēku) ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu
ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi
ar pirkstu galiem ar iespējami mazāku piepūli, negribīgi
-tipija ar iespiešanu saistīts (piem., fototipija)
darbvedība ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība
pieķerties ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko)
aizsargāties ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu)
iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā)
uzstrādāt ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam)
rīdīt ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam
summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.)
pārstudēt ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu)
tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
koska ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets
kārpīt ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
atkaukties ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni)
izsist ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu)
piepazīties ar kaut ko iepazīties
lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt
nižģēties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģināties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģīt ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
dūderēt ar kaut ko nodarboties
dzīgot ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu)
šļurāties ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties
sakliegties ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem)
klūgāt ar klūgu piestiprināt, sasiet
uzklūgāt ar klūgu sist, iesist
izklupt ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis)
knairīties ar knābi knosīties spalvās
knopēties ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
knobāties ar knābi vai zobiem kasīties
gods ar ko lepoties; lepnumam, greznumam
urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
izdedzināt ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu
dakāt ar koka gabalu spaidīt, spiest
saspīlāt ar koku piespiest, iespīlēt
krampiski ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem
čeģelīties ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku
optisks defekts ar krāsas atveidošanas neprecizitātēm saistīts defekts, ieskaitot arī pelēko toņu atveidojumu
krējummaize ar krējumu apziests maizes rieciens
krellaine ar krellēm rotājusies sieviete
krellainīša ar krellēm rotājusies sieviete
kriokauters ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai
skruķiski ar kruķiem (pārvietoties)
kruķēties ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu
ievelties ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā)
izvelties ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties
svēplis ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis
saķērkties ar ķērcieniem sazināties (par putniem)
atķērkt ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku)
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
pievadžot ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt
gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
ar godu ar labu, bez piespiešanas
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
plēgžņāt ar lakatu plātīties; locīt
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
atlēkt ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
atlakstīt ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai
palēkties ar lēcienu pavirzīties (uz augšu)
lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
izliekšķēt ar liekšķeri izsviest
ulksnēt ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt
izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves
aizcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt
iedrenēt ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt
izstiknīties ar lielām pūlēm mēģināt izglābties
greznizdevums ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums
izveķēties ar lielu apetīti izēsties (ko biezu)
uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
atsprāgt ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties
iegulties ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3)
iegult ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4)
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
sadedzināties ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti
savērsmēt ar liesmu sadegt
ciltstiesības ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām
prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
apkārt ar līkumu (doties)
nelikumība ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība
nelikumīgs ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa
aizliekties ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.)
aplīkumot ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
ieliekties ar līkumu ievirzīties (kur iekšā)
ievēlējamība ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā
ūdensaizsardzība ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu
monopols ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
monopoltiesības ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
plāksteris ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
glaust ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu)
glāstīt ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku)
glausties ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu
vizēt ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
vizmot ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
vizuļot ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
maskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
nomānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko)
sikāt ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
ģuģināt ar mazu bērnu runāties vai to mierināt
mazliesmains ar mazu liesmu degošs
medaiņš ar medu aplipis, noziests
izmedot ar medu apziest
medus maize ar medu apziesta maizes šķēle
medājs ar medu apziests
medojs ar medu apziests
medsrika ar medu apziests maizes rieciens
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka
atmest ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest
atmest ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest
iemest ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1)
izmest ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1)
nomest ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā)
nomest ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1)
pamest ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2)
nomest ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2)
pārmest ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3)
pārmest ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1)
pamest ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1)
piemest ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1)
uzmest ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2)
uzmest ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1)
dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski
robotroka ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama
robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
uzvensties ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu
aizmocīties ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt
izencēties ar mokām izķepuroties
muities ar mokām izsisties cauri
adosēt ar muguru atzvelties
purslāties ar muti vai degunu šņaukāties
bitumgrants ar naftu (bitumu) piesūcināta grants, izmanto par ceļu segumu
caur degunu ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt)
uzdrepelēt ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties
aizņurīt ar neasu instrumentu censties nogriezt, nocirst
iekušņāties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekušņoties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekuzināties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekužināties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekužņāties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
knicēt ar nelielu nūju pa jokam iesist
aizšņakstināt ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties
ar diegiem nav aršana ar nemākuļiem nav ko iesākt
sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
ķepināties ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram)
nokrept ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram
izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
ķarzāties ar niekiem nodarboties
datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt
nepatiesība ar nolūku sagrozīta patiesība; meli
patenttiesības ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu
iefiltrēt ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku)
valdēt ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām)
ar līkumu ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties)
nošņorēt ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā)
pieņemt ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli)
gāzētās sulas ar oglekļa dioksīdu piesātinātas dabiskās sulas
zelteris ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā
ieļekot ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi)
parādprasība ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā
noteikti ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt)
atsvībināties ar pātagas vicināšanu aizstāvēties
(pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt
mielot acis ar patiku skatīties, redzēt
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
pekāt ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē
pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
juceknis ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas
ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
piekārtotājs ar piekārtošanu nodarbināts iespiedējs
nospringt ar piepūli nospiest uz leju
uzvaidēt ar piepūli novaidēties
knibināt ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko)
piesniegties ar piepūli sasniegt (pastiepjoties)
uzžurgāties ar piepūli uzrāpties
pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā
bucīt ar pierēm sagrūsties
duksnīties ar pieri grūstīties
saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas
izsist ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi)
sist ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu)
uzsist ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu)
uzsist ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu)
pietinkšķināt ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi
kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
kasīt ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā
kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to)
skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās
kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost
rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
berzēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot)
rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu)
skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās
berzt ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu)
mozēties ar piestūķētu muti daudz ēst
drāte ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai)
pleno iure ar pilnām tiesībām
pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties
knabināt ar pirkstiem klabināties
nagāties ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot
pļakāties ar plaukstām sisties
appogāt ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt)
atvairīt ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.)
baudīt ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam)
grūtai ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties)
izēsties ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem)
atkratīties ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.)
atkluburēties ar pūlēm atvilkties
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu
mangalēt ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt
zorģēties ar pūlēm darboties, rīkoties
dasakulties ar pūlēm iegādāties, izgādāt
ielauzīties ar pūlēm iemācīties
ierūdīt ar pūlēm iemācīties
iebulderēties ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt)
iebuldurēties ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt)
nostutēties ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus)
noķert ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli)
piestutēties ar pūlēm piecelties, uzslieties
mujāties ar pūlēm sisties cauri
mūjāties ar pūlēm sisties cauri
uzcīnīties ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas
mudīties ar pūlēm virzīties (iet, braukt)
mūdīties ar pūlēm virzīties, kustēties
ietošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā)
iztošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur)
tošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.)
nagažāties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
nagažoties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
stīpāties ar pūlēm, grūtībām (kur) iet, doties
mangoties ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz
iesalauzīties ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties
iesalumdīties ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties
atsakulties ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma
skrapāties ar pūlēm, grūtībām iet, kāpt, rāpties
ķeksēties ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas)
uzsisties ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
izskrapāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur)
izkošņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
izkušņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt
atsatamīties ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko
noskrapāties ar pūlēm, grūtībām nokāpt, norāpties
patamzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
patomzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
pārmocīties ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri)
pārsakulties ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties
pārskrapāties ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri)
piedzīties ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uztoškāties ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties
uzskrapāties ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties
uzskruķēties ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties
izatrausties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties
uzrampties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties
uzstūkāties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst
uzstūķēties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst
uzšķūrēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
uzstīvēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā)
uzmocīties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
ietusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā)
notusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2)
atkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas
aizkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
kulšņāties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties
kulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties
pakulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu)
pērties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties
papūlēties ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko)
izspiest ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt
nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
lēzēties ar ragavām no kalna traukties
uzlēžāt ar ragaviņām (no kalna) slidināties
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli
noriebt ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu)
noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
nošķermulēties ar riebumu novērsties un nopurināties
šķermulēties ar riebumu vērsties projām
naikāties ar rīksti atgaiņāties
ņagāties ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru
māķoties ar rokām plātīties, žestikulēt
māties ar rokām plātīties, žestikulēt
žankāties ar rokām plunčāties pa ūdeni
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
bullītis ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai
atslēga ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai
griežamais ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai
rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām)
šļakāt ar roku šļakstīties
ķibināt ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt
atrūkt ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni)
kalikons ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem)
sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
sarkanēns ar sarkanīgu nokrāsu; iesarkans
sarkulējs ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans
sarkanīgs ar sarkanu nokrāsu; arī iesarkans
fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
sārtens ar sārtu nokrāsu; iesārts
sasojs ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties
sasots ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs
pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris
pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
sasaukties ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem)
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas
mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
lenkt ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību
slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
vērsties ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
tramdīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties
vilināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas
subskribēt ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam)
vilkties ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt
sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
aizprašņāt ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam
aizprasīt ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam
ietekmēt ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku)
iespaidot ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus; [ietekmēt]{s:2640}
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
iejaukties ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā)
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1)
antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai
iesist ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā)
uzdauzīt ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu)
tabulogramma ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus
atblākšķēt ar skaļu troksni ierasties
samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties
saskatīties ar skatieniem sazināties
apskatīt ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko)
mērķēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur)
tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
tēlot ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
saklambarot ar skavām savienot, piestiprināt
saklamburot ar skavām savienot, piestiprināt
bane ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
bānīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banīte ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
bānītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
izspiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko)
paslīdēt ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku)
pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
iesmaidīt ar smaidu ieskatīties
loksviests ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests
smaržkociņš ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš
izsmaršināt ar smaržu piepildīt, iesmaržot
sērt ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt
dasacirsties ar sparu aizvērties
iecirst ar sparu iesist
projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
grimīt ar sparu nākt, lauzties kur iekšā
grimīt ar sparu skriet, drāzties (par dzīvniekiem)
gijošēt ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai
grūsties ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties
cirst ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko)
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā)
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.)
uzlidot ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos)
atrauties ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.)
iepāsēt ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest
šķaidīt ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko)
iespraugt ar spēku iespraust, sabāzt
svirēt ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi
pretoties ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku)
piespiest ar spiedienu iedarboties (uz ko)
spiguļot ar spīguļiem rotāties
atspļaut ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp
perkalīns ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai
lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
iepasakāties ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties
spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
nosviest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
cirsties ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem
lēkt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm)
pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
parauties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu
pamesties ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
piesasisties ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā)
lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
izraut ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības)
izraut ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu)
rauties ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur)
sasisties ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties
izstraujot ar straumi iztecēt, gāzties ārā
tošāties ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām)
nosviest ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā)
pasviest ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1)
zužle ar sviestu sacepts biezpiens
kopapiens ar sviestu sajaukts biezpiens
kopaspiens ar sviestu sajaukts biezpiens
taupsviests ar sviestu sakausēti tauki
madarpiens ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens
iesvilpot ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā)
izsvilpot ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsvilpot ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
piesvilpt ar svilpienu piesaukt, pieaicināt
nosvilpt ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
nosvilpot ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
virmot ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
mecotinta ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls
hromolitogrāfija ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs
zīmogs ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts
spiedogs ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2)
pinosoma ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē
pūslis ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā
sāļūdens ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā
aizšņākt ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties
nošņākt ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
šūplis ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai
šūpulis ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai
aizšvīkstēt ar švīkstoņu, švīkstot attālināties
aizšvirkstēt ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.)
nošvirkstēt ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
šagrēns ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai
taukumaize ar taukiem noziests maizes rieciens
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts
Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts
satauvēt ar tauvu savienot, piestiprināt
lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse
spaistot ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās
nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ
norīdzināt ar tiesas spriedumu atņemt
maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots
piedziņa ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā
statuss ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli
asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
salikt ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu
dasist ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes
piesisties ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties
izklunkāties ar troksni izšļakstīties
aizsisties ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties
tupelēt ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties
žurga ar ūdeni nolaistījies cilvēks
plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai
plorckāties ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
pieskalojums ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme
pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
zondbalons ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu
ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
pievalcēt ar valcēšanas ierīci piestiprināt
barols ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai
gāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
nogāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
kriņāties ar vārdiem uzmākties
pievārdot ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko)
sabradāt ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām)
aizsprengties ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām
izvarot ar varu iesaistīt dzimumaktā
paverdzināt ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.)
cirsties ar varu spiesties cauri
varmākām ar varu, ātri, piespiedu kārtā
atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
metallkoks ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks
dagrūst ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas
piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
izopolītisks ar vienādām pilsoņu tiesībām
izvilstināties ar viltu izkulties
vilstināt ar viltu kulties
iekrāpties ar viltu, mānoties iekļūt
uzstrumpāt ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties
atkrāmēties ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.)
izkravāties ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.)
atkravāties ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā)
iekravāties ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā)
nokravāties ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.)
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
paziņot ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur)
snoskāties ar zobiem blusoties (par suni)
kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
zvaižņot ar zvaigznēm apsegties
nozvaigznoties ar zvaigznēm noklāties
nozvaigžņoties ar zvaigznēm noklāties
afidevits ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai
žagarēt ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm
sarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
sasarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties)
aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries")
Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs
makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
aramisms Aramiešu valodas iespraudums ebreju vai grieķu tekstos
apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus
ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai
izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem)
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās)
atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību
diskdzinis Arējā ierīce, kas dod iespēju ierakstītos datus nolasīt no diska
ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā)
ieklučot Arestēt, ieslodzīt
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru
hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties
arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija)
entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu
Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs
kā zibens ķerts ārkārtīgi pārsteigts, samulsis, satriekts, nobijies
varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties
vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai
zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē)
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā
Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas
višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus
pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus
kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH
kanēļaldehīds Aromātisks nepiesātināts aldehīds, kanēļa ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt)
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā)
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
arties Arot virzīties (parasti par lemesi)
ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus
paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja
pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai
iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs)
jatrogēns Ārsta radīts; tāds, kas radies ārsta vārdu vai rīcības ietekmē
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam
aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu
konservatīvā ārstēšana ārstēšana, izvairoties no operatīvās iejaukšanās (ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu)
dakterēties Ārstēties
dziedēties Ārstēties
dziedināties Ārstēties
lečīties Ārstēties
zālenēties Ārstēties
sasazālēties Ārstēties (ar zālēm)
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties
zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem
dankoties Ārstēties, veikt medicīniskas pārbaudes
dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde
medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos
klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem
ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca
raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām
asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā jeb jaundzimušo aprūpē
ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados
pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ
orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidīšana no valsts teritorijas vai no kāda tās rajona
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies
biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem
metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības
filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm)
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
rotans asarveidīgo kārtas suga, neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
izmist asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties
kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
tecīties Asināties
vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus
retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā)
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča
afibrinogenēmija Asinsreces faktora fibrinogēna trūkums, kura dēļ asinsrece ir kavēta vai neiespējama
frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē
trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
neīstā mola asiņu masa dzemdē, kas veidojusies no polipa vai audzēja
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties
skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības
badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
penetrants Ass, dziļš, iespaidīgs, pārliecinošs
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu
skvairs ASV - miertiesneša tituls
saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra)
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
country ASV laukos radies balto iedzīvotāju muzicēšanas stils; kantri stils
ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados
ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
janki ASV pilsoņu iesauka
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu
reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu
teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer")
tēvocis Sems ASV valdības iesauka, kas radusies 19. gs. sākumā; onkulis Sems
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
Calamagrostis x acutiflora asziedu ciesa
Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
piediebt Aši pieskriet
aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām
āšiks Ašugs - Azerbaidžāņu, armēņu u. c. austrumu zemju tautu dziesminieks, muzikants
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst
stādīties Atainoties atmiņā
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.)
dairt Atairēt, pieirties
atirklēties Atairēties
izkabināties Atāķēties, atraisīties
atriesties Atārdīties
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu)
attīst atārdīties, atrist
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
atskanēt Atbalsoties; skanēt pretim
atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts
pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi
uzbalstīt Atbalstīt, atspiest
pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz)
atremties Atbalstīties
atspiesties Atbalstīties
atspīlēties Atbalstīties
atstīrināties Atbalstīties
sastutēties Atbalstīties
uzkremties Atbalstīties
uzremties Atbalstīties
paremties atbalstīties (ar elkoni)
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atslieties Atbalstīties (pret ko)
atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem)
uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas
pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
atsliegties Atbalstīties, atgāzties
atstutēties Atbalstīties, atslieties
sasprensties atbalstīties, atspiesties
kaipt Atbalstīties, pieturēties
atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko)
atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko)
atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās
tura Atbalsts, piestiprinājums
piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties)
atmelot Atbildēt nepatiesību
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu
impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu
būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām
būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām (biežāk nolieguma teikumos)
elastīgā stabilitāte atbilstība literārajai normai, paredzot tās dinamiskumu un valodas tālākas attīstības iespējas
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt)
pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
juridiski atbilstoši likumiem, tiesību normām; tiesiski
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties
klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot
atlampot Atblandīties, atklejot
atlāpot Atblandīties, atklejot
atklabažāt Atblandīties, attipināt
atplaukt Atblāzmoties
atblēt Atblēties
atvažot Atbraukt, ierasties
atbrāzt Atbrāzties
atbrīnīties Atbrīnēties
atbrīnoties Atbrīnēties
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits
atdēties Atbrīvooties, tikt vaļā
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības)
atlaist Atbrīvot (muskuļus); izstiept, atspiest (kur) locekļus
atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem)
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt
izsaiņot Atbrīvot, izņemt no iesaiņojuma
atkārpīties Atbrīvoties
atsprūst Atbrīvoties
atvaļāties Atbrīvoties
brīvēties Atbrīvoties
izpestīties Atbrīvoties
patikt Atbrīvoties (3); pasprukt
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda)
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu)
atčakarēt Atbrīvoties (no kā), izmantojot viltību
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem)
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme)
atrubīt Atbrīvoties (no kāda)
nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot
izkakaļāties Atbrīvoties (no naudas)
izkakalēties Atbrīvoties (no naudas)
šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa)
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj)
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.)
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa)
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa)
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties
nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam
izblusināties Atbrīvoties no blusām
otkinutsja Atbrīvoties no cietuma
atķidināties Atbrīvoties no dadžiem
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci)
atgrožoties Atbrīvoties no grožiem
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku)
izamauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
izmauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
mauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
soskočiķ Atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa
atļāvēties atbrīvoties no izsekotājiem
atjostīties Atbrīvoties no jostas, apsējiem
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
dabūt nost no kakla (kādu) atbrīvoties no kāda
aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka
aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
dabūt nost no ceļa (kādu) atbrīvoties no kāda; iznīcināt
izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības
izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt
atvieglot sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to)
notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties
palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam
atstingt Atbrīvoties no sastinguma
nosūkalāties Atbrīvoties no sūkalām
nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu)
nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens
atūdinēties Atbrīvoties no ūdens
atutīties Atbrīvoties no utīm
atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga
viskočiķ Atbrīvoties pēc soda izciešanas
izveņķēties Atbrīvoties, ar pūlēm tikt ārā
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības)
atcināties Atbrīvoties, atrauties
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota)
nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas)
sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā
atgalēties Atbrīvoties, atvairīties
atskrullēties Atbrīvoties, garīgi atpūsties
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista
pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām)
atbrivāties Atbrīvoties, tikt vaļā
paturēt prātā atcerēties
atčoknīties Atcerēties
atdomāt Atcerēties
atgādāt Atcerēties
atgādāties Atcerēties
atminināties Atcerēties
atminstināties Atcerēties
attikties Atcerēties
dadomāt Atcerēties
dagadāt Atcerēties
ģedēt Atcerēties
iecerēties Atcerēties
ieminēt Atcerēties
dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika
attēgties Atcerēties, atjēgties
atcerēt Atcerēties, atminēties
attipt Atcerēties, atminēties
attipties Atcerēties, atminēties
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas)
iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties
minstināt Atcerēties, iedomāties
glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst
aizmirst Atcerēties, paturēt prātā
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā
čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt
iegādāties Atcerēties; iegādāt (3)
iegādāt Atcerēties; iegādāties (2)
memento Atceries
atsacirsties Atcirsties (par rīku)
atčalīties Atčalavīties
atčaloties Atčalavīties
epifiziodēze Atdalījušās epifīzes piestiprināšanas operācija
atsadalīties Atdalīties
nonākt Atdalīties
šķetēt Atdalīties
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost)
izadalīties Atdalīties (par ko salipušu)
attulēties Atdalīties (par linu šķiedru)
izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru)
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu)
atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā)
atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām)
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu)
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām)
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām)
nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām)
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci
atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru)
nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu)
plaukāt Atdalīties plūksnām
plaukāties Atdalīties plūksnām
atputēt Atdalīties putekļu veidā
nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem)
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām)
atkrist Atdalīties un nokrist nost
atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā
drimt Atdalīties, atirt, nodrupt
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji)
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu)
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
aplobīties Atdalīties, nolupt
nomujāties Atdalīties, nošķirties
atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi
separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam)
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1)
nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt
saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā
iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ
atspēlēties Atdarīt, atriebties
uzlupt Atdarīties
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
atlupties Atdauzīties
atķaulēties Atdauzīties; atsisties
reabilitēt Atdot kādam tiesības
izdoties Atdot visu; arī iztērēties
atdrāzt Atdrāzties
atsadrāzties Atdrāzties
atsprūst Atdurties
atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties
atdusēt Atdusēties
padusties Atdusēties
pierēpt Atdzerties
atdzisināties Atdzesēties
likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs
sastīvēt atdziestot kļūt stingrākam, sasalt
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī
natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu
saldināties Atdzisināties, atvēsināties
atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu)
atgleijēties Atdzist; atgleijāties
sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē
atālēties Atdzīvoties
atdzēties Atdzīvoties
atdzīgoties Atdzīvoties
atdzīvināties Atdzīvoties
atsadzīvināties Atdzīvoties
sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties
izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam
žeibināties Atdzīvoties, no dzēruma reiboņa atbrīvoties
atelsāties Atelsoties
atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles)
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
atsaēsties Atēsties
attikties Atēsties, atdzerties
apsaēsties Atēsties; arī pārēsties
dagādāt Atgādāties
kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū
atsagadīties Atgadīties
attrāpīties Atgadīties (1)
attrāpīties Atgadīties (2)
ietikties Atgadīties, notikt
nākt priekšā Atgadīties, notikt
kliepties Atgadīties, notikties
kliebties Atgadīties, notikties; kliepties
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt
atgaināties Atgaiņāties
atkarcināties Atgaiņāties
atkrauties Atgaiņāties
atšvaitīties Atgaiņāties
mušāties Atgaiņāties no mušām
nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties
atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties
atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties
atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties
atdēsies Atgāzies
atsagāzties Atgāzties; arī atliekties
atsaglausties Atglausties
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija
timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts
paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
atsukt Atgriezties
atsukties Atgriezties
iesarasties Atgriezties
piedurties Atgriezties
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi)
atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi)
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes)
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes)
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām)
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas
pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski)
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
žirdzēties atgriezties vēlreiz
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot)
atsagrūsties Atgrūsties
atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu)
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas)
atsagulties Atgulties
dagulties Atgulties
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu)
atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
pārsagulties Atgulties šķērsām
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas)
atgult Atgulties, iet gulēt
atlaist muguru atgulties, lai atpūstos
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
nokrist uz auss atgulties, pagulēt
atgulēties Atgulties, pagulēt
atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu
izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās
atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties
atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties
atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties
atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties
atbalsināties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt
atkopties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt
atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas
prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties
atčuhāties Atgūties
atgauties Atgūties
atsagūties Atgūties
raskumaritsja Atgūties
žiebeļot Atgūties
žiebeļoties Atgūties
atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma)
atgurt Atgūties no noguruma
atdzīvāties Atgūties no smagas slimības
atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt
atžiebt Atgūties pēc smagas slimības
atžeibināties Atgūties, atpūsties
izvilkties Atģērbties
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam
izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4)
atķerties Atģisties, atjēgties, attapties
atsastāties Atiet, atkāpties
atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā)
atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis)
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās)
apdeitoties Atjaunināties (par datora programmatūras elementiem)
Alterner Atjaunojamu enerģijas avotu veicināšanas programma ("alternative energies")
atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot
instaurācija Atjaunošana; fizioloģiskā stāvokļa pirmā izpausme; jaunas funkcijas iestāšanās
restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi)
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties
atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu)
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus)
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
atsajaunāties Atjaunoties
atdzimt atjaunoties - plaucēt pumpurus, zaļot un ziedēt no jauna (par dabu pavasarī)
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos)
pamosties Atjaunoties (atmiņā)
atdzimt no pelniem atjaunoties vai tikt atjaunotam (par parādībām, sabiedrību, organizācijām, idejām)
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš)
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
atdzimt atjaunoties, kļūt atkal aktuālam
reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem)
uzjaunināties Atjaunoties, pajaunināties
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē
atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam
atdzimt atjaunoties, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
atjaudāties Atjēgties
atreibt Atjēgties
otkolotsja Atjēgties
sasagūties Atjēgties
atģisties Atjēgties (1)
atgūties Atjēgties (1)
atgūties Atjēgties (2)
atgriezties īstenībā atjēgties (no kā)
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma)
acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
attverties Atjēgties, atgūt samaņu
ačohņīties Atjēgties, atgūties
atčihnīties Atjēgties, atgūties
atčohnīties Atjēgties, atgūties
atčoknīties Atjēgties, atgūties
atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā
atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā
sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas
pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast
apsapt atjēgties, saprast
sapt Atjēgties, saprast
atsapties Atjēgties, saprast; sapt
atšauties Atjēgties; atpūsties
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu)
atsakabināties Atkabināties
izāķēties Atkabināties (no āķa)
atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu)
kailēties Atkailināties
atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties
atžiebeļoties Atkal atgūties
atžirgties Atkal atgūties
atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties
atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties
atjaukoties atkal iestāties jaukiem laika apstākļiem
atgriezties atkal iestāties, izpausties
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt
atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus
atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
atgriezties atkal pievērsties reliģijai
atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma)
akanāties Atkal; atkanāties
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
atskāpties Atkāpties
atstāt Atkāpties
retirēt Atkāpties
atiet Atkāpties (par karaspēku)
atsakāpties Atkāpties (par karaspēku)
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku)
atmitēties Atkāpties, atteikties
atgult Atkāpties, mazināties
atlaucēties Atkarāties
atļenkt Atkarāties
karāties Atkarāties (1)
resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
nošļucis Atkāries
šļaums Atkāries
nokāries Atkāries, nokarens
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties
atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu)
tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas
tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas
rutadi Atkārtojumā izmanto kā piedziedājumu dažās dziesmās ar ātru kustību raksturojumu
viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu
uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu
svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu
refrēna zīme atkārtojuma zīme, ko liek rindas sākumā un beigās, tautas dziesmu u. c. dziedājumu iespiedumos
pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā
pakaļsacīt Atkārtot, atsaukties
rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana
nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē)
pārsēja Atkārtota sēja, vietās, kur sākotnēji nav iesēts
pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
atsvaidīt atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām
atsvaidelēt atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest
šmaudzīt atkārtoti aizrīties
aizspaidīt atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt)
sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
nobrāzāties atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt
gulstuļot atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku)
drostaloties atkārtoti dalīties (par olšūnām)
grozīties atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem
ietekāt atkārtoti ieskriet
iesūkāt atkārtoti iesūkt
reinficēties atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības
atložņāt atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties)
kampļāt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kampstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kamstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
atkrusīties atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā
attirināt atkārtoti noraustīties un nokrist
pavilnīt atkārtoti parādīties un pazust
snaikažāties atkārtoti pēc kaut kā sniegties
ķērīgs atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm)
bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
durstīt atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko)
aizticināt atkārtoti pieskarties, aiztikt
atslaistīt atkārtoti piesliet
tušņāties atkārtoti pietupties
grozīties atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
malties atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli)
atražot atkārtoti radīt ko jau pastāvošu; atkārtot ko iepriekš dzirdētu, nepārliecinoties par tā patiesumu, atbilstību (par idejām, uzskatiem)
pārčakarēt atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt
belzēt atkārtoti sist, piesist
uzšaudīt atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa
nogramstīties atkārtoti taustīties
nogūņāties atkārtoti uz īsu brīdi noliekties
uzsvaidīt atkārtoti uzsviest
uzšaudīties atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties
atņemu ņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
atņemu atņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
atņemu ņemdamies atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
atsakārtāties Atkārtoties
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību)
atmēgties atkārtoties, īpaši par slimībām
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām
reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas
atsērga Atkārtots sērgas uzliesmojums
krimšķināt Atkāsēties
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
otmahnutsja Atkauties
nomušāties Atkauties no mušām
atkāznieks Atkāzu viesis
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi
ķert uz vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā
rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā)
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi
kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm
pušums aizrecējis atklāta brūce ir pārklājusies ar sarecējušām asinīm
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
brīvāi Atklāti, patiesi
(pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem)
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
izrādīties Atklāties, noskaidroties
pierādīties Atklāties, noskaidroties
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
atkāsēties Atklepoties
atklaigāties Atkliegties
atkliekties Atkliegties
atrēkties Atkliegties
interaktīvais atkļūdotājs atkļūdošanas rutīna, kas dod iespēju veikt programmas atkļūdošanu dialogrežīmā
atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal
atbarāties Atkopties
atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā
atkost Atkosties (2)
atkraukāt Atkraukāties
atsakraukāties Atkraukāties
atridāties Atkravāties
atkrēpot Atkrēpoties
shismatisks Atkritis, novērsies no baznīcas
kūsāt Atkust, iesilt
atķerrāties Atķellāties
atķepuroties Atķepurāties
atķeparāties Atķepuroties
atķibt Atķibināties
papravīties Atlabt, atveseļoties
žirbt Atlabt, atveseļoties
prausties Atlabt, uzbaroties
atlaida Atlaidies laiks, atkusnis
atlaidenis Atlaidies laiks, atkusnis
atlaidnis Atlaidies laiks, atkusnis
atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu)
atdot galus atlaist piesienamās troses, tauvas
atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu)
izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem)
atlēkt Atlidot, atlaisties
koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties
atkumis Atliecies atpakaļ
atlīkt Atliekties
atviebties Atliekties
atviepties Atliekties
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī)
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam
cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri
attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos)
atsaklejāties Atlīmēties
izaklejāties Atlīmēties
atlaupīties Atlobīties
noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu
atļuvis Atlocījies uz sāniem
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks
atvingurot Atlocīties
atmaukties Atlocīties atpakaļ
atlukt Atlocīties, karāties uz leju
atlūgumos Atlūgumies
atsprēgāt Atlupt, atdalīties
uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā)
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur)
laist pie šprices atļaut darboties
palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu)
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim)
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.)
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu)
atļauties atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu)
atsaļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu)
pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi)
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur)
novīdēties Atļaut, atļauties
piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai
atvēlēties Atļauties
izgarīties Atļauties
novēlēties Atļauties
vīdēties Atļauties
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt)
uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko)
uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko)
uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko)
palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
atsamaksāties Atmaksāties
rentēties Atmaksāties
svētīties atmaksāties, labumā iet
lonēties Atmaksāties; būt vērts
atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu
ataloties Atmaldīties
apsūdzēt atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu
atmaurot Atmauroties
atmaut Atmauties
atļergāties Atmēdīties
uzmērcēties Atmiekšķēties
atmiekšēt Atmiekšķēties (1)
atmiekšķēt Atmiekšķēties (1)
iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam
atgāsties Atminēties
atgaumēties Atminēties
ieģedoties Atminēties
izgādāt Atminēties
pamost Atminēties
kopēšana Atmiņā glabāto datu pārrakste (reproducēšana) citā vietā vai atmiņas veidā (iespējams arī citā fiziskā formā)
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā
palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām
domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā
izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei
paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu
banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus
memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks
atmitēt Atmitēties
atmizot Atmizoties
atmizt Atmizoties
relatīvais mitrums atmosfērā esošā ūdens tvaika faktiskais parciālais spiediens attiecībā pret ūdens piesātinātā tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā; mēra procentos
mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
atbust Atmosties
atmost Atmosties
atsamosties Atmosties
atsmosties Atmosties
nomosties Atmosties
pabust Atmosties
pajusties Atmosties
celties augšā atmosties no miega un piecelties
augšāmcelties atmosties pēcnāves dzīvei
modīties Atmosties, pamosties
atvežģerēties Atmudžināties
izmudžināties Atmudžināties, atrisināties
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
nāka Atnākšana, iestāšanās
atšķetēties Atnākt (par nepatīkamu viesi)
atšķetināties Atnākt (par nepatīkamu viesi)
atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties
atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties
atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas
atšļūkt Atnākt, ierasties
atjāties Atnākt; atsteigties
atvadāties Atnesties
apjēroties Atnesties (aitai)
atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem)
atsavesties Atnesties (par dzīvnieku)
teļoties Atnesties (par govīm)
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem)
jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu)
atņemu Atņemdamies
attiesājums Atņemšana tiesas ceļā
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju)
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties
izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto
slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur)
zemļanuķ Atņemt zagļu tiesības
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ
atnemties Atņemties
atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt
atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties
Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku)
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu
regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem
passé atpalicis no laika ritma, novecojies
atpēžos Atpēžos iet - apmeklēt vietu, kur nesen viesojies
atsapirkties Atpirkties
atplaiknāties Atplaiksnīties
atplaikšīties Atplaiksnīties
atplaikšķīties Atplaiksnīties
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1)
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2)
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3)
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
atknopēties Atpogāties
atpumpāties Atpogāties
atsapogāties Atpogāties
izapogāties Atpogāties
atkņopēties Atpogāties; pogāt līdz apnikumam
pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu)
atsaprasīties Atprasīties
čilot atpūsties
čīzot atpūsties
atgūdināties Atpūsties
atsapūsties Atpūsties
atsapūtināties Atpūsties
atspūsties Atpūsties
atšūbt Atpūsties
atžūbt Atpūsties
dusēt Atpūsties
izsēdēties Atpūsties
ottopiritsja Atpūsties
pavilnīt Atpūsties
pūtēties Atpūsties
pūtināties Atpūsties
relaksēties Atpūsties
žūbt Atpūsties
atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus)
atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
dienvidot Atpūsties dienas vidū
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām
atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
nodusēt Atpūsties, atdusēties
pārdusēt Atpūsties, atdusēties
atžubties Atpūsties, atgūt samaņu
atdakņīties Atpūsties, atspirgt
atstārpināties Atpūsties, atveseļoties
attārpināties Atpūsties, atveseļoties
izgleijāties Atpūsties, izvaļāties
atķeipt Atpūsties, kļūt veselam
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī
attecēties Atpūsties, sasildīties
veļot Atpūsties, slinkot
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties
atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu
spūsties Atpūsties; pūsties (1)
pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties
tahiprāģija Ātra funkcionālās reakcijas iestāšanas
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
atjiukt Atradināties
atjust Atradināties
atkalēties Atradināties
atsarečīties Atradināties
norast Atradināties
atjūgt Atradināties (no kā)
atjūgt Atradināties, atrast
nojūkt Atradināties, atsvešināties
atjūkt Atradināties; atsvešināties
atsenēties Atradināties; atsvešināties
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt
atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu)
noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu)
atraistīties Atraisīties
atsarāisīties Atraisīties
atsasieties Atraisīties
nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu)
izasieties Atraisīties (par ko sasietu)
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā)
atauties Atraisīties pastalu saitēm
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem)
sprūdīties Atraisīties, atbrīvoties
atpiņķerēties Atraisīties, atmudžināties
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu)
atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties
ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s
atrāpāties Atrāpties
kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi
izlīdzēties Atrast iespējas
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus
parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas
parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam)
uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni)
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus)
apčupināt Atrast, taustoties apkārt
apčupinēt Atrast, taustoties apkārt
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem)
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
notupēt Atrasties (kur visu laikposmu)
novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā)
būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1)
torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā
boļeķ Atrasties apcietinājumā
paritsja Atrasties apcietinājumā
atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu
apgrozīties Atrasties apgrozībā (1)
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem)
karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā)
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem)
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt
pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
kačaika Atrasties izmeklēšanā
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā
karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
ugunī Atrasties kaujā (kara laukā)
kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem)
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem)
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem)
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām)
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc)
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī
zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt
balģeķ Atrasties reibumā
piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu)
būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
atspūsties Atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi)
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem
būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem)
stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām)
saskarties Atrasties tieši līdzās (kam)
pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to)
parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam)
gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku)
stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku)
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem)
staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.)
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem)
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi)
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.)
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem)
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku)
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to)
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos)
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus)
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur)
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā)
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā)
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā)
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām)
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu)
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā)
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu
atraudzīties Atraugāties
atrūgāties Atraugāties
atsarūgāties Atraugāties
ģegoties Atraugāties
guldzīties Atraugāties
noknukšēt Atraugāties
noknukšēties Atraugāties
noknukšķēties Atraugāties
nokulcēties Atraugāties
raugāties Atraugāties
raugties Atraugāties
žaugāties Atraugāties
žārkstīties atraugāties (galvenokārt pirms vemšanas vai vemšanas laikā)
gulgāt Atraugāties, rīstīties
gulgāties Atraugāties, rīstīties
kličkot Atraugāties, žagoties
klikačāt Atraugāties, žagoties
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.)
kraupa Atrāvusies koka miza
kraupes Atrāvusies koka miza
atreibuļoties Atreibināties
ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm)
aizmesties ātri (ejot, skrejot), attālināties
šmukt ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt
palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
aizsprukt ātri aizbēgt; ātri aizslēpties
aizmizot ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties
izkasīt ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ
aizspolēt ātri aiziet, doeties projām
aizlidot ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu)
apsitināties ātri apgriezties apkārt (atkārtoti)
aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties
aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties
aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt
apcirsties ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties
atskriet ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes)
attraukt ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties
atsukāt ātri atnākt, atsteigties
dadrāzt ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
dadrāzties ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
aizgunīt ātri attālināties
aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizlikties ātri attālināties (ejot, skrejot)
aizņirbēt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aizņirbt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aiztraukt ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties
aiztraukt ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atlidot ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem)
laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
diekt ātri darboties
mitrīt ātri doties, iet
laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
ielingot ātri ieiet, ienākt, ieskriet
ievārīties ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā)
iekašāt ātri ieiet, iesteigties
iekasījums ātri ieiet, iesteigties
sabirt ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izšaut ātri iesist
ierikšot ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku
ielobt ātri ieskriet (kur iekšā); arī iebēgt
ievārīt ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā)
pārripot ātri iet mājās, doties mājās
spert ātri iet, arī skriet; sperties (3)
ķegot ātri iet, doties, skriet, bēgt
ķeģerēt ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot
špegot ātri iet, skriet, doties prom; bēgt
ķest ātri iet, steigties
nagot ātri iet, steigties
iemesties ātri ievirzīties (kur iekšā)
ietraukties ātri ievirzīties (kur iekšā)
ielidot ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
pārskriet ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
izgrūsties ātri iziet; izsteigties
skriet ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām)
apskriet ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.)
skriet ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam
aplidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem)
lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
pārlidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā)
pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
ķarstīt ātri izraisīties (par slimību)
izmudīties ātri izsteigties
izmesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
iztraukties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
izsviesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2)
izlidot ātri izvirzīties (par vielas daļiņām)
izmesties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izsviesties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
iztraukties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izskriet ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izlidot ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
zibāt ātri kustēties
žeberēties ātri kustēties (darbā)
žvidzēt ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties
ausīties ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties
šautīties ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties
krētelēties ātri kustēties, skriet uz priekšu un atpakaļ; grūstīties, ķerstīties
mesties ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām)
laidelēties ātri kustēties; arī plīvot
dirbināt ātri kustināt (kājas); mīdīties
sprugulēties ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam
nosasvaidīties ātri kustoties, lokoties, nogurt
lingoties ātri lidināties šurpu turpu
fluktuēt ātri mainīties, svārstīties
agrot ātri nogatavoties
klikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
uzklikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
aizskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties
aiztraukt ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet
birt ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
aplidot ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu)
pārskriet ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā)
ņirbīt ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu)
ieskriet ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli)
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
pārskriet ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu)
maut ātri pārvietoties (braukt vai iet)
urbt ātri pārvietoties (braukt, iet)
vīlēt ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt)
nasāties ātri pārvietoties (par dzīvniekiem)
skriet ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā)
testies ātri pārvietoties (skriet, braukt)
skriet ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu)
ņirbņirbu ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot
pārdrāzties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu
pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
pārskriet ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
pārmesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko)
pārsviesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1)
pazibsnīt ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas)
uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko)
patraukt ātri pavirzīties
paskriet ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
piešmukt ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt
dapļauties ātri pieskriet
pierikšot ātri pieskriet (par cilvēku)
pielobt ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pieslāt ātri piesliet
dašauties ātri piesteigties
pietraukties ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piezlanīt ātri rijot pieēsties
barkšķēt ātri runāt, bārties
krešāties ātri sadusmoties
mesties ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt)
savantēt ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā)
savaņķīt ātri samest; sasviest
saskurināties ātri saposties
samesties ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
leperēt ātri sisties, dauzīties (par sirdi)
mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
pārrikšot ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku
zibelēt ātri šurp un turp kustēties, šaudīties
beizelēt ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties
dasviesties ātri un negaidīti piesteigties
iepikāt ātri un nevērīgi paslēpties
drēbt ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu)
uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam)
uzvantēt ātri uzsviest, uzmest, uzkraut
uzvārīt ātri uzsviest, uzmest, uzkraut
uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko)
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
pamest acis ātri vai pavirši paskatīties
steigt ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri
steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
steigt ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
steigties ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
sprugt ātri virzīties (kur iekšā)
lidot ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
traukties ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt)
traukt ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties
traukt ātri virzīties (par dzīvniekiem)
traukties ātri virzīties (par dzīvniekiem)
traukt ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
traukties ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
drāzt ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
drāzties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
nesties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
notraukties ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties
notraukties ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
notraukties ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
lipsīt ātri virzīties uz priekšu
mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
špārēt ātri virzīties, parasti skriešus
triekties ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem)
pucēt ātri virzīties, pārvietoties
iedrāzties ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem)
pārskriet ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
sadrāzties ātri virzoties, savstarpēji saskarties
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā)
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā)
ar steigu ātri, arī tūlīt, nekavējoties
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
sprukt Ātri, bēgšus virzīties
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko)
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
švirkstelēt Ātri, bieži sadusmoties
dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu
štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku)
atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ
jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties
ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomās
eideliski Ātri, palēkdamies (iet)
eideniski Ātri, palēkdamies, lepni
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu)
vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties
sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt)
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties)
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom
iesadrāzties Ātri, steigā ieskriet
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā)
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli)
panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
drāzt Ātri, steigā skriet; drāzties
nesties Ātri, steigā skriet; drāzties
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā)
nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest
apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt)
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā)
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus)
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā)
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp
pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību
nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju
atkaitēt Atriebt, atriebties
izarēķināties Atriebties
noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties
noslēgt vecus rēķinus Atriebties
norēķināties Atriebties
otigratsja Atriebties
saspīdzināt Atriebties
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu)
saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot
nospītēt Atriebties, radīt nepatiku
masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties
deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas"
atķibināties Atrisināties, atirt
atrist Atritināties, attīties
atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m)
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola
Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.)
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to)
nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to)
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā)
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā)
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to)
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita)
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem)
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām)
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni)
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko)
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru)
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē
nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm)
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu)
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās
traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā)
hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri
elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim
bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā
altogravīra Ātrspiežu gaismas kodinājums iespiedtehnikā
grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties)
aizrunāties Atrunāties
atsarunāties Atrunāties
otkaļakatsja Atrunāties, liegties
otkirkatsja Atrunāties, liegties
atsasacīties Atsacīties
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to)
dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku
atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt
štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai
celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu)
atminēšana atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem; [atminēšanās]{s:1215}
atcerēšanās atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem)
atminēšanās atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem); [atcerēšanās]{s:510}
aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties
atsasaukties Atsaukties
atbildēt atsaukties (piem., uz kāda jūtām)
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu
atčiepstēt Atsaukties čiepstot
ataukoties Atsaukties iekliedzoties
atkūkoties Atsaukties uz kūkošanu ar kūkošanu
atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm
nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot
atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī
abalienācija Atsavināšana; savu tiesību atdošana citai personai
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
atsasēsties Atsēsties
atsēst Atsēsties
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem)
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba
numers Atsevišķa istaba viesnīcā
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem
starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu
daļa atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā)
solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā)
kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
ieliktnis atsevišķi iespiests izdevuma elements vai reklāma, kas pievienota vai pielīmēta izdevumam un iepakota kopā ar to
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
pasieris atsevišķi uzklātu iespiedkrāsu savstarpējā sakritība krāsu attēlos uz apdrukājamā materiāla; sakritenis
sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā)
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles
izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības
nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis
sanešana atsevišķu iespieddarba lapu vai burtnīcu savākšana noteiktā secībā
relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam
mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas
deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti
strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu
atlēkties Atsisties (4)
rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu)
atpinnēties Atsisties, atdauzīties
atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur)
contrecoup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis)
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ)
atskabargoties Atskabargāties
atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam
klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties)
iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
atklimst Atskanēt, atbalsoties
iežvinkstēties Atskanēt, ieskanēties
diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā
atskarbelēties Atskarāties
apagaļus skatīties atskatīties
atsaskatīties Atskatīties
atvērties Atskatīties
okusivatsja Atskatīties
atlūkoties Atskatīties (1)
atlūkoties Atskatīties (3)
atsavērties Atskatīties atpakaļ
grasīt uz atskatīties uz kādu
atskliesties Atskleisties
atgriezties atskrūvēties
atsagriezties Atskrūvēties
noklārēties Atskurbt; noskaidroties
atslēgties Atslābināties no stresa, dienas steigas
drugt Atslābt, mazināties
piešļābt Atslābt, pamazināties
atslāpstīties Atslapstīties
veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā
caurduru atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
caurcērtamā atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
atrubīties Atslēgties
izrubīties Atslēgties
atsklidināties Atslidināties
atslīst Atslidināties
atslīdināties Atslidināties (bez slidām)
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā)
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā)
atsliekties Atslieties
atsniekties Atsniegties
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties
piespiedējatspere Atspere (kā) piespiešanai
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
atsasperties Atsperties
atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām
atspulgāties atspīdēt, atspoguļoties
sažibēt Atspīdēt, iespīdēties
atviesties Atspīdēt, parādīties
pakremties Atspiedies (uz elkoņiem)
aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt
saremt Atspiest, atbalstīt
atkremties Atspiesties
atspriesties Atspiesties
saremties Atspiesties
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām
uzkačāties atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
atlēties atspiesties pret kaut ko
uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties
uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties
uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties
piezvilt Atspiesties, pieliekties
uzkūksties Atspiesties, uzgulties
uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties
iespirgties Atspirdzināties
paspirdzināties Atspirdzināties
spirgties Atspirdzināties
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties
saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot)
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi
ataust Atspirgt, atspirdzināties
izģilbt Atspirgt, atveseļoties
izpenēties Atspirgt, atveseļoties
atspīguļot Atspoguļoties
atspiguļoties Atspoguļoties
atspīguļoties Atspoguļoties
atspogulēties Atspoguļoties
nospoguļoties Atspoguļoties
atstaroties Atspoguļoties (1)
atstarot Atspoguļoties (3)
atstaroties Atspoguļoties (3)
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu; atblāzmoties
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa)
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona)
attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā)
atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt
atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu)
atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur)
atspurēties Atspuroties
nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam
nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes
kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes
marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai
rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku)
izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes)
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem)
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2)
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku)
atmēgties atstāt sliktas sekas, atriebties
čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba
šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties
šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties
atķest Atsteigties
atsteigt Atsteigties
atžmiegt Atsteigties
atbrukt Atsteigties, atbrāzties šurp
atšiebt Atstiept, ļaut karāties
atstipt Atstiepties
atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties
atdzievāties Atstrādāties
atstrāzdāties Atstrādāties
atsasulāties Atsuloties
atsulāties Atsuloties
atsulināties Atsuloties
atsulot Atsuloties
atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu)
uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties
uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ
pateikt sveiki atsveicināties
ardievoties Atsveicināties
atsapraščīties Atsveicināties
atsasvēicināties Atsveicināties
atsaveselāties Atsveicināties
atsveiķināties Atsveicināties
atbučoties Atsveicināties ar skūpstu
atdievoties Atsveicināties, atvadīties
atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs
atradināties Atsvešināties
attālināties Atsvešināties
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup
atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai)
atsvilpt Atsvilpties
atšvilpties Atsvilpties
atšāvies Atšālējies, novadējies
atsaudīties Atšaudīties
atšaut Atšauties (2)
jogurtdupsis Atšāvusies un liela pēcpuse
atsalināt Atšķaidīt (iesalu) ar ūdeni
atplīst Atšķelties
atskarbināties Atšķelties
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.)
atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp
rencelēties atšķetināties (par dziju)
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu)
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur)
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu
nošķiroties Atšķirties, atdalīties
atstipt Atšķirties, izcelties
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi)
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja
atšpļaudīties Atšpļauties
FOAD Atšujies, ej dirst (angļu "f'off and die")
atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari)
atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari)
atsataisīties Attaisīties, atvērties
atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties
skaidroties attaisnoties
atsataisnāties Attaisnoties
otigratsja Attaisnoties
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.)
internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā
aizkopties Attālināties
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put)
atsarauties Attālināties (par nāvi)
aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām
aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā)
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām
aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru
aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot
aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu
aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem
aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot
aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot
aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot
aizgaudot Attālināties gaudojot, vaimanājot
aizgavilēt Attālināties gavilējot
aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot
aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot
aizdrasēt Attālināties jāšus
aizklaigāt Attālināties kliedzot
aizmudžēt Attālināties mudžot
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
aizdūdot Attālināties raudot, činkstot
aizsmirdēt Attālināties smirdot
aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem)
atcelties Attālināties, aiziet
aizelsāt Attālināties, aiziet tušot
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.)
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties
aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot
aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju)
aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem)
aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu)
aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas
aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā)
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties
nokustēt Attālināties, virzīties projām
aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam
pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam
gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums)
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt)
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
manīties Attapīgi, veikli rīkoties
apsaķerties Attapties
atcerēties Attapties
atdabuities Attapties
atdabūties Attapties
noklārēties Attapties
sagaubties Attapties
sajēgties Attapties
trikt Attapties
patapties Attapties (3)
atņemties Attapties, atgūties
apķerties Attapties, saprast, apjēgt
satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas
atsatikties Attapties; apjēgt
badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem
atsateikties Atteikties
liegties Atteikties (ko darīt)
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota)
atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties)
(pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā)
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko)
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Atteikties (no kā), izbeigt (ko)
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām
atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma)
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts
renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties
nokratīt pīšļus no (savām) kājām atteikties no (savas) pagātnes; atteikties no visa, kas bijis
līst aizkrāsnē atteikties no aktīvas darbības
likt nost amatu (arī pilnvaras) atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai
ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu atteikties no dotā solījuma
mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā
nolikt amatu atteikties no ieņemamā amata
demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības
atsarečīties Atteikties no kā
pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu
atmest domu atteikties no kāda nodoma
atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties
laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko
pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko
pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem
atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma
nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas
nolikt pilnvaras atteikties no pilnvaru izmantošanas
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
nespēlēties, ņemt savas mantiņas un iet atteikties no tālākas piedalīšanās
nokratīt pīšļus no kājām atteikties no visa līdzšinējā, bijušā, lai sāktu ko citu
atraidīties Atteikties, atraidīt piedāvājumu
abdicēt Atteikties, atsacīties
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma)
noraidīties Atteikties, atzīt par nepieņemamu
nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt
retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana
izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu
lāzergravēšana attēla veidošana uz formu materiāla, kā gravēšanas instrumentu izmantojot lāzera starojumu; izmanto ofseta un dobspiedes iespiedformu, kā arī klišeju un spiedogu izgatavošanai
apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī
optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē
reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
filtrs (datorgrafikā) attēlu rediģēšanas programmas iespēja, kas ļauj attēlā veikt zināmas izmaiņas, piemēram, mainīt krāsu, spilgtumu vai perspektīvu
WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam
YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā
demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti
atmiekšķēšanās koeficients attiecība starp materiāla mehānisko stiprību ar ūdeni piesūcinātā stāvoklī un sausā stāvoklī; ja šis koeficients >0,75, materiāls ir mitrumizturīgs
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata
emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.)
dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis
bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu)
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu
programma Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski
pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus
pieņemt mērus attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus
hepatolienāls attiecīgs uz aknām un liesu
arhecentrisks attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji
ģenitaloīds attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem
refleksīva attieksme attieksme, kurai visiem a izteikumiem aRa ir patiess
attikt Attiekties
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu
aizšķetināties Attinoties aizripot
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
nomēsloties Attīrīties
iztīrīties Attīrīties (2)
atkrāsoties Attīrīties no krāsām
trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām)
sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā
bronhogēns Attīstījies no bronha; ģenētiski saistīts ar bronhu
dizigotisks Attīstījies no divām vienlaicīgi apaugļotām olšūnām
branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas
nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu
lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu
pennēties attīstīties
atsatīstīties Attīstīties
izpennēties Attīstīties
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē)
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām)
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu)
izražoties Attīstīties miesās
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem
pēkšties Attīstīties, izplatīties
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā)
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties
izkuplināties Attīstīties, izvērsties
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
griezties Attīstīties, norisēt (citādi)
kūņoties Attīstīties, pārvērsties
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi)
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.)
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam
izaudzēties Attīstoties palielināties
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā)
iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī)
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
attrīcināties Attricināties (2)
atsatupties Attupties
attupt Attupties
atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ
pieramstīties Atturēties
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem
atsaturēties Atturēties no kā
piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības
dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties
mist Atturēties, pārtraukt
ritenente Atturīgi, kavēdamies
vēsi atturīgi, noslēgti, vienaldzīgi, bez emocijām (izturēties)
nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs
atšķirības atvadas šķiroties
atklanīties Atvadīties
atveselāties Atvadīties
atviesoties Atvadīties
vadīties Atvadīties
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu
komitēties Atvadīties no savas studentu korporācijas aktīviem biedriem, sarīkojot komitātu
atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas
sacīt (arī teikt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus
teikt (arī sacīt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko)
atvaiņoties Atvainoties
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām)
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt
atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
atvaļāties Atvaļoties
autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas
atvarzāt Atvazāties
sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi
atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus)
atminēties atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus); [atcerēties]{s:506}
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1)
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3)
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1)
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu)
spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi)
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem
attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē)
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas)
stāvēt acu priekšā (arī acīs) atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām)
effata Atveries
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
ierīkāt Atvērt (iestādi)
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas
atvāzties Atvērties
atdarīties Atvērties (par acīm, muti)
atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi)
atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.)
izkaļoties Atvērties (par ziedu)
atskleisties Atvērties (patvaļīgi, par grāmatu)
uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni)
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu)
atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni)
augstiens Atvērums griestos
piecelties Atveseļoties
tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību
atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam
atlabēties Atveseļoties, atlabt
izspirdzināties Atveseļoties, atspirgt
izveselēties Atveseļoties, atspirgt
atkaist Atvēsināties
atsavēsināties Atvēsināties
atvēdināties Atvēsināties
atvēsēties Atvēsināties
gleijāties Atvēsināties
izdzisināties Atvēsināties
izvēsināties Atvēsināties
novēsināties Atvēsināties
vēdēties Atvēsināties
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties
atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties
ataukstēties Atvēsināties; atdzist
ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes)
veņķēt Atvēzējoties sist
atkacēties Atvēzēties
atmērīties Atvēzēties
atvējoties Atvēzēties
atvēsināties Atvēzēties
atvēzāties Atvēzēties
atvēzināties Atvēzēties
atvēzīties Atvēzēties
atvēzties Atvēzēties
aizvēzēties Atvēzēties sitienam (ne pilnā mērā)
atvilkties Atvēzties
atviepties Atviebties
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu)
atviesēties Atviesoties
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi
atdalīties Atvirzīties (no kopuma)
atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem)
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas)
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem)
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.)
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.)
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem)
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita
atkarāties atvirzīties, būt atvirzītam nost no kaut kā un nokarāties
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli
atzarot Atzaroties (2)
izstarot Atzaroties (2)
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā)
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu
pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
domājums atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā
dzīvā doma atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā)
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam)
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības
mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā
mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju)
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības)
ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu
noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko)
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam)
ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko)
ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu
ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu
ņemt visu par tīru zeltu atzīt visu par patiesību, vērtēt nekritiski
novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
atsazities Atzīties
dazināties Atzīties
piesazīties Atzīties
piezīties Atzīties
pokolotsja Atzīties
zīties Atzīties
nokoļīties Atzīties izdarītajā
noskaldīt Atzīties izdarītajā
skaldīties Atzīties izdarītajā
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā
atsazvelties Atzvelties
atsvelties Atzvelties
atzvilt Atzvelties
atzviegt Atzviegties
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties
miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst
limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī
kalcināts audos nogulsnējušies kalcija sāļi, depozīti
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā
reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana
imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām
kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties
enkatarāfija Audu vai orgāna iestiprināšana ķermeņa daļā, kurā tie normāli neatrodas
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem
hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām
saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni
aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu)
cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos
aldosteronoma Audzējs, kas attīstījies no aldosteronu secernējošām virsnieru garozas šūnām
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā)
gonioma Audzējs, kas attīstījies no dzimumšūnām
horistoblastoma Audzējs, kas attīstījies no horistomas
hemangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija
angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti
limfangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no limfvadu endotēlija
millerianoma Audzējs, kas attīstījies no mezonefriskā vada
placentoma Audzējs, kas attīstījies no neatdalījušās placentas daļas
kortikosuprarenoma Audzējs, kas attīstījies no virsnieru dziedzera garozas
amnioma Audzējs, kas cēlies no amnija
luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu
gonocitoma Audzējs, kas cēlies no gonocītiem
hamartoblastoma Audzējs, kas cēlies no hamartomas
hiloma Audzējs, kas cēlies no mezenhimāliem audiem
peritelioma Audzējs, kas cēlies no peritēlija
retikuloendotelioma Audzējs, kas cēlies no retikuloendoteliālās sistēmas šūnām
fibroblastoma Audzējs, kas cēlies no saistaudu šūnām
angioblastoma Audzējs, kas cēlies no smadzeņu apvalku asinsvadiem
ganglioneiroma Audzējs, kas izveidojies no simpātisko nervu mezgliem
kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties
neirofibroma Audzējs, kas radies no nervu saistaudiem
monodermoma Audzējs, kas radies no vienas dīgļlapas
branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām
hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām
skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu
piesaturēties Audzēt, savairot (dzīvniekus) vairāk, nekā iespējams uzturēt
attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists
eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
interkalārā augšana auga augšana garumā, daloties meristēmām
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam
diaspora Auga daļa, kas, dabiski no tā atdalījusies, kļūst par izplatīšanās un vairošanās vienību
adventīvi orgāni auga papildorgāni, kas attīstījušies neparastā vietā
adventīvs orgāns auga papildorgāns, kas attīstījies neparastā vietā
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte
heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm)
sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē
kriofīti augi, kas pielāgojušies dzīvei sausos un aukstos rajonos
mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu
oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
augstākie augi augi, kuriem ķermeņa zarošanās un diferencēšanās dēļ radušies specializēti orgāni un struktūras
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai
internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem)
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties
deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa
sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
sfenoze Augļa galviņas iespiešanās iegurnī
paragomfoze Augļa galviņas iespiešanās iegurņa kanālā
autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot
ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles
skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe
augļu un sēklu izplatīšanās augļu un sēklu noraisīšanās no mātesauga un nokļūšana iespējami tālāk no tā
apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci
saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā
saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā
kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai)
aizaugt augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā)
aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu)
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu)
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām)
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku)
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām)
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā)
pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību)
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām)
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem)
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu
pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem)
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem)
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko)
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām)
saaugt Augot savienoties
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1)
starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
krūmoties Augot veidoties par krūmu
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē)
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām)
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā)
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām)
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem)
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām)
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām)
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām)
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī
nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies
kūdraugsne Augsne, kas veidojusies purvainā vietā
purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts
soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai
piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas
potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas
kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu)
solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos
pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā
karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā
autorēšanas valoda augsta līmeņa programmēšanas valoda datorizēta mācību kursa programmatūras izveidošanai, izmantojot multivides iespējas
prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
Delphinium elatum augstais gaiļpiesis
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ
apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs)
virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās
prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.)
senāts Augstākā kasācijas tiesu instance
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde
augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā)
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
virstiesa Augstākā tiesa
rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā
apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu
areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde
koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs
seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā
Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā
maksimālais Augstākais vai lielākais (iespējamais vai atļautais)
certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis
superarbitrijs Augstākās tiesu instances lēmums
vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi)
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
filmu eksponētājs augstas izšķirtspējas iekārta, kas ar lāzera staru (visbiežāk) veido rastra attēlu uz filmas vai arī tieši uz iespiedformas
ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām
aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu
signālu ģenerators augstfrekvences ģenerators, kurā iespējams plašās robežās mainīt sprieguma amplitūdu un frekvenci
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli
arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors
flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu
stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
ēnojums augstspiedes tehnoloģijā – stiprs burtu iespiedums papīrā, no kā loksnes otrā pusē rodas paaugstinājumi; ēnojumu novērš, apstrādājot iespiestās loksnes gludināšanas spiedēs
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
iesasviesties Augstu iešūpoties
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
celiņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
cilas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
ciliņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
izcerot augt daudzgadīgi un izplatīties
vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties
cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
apstirpt Augt, izaugt, pastiepties
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām
kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem)
dīdzoties Augt, palielināties
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida
metilmerkaptofoss augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
aerotropisms augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma
vijolīšaugi augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte
abscīzskābe augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos
pārstādīšana augu iestādīšana citā vietā
heliotropisms augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi
saulgrozība augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi
seismonastijas augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi
Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi
anemofilija augu spēja apputeksnēties ar vēju
fototropija augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai
adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā
pioniersuga augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu
dārzbēglis augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi
augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
apraušana augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot
hlorofils augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta
ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga
grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores
kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta
kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta
kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai
aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem
stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam
paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa
apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt)
ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu)
ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu)
eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta
rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas)
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt)
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu
sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē)
raupa Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa"
raups Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa"
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizaulekšot Aulekšojot attālināties
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā)
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizauļot Auļojot attālināties
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā)
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
klupināt Auļos jājot censties apturēt zirgu
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
ataurāt Aurojot ierasties
saauroties Aurojot sazināties
aurēties Auroties
trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties
fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus
cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri
kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti)
svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu)
iejosta Aust iesākta josta
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu)
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem)
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam
korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu
Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m
palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši
kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma
Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija
anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums
koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā
baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū
sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm
mādīt Aušāties
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties
aušāties Aušoties
dalkatoties Aušoties
dalkoties Aušoties
gailēties Aušoties
gaistīties Aušoties, draiskoties, trakot, plosīties
aumaļāties Aušoties, draiskuļoties
žāpurēties Aušoties, draiskuļoties
ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties
žēpurēties Aušoties, draiskuļoties; žāpurēties
ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties
amzēties Aušoties, muļķoties
spincoties Aušoties, muļķoties
žagalēties Aušoties, trakot
rāze aušoties, trakot (jokojot), plosīties
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
autotipogrāfija Autogrāfisku rokrakstu vai zīmējumu iespieduma formu pagatavošana ar pārnešanas un kodināšanas paņēmiena palīdzību
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību
bankomāts Automātiska ierīce, kas bankas klientiem (arī ārpus bankas) dod iespēju saņemt skaidru naudu, lietojot speciālas kartes
teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai
automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties
matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
elastīgs automatizēts iecirknis automatizēts ražošanas i., kurā ir iespējams ātri mainīt iekārtu darbības programmas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanas secību
"crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā
autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā
imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest
radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju
dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos
viesautors autors, kurš uzaicināts kā viesis (parasti no citas valsts, pilsētas u. tml.)
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus
opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu
kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
c autortiesību apzīmējums (c) (angļu "copyright")
Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autortiesību aģentūra
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta
tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju
divtonis autotipijas drukas veids, kuru izmanto, lai no melnbaltiem pustoņu oriģināliem iegūtu attēlu, kas nodrukāts ar divām iespiedkrāsām, no kurām pamatkrāsa parasti ir melna; duplekss (5)
tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu
autokolors Autotipijas un hromolitogrāfijas kombinēts iespiedums
gigantografija Autotipiju palielinājums gludspiedumā plakātu iespiedumiem
motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni
enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte
vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ
buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis
drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis
aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
nīškārta aužamo steļļu sastāvdaļa, [nītis]{s:2718} kopā ar kustināmu ietvaru, kurā tās iestiprinātas
pārausties Aužot kļūdīties
izaust Aužot nolietoties
pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm)
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
aviete Avene; aviesene
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
monavitaminoze Avitaminoze, kas radusies viena vitamīna deficīta dēļ
džaikstīties Āvīties vaibstoties
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
datorizētā tulkošana avotteksta tulkošana mērķvalodā, tulkotājam izmantojot datora programmatūras iespējas un iepriekš uzkrāto tulkojumu datubāzi
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus
spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts
bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas
derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta
totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta
spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos
mugāmi Azerbaidžāņu tautasdziesmas
mozēties Āzēties; nerroties
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris
sviķēt badā vai velti gaidot (ciest)
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties)
badināties Badināt sevi; badoties
milināties Badināties, skopuļoties
nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties
badāties Badīties
bukēties Badīties
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam
izbadīties Badīties un pabeigt badīties
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā
mirnēt Badojoties vājēt
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest
badāties Badoties
badēties Badoties
kaldināties Badoties
kamēt Badoties
kānēt Badoties
kārmēties Badoties
mērdelēties Badoties
mirlēt Badoties
zalināties Badoties
aizgalēties Badoties par ilgu
nosabadīties Badoties tikt nonāvētam
kāst Badoties, ciest badu
aizmērdināt Badoties, pabadoties
krankāt Badoties, sajust izsalkumu
kāsēt Badu kāsēt - no bada izdilt, ciest badu
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties
magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči
gandēt Baidīt, baidīties
mīzt baidīties
traušāties baidīties
bzdeķ Baidīties
drejfiķ Baidīties
drūkstīties Baidīties
gandēties Baidīties
iedrīkstēties Baidīties
iedrošināties Baidīties
minževatsja Baidīties
tramēties Baidīties
tramīties Baidīties
truhņīt Baidīties
trūkažāties Baidīties
trukņīties Baidīties
sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt
rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību
drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt
rēgoties baidīties, arī brīnīties (izbailēs)
baikst Baidīties, baiļoties
bailēt Baidīties, baiļoties
baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus
bīstīties Baidīties, bīties
bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties
bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties
bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties
drūt Baidīties, kļūt drūmam
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
rauties Baidīties; arī valdīties
bokstīties Baidīties; šaubīties
izbaidīties Baidoties izsargāties
nostofobija Bailes atgriezties mājās
ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas
venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību
hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem)
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
hafefobija Bailes no pieskārieniem
fobiofobija Bailes nobīties
toksifobija Bailes saindēties
heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko
izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
bailēties Baiļoties, baidīties
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties
drūvēties baiļoties, skumt
baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols
māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
čudurēties Bakstīties
čukstīties Bakstīties, durstīties
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties
čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties
čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam)
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt)
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2)
AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B
entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu
porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus
gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
bakteriohemaglutinīns Baktēriju ietekmē radies hemaglutinīns
bakteriohemolizīns Baktēriju ietekmē radies hemolizīns
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos
endolizīns Bakteriolizīns, kas radies šūnas iekšienē
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs
balāties Balināties
talēties Balināties
taloties Balināties
tulēties Balināties
tulināties Balināties
satilāt Balinoties sadrupt
kurciemi Balle; saviesības
kurcums Balle; saviesības
ballēt Ballēties
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām
publons ballīte, viesības
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas
gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, ko izmanto automobiļa bremžu sistēmas vai citu sistēmu darbībai
Tla Balsenes audzējs ar priekšējās komisūras iesaisti (angļu "tumor of the larynx with involvement of anterior comissure")
pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
aizvitēt Balsinot aizziest
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu
dziesminieks Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
guturofonija Balss ar rīkles pieskaņu
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
stutēties Balstīties (1)
stutēties Balstīties (2)
slieties Balstīties (pret ko, pie kā)
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.)
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to
izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju
remties Balstīties, atspiesties
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus
nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu
kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju
iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām
dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes
leišu sviests baltais sviests
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem
baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu
balzama baltegle baltegļu suga ("Abies balsamea")
vienkrāsas baltegle baltegļu suga ("Abies concolor")
dižā baltegle baltegļu suga ("Abies grandis")
Korejas baltegle baltegļu suga ("Abies koreana")
Arizonas baltegle baltegļu suga ("Abies lasiocarpa")
Kaukāza baltegle baltegļu suga ("Abies nordmanniana")
Spānijas baltegle baltegļu suga ("Abies pinsapo")
slaidā baltegle baltegļu suga ("Abies procera")
Sibīrijas baltegle baltegļu suga ("Abies sibirica")
Veiča baltegle baltegļu suga ("Abies veitchii")
garzvīņu baltegle baltegļu suga ("Abies x phanerolepis"), kas ir balzama baltegles hibrīds
baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas
Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
AABS Baltijas studiju veicināšanas apvienība (angļu "Association for the Advancement of Baltic Studies")
gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību
lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā
pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē
balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu
kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas
lenteris Baļķis zirgu piesiešanai
trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā
ballēšanās Baļļu, viesību rīkošana; piedalīšanās ballēs, viesībās; sarīkojumu, baļļu apmeklēšana
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā)
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām
emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus
bankas garantija bankas galvojums par sava klienta maksātspēju, kas klientam dod iespēju saņemt kredītu no trešām personām
apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju
krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm
bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt
federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā
vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību
bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē
bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams
bargoties Bargi izturēties, dusmoties
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena
sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties
baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem)
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem)
mist Barot, baroties, pārtikt
tuklēties Baroties
salanckāt baroties pārspēt, pieveikt
suimīties baroties, ēst
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt
mitēties Baroties, pārtikt
reizties bārties
buņķēt Bārties
rotīs Bārties
švenderēt Bārties
tasnoties Bārties
aizbārties Bārties īsu laika sprīdi
dot pretī bārties pretī
atbārties Bārties pretim
atrāties Bārties pretim
izbārties Bārties un pabeigt bārties
driskoties Bārties, ķildoties
strīdēt Bārties, ķildoties
lopoties Bārties, lamāties
šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties
rēgāties bārties, pārmest, ķildoties
polgāšana Bārties, rāties
likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba
aizbaurot Baurojot attālināties
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji
bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē
joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
motets Baznīcas kora dziesma
ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības
teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu
baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā
episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu
ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties
ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties
šķūtēt Bāzt, iespiest
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt
bažāties Bažīties
bazīties Bažīties
dužoties Bažīties
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties
baiļāties Bažīties, uztraukties
baiļoties Bažīties, uztraukties
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama)
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko)
ēdināt sirdi bēdāties
rīdāt bēdāties
duzot Bēdāties
sirdēstoties Bēdāties
skumjot Bēdāties
sāpoties bēdāties un dusmoties reizē
izraizēties Bēdāties, nobēdāties
dūšot Bēdāties, pārdzīvot
grēmēties Bēdāties, skumt
trūrēt Bēdāties, skumt
duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi)
lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties
sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties
degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju
Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizbēgt Bēgot attālināties
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā)
nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.)
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā)
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piemukt Bēgot pieskriet, ātri pieiet
dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus)
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu
aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās
šmugāt Bēgt, izvairīties
bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu)
no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.)
palikt mierā Beigt darboties
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.)
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.)
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām)
atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem)
atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu)
iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
iet uz beigām beigties
ņemt galu Beigties
nogaloties Beigties
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt
dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku)
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu)
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami
labu galu neņemt beigties slikti
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli)
noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5)
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu)
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.)
iet uz galu beigties, tuvoties nobeigumam
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli)
dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu)
beizēt Beizerēt, ālēties
plice bekona liesā puse
govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus")
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
sulfobenzoskābe Benzoskābes sulfurēšanas rezultāts, iespējami 3 izomēri
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu
seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana
bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu
emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana
stūknīties Bērnišķīgi izturēties
atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties
žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties
žurgulis Bērns, kam patīk plosīties
mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka
žampuris Bērns, kas mīl blēņoties
ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē
muracāns Bērns, kurš ir nosmērējies
vīkstulis Bērns, kurš kavē citus doties ceļā
pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes
purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām
adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības
bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība
vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana
kinderpārtija Bērnu viesības
vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas
kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā
dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā
statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums)
izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā)
pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties
nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu
pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties
dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni)
suināties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinēt Berzēt, berzēties citam gar citu
suinēties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinīties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties
braužņāties Berzēties
milināties Berzēties
murzīties Berzēties
reijāties Berzēties
šlaucāties Berzēties
šlaucīties Berzēties
brāžoties berzēties (pie sienas u. tml.)
drušāties Berzēties, berzties
bulžurēt Berzēties, grūstīt
brāzāties Berzēties, kasīties
drellēties Berzties
drīvēties Berzties
ņurgt Berzties
treitīs Berzties
triekšēt Berzties
triekšķēt Berzties
berzēties Berzties (3)
skabīties berzties, berzēties
svītrēties berzties, berzēties
bražoties Berzties, berzēties
broškāties Berzties, berzēties
brūžāties Berzties, berzēties
ērpēties Berzties, berzēties
trīšoties Berzties, berzēties
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums
uzbružāties Beržot izveidoties
nosaberzties Beržot nomazgāties
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci)
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt
arau Bet raugi, skaties
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam)
torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju
stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums
viprignuķ bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides
pārdzejoties bez atpūtas dzejojot pārpūlēties
noplančot bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt
dervelēt bez darba dauzīties apkārt
slangāt bez darba dauzīties apkārt
notaustīties bez darba notūļāties
noslempties bez darba novandīties
dālēt bez darba pastaigāties
luderēt bez darba slaistīties
malžāt bez darba slaistīties
vinčelēt bez darba slaistīties apkārt
slundurēt bez darba slaistīties, tūļāties
sazvilnēt bez darba slaistoties sasniegt
nobalzīties bez darba uzturēties
aizelcies bez elpas, aizelsies
aizelpies bez elpas, aizelsies
ģiezēties bez iemesla īgt un strīdēties
mirmināt bez iemesla smieties
dancot bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam
atmesties kā vatē bez iespaida, piem.: viņa runa atmetās kā vatē
sans gene bez kautrēšanās, nekautrējoties
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt)
žūrēt bez liesmas degt
aizstopot bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt
aizstopēt bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot
iesašķetināties bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties
murzāties bez panākumiem ap ko darboties
nokābelēties bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties
noputroties bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties
ļurināt bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu)
nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties
sine decreto bez tiesas sankcijas
nolinčot bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV)
linčot bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot
iesažauties bez uzaicinājuma ierasties
jaukties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu)
maisīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4)
joksīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā)
ķezēties bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos)
vēja vaļā bez uzraudzības, neviena nepieskatīts
žulnīties bez vajadzības ilgi mazgāties
rīgnēt bez vajadzības kaut kur kavēties
maknīties bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)
makņīties bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)
bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams
lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1)
kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu)
pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās
struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā
slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
dīrāt sesku bezdēt; piesmakot gaisu
magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H)
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms
hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam
pūzdu pūzdams bezgalīgi atpūzdamies
lindruku zupa bezgaršīgs un neizdevies ēdiens
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo
ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt
embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā
izvārīt Bezkaunīgi izrunāties
blodīties Bezkaunīgi izturēties
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā
reljefs spiedums bezkrāsaina reljefa attēla iespiešana papīrā vai kartonā, izmantojot reljefu formu; cilspiedums
melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas
tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu
bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties
nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties
stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt
bezmiesas Bezmiesīgs
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu
ietrakt Bezprātīgi iemīlēties
izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt
nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings
mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko)
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu)
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
beztiesīgums Beztiesība
heloti Beztiesīgie
beztiesisks Beztiesīgs
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
iloti beztiesiski cilvēki
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
aizgoze Bezvēja piesaule
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu
Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem
bibliografēt Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu)
depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko)
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka
aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt
ummaks Biedēklis, briesmonis
drausmenis Biedēklis, briesmonis, nezvērs
ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas
avioklubs Biedrība, kurā apvienojušies aviācijas profesionāļi
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības
kamaroties Biedriski dzīvot, brāļoties
biedrēties Biedroties
čupoties Biedroties, draudzēties
burzīties biedroties, satikties
tusēt Biedroties, satikties
tusēties Biedroties, satikties
tusoties Biedroties, satikties
čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca
noķuņķēt Biezi aizplīvuroties
pumpulēties Biezi apģērbties
sapanaroties Biezi apģērbties
baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks
bambis Biezi ģērbies vīrietis; arī nekārtīgi ģērbies vīrietis
baķēties Biezi ģērbties
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
prakāties Biezi ģērbties (ziemā)
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
pieska Biezi krūmi, biežņa; piesks
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums
drapāns Biezi saģērbies cilvēks
ģuģine Biezi saģērbies cilvēks
raunāties biezi saģērbties
sačenčerēties biezi saģērbties
sačunčaloties biezi saģērbties
saprakāties biezi saģērbties
ģuģināties Biezi saģērbties
nopampaļāties Biezi saģērbties
nopamparāties Biezi saģērbties
nopudāties Biezi saģērbties
sabaķoties Biezi saģērbties
sačampāties Biezi saģērbties
sasaunēties biezi saģērbties (satīties)
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
počāties biezi saģērbties vecās drēbēs
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.)
saģuģināties biezi saģērbties, satīties
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās)
sastrumpāties biezi saģērbtties
pamplīža Biezi saģērbusies, satuntuļojusies sieviete
ķencēt Biezi triept, ziest
sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties
bakāties Biezi, silti ģērbties
drečkas Biezpiena vai sviesta druskas
žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes
kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu
pienssviests Biezpiens un sviests
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi
acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu)
buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu)
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām)
trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu
guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.)
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3)
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam
vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur)
virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur)
virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur)
virināt (arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur)
virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību
bomburēties bieži iestrēgt, kavēties (ejot, braucot, maksājot u. tml.)
kuriesināt Bieži jautāt "kur iesi?"
krēpaļāties Bieži kraukāties
dasakolīties Bieži lielīties
dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos
tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties
pātarāt Bieži rāties, izteikt pārmetumus
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi)
torbulēties Bieži šņaukāties
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus
dasamaļavāties Bieži uzkrāšoties ar kosmētiskiem līdzekļiem
čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties
čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.)
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems
Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems
Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums
Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle"
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava"
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi
Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne
Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne
Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals
Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji"
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi"
Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta
Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums
Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils
Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri
Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe
Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene
Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava
Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems
Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja"
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde
Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve
Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava
Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga
Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena
Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems
Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam)
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1)
uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
likvīdie līdzekļi bilances aktīva vērtību daļa (ieskaitot vērtspapīrus), kuru iespējams pārdot
progresējošā hroniskā oftalmoplēģija bilaterāla acs muskuļu paralīze motorisko nervu šūnu deģenerācijas dēļ (iespējams, pārmantota)
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete
sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >)
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija
insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem
biospeleoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīves apstākļus alās un šo apstākļu iespaidu uz alas dzīvnieku morfoloģiju
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem)
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā
goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
birīties Birāties
birāties Birdināties, birt
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties
atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt
nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā)
izbirt Birstot izkaisīties
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku)
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko
birāties Birt, drāzties
bērties Birt, kaisīties
nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli
arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
pārbirzīties Biržojot pārpūlēties
ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm
koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
bīkstēties Bīstīties
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
bīsties Bīties
bijāt bīties (1)
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko)
trukāties Bīties (par zirgiem)
šausnoties Bīties, baidīties
bijāties Bīties, izjust bijību
bitu blīvums bitu skaits, ko iespējams ierakstīt datu vides garuma vai laukuma vienībā
pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā)
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piebizot Bizojot pieskriet
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām
atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi
pidelēt blandīties
planstīties blandīties
klabažāt Blandīties
klaidoties Blandīties
klandīties Blandīties
lantierēt Blandīties
ļuturēties Blandīties
ōlāties Blandīties
ōlēties Blandīties
plansīties Blandīties
šļamdīties Blandīties
telverēt Blandīties
valacīties Blandīties
valarāties Blandīties
slanckāties blandīties apkārt
galdarēt Blandīties apkārt
flederēt Blandīties apkārt; slaistīties
leiderēt Blandīties bez darba
liederēt Blandīties bez darba
langāt Blandīties, dauzīties apkārt
leskāties Blandīties, dauzīties apkārt
novantaļāties Blandīties, dauzīties apkārt
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties
plīskāties Blandīties, kauties, dzert
klimerēt blandīties, klaiņot
lintīt Blandīties, klaiņot
plunderēt Blandīties, klaiņot
šļenderēt Blandīties, klaiņot
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba
līkstīt Blandīties, klejot apkārt
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt
blodīties Blandīties, meklēt patvērumu
dundurot Blandīties, plosīties
blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties
lažierēt Blandīties; slapstīties
ložierēt Blandīties; slapstīties
aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust
atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst
mezentomērs Blastomērs, kas vēl nav sadalījies mezomērā un entomērā
diskoblastula Blastula, kas izveidojusies diskoidālās drostalošanās rezultātā
invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij
rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni)
blēdīt Blēdīties
blēžot Blēdīties
blēžoties Blēdīties
šahermaherēt Blēdīties
šmugulēties Blēdīties
vilstoties Blēdīties
žilīt Blēdīties
žilīties Blēdīties
šmugulēt Blēdīties, krāpties
uzblēdīt Blēdoties iemānīt
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu)
ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties
iztenkāties Blēņas runāt, izpļāpāties
pārsaka Blēņas, nepatiesība
bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti
balavāties Blēņoties
blēņāties Blēņoties
dākarēties Blēņoties
jāvēties Blēņoties
toškāties Blēņoties
niekoties Blēņoties (1)
dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties
niķināties Blēņoties, būt untumainam
pļumetēties Blēņoties, draiskuļoties, ķēmoties, aušoties
leijoties Blēņoties, muļķoties
žeberēt Blēņoties, muļķoties
olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam
dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot
zārgalēties Blēņoties, muļķoties, trakot
stiķoties Blēņoties, niekoties
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt
ņervāties Blēņoties, plosīties
gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot
bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties
mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties
želberēt Blēņoties, trakot
albarēties Blēņoties, trakot, ālēties
žargoties Blēņoties, trakot, jokot
želberēties Blēņoties, tramkot
muļāties Blēņoties, tūļāties, lēni strādāt
bošķu dziesma blēņu dziesma
blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize
bligatas bligatas sist - rotaļāties, kačkus sist, blīgatas spēlēt
blīšķināties Blīkšķināties
blisavāt Blisināties
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā)
pablisināties Blisinot acis, paskatīties
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi
gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai
sēst Blīvējoties plakt
gumt Blīvēties
bangāties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot
bangoties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot
zlāģēties Blīvēties (parasti par ledu)
plienēt Blīvēties un plaisāt (par zemi, mālu)
blieķēties Blīvēties, kļūt cietam
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu)
rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku); stipri piesūcināt (ar ko)
piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties
piestūkāt Blīvi piebāzt, piepildīt; piestūķēt
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam
pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam
pietīklot Blīvi piestīgot
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam)
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā)
korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.)
roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai)
vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai
grozekļa bloks bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi
virbeļbloks Bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi
grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa
blusenēties Blusināties
blusāties Blusoties
blusināties Blusoties
blusīties Blusoties
knozāt Blusoties, ieskāties
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
bluzne Bluzme - liesa liellopu gaļa
bļaurīt Bļaustīties
ķērkāt Bļaustīties
žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt
rīklēties Bļaustīties, lamāties
aldāt Bļaustīties; trokšņot
atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties
sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks
kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos)
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem)
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem)
iesmakt Bojājoties iesākt smakot
izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā
trauma bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
smeļķēt bojāties
apkalēties Bojāties
gandēties Bojāties
izpostīties Bojāties
iet bojā Bojāties
plīkt Bojāties
pušierēties Bojāties
tērēties Bojāties
vainoties Bojāties
maitāties Bojāties (1)
maitāties Bojāties (2)
kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu)
prapult Bojāties, iet bojā
prult Bojāties, iet bojā
iekurtēt Bojāties, izčākstēt
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt
jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam
gunēt Bojāties, pelēt
dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem)
plēkšēt Bojāties, pūt
saplekt Bojāties, sākt pelēt
šķenst Bojāties, vārguļot
ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku)
smirst Bojāties; kļūt smirdīgam
stindīgs Bojāts, bojājies
deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots)
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu
valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti)
valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā)
pabolīties Bolot acis, paskatīties
inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi
bokāties Bozties, sabozties
izpurties Bozties, sabozties
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā)
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties
žangalēt Bradāt, mīdīties
pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem)
dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā)
fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties
bālis Brālis, brālītis, gk. tautasdziesmās
brālināties Brāļoties, veidot brālību
trosnīgs Brangs, apaļš (miesās)
blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām)
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli
nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa)
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem)
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli)
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem)
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3)
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem)
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
izabraukties Braucot uzvirzīties
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
iesaliekties Braucot, ejot iegriezties
iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties
aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz)
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā)
iebraukt Braukšus ierasties
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem)
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda)
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā)
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām
grabināt Braukt, brāzties
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām)
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri)
gāzt Braukt; ātri braukt, doties
važot Braukt; skriet; doties kaut kur
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu
hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā)
brāzt Brāzties
kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.)
atbrāzties Brāzties šurp
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi)
nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās
saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
požars Brīdinājums par briesmām
ieklirkšēties Brīdinoši ieklukstēties
nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties
kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizbrist Brienot attālināties; brist prom
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
iebristies Brienot ievirzīties
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē)
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā)
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
noļēpaties brienot nosmērēties
noslucēties Brienot notraipīties
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties
apbradāt Brienot noziest, nosmulēt
apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties
apbristies Brienot noziesties, nosmulēties
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies
šērpas briesmas
bailība Briesmas
briesma Briesmas
briesmes Briesmas
brīsmas Briesmas
šēmeklis Briesmas
šēmes Briesmas
šuhers Briesmas
vasars Briesmas
vasers Briesmas
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
bļaurums Briesmas, šausmas
strjoms briesmas; uztraukums, stress
briesmībe Briesmība
Neoporteria horrida briesmīgā neoportērija
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks
elle briesmīga, mokoša, nomācoša vieta vai stāvoklis
Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums
briesmai Briesmīgi
briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība
briesmots Briesmīgs
drausmains Briesmīgs
Frankenšteins briesmīgs cilvēks
nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds)
nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds)
Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus
druvīgs Briesmīgs, atbaidošs
kļūms Briesmīgs, baigs
formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs
baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs
baisīgs Briesmīgs, dusmīgs; nepatīkams, atbaidošs
burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam
ummaks Briesmīgs, smags
briesmeklis Briesmonis
briesmoņa Briesmonis
briesmone Briesmonis
drausmonis Briesmonis
ķemēks Briesmonis
zombis Briesmonis
bājava Briesmonis, biedēklis
biesons Briesmonis, biedēklis
molochs Briesmonis, elks, kam viss jāupurē
gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
monstrs Briesmonis, nezvērs
netārpa Briesmonis, nezvērs
netārps Briesmonis, nezvērs
skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus
sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību
glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību
Grand guignol briesmu drāmu teātris Parīzē
brīst Briest
dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei
aptērpt Briest, pampt, tūkt
plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem)
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt
atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām)
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.)
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem)
iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties
aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis
skūtīties Brīnēties
bolīt acis brīnīties
brīnāties Brīnīties
brīnēties Brīnīties
brīnoties Brīnīties
čudīt Brīnīties
čūdīt Brīnīties
dīvāties Brīnīties
dīvēties Brīnīties
dīvīties Brīnīties
dzivīties Brīnīties
ērmīties Brīnīties
ērmot Brīnīties
stebēties Brīnīties
vēsmoties Brīnīties
blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam
noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis)
gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim
brīvais Brīvais mandāts - vispārējs, aizstāv visas valsts intereses, brīvs no piespiešanas
iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot)
atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli)
ļunkanāties Brīvi kustēties
atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties
disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā
kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties
liberamente Brīvi, nepiespiesti
sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski
ļenkaris Brīvi, vaļīgi, grīļodamies
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai)
vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā
aizķerprogrammatūra Brīvprogrammatūra, kas satur ierobežotu iespēju skaitu (angļu "hookemware")
izvaļīgs Brīvs, nepiespiests
plākns brīvs, neprecējies
dabūjams Brīvs, neprecējies
improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts
brīvnauda Brīvzemnieka maksa par brīvību; kunga tiesas ekvivalents naudā
varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
piekrākt Brīžiem iekrākties
plaikšņīt Brīžiem skaidroties
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
chrīzografija Bronzas iespiedums
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā
skrabulis Brūce miesā
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2)
kārtības tiesa bruģa tiesa Vidzemē (1668.-1889. g.)
bruģa kungs bruģa tiesas tiesnesis
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā)
krist drupās brukt un pārvērsties drupās
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm)
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā)
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam)
tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām
manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem)
mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu)
dankaroties Brūtēties, lakstīties
maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija
brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties
bružgāties Bružāties
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu)
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem)
uzbubināt Bubinot sazināties (par zirgiem)
budēlis bubulis - iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis
laizīt piedurkni bučot roku; zemoties kāda priekšā
sūpstīt Bučot, bučoties
sūpstīties Bučot, bučoties
štempelēties Bučoties
atbučoties Bučoties līdz apnikumam
lizgāt Bučoties, maigoties
dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem
Tathagāta Budas nosaukums ("Tas, kuram ir veicies"), kas tiek izmantots populāros mahājānas tekstos
arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais
apskaidrība Budismā - visas esamības patiesības atskārsme, ko sasniedza Buda meditācijā
morita Budisma iespaidota pašaktualizācijas teorija
Tripitaka Budisma kanonisko tekstu sakopojums; radies ne vēlāk par 3. gs. p. m. ē.; Tipitaka
naikans Budisma mācības iespaidota pagātnes meditācija
Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums
buda budisma mitoloģijā - antropomorfisks simbols, kas iemieso sevī garīgās attīstības visaugstākās pakāpes ideālu
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk
Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni
rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām
dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas
bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā)
bidīt Budīt, piestumt, pamudināt
budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā)
laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā
bukstīties Bukņīties, grūstīties
ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas
konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama)
disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess)
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem
bumbināties Bumboties
donis Bundulis, koka sviesta trauks
atbungāt Bungājot ierasties
mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja
šotstūris Buras pakaļējais, pakaļējais stūris, kurā iestiprina šoti
pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas
buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis
burāt cieši pie vēja burāt pie vēja, cik "augstu" vien iespējams, tas ir, gandrīz pret vēju
uzgurgt Burbuļojot (no jauna) izlauzties
ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā)
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā)
uzurkstēt Burbuļojot izlauzties virspusē
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko)
bāžot burt, nodarboties ar maģiju
pāšļot Burt, zintēt, blēņoties
pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
pakājenis Burtiem, klišejām, kluģiem utt. pamatne, uz kā novietots iespiežamais materiāls
bašķoties burties
pesteļoties Burties
bubelēt Burties un šo to darīt
bokšīties Burties, ķēmoties
čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu
skunstēties burties, zīlēt
māžoties Burties, zīlēt
pāšļoties Burties, zintēt, blēņoties
zintēties Burties; buroties pareģot
tipotets Burtlicis grāmatu spiestuvēs
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem
izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs
līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu
luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām
lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus)
zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka
gumstīt Burzīt, spiest
grepstelēties burzīties
burnīties Burzīties
burzāties Burzīties
burznīties Burzīties
čuņčurāties Burzīties
čuņčurēties Burzīties
gnutāties Burzīties
ņurcīties Burzīties
ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt
knillēties Burzīties, krunkoties
svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu
atburzīties Burzoties atraisīties
mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
būt drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā
kauties būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu)
pūst būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju)
ieviesties būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties
ķildoties būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem)
būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
būt mierā būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
nedziedāt būt apspiestam
ņemt būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā
urkšļāties būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties
sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
jemties būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko)
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti)
noliekties būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties
sirmot būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu
nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest
drīkstēt būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts
saderēt būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost
palikt būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā)
atēnoties būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā)
zvīļot būt atvēries, stāvēt vaļā
kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū
pleknēt būt bezdarbībā, garlaikoties
dīžāt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dizināt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžļāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžļoties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžot būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties
niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
karāties mata galā būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī
karāties būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
nokārties būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.)
pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
pieturēties būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā)
čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
vadīt būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot tā darbību vēlamajā veidā
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties
būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties
būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties
iekārties būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties
darboties būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu)
palikt būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem)
darboties būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā
rullēt būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā
stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā)
valdīt būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas
izadoties būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts
būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt)
izdoties būt iespējamam kaut ko izdarīt, paveikt; būt iespējai kaut ko izdarīt
draudēt būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams
iegult būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā)
iegulties būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult
īgt būt īgnam, dusmoties
erroties būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
aizstiepties būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.)
stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
vilkties būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru)
pavērst būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.)
šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
turēties būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem)
vādīt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
vādzēt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.)
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt
konfliktēt būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties
krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
nogrozīties būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā)
grozīties būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā)
ieredzēt būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu)
atdalīties būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties
nodalīties būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3)
raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
glizināties būt lēnam, gausam, vilcināties
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties
aizdegt būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai)
brūtēties būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās
līksmot būt līksmam (1); līksmoties
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies
būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties
plosīties būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties
turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu)
krist pīšļos būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā)
griezt zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
kost zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties
trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
zvērot būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli
mirdzēt būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram
knapināties būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties
svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
margot būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram
sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties
gaunerēties būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties
samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
apmierināties būt mierā, samierināties
ņemt par labu būt mierā, samierināties (ar ko)
mijiedarboties būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu)
pužavāties būt neapmierinātam un rāties, bārties
pūst būt neapmierinātam, gausties
slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
raustīties būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes
tirināties būt nedrošam; vilcināties
nomētāties būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā
būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā
trašāties būt nemierīgam, grozīties
trošāties būt nemierīgam, grozīties
strebulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
sturbulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
dimzāt būt nemierīgam, mīņāties uz vietas
dimžāt būt nemierīgam, mīņāties uz vietas
trīties būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko)
dīdīties būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties
dīžāt būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžļāties būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžļoties būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžot būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
traukoties būt nemierīgam, uztraukties
šaudīties būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
lakarēt būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas
slēpties būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
lenturēties būt nestabilam, ļodzīties
viļņot būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu)
viļņoties būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu)
vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem
kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
darboties būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu)
domāt būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt)
vākāt būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
vākot būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
valkāt būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai)
nest būt nosauktam, saukties (kādā vārdā)
iet būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām
aizvīties būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties
samudžināt būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi)
apvīties būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm
iet būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā)
izvietot būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā)
stīdzēt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
stīgt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
izvietoties būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā)
turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
virzīties būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu
balstīties būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu)
bāzēties būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku)
ložņāt būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.)
atvirzīt būt novietotam, atrasties nost (no kā)
apvīt būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm
sadurties būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam)
atvirzīties būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā)
ievirzīties būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atvest būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni
solīt būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi
ietverties būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā)
pavēstīt būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi
vēstīt būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi
mācīties būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni
mācīt būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml)
iemest būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā)
vilt būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas
piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
turēt būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties)
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
spiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem
novest būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur)
plīvot būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības
paņemt būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību
pieļaut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams
velt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju)
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
sagriezt būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi
sabangot būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties
savilkt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.)
uzpūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt
atklāt būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt
liegt būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt)
izšķirt būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām
pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
panākt būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas
izraisīt būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises, procesi u. tml.)
atspaidīt būt par cēloni tam, ka tiek atspiests
mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
sadzīt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi)
piesaldēt būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst
spanderēt būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos)
viest būt par cēloni, ka sāk mitināties (kur)
krampt būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest
apgāzt būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai
runāt atklātu valodu būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību
nokarāties būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu)
jaukties būt pārmaiņus (ar ko); mīties
cimperlēties būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties
roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot)
likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
uzlikt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
darboties būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi)
norauties būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu
saderēt būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1)
dakrist būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt
dapasēt būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu)
piekrist būt piemērotam, piestāvēt
kaist būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē)
nostiept būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri
karāties būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
saimniekot būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem
skanēt būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
dergties būt pretīgam, riebīgam; riebties
bādrēties būt pretīgam; baidīties (no kā)
stāvēt būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā)
stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas
blāvot būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu
pārklāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi
klāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami
vīties būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām
zīmēties būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko)
dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
korelēt būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
paknapināties būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties
kontaktēt būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties
aizspīdēt būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu)
zīmēties būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
atrasties būt sastopamam; arī gadīties, parādīties
atsarasties būt sastopamam; arī gadīties; parādīties
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību
ritēt būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu)
drūvēt būt skumīgam, skumt; melnēties
gulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
nogulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
(būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
klausīt būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā)
dabūt būt spiestam (ko darīt, izjust)
starot būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram
staroties būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi
kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
paspēt būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības
plīvot būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu)
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko)
pārdzīvot būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums
pārkārties būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.)
raudzīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko)
skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības)
novelties būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums
turēties būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
ticēt būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
ticēt būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu
staigāt būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām
piederēt būt tādam, kam ir tiesības (uz ko)
nokūlāt būt tādam, kam nav atdalījies iepriekšējā gada apspalvojums, apmatojums (par dzīvniekiem)
vārguļot būt tādam, kam nav attīstības iespēju
kalksnīt būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem)
morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu
plūksnāt būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties
plūksnot būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties
pervēt būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko)
skaut būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem)
uzturēt būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo
peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi
zarot būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2)
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
stāvēt būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu)
vērst būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
nosūdot būt tādam, kas ir sastrutojis, pārklājies ar izdalījumiem
valdzināt būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi
vilties būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko)
savienot būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu
saistīt būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem
zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
pamatot būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.)
likt sevi manīt būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt
smērēties būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus
uzsūkt būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu
sadalīties būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
pievilkt būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu)
strādāt būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam
saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
krāsāt būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko)
krāsāties būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko)
pienākties būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt
dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt
ziežams būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci
ietilpt būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā)
niezēt būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām)
viļņot būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1)
skaloties būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi)
tumst būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi)
samiglot būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties
murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
izmocīt būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas
pāriet būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku)
darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
vadīt būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni)
pārliecināt būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem)
svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
plīvot būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
spīdēt būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu)
pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
varēt būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
spēt būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1)
velties būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu)
teikt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1865}
sacīt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1869}
pasacīt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju
pateikt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju
nomest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas)
mest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas
lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
reprezentēt būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu)
novest būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
staigāt būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu)
pārvest būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
pieķerties būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā
noturēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt
(no)turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī
turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī
atlikt būt tikai vienai iespējai (ko darīt)
nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
uzmanīties būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama)
piesamelsties būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost
dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
leperēt būt vaļīgam, kustēties
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
skatīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2)
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
uzciemoties būt viesim uz nenoteiktu laiku
viešāties būt viesim, apmeklēt pasākumu
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
zaļot būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.)
zaļot būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem)
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu)
gulstavāt Būt, atrasties
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā)
nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā)
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta)
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā)
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu)
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko)
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1)
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem)
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko)
nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā
klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam)
būt kā diegā pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.)
gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā
gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu)
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos
nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem)
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt
sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko)
nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm)
iznākt Būt, rasties ienākumiem
būt atvērtām durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
griezties uz augšu būt, rasties nelabuma sajūtai
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu
aizstāt Būt, stāties kā vietā
nākties būt, veikties (grūti, viegli)
stāvēt Būt, veikties (kā ar ko)
divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela
eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku
faktiski būtībā, patiesībā
ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties
konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm
piestātnes masts būves un ierīču komplekss dirižabļu piestāšanai un stāvēšanai
kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu
fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma
Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi
izbužināties Bužinot izpurināties
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās
dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās
estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi
sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem
mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm
nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs
reducīns C12H24N6O9, leikomaīns, kas radies no urohroma, urīna pigments
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi
nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu
leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem
illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai
filtrs (foto) caurspīdīga, visbiežāk krāsota stikla vai plastmasas loksne, kuru iespējams novietot objektīva priekšā, lai panāktu noteiktu efektu
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas
lūkša Caurums griestos
caurlūks Caurums, atvere, caur kur var lūkoties
pneimocēlājs cēlājs, kuru darbina ar saspiestu gaisu
adiatētisks Cēlies bez slimības uzņēmības
biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma)
kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem)
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1)
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa)
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā
staklēties Celties kājās
steģīties Celties kājās
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem)
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas)
cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties
uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot)
uzsvērties Celties, pieņemties
padjom Celties! Mosties!
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte
iestāde celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība
redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa
spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā
robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama
strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi
metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu
ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts"
minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
komercčeks Ceļojumčeks - bankas, tūrisma aģentūras vai citas institūcijas izdots čeks, kas ļauj par čekā norādīto summu norēķināties vai saņemt vēlamo summu skaidrā naudā
FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību
turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies
alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus
pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt
dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku)
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1)
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs
atsacelties Ceļoties atvirzīties nost
izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.)
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties
deifikācija Ceļš, kurā indivīdam iespējams kļūt par dievu
jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga
braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā
balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
c&f Cena, ieskaitot kravas atvešanu (angļu "cost and freight")
cītīties Censties
provēt Censties
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties
lūkot Censties (ko darīt, īstenot)
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt
svetēties Censties (ko) uzzināt
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.)
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!"
spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti
mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību
rīt asaras censties apvaldīt raudas
rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.)
gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga)
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē)
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt)
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.)
atsapaģirāties Censties atbrīvoties no paģirām
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām)
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos)
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko)
atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam)
nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt
raudzīties censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru)
skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru)
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai)
piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā)
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma)
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3)
kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā
turēties kopā Censties būt blakus
ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties
kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt
līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību
lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā)
furķēt Censties dabūt ārā
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā)
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu
tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību
kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties
tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību
kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties
apcelt Censties iegūt kāda simpātijas
mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
iekrist kājās censties iekost (par suni)
bārstīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt
meklēt ar acīm censties ieraudzīt
meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt
meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu)
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3)
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas
borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt
vilkties pie vēja censties iet ciešāk pie vēja, vairāk pie vēja
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē)
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi)
likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
(sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
(sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
izgrozīt galvu censties izdomāt, censties atrisināt
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla)
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
ķeras kā slīcējs pie salmiņa censties izkļūt no grūtas, arī bezcerīgas situācijas, izmantojot pēdējo iespēju
glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu
sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
peikāties censties izkļūt no staignas vietas
ķerties pie pēdējā salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus)
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties
baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas
kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi)
meklēties Censties izraisīt strīdu
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi
tapšņāt Censties iztapt
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos)
ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju
zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst
izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti)
ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
piļīt Censties kaitēt (kādam)
pist prātu (arī smadzenes) censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties
labāties Censties kļūt labākam
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
smalkot censties labi uzvesties
mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1)
pietaupīt Censties nenolietot
aužoties un dzīvīties censties no visa spēka
tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg)
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
spēkoties censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.); censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (slimību, kaiti)
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot)
urķēties pakaļ censties noskaidrot
meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu)
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu)
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas)
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko)
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība)
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu)
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē)
vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā)
ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu)
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt
kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist
dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam
piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam)
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi)
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama)
vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās)
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras
sarcināt censties panākt, ka nosarkst
jaukt prātu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni)
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi
vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka
ķert rokā Censties panākt, notvert
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam)
mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu
vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu
pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.)
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās)
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību)
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos)
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama)
gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu)
kūkņāties Censties piecelties
ķert aubē censties piemānīt
ķert bebrus censties piemānīt
pielēnot censties pierunāt, pārliecināt
čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt
līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas
izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
izmest makšķeri censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
zelīties Censties piesūkties
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties
koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3)
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4)
pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus)
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to)
meklēt kopēju valodu censties saprasties
meklēt kopīgu valodu censties saprasties
pakacēties Censties sasniegt, paņemt
meklēt Censties sastapt (kādu)
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.)
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos
kantēties klāt censties savaldzināt
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt)
kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu
tivēt Censties tikt klāt
izcensties Censties tikt uz augšu
ķepurāt Censties tikt uz kājām
spīrināties Censties tikt uz priekšu
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties
kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest
ķarstīt Censties uztvert (runāto)
sekot Censties uztvert, saprast (ko)
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem)
nagoties Censties, cīnīties
stenkties Censties, dzīties, cīnīties
merkavuot Censties, gādāt, bažīties
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
ģegot Censties, ilgoties
tiekt Censties, kārot
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt)
pičakāt Censties, mēģināt aizziest
lābt Censties, mēģināt atlabt
izcenst Censties, panākt
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu)
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
bāzīties Censties, rūpēties
cieties censties, tiekties
cīsties Censties; mēģināt, cīnīties
vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu)
lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas
kā uz sacīksti cenšoties citam citu pārspēt; lielā ātrumā
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.)
aizcīsties Cenšoties sasniegt
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1)
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību
rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties
Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā
Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā
Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē
hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem
Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā
mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa
bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos
četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam)
komisariāts centrālo un administratīvo iestāžu nosaukums vairākās valstīs; iestāde, kuru vada komisārs
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni
cenu kalkulācija pēc pilnas pašizmaksas cenu kalkulācijas metode, kur cenu veidošanā pamatojas uz produkcijas pilno pašizmaksu; cenu kalkulē, pieskaitot produkcijas vienības pilnai pašizmaksai vēlamo peļņas apjomu
skaurēties Cepināties; tikt cepinātam
skavards Cepjamais iesms
atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu)
atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties
ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni
aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem)
izacepties Cepoties kļūt gatavam
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm)
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas)
iecepties Cepoties saistīties, savienoties
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza
čurāt Cepoties sprakšķēt
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu)
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt)
dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei
dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei
cierēties Ceremonēties; gražoties, klīrēties
saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana)
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
pasaspadzīvāties Cerēt uz kādu iespēju
vildīt Cerēt, paļauties
vildīties Cerēt, paļauties
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu
iecirpties Cērpot nejauši iegriezties
cetaļa Ceturtdienā radusies govs
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā
neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam
laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā
miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos
lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei
melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts
metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem
nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
Menziesa cibotija cibotiju suga ("Cibotium menziesii")
atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
gašķis Ciemiņš, viesis
sērsības Ciemošanās, viesošanās
siksnāties ciemoties
ciemāt Ciemoties
ciemāties Ciemoties
sērsties Ciemoties
sēršus Ciemoties
žārtavāties Ciemoties
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi
ciemoties pie ošiem ciemoties pie vedeklas vai znota vecākiem
viesēt Ciemoties, iet ciemā
gašķoties Ciemoties, viesoties
sērst Ciemoties, viesoties
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
opulents Cienīga, miesās apaļīga persona
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu
ciese Ciesa
dziesa Ciesa
lancetiskā ciesa ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām
calamagrostis Ciesas
tērpīt Ciest
badāt Ciest badu
demēt Ciest badu
teipt Ciest badu
mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem)
mērnēt Ciest badu, noliesēt
mērēt Ciest badu, noliesēt; mērnēt
štrandēt Ciest katastrofu (par kuģi)
norauties Ciest nepatikšanas
feiloties ciest neveiksmi
izgāzīties Ciest neveiksmi
nojūgties Ciest neveiksmi
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju)
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi
būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
(būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam
pļūtāt Ciest no caurejas
stirāt Ciest no caurejas
uzslāpt Ciest no skābekļa trūkuma (zem ledus)
sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu
sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu
sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) ciest pārtikas trūkumu
sajozt vēderu ciest pārtikas trūkumu, badoties
kamāties Ciest sāpes, mokas
močīties Ciest stipras sāpes, mokas
mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve
zīst ķepu ciest trūkumu, badoties
izciest Ciest un pārstāt ciest
daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī
izkvēpt Ciest, paciest dūmus
ķerpt Ciest, pārciest, izturēt
ķērpt Ciest, pārciest, izturēt
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas
smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora")
niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea")
iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata")
slotiņu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis epigeios")
purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta")
posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides")
stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta")
asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora")
gņauzt cieši aizvērt; spaidīt, saspiest
aizverkšķīties cieši aizvērties (par acīm)
aizveršķīties cieši aizvērties (par acīm)
žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
apkniebties cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu)
apķibties cieši apķerties
apķirināties cieši apķerties, apkampt
sažņaugt cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt
iekļauties cieši apņemt sev apkārt; ietīties
nospiest cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā)
žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
saslēgties cieši apvienoties (kādai darbībai)
krauties cieši drūzmēties (par dzīvniekiem)
iežmaugt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
iežmiegt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
iežņaugt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
iesist cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt
ierauties cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma)
iekrampēties cieši ieķerties
iesacirstiēs cieši ieķerties, ieāķēties
iekost cieši iespiest (kur iekšā zobus)
iekost cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā
saspriest cieši iespiest (rokas sānos)
iespīlēties cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos)
paņāties cieši ietīties (apģērbā)
spruņģēties cieši ietīties (apklāties vai apģērbties)
iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
samūrējies cieši klāt, tā, ka nav iespējams atdalīt
skauties cieši kļauties (pie kāda, kā)
rauties cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
čenčeris cieši kopā savēlies juceklis
žausteklis cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties
nosprandzēties cieši notīties (ar jostu)
nosiksnāties cieši notīties ar siksnu
pasakalties cieši paskatīties acīs
pielipt cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem
piegulties cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu
piekniebties cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem)
lipt cieši piekļauties, pieķerties
brankti cieši piekļauts, saspiests
iekremties cieši pieķerties
piekrampēties cieši pieķerties
uzlipt cieši pieķerties; rāpties, kāpt
piežņaugt cieši piesaistīt, piesiet
pietušīt cieši piesegt (pretspēlētāju sporta spēlē)
iedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes
piedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu)
pieplakt cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
piemiegt cieši piespiest
piežmiegt cieši piespiest (1)
piežņaugt cieši piespiest (1)
pieplacināt cieši piespiest (pie kā, kam klāt)
piekļaut cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
piekļauties cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt)
brankti uzspraust cieši piespraust
sarauties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm)
savilkties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2)
saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties)
lipt cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sasamiegties cieši sakļauties
saslēgties cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā
sazīsties cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām)
šķeteršķeterēm cieši samudžināties (par dziju)
sažņaugt cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest
sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
saslānīties cieši sasēsties
iekosties cieši saspiest (ar zobiem)
samiegt cieši saspiest (parasti delnā)
samiegt cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas)
sakost cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot
sapoķēt cieši saspiest, sabāzt
saspundēties cieši saspiesties
sakņūpināties cieši saspiesties kopā
sasprengties cieši saspiesties kopā
sasprengties cieši sašņorēties
sasprendzelēties cieši sašņorēties, sasprādzēties
sačunčulēties cieši satīties
iekosties cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem)
salādēties cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.)
sažņirgties cieši savilkties
sažņaugties cieši savilkties (ap ko)
sakļaut cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa)
sasiet cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
ķerties cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām)
izurbties cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm
spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
kosties cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu
kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
miegt cieši spiest, žņaugt
vīstīties cieši tīties (segā, drēbēs)
plakt cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas)
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam)
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā)
krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā)
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to)
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko)
kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās
prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
aplocējums cietais iesējums ar priekšlapu / pēclapu ar atlokiem; atloki rievoti
ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu
cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem
iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
zeņķēties Cietēt, nosēsties
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai
uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē
cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
bliekens Ciets, sablīvējies
hidrotermāla atradne cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem
gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C)
saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais
izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam
pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku
ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt)
presto possibile cik ātri vien iespējams
ASAP Cik drīz vien iespējams
garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.)
līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.)
iet pie vēja cik iespējams, iet vējam pretim
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.)
ko nagi nes cik vien ātri iespējams (skriet u. tml.)
ko kājas nes cik vien ātri iespējams (skriet, doties projām)
possibile Cik vien iespējams
uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko
pilniem malkiem cik vien iespējams, visā pilnībā (kaut ko izbaudīt)
par mantu cik vien iespējams, visiem spēkiem
uz pēdējo tūkstoti cik vien ir iespējams
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu)
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
čīkstēties Cīkstēties, cīnīties
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju
aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām
celāties Cilāties
tosīties Cilāties, mēģināt piecelties
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
formas cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta iespiedforma
ofseta cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta ofseta gumija
iespiedcilindrs cilindrs lokšņu drukas iespiedmašīnā, kas satver apdrukājamo materiālu un visām rotācijas iespiedmašīnām rada spiedienu un nostiprina apdrukājamo materiālu drukas laikā, nodrošinot iespiedkrāsas pāriešanu no formas vai starpmezgla uz apdrukājamo materiālu
spiediena cilindrs cilindrs papīra piespiešanai pie iespiedformas vai pie ofseta gumijas
pārneses cilindrs cilindrs, kas loksni pārnes no iespiedcilindra uz nākamo iespiedsekciju vai tālāk uz izvadu
duktorvelme cilindrs, kas rotējot paņem iespiedkrāsu vai mitrināšanas šķīdumu no krāsu kastes vai mitrināšanas aparāta šķīduma kastes un padod uz padeves velmēm
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu
jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu
anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta
kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem)
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem)
cilojums cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids
kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs
atmiņa cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
ražotājspēki cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa)
izmantošana cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā
seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu
sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu
biodinamika cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību
homunkuls cilvēka miesas auglis; pundurītis
incapacitas cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties
inkapacitāte cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā
attaisnošana cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā
augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā
ekstraversija cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes
augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība)
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību)
atspēriens cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu
sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām
dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam
piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem)
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem)
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties
dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli
ekspresis cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas
parvēnijs cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt
šķeteklis cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties
dauzoņa cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4)
kārsteklis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu
audzēknis cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē
marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
sanitārs cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu
jubilārs cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja
bajārs cilvēks ar ļoti gaišiem (blondiem) matiem; iesauka zēnam ar blondiem matiem
kluncis cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks
fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs
drellis cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu
vergs cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2
termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
peiksts cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš
sprudzeklis cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas
aizdevējs cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors
darbabiedrs cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā)
klasesbiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs
kursabiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs
līderis cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās)
parādnieks cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram)
īpašnieks cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder kaut kas, kam ir īpašuma tiesības uz kaut ko
subskribents cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko)
abonents cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements
vergs cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās
nelaimes putns cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams
dulbinis cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties
dzimtnomnieks cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība
virspavēlnieks cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
nāvinieks cilvēks, kam ir piespriests nāves sods
pavēlnieks cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
puņķutapa cilvēks, kam ir stipras iesnas
filozofs cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām
budzis cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis
kungs cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko)
pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs
neticīgs cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam)
plukata cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis
kleķeris cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem)
karātavnieks cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot
smertņiks cilvēks, kam piespriests nāvessods
burvis cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo
apkalpotājs cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants
apkalpotājs cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs
nornieks cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās
nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
galdabiedrs cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda
pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
bufetnieks cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē
krodzinieks cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus
sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
stopētājs cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu
atnācējs cilvēks, kas atnācis, ieradies
ieslodzītais cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2)
kapitulants cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
sifilofobiķis cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem
beidzējs cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents
absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
liveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
ļiveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
livurs cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
strīdekls cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties
apkārtbraucējs cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties)
brīvprātīgais cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā
volontieris cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire")
ierāvējs cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina
baltgvards cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā
enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns"
aģents cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis
smērmiķelis cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties
lielmute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
platmutis cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
balamute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balamuts cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balmute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balmutis cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
fanātiķis cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.)
bramanis cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
aizbraucējs cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā
purkšis cilvēks, kas dusmojoties iebilst
tuvumnieks cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas
tuvēnietis cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks
tālumnieks cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas
tālinieks cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks
nelegālists cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu
sviestkūlējs cilvēks, kas gatavo sviestu
sviestmeistars cilvēks, kas gatavo sviestu
kondotjers cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts
postulants cilvēks, kas grib iestāties klosterī
piziķis cilvēks, kas ģērbies īsā, šaurā apģērbā
porbiksis cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs
domino cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā
iebraucējs cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes
sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps
rutinieris cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno
vieninieks cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā
interpelants cilvēks, kas iesniedz interpelāciju
stumpāns cilvēks, kas iet gorīdamies
tentaris cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties
tenteris cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris
ķeņķeris cilvēks, kas iet streipuļodams, grīļodamies
veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
priekštecis cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina
priekšgājējs cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2)
līdzdzīvotājs cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā)
baltsvārcis cilvēks, kas ir ģērbies baltos svārkos
baideklis cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu
baidekls cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
bāva cilvēks, kas ir ļoti biezi saģērbies
ienācējs cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes
saderināt cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu
saderināts cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu
darbinieks cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē
neofīts cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku
zaļumnieks cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1)
vaininieks cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
vainīgs cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
briesmonis cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks
kritušais eņģelis cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās
bende cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina
mēlnesis cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus
kamikadze cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību
necilvēks cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3)
nelga cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi
puskokalēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
puskoklēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs
praktiķis cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām
parašutists cilvēks, kas lec ar izpletni; sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni; izpletņlēcējs
lielībnieks cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties
pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot
pirmkursnieks cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā
klausītājs cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā)
otrkursnieks cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā
liķins cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties
liķis cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins
krāpnieks cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu
pūtelis cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties
skaisteklis cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties
ķocka cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko)
bukņica cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks
čanksts cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties
saballētājs cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām
sagājējs cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem
tukšķesele cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu
tukštabaka cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu
vējgrabis cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu
strīdeklis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties
izpērājs cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī
sapērājs cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī
gremzis cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt
zobgalis cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties
šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
smējējs cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis
kauslis cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa
dirbelis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
dirbins cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
dirbulis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
žaburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis
žeburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis
rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties
ņirga cilvēks, kas mēdz ņirgāties
mandrāžists cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties
plošņa cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks
muldonis cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu
maiseklis cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās
duderis cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi
dūderis cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi
brēka cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties
pīlīšpūtējs cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu
santiņpūtējs cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu
bretērs cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties
mežinieks cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā
žampa cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa
žompa cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa
tulks cilvēks, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos
dumpinieks cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu
adnaličniks cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā
ūķis cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt
iznirelis cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli
pusciemiņš cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies
marasmatiķis cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2)
rotaļlieta cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai
meimuris cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet
grāmatsējējs cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists
jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts
ūdenstūrists cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; sportists, kas specializējies ūdenstūrismā
velotūrists cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā
polītikāns cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā
iesniedzējs cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.)
vadītājs cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to
naktsaukle cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē
adepts cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos
atkritējs cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma)
slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
darbvedis cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1)
šņauknāsis cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba
atraitnis cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies
ballenieks cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks
ballnieks cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks
tūrists cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā
viltvārdis cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku
kaklakungs cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs
izsūtītais cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā)
varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
nihilists cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu
fanātiķis cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām
glumīzers cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.)
tulkotājs cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā
baltuns cilvēks, kas runā ko nepatiesu
sūdzībkalis cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības
biksteklis cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu
bikstis cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu
notiesātais cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts
durņa cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies
durnis cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies
varonis cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
šņupdeguns cilvēks, kas slimo ar iesnām
smēķētājs cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt
lidonis cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
reālists cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko)
akustiķis cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus
muzikants cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis
bumbiņpūtējs cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs
dristīns cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu)
kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni
izsūtāmais cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus
spalvaskātjājējs cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus
klambāns cilvēks, kas streipuļo, iet grīļodamies
zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm
gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
jauniņais cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
jauniņš cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē)
jaunatnācējs cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies
jauniesaukts cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā
jaunlaulāts cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies
Narciss cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī
šovmenis cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
boss cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums
maketētājs cilvēks, kas veido iespieddarba maketu
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
aizstāvis cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu
aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē
jūdass cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus
aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā
nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
ķīlnieks cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi
grebeņs cilvēks, ko piespiedu kārtā pazemo, izmantojot par pasīvo pederastu
nerrs cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts
āksts cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs
žļurka cilvēks, kuram nevar uzticēties
šovmenis cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus
sirdsāķītis cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots
kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties
deportēts cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas)
lambārts cilvēks, kurš izpilda miesas sodu
lambāts cilvēks, kurš izpilda miesas sodu
lamburts cilvēks, kurš izpilda miesas sodu
lamposts cilvēks, kurš izpilda miesas sodu
galznis cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties
brīvklausītājs cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus
afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā
pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
vācējs cilvēks, kurš uzmana, pieskata (bērnu)
veganietis cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā
vegāns cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans
jauniesaucams cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā
10. decembris Cilvēktiesību diena
ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās
tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu)
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko)
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)
poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība
interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs)
politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību
pretplāksne Ciļņa iespieduma pretforma
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī)
čīnīties Cīnīties
cirst Cīnīties
cirsties Cīnīties
cīstēt Cīnīties
stingrēties Cīnīties
trahāties Cīnīties
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to)
slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.)
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību
pizāties cīnīties (nicinoši)
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem)
karot cīnīties (par kādu mērķi)
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem
sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām
sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām
korrāt Cīnīties ar grūtībām
korrāties Cīnīties ar grūtībām
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot
izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu
krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem
ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko)
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem
duelēties Cīnīties duelī
cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
cīnīties līdz pēdējai asins lāsei cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
cīnīties uz dzīvību vai nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm)
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā)
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību
cīnīties ar vējdzirnavām cīnīties veltīgi, bezjēdzīgi
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties
krustot zobenus cīnīties, karot
staknīties Cīnīties, kauties
ķīnāties Cīnīties, nogurt
rīklēties Cīnīties, plēsties
boksēt Cīnīties, sacensties boksā
boksēties Cīnīties, sacensties boksā
buksierēties Cīnīties, sacensties boksā
kapāties Cīnīties, spēkoties
šļokāties Cīnīties, spēkoties
grumties Cīnīties, uzmākties
vinstēties cīnīties, vēlēties viens otru apdzīt
fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko)
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu)
iecīnīties Cīnoties iekļūt
iecīnīt Cīnoties ievietot
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku)
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku)
pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu)
pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu)
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem
morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā)
investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.)
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru
publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti
tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām
biliārā ciroze ciroze, kas radusies no hroniska žultsvadu iekaisuma vai žults sastrēguma
grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
cirkstoties Cirtoties
cirtāties Cirtoties
dzenksterēties Cirtoties
greitoties Cirtoties
grīnēties Cirtoties
krendzelēties Cirtoties
lokāties Cirtoties
lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem)
čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties
grecelēties Cirtoties, sapīties
sačurmoties Cirtoties, saritināties
krudzelēties Cirtoties, sprogoties
skrulināties Cirtoties, sprogoties
skrullināties Cirtoties, sprogoties
krūzoties Cirtoties; sprogoties
cīruļdziesma Cīruļa dziesma
vīrulis Cīruļa iesauka
tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam
ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam
marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
inocistoma Cistiski deģenerējusies fibroma
hidrocistoma Cistisks audzējs, kas sācies no sviedru dziedzeriem
amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana
ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem
tiešā runa citas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs atkārtojums vārdu pa vārdam
eksekvatūra Citas valsts tiesas sprieduma izpildīšana kādā valstī
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā
zaurēt Cītīgi mācīties
zaurēties Cītīgi mācīties
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
splenotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz liesas šūnām
apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
ietvertā novērošana citu dalībnieku novērošana, pašam piedaloties procesā
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem
melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem
adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem
nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem
sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā
pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības
dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem
tiesas sēdes dalībnieks civilprocesa vai kriminālprocesa dalībnieks, kurš ir aicināts vai kuram saskaņā ar likumu ir jāpiedalās un kurš piedalās tiesas sēdē
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme
intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā
akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus
punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu
glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti
juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai
lietu tiesības civiltiesības, kuru objekts ir lieta; persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi
lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam
ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības
saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības
mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām
civilistika Civiltiesību zinātne
spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes
solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā
atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas
atbildības limits civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā izmaksājamā maksimālā naudas summa
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem
civilstrīds Civiltiesisks strīds
linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā
COM ports COM pieslēgvieta
mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā
mirne Cūka, kas drīz nobeigsies
PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
cukurāties Cukuroties
cukurēties Cukuroties
indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu
amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos
aizčabēt Čabot attālināties
čaibāties Čaibīties
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties
žabravuot čalot viesībās
žabraks čalotājs viesībās
kraustīties Čamdīties, ķerstīties
čamparains Čamparains koks - koks, kura zari ir savijušies, sapinušies
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties
pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pačāpāt Čāpojot pavirzīties
pačāpot Čāpojot pavirzīties
piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma
čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties
aizčaukstēt Čaukstot attālināties
ķaumalāt Čaumalot, lobīties
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties
iežerkstēties Čerkstoši iečīkstēties
barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos
Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai
bruss Četrkantīgs sviesta gabals
augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles
gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā
atčiept Čiepstot atsaukties
nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem)
aizčīgāt Čīgājot attālināties
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu
aizčīkstēt Čīkstot attālināties
attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt
uzčīkstēt Čīkstot, sūdzoties uzmodināt
čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem)
sačivināties Čivinot sazināties
čumuroties Čokuroties
čungurēties Čokuroties
taurēties Čokuroties, saritināties
čomerēties Čomīties
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
nosūlāt Čūkstēt (cepjoties)
čuksturēties Čukstēties
žužināties Čukstēties
šukstināt Čukstus sarunāties
sačukstēties Čukstus sazināties
ektrimma Čūla, kas radusies no berzes
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis
līkaža Čūskas iesauka
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē
apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību
Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā
tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
termoplastiskums dabīgā tempertūrā stiklveida stāvoklī esošu polimēru spēja sasilstot pāriet šķidrā stāvoklī un atdziestot atkal sacietēt
gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums
dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē
Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
naturale Dabiski, nepiespiesti
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5)
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.)
apiesnoties Dabūt iesnas
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties
aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot)
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus
literāra tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām
pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā
dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu)
dielēties Dalīt, dalīties
zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju
daļoties Dalīties
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
atdalīties Dalīties nost
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.)
lobīties Dalīties nost (par koka mizu)
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku)
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu)
plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda)
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu)
poloskatsja Dalīties pārtikā
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām
slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi
šķiedrāt Dalīties šķiedrās
šķiedrēties Dalīties šķiedrās
šķieznoties Dalīties šķiedrās
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3)
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam)
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu)
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām)
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni)
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1)
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem)
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija
sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi
nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt
kvalitātes nodrošināšana daļa no kvalitātes vadības sistēmas, kas ļauj pārliecināties, ka kvalitātes prasības tiks izpildītas
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares
daliklis Daļa, tiesa 3
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem)
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē
puspatiesība Daļēja patiesība
aizkvēpt daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem)
pusapdzēries daļēji apdzēries
atslogoties daļēji atbrīvoties no pienākumiem, uzdevumiem
noplukt daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku)
pusatvērts daļēji atvēries (par ziediem, ziedlapām)
pusaulēkšus daļēji aulekšos (pārvietoties ar zirgu)
pusdanciski daļēji dejojot, palēkdamies
pusnoģērbā daļēji izģērbies
pārkurēties daļēji izkurēties
aizušķoties daļēji izrotāties, izgreznoties
pačākstēt daļēji izzust, iznīkt, izbeigties
pusjokodamies daļēji jokodamies
puskails daļēji kails; nepilnīgi apģērbies
puslēkšus daļēji lēkājot, palēkdamies
lumznains daļēji nolobījies, atlobījies
akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve
popa daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
popains daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
popājs daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
popiens daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
pops daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
aizsprēgāt daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt
pacelties daļēji piecelties, uzcelties
puspills daļēji piedzēries; apreibis
aprast daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko)
tūksnains daļēji pietūcis, pārklājies ar augoņiem
pačākstēt daļēji sabojāties (par veselību)
decentralizēt daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām
kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
aizpūļot daļēji vai pilnīgi pārklāties ar strutām
paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies
puszaļš Daļēji, nepilnīgi nobriedis, nogatavojies
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
pusviris Daļēji, pa pusei izvārījies
pusaizgandējies daļēji, pa pusei sabojājies
identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt
neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos
atdancāt Dancojot ierasties
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā
slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos
fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību
lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko)
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē)
elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai
glāmāt Darbā slinkot, nesteigties
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts
publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā)
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles
pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām
aizbildināšanās darbība --> aizbildināties
apeja darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt
atmaiņa darbība --> atmainīt, atmainīties
atrunāšanās darbība --> atrunāties
izspiešana darbība --> izspiest
kavēšanās darbība --> kavēties
paklaņa darbība --> paklanīties; paklanīšanās
reducēšanās darbība --> reducēties
redzēšanās darbība --> redzēties
sacelšanās darbība --> sacelties
sasauksme darbība --> sasaukties(1); sasaukšanās
sasauksme darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko)
sazināšanās darbība --> sazināties
slēpšanās darbība --> slēpties
stostīšanās darbība --> stostīties
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
publicēšana darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība
izplatīšana darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta
apgrūtināt darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu
teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās
ieskaite darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
norēķins darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1)
gaita darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi
darījums darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām)
darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma
zemes bojāšana darbība, kas samazina zemes auglību un tās izmantošanas iespējas
pierādīšana darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu
diversifikācija darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
apliesmošana darbība, process --> apliesmot
apmešanās darbība, process --> apmesties
apspiešana darbība, process --> apspiest
aptumšošanās darbība, process --> aptumšoties (1)
aptumšošanās darbība, process --> aptumšoties (2)
aptumšošanās darbība, process --> aptumšoties(3)
atkārtošanās darbība, process --> atkārtoties
atspiešana darbība, process --> atspiest
attiesāšana darbība, process --> attiesāt
iestrāde darbība, process --> iestrādāt (1)
iestrāde darbība, process --> iestrādāt (2)
iestrāde darbība, process --> iestrādāt (3)
iestrāde darbība, process --> iestrādāt (4)
iestrāde darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija)
iestrāde darbība, process --> iestrādāt (6)
izcelšanās darbība, process --> izcelties
izlikšanās darbība, process --> izlikties
izturēšanās darbība, process --> izturēties
konformācija darbība, process --> konformēties
konjugācija darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu
leģitimēšanās darbība, process --> leģitimēties
monoftongizācija darbība, process --> monoftongizēties
mumifikācija darbība, process --> mumificēt (1), mumificēties (1)
mumifikācija darbība, process --> mumificēt (2), mumificēties (2)
nomaiņa darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1)
nomaiņa darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2)
nomaiņa darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3)
oksidēšanās darbība, process --> oksidēties
pārdislokācija darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties
pārmaiņa darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1)
pārmaiņa darbība, process --> pārmainīties (3)
pastaiga darbība, process --> pastaigāties
pelde darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana
piekāpšanās darbība, process --> piekāpties
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (1)
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (2)
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (3)
pieskare darbība, process --> pieskarties (1)
pieskare darbība, process --> pieskarties (2)
piespēle darbība, process --> piespēlēt
piespiede darbība, process --> piespiest (1)
piestrāde darbība, process --> piestrādāt (1); arī apdare
piesūce darbība, process --> piesūkt (1)
piesūce darbība, process --> piesūkt (2)
pilnveide darbība, process --> pilnveidot(1), pilnveidoties (1)
pilnveide darbība, process --> pilnveidot(2), pilnveidoties (2)
pilnveide darbība, process --> pilnveidot(3), pilnveidoties (3)
pilnveide darbība, process --> pilnveidot(4), pilnveidoties (4)
profesionalizācija darbība, process --> profesionalizēties(1)
profesionalizācija darbība, process --> profesionalizēties(2)
proletarizācija darbība, process --> proletarizēt, proletarizēties
reaklimatizācija darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties
rotaļāšanās darbība, process --> rotaļāties
saroze darbība, process --> sarozīties
saspiede darbība, process --> saspiest(1)
saspiede darbība, process --> saspiest(3)
savirze darbība, process --> savirzīt, savirzīties
smējiens darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1)
spiešana darbība, process --> spiest
stabilizācija darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1)
stabilizācija darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2)
šķiršanās darbība, process --> šķirties
šūpas darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1)
šūpas darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2)
šūpas darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3)
tiece darbība, process --> tiekties (1)
tiece darbība, process --> tiekties (2)
tuvināšanās darbība, process --> tuvināties
tuvošanās darbība, process --> tuvoties
uzlāde darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1)
uzsūce darbība, process --> uzsūkt (1), uzsūkties (1)
vairošanās darbība, process --> vairoties
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1)
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2)
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3)
pārorientācija darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties
pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1)
pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2)
pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3)
pārvirze darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1)
pārvirze darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2)
socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1)
socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2); arī nacionalizācija
socioloģizācija darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties
sekme darbība, rezultāts --> sekties; veiksme; sekmes
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā)
āre darbības lauks, iespēja
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3)
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos
atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei
palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona
inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem
mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2)
iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana
rezervācija darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā
tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko)
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1)
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā
kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē)
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē
personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā)
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku)
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē)
ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu
griežņa turētājs darbmašīnas ierīce griežņa iestiprināšanai
izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida)
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas; grāmatsietuve
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni)
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm)
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu)
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem)
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi)
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām)
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
darbāties Darboties
darbavāties Darboties
darbot Darboties
dārboties Darboties
olīties Darboties
rīkāties Darboties
šeftēt Darboties
šeftēties Darboties
kopties Darboties (ap ko)
arties Darboties (ar arklu)
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
pēckāties darboties (ar ko)
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu)
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni)
kustēties Darboties (par mehānismiem)
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu
ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
mālēties Darboties ar krāsām; krāsot
nagoties Darboties ar pirkstiem
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem)
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.)
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu
būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu
pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim
liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam
piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem
turēties līnijā darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
stubelēt Darboties nepareizā vietā
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
breņģēt Darboties pa slapju vietu
breņģēties Darboties pa slapju vietu
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā)
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti
bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci)
pamēgt Darboties, darīt
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām)
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem)
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem
jēgties Darboties, pūlēties
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu)
vīkšties Darboties, rīkoties
smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties
riktēties Darboties, rīkoties (ar ko)
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2)
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski
pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu)
timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.)
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu)
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu
agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta
aģēt Darboties, spēlēt lomu
purināties Darboties, strādāt
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko)
šurīt Darboties, uzdarboties
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem)
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu)
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu)
dienests darbs (parasti valsts iestādē)
dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas
knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties
mobilais darbs darbs, kas tiek veikts pārvietojoties vai dažādās vietās
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks
darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā
cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu
aizdārdēt Dārdot attālināties
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā)
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
cif-kalkulācija Darījuma kalkulācija, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt)
blēņoties darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu
izmēģināt darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
mēģināt darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
šeptēt darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties
spert soli darīt (ko), rīkoties (kā)
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
blēžot darīt blēņas, muļķoties
plēsties darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu
duļķot darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā)
lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi
darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
nodarboties darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam
patapt darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām
pavirši darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
cīnīties darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām
steigties darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk
muļļāt darīt ko gausi, neveikli, niekoties
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties
darīties darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko)
ķēmoties darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties
ķēpāties darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt
pisties darīt ko neveikli, kavējoties
staigāt uz rokām darīt ko pārgalvīgu, neiespējamu
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi
mudžināties darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi
čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
izbuldurēties darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties
ķeskāt darīt netīru; traipīt, ziest
ķockāt darīt netīru; traipīt, ziest
palaidņoties darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties
kārties darīt pašnāvību pakaroties
nīt darīt sviestu ķērnē
badēties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
badīties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties
taisīties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1)
posties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1)
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
pieteikt karu darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu)
teikties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1)
sacīties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1)
atsaukt darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā)
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2)
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
iestādītājs darītājs --> iestādīt
izspiedējs darītājs --> izspiest
izsviedējs darītājs --> izsviest
piesēdētājs darītājs --> piesēdēt
piespiedējs darītājs --> piespiest
smējējs darītājs --> smieties
spiedējs darītājs --> spiest
spriedējs darītājs --> spriest
strīdinieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
strīdnieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki
kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti
ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu
konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām
fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus
avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst
kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam
aukstā sāknēšana datora iedarbināšana, sākot ar barošanas sistēmas ieslēgšanu un operētājsistēmas ielādi
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
datorizētās mācības datora izmantošana mācību procesā, izmantojot grafiku un citus uzmanību piesaistošus līdzekļus, kā arī nodrošinot mijiedarbību
vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju
sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam
universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai
lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli, kas saglabājies iepriekšējās darbības rezultātā
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm
izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces
piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai
bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā
kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu
Adobe Illustrator datorprogramma, kas sākotnēji tika izstrādāta kā vektorgrafikas redaktors, bet dizaineri to izmanto dažādiem mērķiem: reklāmā, veidojot apsveikuma kartes, plakātus, grāmatas, iespiedgrafikas darbus, žurnālus, laikrakstus u. c.
datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības
multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi
pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
nodroses dators dators, ko izmanto dublējošās sistēmās un kas ir gatavas uzņemties datu apstrādi, kad tas ir neoieciešams
mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma
dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma
konfigurēšana Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras
jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību
vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām
vienādranga arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija, kas paredz, ka visām stacijām ir vienādas datu pārraides tiesības
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP
mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam
teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem
augšupsaderīgs datoru un programmatūras īpašība, kas norāda, ka dators var izpildīt visas iepriekšējā modeļa funkcijas un ka programmatūrā ietvertas iepriekšējo šīs programmatūras versiju iespējas
zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
datu vākšana datu apkopošana formā, kas dod iespēju tos tieši apstrādāt datorā
mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada
konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas
asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām
relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem
izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas
datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus
lentes formāts datu ierakstīšanas formāts magnētiskajā lentē, kas dod iespēju datoram lasīt, apstrādāt un pārbaudīt ierakstītos datus

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ies.