Paplašinātā meklēšana

Meklējam ies.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (50):

Atrasts skaidrojumos (9999):

memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
Spanglish _ironiski_ "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
A "Alfa" Starptautisks signāls - nozīmē "nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēni!".
modus vivendi "dzīvošanas veids"; izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
prikolotsja "Pierakstīties".
gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
traduttore - traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
(ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
lorbakāties (Ar valodu) niekoties.
aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties.
saklesīties (ātri) saklesēties.
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
(skriet) velnam (arī vilkam) rīkle (doties) nenovēršamas briesmās.
(skriet) vilkam (arī velnam) rīklē (doties) nenovēršamās briesmās.
likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā.
(ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
(ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā.
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(iz)vicināt dūres (iz)kauties.
steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties.
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem.
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties.
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot.
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
mulēt (No)spiest, (no)berzt.
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi.
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
aizģist (Pēkšņi) atcerēties.
(sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
(runāties) zem četrām acīm (runāties) divatā.
(aiz)iet postā (Sa)bojāties.
(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
prosekūcija (tiesas) vajāšana.
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt.
atminēties [atcerēties]{s:506}
atminēt [atcerēties]{s:744}
atminēt [atcerēties]{s:745}
atminēt [atminēties]{s:743}
gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
ilgot [Ilgoties]{s:159}.
gult [klāties]{n:2}
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
lasts 60 pūru auzu vai iesala.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
ā pas ā, paskaties taču!
divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu.
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī.
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
atgarozēties Abstrahēties.
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna.
etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis.
seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu.
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā.
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista.
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos.
riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas.
intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā.
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu.
kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem.
ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma.
heteradenoma Adenoma, kas radusies audos, kuros normāli nav dziedzeru.
Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju.
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta.
adjektivizēties Adjektivēties.
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
adverbiēties Adverbializēties.
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās.
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana.
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
agroties Agri nogatavoties.
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs.
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
dzirū Aicinājums govīm padzerties.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
citēt Aicināt ierasties sapulcē, tiesā.
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
aizairēties Airējoties attālināties.
apairēties Airēties apkārt.
atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ).
aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
mājas aita aitu suga ("Ovis aries").
badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
sadirt aiz noguruma sarauties.
zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
daairēties Aizairēties, pieairēties.
aizaairēties Aizairēties.
aizairēt Aizairēties.
aizamesties Aizāķēties.
dasakabināties Aizāķēties.
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
melst Aizaugt, piesērēt.
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
pabēgties Aizbēgt, patverties.
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
aizdaldot Aizblandīties, aizklejot.
aizplenderēt Aizblandīties.
nosajaukties Aizblandīties.
aizabļauties Aizbļauties.
aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
aizgraut Aizbrāzties, skanēt.
aizbrāzt Aizbrāzties.
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
aizabultēties Aizbultēties.
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt.
aizadambēties Aizdambēties.
nodambēties Aizdambēties.
nodurties Aizdambēties.
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizjādelēties Aizdauzīties.
aizklaņģēt Aizdauzīties.
aizkleņģēt Aizdauzīties.
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
iekveldoties Aizdegties, uzliesmot.
aizadegties Aizdegties.
aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties.
mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
risonuķ Aizdomīgi skatīties.
smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt.
murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot).
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
aizmalties Aizdoties, aizdauzīties.
aizlinot Aizdoties, aizdiet.
aizmaisīties aizdoties, nozust.
aizlingot Aizdoties.
aizšaudīties Aizdoties.
aizadrāzties Aizdrāzties.
aizdrāzt Aizdrāzties.
aiznesties Aizdrāzties.
nodugot Aizduļķoties.
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
aizaelsties Aizelsties.
dusulēt Aizelsties.
pārelsties Aizelsties.
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
aizgāzelēt Aizgāzelēties.
aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot.
aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties.
aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties.
aizgrīļot Aizgrīļoties.
aizagulēties Aizgulēties.
aizčučāties Aizgulēties.
aizčučēties Aizgulēties.
dasagulēties Aizgulēties.
aizgult Aizgulties.
aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā.
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
aizjārēt Aiziet ālējoties, plosoties.
aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
aizrozīties Aiziet gāzelēdamies (un lēnām).
aizšļaukāties Aiziet goroties.
aizsluburot Aiziet klūpot, ļogoties.
aizstierēt Aiziet pastaigājoties.
aizdīdīties Aiziet plosoties.
aizblozīties Aiziet prom lēni gāzelējoties.
aizvadīties Aiziet prom, pārvākties ar visu mantu.
aizkumuļot Aiziet saliekušamies, streipuļojot.
aizšmignēt Aiziet smejoties.
aizčamdīties Aiziet taustoties.
tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
aizberēties Aiziet, aizdoties prom.
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizsūdīt Aiziet, aizsteigties.
aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
aizbozēt Aiziet, atspiežoties uz nūjas.
aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
aizkūjāt Aiziet, balstoties uz nūjas.
aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
aizperdeļot Aiziet, nikni rājoties.
aizkosāt Aiziet, nošķiroties (no citiem).
aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
aizklambāt Aiziet, streipuļojot, grīļojoties.
aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
aizsiērēt Aiziet; pastaigājoties aiziet.
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
aizkacēties Aizkabināties.
aizkāsīt Aizkāsēties.
opsomenoreja Aizkavējusies menstruācija.
sasadzīties Aizkavēties (par darbiem).
apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi.
aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā.
aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
aiztrukt Aizkavēties, uzturēties.
aizakavēties Aizkavēties.
aizamarudzīties Aizkavēties.
tormoziķ Aizkavēties.
tormozīt Aizkavēties.
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
aizaplēsties Aizklāties ar ko.
aizšausties Aizklāties, aizsegties.
viepties Aizklāties, maskēties.
aizklengot Aizklejot, aizblandīties.
aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties.
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
aizmauties Aizklīst, aizdauzīties.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
aizsvelties Aizkrist, aizgāzties.
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
aizmesties Aizķerties (1).
pacipt Aizķerties (1).
aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties.
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
aizklemmēties Aizķerties, iesprūst.
ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
piekabināties Aizķerties, pieķerties.
savalkstīties aizķerties.
aizaķerties Aizķerties.
daķerties Aizķerties.
kabelēties Aizķerties.
kabīties Aizķerties.
klemmēt Aizķerties.
aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties.
aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties.
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku).
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet.
aizalavīties Aizlavīties.
palavīties Aizlavīties.
aizlidināt Aizlidināties.
aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties.
norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus.
mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizsliekties Aizliekties (1).
aizaliekties Aizliekties.
aizlikt Aizlikties.
aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
noluncīties Aizlocīties projām.
aizviņģot Aizlocīties.
saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru).
noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
aizaloties Aizmaldīties, aizklīst.
aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties.
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
aizamaldīties Aizmaldīties.
aizlāboties Aizmānīties.
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist.
mikņīties Aizmesties, aizķerties.
aizvirst Aizmesties.
aizrast Aizmirst, atradināties, atrast.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
izkūpēt no galvas (arī no prāta) aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
izskriet no prāta (retāk miņas) aizmirsties.
gaist no miņas aizmirsties.
aizšauties Aizmirsties.
izkūpēt Aizmirsties.
mirsties Aizmirsties.
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties.
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu.
pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu.
satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
žicīt Aizņemties (no kāda).
izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām).
krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
(ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu.
kakerēties Aizņemties, diedelēt.
ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
(ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz.
aizspiest Aizņemties; piesavināties.
paņemt uz atdevām aizņemties.
aizajemties Aizņemties.
aizlienēt Aizņemties.
aizpumpēt Aizņemties.
aizpumpēties Aizņemties.
aizsist Aizņemties.
aiztapināt Aizņemties.
iztapināt Aizņemties.
laicīt Aizņemties.
lonēt Aizņemties.
nolienēt Aizņemties.
palienēt Aizņemties.
prihvatizēt Aizņemties.
tapināt Aizņemties.
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem.
aizplezdināties Aizplivināties.
aizplidināties Aizplivināties.
purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa.
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
aiztarkšķēties Aizpļāpāties.
aizapogāties Aizpogāties.
zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
norūķēt Aizrādīt, bārties.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
fanot Aizrauties (ar ko).
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties.
palikt bez desām aizrautīgi smieties.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt.
aizarīties Aizrīties.
aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu.
aizsāpēt Aizsāpēties.
aizfantazēties Aizsapņoties.
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu.
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties.
aizastāvēties Aizsargāties.
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizkubināties Aizsegties.
umpt Aizsērēt, aizsprostoties.
aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
aizasēsties Aizsēsties.
aizsēst Aizsēsties.
brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju.
apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot.
aizkūvēt Aizskriet plosoties.
aizkniebt Aizskriet, aizsteigties.
aizlēkt Aizskriet, aizsteigties.
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā).
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizsmaržot Aizsmaržoties.
aizsmelgt Aizsmelgties.
aizgližināt Aizsmērēt, piesmērēt.
piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties.
aizsnaust Aizsnausties.
uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu).
aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
aizsniekties Aizsniegties.
dasasniegties Aizsniegties.
aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
aizmērkšt Aizspiest.
aizņiebt Aizspiest.
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
aizsprausties Aizspraukties.
aizspiesties Aizspriesties (1).
aizsprūst Aizspriesties.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt.
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
aizspundēties Aizsprostoties.
noštopēties Aizsprostoties.
sasaspraislāties Aizsprostoties.
aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties.
aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties.
štapēties Aizsprūst, aizsprostoties.
maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība.
nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu.
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties.
aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā.
pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā.
vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par.
atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties.
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim.
ērpēties Aizstāvēties.
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
aizsteigt Aizsteigties (1).
aizsteigt Aizsteigties (2).
aizplīst Aizsteigties (nicīgi).
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus).
aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem.
anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
aizleksīt Aizsteigties prom.
aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri).
aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
aizaskubināties Aizsteigties.
aizkasīt Aizsteigties.
aizķest Aizsteigties.
aizkrutēt Aizsteigties.
aizmitrīt Aizsteigties.
aizpucēt Aizsteigties.
aizsnāt Aizsteigties.
aizsukāt Aizsteigties.
aizžiglot Aizsteigties.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties.
aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties.
aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties.
aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties.
aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties.
aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties.
aizvantēt Aizsviest, aizmest.
aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
aizsvelpties Aizsvilpties.
aizsvilināties Aizsvilties.
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
aizataisīties Aiztaisīties.
aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet.
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
dašaut Aiztraukties.
aiztrīcēt Aiztrīcēties.
aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties.
aizatupties Aiztupties.
aiztupt Aiztupties.
retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā.
iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
nosprausloties Aizturēti nosmieties.
smurkšēt Aizturēti smieties.
sprauslāt Aizturēti smieties.
sprauslot Aizturēti smieties.
spurgt Aizturēti smieties.
triekšt Aizturēti smieties.
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
aizklūgāt Aizvazāties.
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
sasamiegties Aizvērties (par acīm).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
sasarausties Aizvērties (par ziediem).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
aizvirināties Aizvērties.
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
aizluncināt Aizvilināt luncinoties.
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem.
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
nolempēt Aizvilkties, aizvazāties.
aizdalbīt Aizvilkties.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
aizčūskoties Aizvīties.
aizstigt Aizvīties.
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties.
aizpickāt Aizziest (ar māliem).
aizziepēt Aizziest ar ziepēt.
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
aizsmērēt Aizziest, aiztriept.
nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi.
aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi.
aiztept Aizziest, sasmērēt.
aizstrīķēt Aizziest.
aiztraipīt Aizziest.
aiztreipt Aizziest.
aizzaidīt Aizziest.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions.
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu.
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties.
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida.
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem.
štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts.
hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
blūzga Akots, atlobījusies āda.
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
zvinguļot Ākstīgi uzvesties.
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
žākstīties Ākstīties (1); ālēties.
mērkaķoties Ākstīties (1).
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
žargalāties Ākstīties, blēņoties.
žārgalēties Ākstīties, blēņoties.
žarglāties Ākstīties, blēņoties.
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
āžerēties Ākstīties, klīrēties.
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties.
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt.
šagalēt Ākstīties, niekoties.
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot.
šākstīties Ākstīties, žākstīties.
šeikstīties ākstīties, žeikstīties.
ākšķoties Ākstīties.
āvīties Ākstīties.
mokškoties Ākstīties.
mošķīties Ākstīties.
pērtiķoties Ākstīties.
uōvētīs Ākstīties.
vākstīties Ākstīties.
žārbīties Ākstīties.
žārgoties Ākstīties.
žeikstīties Ākstīties.
žeikstoties Ākstīties.
fops Āksts, vientiesis, modes āksts.
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem.
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā.
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem.
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
kņopēties Āķēties.
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi.
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā).
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
olderēties Aldarēties.
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu.
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
žeirēties Ālēties, plosīties.
aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties.
dālēties Ālēties, trakot.
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties.
dāvīties Ālēties; plosīties.
ājāties Ālēties.
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm.
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus.
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
tirpt Alkt, ilgoties.
muldīt Aloties, maldīties, maldīt.
muldīties Aloties, maldīties, maldīt.
tārēt Aloties, maldīties.
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
alus apsēdējies alus ir novadējies.
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
tapinīks alus puisis viesībās.
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies.
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
amforilokvija Amforiska balss pieskaņa.
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
zadynot amizēties.
amizierēties Amizēties.
amzēties Amizēties.
amzierēties Amizēties.
jaucēties Amizēties.
mendžīties Amizēties.
pakūvēt Amizēties.
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
anabolīts Anabolisma procesā radusies viela.
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums.
prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
traumatiskā aneirisma aneirisma, radusies pēc artērijas sienas ievainojuma.
endogēnā aneirisma aneirisma, radusies pēc patoloģiskām pārmaiņām artērijas sienā.
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies.
anestezēšana Anestēzijas iestāšanās.
angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā.
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka.
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
šelfa ledājs antarktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi.
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem.
epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma.
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus.
autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem.
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju.
vijoklis Ap mietu aptinušies stādi.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība.
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš.
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
kontrollers Aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos).
onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
diktofons Aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai.
algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku).
apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku).
apsadauzīties Apaugļoties (par govi).
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
apņemt āžus apaugļoties (par kazām).
apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem).
aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu).
aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem).
apauglināt Apaugļoties.
apvaisloties Apaugļoties.
nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
uzauties Apaut sev kājas; apauties (1).
apmaukties Apauties.
apsaauties Apauties.
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
kalodka Apavu lieste.
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
apsabārstīties Apbārstīties.
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā.
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
apbēnoties Apbērnoties.
apbērnīties Apbērnoties.
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
nopurināties Apbērties.
apsmakoties Apbezdēties.
apsuķēties Apbezdēties.
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
apsabruņāties Apbruņoties.
apsabružāties Apbružāties.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot.
nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
apsacepties Apcepties.
gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa.
ciemi Apciemojums, viesības.
izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem).
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt.
lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
appižāties Apčurāties, aptaisīties.
apmīzties Apčurāties; čurāt.
nomīzties Apčurāties.
nopelcēties Apčurāties.
samīzties Apčurāties.
sapelcēties Apčurāties.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai.
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
apsadedzināties Apdedzināties.
atčurināties Apdedzināties.
sasadedzināties Apdedzināties.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
strust Apdilt, novalkāties.
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
apdirsnīties Apdirsties.
dūšāt Apdomāties, atpūsties.
apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta.
apsadomāties Apdomāties.
apskatība Apdomība, piesardzība.
lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet.
vairi Apdomīgi, piesardzīgi.
apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1).
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1).
apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
apdrikšt Apdriskāties, apdilt.
apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt.
applīsāt Apdriskāties.
apsaburzgalāties Apdriskāties.
apskrandāties Apdriskāties.
apskrandoties Apdriskāties.
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties.
apsviķoties Apdzerties.
satruļīties Apdzerties.
gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas "Rozantowo" teritorijā, pagasta centrs.
Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
Arakste Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas "Arras" teritorijā.
Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā.
Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes.
Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
Kaplava Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Pāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs.
Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Stoļerova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
Vadakste Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs.
Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
Strazde Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Degole Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā.
Zentene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs.
Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sēme Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs.
Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā.
Annenieki Apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā.
Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
Mustla Apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 800 iedzīvotāju (2012. g.), 1938.-1979. g. tai bija pilsētas tiesības.
Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
apietamies Apejamies - daudzsk. 1. pers. no darbības vārda "apieties".
paraapendicīts Apendicīts, kam pievienojies apkārtējo audu iekaisums.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
aptērēt Apēst, notiesāt.
apgabaltiesa Apgabala tiesa.
homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību.
gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci.
matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties).
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
apcirst Apgāzt, apsviest.
apkritināt Apgāzt, ļaut apgāzties.
apķepuroties Apgāzties ķepurojoties.
apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties.
apzvelties Apgāzties, apvelties.
nokūņāties Apgāzties, nokrist.
apgrūt Apgāzties, sabrukt.
apjāt Apgāzties.
apjāties Apgāzties.
aplikties Apgāzties.
apsagāzties Apgāzties.
apsasviesties Apgāzties.
apsviesties Apgāzties.
apvirst Apgāzties.
apgrūst Apgrauzdēties.
apgrēcināt Apgrēkoties, nogrēkoties.
apgrēcināties Apgrēkoties.
apgrēcīties Apgrēkoties.
pārkāpties Apgrēkoties.
verte Apgriez; skaties otrā pusē.
apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties).
vērtīties Apgriezties, vērsties.
apsukties Apgriezties.
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana.
apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm).
dagulties Apgulties blakus.
apslīgt Apgulties uz sāniem.
pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt.
piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku.
apsagulties Apgulties; arī aizmigt.
apgult Apgulties.
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties.
asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2).
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
davuikt Apgūt, iemācīties.
iesakopties Apgūt, iemācīties.
izvuikt Apgūt, iemācīties.
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
ieņemties Apgūt; iemācīties.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai.
satrausties Apģērbties (lēnām).
nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli.
apkankarēties Apģērbties kankaros.
pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs.
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai.
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
apsamaukties Apģērbties; apauties.
sabūvēties apģērbties.
apmauties Apģērbties.
apsavilkties Apģērbties.
apvilkties Apģērbties.
uztērpties Apģērbties.
apejas Apietas - tagadnes vienskaitļa 3. pers. no darbības vārda "apieties".
tecēties Apieties, vaisloties.
grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās.
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
ieprasīt Apjautāties, iejautāties.
ieprašņāt Apjautāties, iejautāties.
ģedavāties Apjautāties, interesēties.
apklaušināties Apjautāties.
apprasīties Apjautāties.
apsavaicāties Apjautāties.
aptēgāties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
ieprasīties Apjautāties.
apsajozties Apjozties.
piejozties Apjozties.
uzjozties Apjozties.
klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
sagriezies Apjucis, piem.: viņam ir sagriezies.
zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis.
kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
nosnāties Apkaisīties, apbērties.
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
garsons Apkalpotājs, viesmīlis.
pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
kabynōtis apkampties.
iesakabināties Apkampties.
kabināties Apkampties.
sasakabināties Apkampties.
skaustīties Apkampties.
apkabināties Apkarināties.
apsakārstities Apkarināties.
nokārstīties Apkarināties.
malstīties Apkārt mētāties, slinkot.
ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem.
nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm.
sabaušļoties Apkārties, ietīties.
apkārstīties Apkārties, nokārties.
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
nokarināties Apkārties.
apklāties Apklāt sevi; apsegties.
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai.
apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām.
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu).
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
apsaklausīties Apklausīties.
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties.
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
estinguendo Apklustot, izdziestot.
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
apsakopties Apkopties.
apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā).
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apkurkties Apkuiļoties, aplecināties.
ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt.
apķert Apķerties (2).
apčupt Apķerties kādam ap kaklu.
apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties.
sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju).
apķverties Apķerties.
apsaķerties Apķerties.
šerehnutsja Apķerties.
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
aptikt Aplaisties.
ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas.
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
nošļenderēties Aplaistīties.
pārlieties Aplaistīties.
apsalaizīties Aplaizīties.
apsalizgāties Aplaizīties.
lakāties Aplaizīties.
žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt.
aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
apdzenāties Aplekties (par dzīvniekiem).
āžoties Aplekties (par kazām).
apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam.
apvadāties Aplekties, pāroties (par govi).
aplidināt Aplidot, lidināties apkārt.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
apsalināt Apliet ar karstu ūdeni (iesalu).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši).
applausties Aplieties.
apsalieties Aplieties.
nošļirkstēt Aplieties.
ar apkorām tēgāt pēc naudas aplinkus apvaicāties par finansiālo stāvokli.
iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties.
aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties.
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
rimulis apļveidā izkārtojies (dzīvnieku) bars.
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai.
nodūcis Apmācies laiks.
dugans Apmācies, drēgns, smacīgs.
apdudzis Apmācies, drūms.
apdūdzis Apmācies, drūms.
mācīgs Apmācies, drūms.
neskaidrs Apmācies, dūmakains.
apdunis Apmācies, mākoņains laiks bez vēja.
mikls Apmācies, mākoņains.
mukls Apmācies, mākoņains.
mukns Apmācies, mākoņains.
nomācies Apmācies, mākoņains.
tūcains Apmācies, mākoņains.
vītains Apmācies, mākoņains.
dumaksnājs Apmācies, miglains laiks.
dūmaksnējs Apmācies, miglains.
līdains Apmācies, miglains.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
nodunis Apmācies, satumsis.
timsains Apmācies, tumsnīgs.
aizmācies Apmācies.
biezīgs Apmācies.
nomākuļojies Apmācies.
sadudzis Apmācies.
tīpuļains Apmācies.
tūksnains Apmācies.
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
pārsamainīties Apmainīties vietām.
izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē.
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
apmīties Apmainīties.
mahnuķ Apmainīties.
samitoties Apmainīties.
maiņa Apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
pārmaiņa Apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā).
sasamākties Apmākties (par debesīm).
tumēt Apmākties (par debesīm).
kunkuļot Apmākties ar nelieliem mākoņiem.
piedunēt Apmākties pirms lietus.
pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties.
duzt Apmākties, bojāties, skumt.
apdūkt Apmākties, kļūt drūmam.
apdumt Apmākties, kļūt drūmam.
saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam.
mauties Apmākties, nomākties.
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
aizzilēt Apmākties, tuvojoties lietus mākoņiem.
tīpuļoties Apmākties; mākoņiem savilkties.
aizamākties Apmākties.
aizmākties Apmākties.
apgult Apmākties.
apmācīties Apmākties.
apmākuļot Apmākties.
apņemties Apmākties.
apsamākties Apmākties.
apsataisīties Apmākties.
aptīpuļot Apmākties.
dūkt Apmākties.
dumt Apmākties.
iemākties Apmākties.
kumuļot Apmākties.
mākoņoties Apmākties.
mākoties Apmākties.
mūrēties Apmākties.
ņaukties Apmākties.
nobiezēt Apmākties.
noplēmēt Apmākties.
nosamākties Apmākties.
ozolot Apmākties.
pietulzt Apmākties.
sadugt Apmākties.
samākt Apmākties.
satīpuļot Apmākties.
satumēt Apmākties.
satumt Apmākties.
tīpt Apmākties.
tumuļāt Apmākties.
tumuļāties Apmākties.
tumuļoties Apmākties.
šudīties Apmaldīties, noklīst.
apaloties Apmaldīties, nomaldīties.
pazust apmaldīties.
aizkļūdīties Apmaldīties.
aizmaldīt Apmaldīties.
apalēties Apmaldīties.
apmuldēties Apmaldīties.
apmuldīties Apmaldīties.
misties Apmaldīties.
ķīst Apmānīt, pārvērsties.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot).
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
apsērsējs Apmeklētājs, ciemiņš, viesis.
rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē.
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
iemesties Apmesties (1).
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
skradāt Apmesties ar kraupi.
nosamesties Apmesties kur dzīvot.
piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
apsamesties Apmesties uz dzīvi.
iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi.
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
telšot Apmesties, pārnakšņot teltī.
mesties Apmesties, piemesties; palikt.
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
pucgriesti Apmetuma griesti.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
apsamiegāties Apmiegoties.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem.
noramstīties Apmierināties, aprimt, likties.
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt.
drudēt Apmierināties.
apmiglāties Apmigloties.
appelcēties Apmīzties.
apmisināt Apmulsināt, likt maldīties.
zudināties Apmulst, uztraukties.
zudīties Apmulst, uztraukties.
nozamblēties Apmuļļāties.
atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties.
piegriezties Apnikt; apriebties.
apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni).
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
noņemties Apņemties (1); sevī nolemt.
derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
pasajemties Apņemties ko izdarīt.
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt.
paņemties Apņemties, nolemt.
čausties Apņemties, sagatvoties.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
ķetēt Apņemties.
nodzirties Apņemties.
nogremties Apņemties.
nogrozties Apņemties.
prajemties Apņemties.
uzdzirties Apņemties.
apoglēties Apogļoties.
nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā.
sasukstīties Apostīties.
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties.
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām.
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem.
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu.
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses).
izbūzelēties Appērties (3).
appēķoties Appētīties.
apbungāties Appirsties.
applucināties Applaucēties.
apsašmucināties Applaucēties.
noplucināties Applaucēties.
applaukāt Applūksnāties.
applaukāties Applūksnāties.
piepilt Applūst; celties ūdens līmenim.
nopogāties Appogāties.
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
sapāroties Apprecēties (ar kādu).
apkārstīties Apprecēties (nicinoši).
apkankarēties Apprecēties (nievājoši).
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
iziet tautās apprecēties (par sievieti).
iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
(iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
apsvainoties Apprecēties, saradoties.
iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties.
iedoties laulībā apprecēties.
doties laulībā apprecēties.
sakāzoties apprecēties.
apkāzāties Apprecēties.
apsaprecēties Apprecēties.
apsaženīties Apprecēties.
apvīroties Apprecēties.
noprecēties Apprecēties.
sakankaļāties Apprecēties.
sasievoties Apprecēties.
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
appuņķāt Appuņķot, appuņķoties.
appuņķāties Appuņķot, appuņķoties.
sagodīties Appušķoties, izrotāties.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
nosaputināties Apputināties.
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
aprasāties Aprasoties.
savēkšties apraudāties.
apsaraudāties Apraudāties.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt).
iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties.
dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja").
iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi).
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī.
iztilzāties Apreibināties, piedzerties.
sareibināties Apreibināties.
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
aizabridzīties Apriebties.
aizriebties Apriebties.
apgarēties Apriebties.
apnīgroties Apriebties.
atriebties Apriebties.
atsabridzēties Apriebties.
ieriebties Apriebties.
pieriebties Apriebties.
nomierēties Aprimt, nomierināties.
apripāt Apripot, apvelties (apkārt).
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
aprumelēt Aprumulēt - rumulējoies aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties.
svīnīties Aprunāt, mēlnešoties.
švīnīties Aprunāt, mēlnešoties.
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas.
sabazārēt Aprunāties, sarunāt.
apsarunāties Aprunāties.
apsatolkavāties Aprunāties.
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
apsalties Apsaldēties.
ieaukstēties Apsaldēties.
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
snāties Apsegties, ietīties.
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
apkubināt Apsegties.
apsasegties Apsegties.
apšausties Apsegties.
dasasegties Apsegties.
nosnāties Apsegties.
novāzties Apsegties.
pārkubināties Apsegties.
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
apžērgt Apsēsties jāteniski.
dasasēsties Apsēsties pie kā.
dasēst Apsēsties pie kā.
nograuties Apsēsties, atkrist sēdus.
apsēst Apsēsties, nosēsties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
sēdēties apsēsties.
apsasēsties Apsēsties.
apsēdēt Apsēsties.
apsēdēties Apsēsties.
iezvilt Apsēsties.
uzsēdēt Apsēsties.
apseilāt Apsiekaloties.
saslienāties Apsiekaloties.
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
apsasildīties Apsildīties.
puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju.
ķīķēties Apskatīt, lūkoties.
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
apblenzt Apskatīties apkārt.
apžaustīt Apskatīties ložņājot.
apvērties Apskatīties, apskatīt.
savērties apskatīties, saskatīties.
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt.
apsaskatīties Apskatīties.
apsavērties Apskatīties.
iečekot Apskatīties.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties, parasti cieši.
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi).
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties.
apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties.
apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties.
apskusties Apskūties, noskūties.
apspridzināt Apslacīt, nošķiest.
nošļandēties Apslacīties, aplieties.
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
noslapēties Apslacīties.
iesvaidīt Apslakot iesmaržot.
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu).
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
sazamblāties apslienāties, apsiekaloties.
novimbāties Apslienāties.
apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu).
apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest.
pārtept apsmērēt, apziest.
nosvaidīt Apsmērēt, apziest.
apkārnīties Apsmērēties ar izkārnījumiem.
noērmoties Apsmērēties, apsmulēties.
apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram.
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt.
aptepties Apsmērēties.
apzviesties Apsmērēties.
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos.
zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām.
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties.
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties.
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties.
rākāties Apsmulēties, aptašķīties.
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties.
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
saķezēties Apsmulēties, notraipīties.
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
noķirnāties Apsmulēties.
noparzāties Apsmulēties.
nozleķēties Apsmulēties.
savaļāties Apsmulēties.
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
noteikties Apsolīties.
pasolīties Apsolīties.
ponti izmest apspalvoties.
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
spīlēt apspiest, nomākt, mocīt.
apmiegt Apspiest, nomākt.
apslēgt Apspiest, nomākt.
žņaugot Apspiest, nomākt.
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
samākt Apspiest.
likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
nospiestība Apspiestība; nebrīve.
spaidi Apspiestība.
bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2).
bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
nospīlēt Apspīlēt, nospiest.
sašļakstināt Apspricēties (daudz).
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
apgudrāt Apspriest, apdomāt.
suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
apsaspriesties Apspriesties.
pasaredīties Apspriesties.
rēdīties Apspriesties.
iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
blakusapstākļi Apstākļi, kas var iespaidot netieši.
savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
stagnēt Apstāties attīstībā.
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
piestāt Apstāties kādā virzībā.
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
stomīties Apstāties, baidīties.
dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
sastakņīties apstāties, palikt stāvot.
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
aizstiknīties Apstāties, sastingt.
apstopēt Apstāties; apstādināt.
sadurstīties apstāties.
apsastāties Apstāties.
apstāt Apstāties.
apštopēties Apstāties.
noštopēties Apstāties.
pielaicīties Apstāties.
staknīt Apstāties.
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija.
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts.
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu.
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
nosveikties Apsveicināties.
noveselāties Apsveicināties.
sasveikties Apsveicināties.
saveseloties Apsveicināties.
štenhins Apsveikuma dziesma.
štenķiņš Apsveikuma dziesma.
brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma.
kumekaķ Apsvērt, apspriest.
apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
nosvilināties Apsvilināties (1).
murzāt Apsvīnīt, piesārņot.
ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
apšebēties Apšķebēties.
apžebēties Apšķebēties.
apskabināties Apšķebināties.
apšķerbināties Apšķebināties.
skārbināties Apšķebināties.
apšļuncināt Apšķiest.
apķesties Apšķiesties, apsmērēties.
apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest.
apasiņot Apšļakstīties ar asinīm.
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem.
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem.
apsašļakstināties Apšļakstīties.
sašļakstīties Apšļakstīties.
nopļekāties Apšļakstot notraipīties.
sašļakstēt Apšļakstoties nosmērēties.
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu).
nolēcināties Aptašķīties (nejauši).
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem.
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem.
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties.
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties.
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties.
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties.
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties.
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties.
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties.
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties.
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties.
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties.
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties.
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties.
zabināties Aptašķīties, apsmulēties.
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties.
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram.
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem.
murzēties Aptašķīties, nosmulēties.
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties.
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties.
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties.
nošmurklāties Aptašķīties.
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties.
aptaucis Aptaukojies.
taukt Aptaukoties.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties.
apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
apsatirities Aptīrīties.
aprotināties Aptīties apkārt.
aprutināties Aptīties apkārt.
apžaugties Aptīties kādam ap kaklu.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm).
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
notoņāties Aptīties, satuntulēties.
nosaitēties Aptīties.
notiņāties Aptīties.
notīņāties Aptīties.
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem.
saķezināties Aptraipīties, apbružāties.
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties.
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties.
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
apsasmulēties Aptraipīties.
apsmērēties Aptraipīties.
gānīties Aptraipīties.
nošmurgulēties Aptraipīties.
šņurgāties Aptraipīties.
aptumst Aptumšoties (3).
aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli).
aptupt Aptupties.
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības.
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam.
pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni.
paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam.
ieklaust Apvaicāties pēc.
appeiķoties Apvaicāties, apprasīties.
pasavaicāties Apvaicāties.
pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds.
riska apvainojoša palama, iesauka.
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties.
ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko).
safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties.
sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties.
sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties.
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
abižoties apvainoties.
uzmest kūkumu apvainoties.
uzmest burbuli apvainoties.
apsabežīties Apvainoties.
apsavaiņāties Apvainoties.
apvaiņoties Apvainoties.
iebilsties Apvainoties.
ērzeļoties Apvaisloties (par ķēvi).
aprūkāties Apvaisloties, apaugļoties.
apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām).
apvaislēties Apvaisloties.
apvaišļoties Apvaisloties.
uzdzenāt Apvaisloties.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri).
uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties.
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
apnēsāties Apvalkāties.
kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
apviļāties Apvārtīties.
apsavelties Apvelties.
apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni.
apsavērsties Apvērsties.
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
grupēties Apvienojies grupās, dalīties grupās.
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki.
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
sajūgties apvienoties, arī apprecēties.
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties.
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
biedroties Apvienoties, organizēties.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
apbiedrēties Apvienoties, savienoties.
samesties (retāk sasisties) kopā apvienoties.
samesties (arī sasisties) kopā apvienoties.
dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
plēvēt Apvilkties ar plēvi.
tīksnāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
tīktāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt.
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt.
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
apķibināties Apvīties.
apsatīties Apvīties.
mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam.
aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
applātīt Apziest ar krējumu vai olām.
noklēmēt Apziest ar līmi.
nokleķēt Apziest ar māliem.
apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
sazviest Apziest, aizziest.
apsvaidīt Apziest, apslacīt, ieziest.
zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
noķērināt Apziest, aptašķīt.
nozviest Apziest, aptriept.
nozaidīt Apziest, satriept, aizziest.
dviezt Apziest, uzsmērēt, nozieķēt, izsmērēt.
apsmērēt Apziest.
apzviest Apziest.
nosmeitēt Apziest.
pasvaidīt Apziest.
apsvaidīties Apziesties, ieziesties.
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi.
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies.
autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies.
shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm.
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties.
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
aizklupt Apzināti nogāzties (aiz).
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē); aizstāt patiesu ar nepatiesu.
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
atzīt apzināties (ko); apliecināt.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties sevi (par ko).
atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
apsazināties Apzināties.
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana.
eleison Apžēlojies.
sažēlot apžēloties.
žēlināt Apžēloties.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
barikinētisks Ar atlētisku miesasbūvi apveltīts.
ietrapakavāt Ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
fotoautogrāfija Ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā.
telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
biezpienmaize Ar biezpienu apziesta maizes šķēle.
sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
hidroizols Ar bitumenu piesūcināts azbestkartons.
aizblākšēt Ar blākšķi aizvērties.
aizblākšķēt Ar blākšķi aizvērties.
patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem).
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
piezavēt Ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet.
uzburties Ar burvestību palīdzību pieķerties.
pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
piezāļot Ar burvju zāļu palīdzību piesaistīt, pieburt.
ciesājs Ar ciesu apaugusi vieta.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
numeris Ar ciparu apzīmēts vērtējums mācību iestādēs.
ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas k.
darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā.
pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā.
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
skultēt Ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu).
metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
ziberēt Ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb.
nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2).
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot.
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
pneimatūrija Ar gaisu vai gāzi piesātināta urīna izdalīšanās.
pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
pažļebināt Ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties.
gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
nomaracīt Ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties.
atkamāties Ar grūtībām atnākt, atvilkties.
atšļaukāt Ar grūtībām atvilkties.
rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
svompāties Ar grūtībām celties, slieties (augšā).
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
iedreselēties Ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu).
iecīnīt Ar grūtībām iemācīties.
iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
iemūdīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt.
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
peņķēties Ar grūtībām ņemties.
izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām.
izķeburoties Ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem).
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
nokūznīties Ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu.
pārdzīties Ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri).
pamuit Ar grūtībām pavirzīties uz priekšu.
sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
uzkūļāties Ar grūtībām piecelties.
uzkūlināties Ar grūtībām piecelties.
uzkūļināties Ar grūtībām piecelties.
rampties Ar grūtībām rāpties.
sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā).
iesprantēt Ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā).
uzkušņāties Ar grūtībām un neveikli uzrāpties.
iesprantēties Ar grūtībām un spēku iespiesties.
uzsprengt Ar grūtībām uzbāzt, uzspiest.
uzspīrināties Ar grūtībām uzkalpoties.
uzpūlēties Ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā).
uzžākarēties Ar grūtībām uzrāpties.
atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
kaikarēties Ar grūtībām vilkties.
piesvempēties Ar grūtībām vilkties.
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
ķildināt Ar grūtībām virzīties uz priekšu.
pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
pieklēžot Ar grūtībām, lēnām tuvoties.
uzgorīties Ar grūtībām, negribīgi piecelties.
ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
žarbīties Ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā).
attrausties Ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties.
atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana.
nogružoties Ar gružiem samaisīties.
sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs.
nokrāmēties Ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties.
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
atteceņus Ar ieskrējienu, skrējienā.
iesnains Ar iesnu pazīmēm.
pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi.
-tipija Ar iespiešanu saistīts (piem., fototipija).
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.).
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
piepazīties Ar kaut ko iepazīties.
lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt.
nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
šļurāties Ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties.
dūderēt Ar kaut ko nodarboties.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
klūgāt Ar klūgu piestiprināt, sasiet.
uzklūgāt Ar klūgu sist, iesist.
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
knairīties Ar knābi knosīties spalvās.
knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
knobāties Ar knābi vai zobiem kasīties.
gods Ar ko lepoties; lepnumam, greznumam.
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
dakāt Ar koka gabalu spaidīt, spiest.
saspīlāt Ar koku piespiest, iespīlēt.
krampiski Ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem.
čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
krējummaize Ar krējumu apziesta maize.
krejummaize Ar krējumu apziests maizes rieciens.
krellaine Ar krellēm rotājusies sieviete.
krellainīša Ar krellēm rotājusies sieviete.
kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
skruķiski ar kruķiem (pārvietoties).
kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
svēplis Ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis.
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
pievadžot Ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt.
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
plēgžņāt Ar lakatu plātīties; locīt.
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
izstiknīties Ar lielām pūlēm mēģināt izglābties.
greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
savērsmēt Ar liesmu sadegt.
ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
apkārt Ar līkumu (doties).
nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
sikāt Ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties.
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
ģuģināt Ar mazu bērnu runāties vai to mierināt.
mazliesmains Ar mazu liesmu degošs.
medaiņš Ar medu aplipis, noziests.
izmedot Ar medu apziest.
medus maize ar medu apziesta maizes šķēle.
medsrika Ar medu apziests maizes rieciens.
medājs Ar medu apziests.
medojs Ar medu apziests.
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka.
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski.
robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
uzvensties Ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu.
aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
izencēties Ar mokām izķepuroties.
muities Ar mokām izsisties cauri.
adosēt Ar muguru atzvelties.
purslāties Ar muti vai degunu šņaukāties.
bitumgrants Ar naftu (bitumu) piesūcināta grants, izmanto par ceļu segumu.
caur degunu (arī degunā) ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
iekušņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekušņoties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekuzināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekužināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekužņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
knicēt Ar nelielu nūju pa jokam iesist.
aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
ar diegiem nav aršana ar nemākuļiem nav ko iesākt.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
nokrept Ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram.
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
ķarzāties Ar niekiem nodarboties.
datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt.
nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība; meli.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
nošņorēt Ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā).
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura,) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
gāzētās sulas ar oglekļa dioksīdu piesātinātas dabiskās sulas.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
ieļekot Ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi).
parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
atsvībināties Ar pātagas vicināšanu aizstāvēties.
(pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
pekāt Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
piekārtotājs Ar piekārtošanu nodarbināts iespiedējs.
nospringt Ar piepūli nospiest uz leju.
uzvaidēt Ar piepūli novaidēties.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
piesniegties Ar piepūli sasniegt (pastiepjoties).
uzžurgāties Ar piepūli uzrāpties.
pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
bucīt Ar pierēm sagrūsties.
duksnīties Ar pieri grūstīties.
saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
pietinkšķināt Ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
mozēties Ar piestūķētu muti daudz ēst.
drāte Ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai).
pleno iure ar pilnām tiesībām.
pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
knabināt Ar pirkstiem klabināties.
nagāties Ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot.
pļakāties Ar plaukstām sisties.
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
grūtai Ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties).
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atkluburēties Ar pūlēm atvilkties.
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
zorģēties Ar pūlēm darboties, rīkoties.
dasakulties Ar pūlēm iegādāties, izgādāt.
iebulderēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
ierūdīt Ar pūlēm iemācīties.
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
mujāties Ar pūlēm sisties cauri.
mūjāties Ar pūlēm sisties cauri.
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
stīpāties Ar pūlēm, grūtībām (kur) iet, doties.
mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
skrapāties Ar pūlēm, grūtībām iet, kāpt, rāpties.
ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt.
atsatamīties Ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko.
noskrapāties Ar pūlēm, grūtībām nokāpt, norāpties.
patamzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
patomzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
pārsakulties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties.
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uztoškāties Ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties.
uzskrapāties Ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties.
uzskruķēties Ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties.
uzstūkāties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
uzstūķēties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
izatrausties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties.
uzrampties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties.
uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
lēzēties Ar ragavām no kalna traukties.
uzlēžāt Ar ragaviņām (no kalna) slidināties.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
nošķermulēties Ar riebumu novērsties un nopurināties.
šķermulēties ar riebumu vērsties projām.
naikāties Ar rīksti atgaiņāties.
ņagāties Ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru.
māķoties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
māties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
žankāties Ar rokām plunčāties pa ūdeni.
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties.
bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
šļakāt Ar roku šļakstīties.
ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
sarkanēns Ar sarkanīgu nokrāsu; iesarkans.
sarkulējs Ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans.
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu; arī iesarkans.
fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
sasots Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs.
sasojs Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties.
pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris.
pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
aizprašņāt Ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam.
aizprasīt Ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam.
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
atblākšķēt Ar skaļu troksni ierasties.
samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties.
saskatīties Ar skatieniem sazināties.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saklambarot Ar skavām savienot, piestiprināt.
saklamburot Ar skavām savienot, piestiprināt.
bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
iesmaidīt Ar smaidu ieskatīties.
loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
smaržkociņš Ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš.
izsmaršināt Ar smaržu piepildīt, iesmaržot.
sērt Ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt.
dasacirsties Ar sparu aizvērties.
iecirst Ar sparu iesist.
projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
grimīt Ar sparu nākt, lauzties kur iekšā.
grimīt Ar sparu skriet, drāzties (par dzīvniekiem).
gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.).
iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
iespraugt Ar spēku iespraust, sabāzt.
svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
spiguļot Ar spīguļiem rotāties.
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
iepasakāties Ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
izstraujot Ar straumi iztecēt, gāzties ārā.
tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
zužle Ar sviestu sacepts biezpiens.
kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
hromolitogrāfija Ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs.
spiedogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2).
zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
pinosoma Ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē.
pumpēties ar šķidrumu pildīts miesas uzpampums.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
taukumaize Ar taukiem noziests maizes rieciens.
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts.
satauvēt Ar tauvu savienot, piestiprināt.
lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
norīdzināt Ar tiesas spriedumu atņemt.
maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots.
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
dasist Ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes.
piesisties Ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties.
izklunkāties Ar troksni izšļakstīties.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties.
tupelēt Ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties.
žurga Ar ūdeni nolaistījies cilvēks.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
plorckāties Ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
pieskalojums Ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme.
pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni.
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
pievalcēt Ar valcēšanas ierīci piestiprināt.
barols Ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
kriņāties Ar vārdiem uzmākties.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
aizsprengties Ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām.
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
cirsties Ar varu spiesties cauri.
varmākām Ar varu, ātri, piespiedu kārtā.
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
dagrūst Ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
izopolītisks Ar vienādām pilsoņu tiesībām.
izvilstināties Ar viltu izkulties.
vilstināt Ar viltu kulties.
iekrāpties Ar viltu, mānoties iekļūt.
sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā. Alpīnisti sasaistījušies ar virvi.
uzstrumpāt Ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties.
atkrāmēties Ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.).
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
snoskāties Ar zobiem blusoties (par suni).
kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
zvaižņot Ar zvaigznēm apsegties.
nozvaigznoties Ar zvaigznēm noklāties.
nozvaigžņoties Ar zvaigznēm noklāties.
afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
žagarēt Ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm.
sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
sasarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
stopot Ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām.
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1).
ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties).
aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda.
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries").
Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs.
makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
aramisms Aramiešu valodas iespraudums ebreju vai grieķu tekstos.
apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem).
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
diskdzinis Arējā ierīce, kas dod iespēju ierakstītos datus nolasīt no diska.
ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties.
eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls.
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
ieklučot Arestēt, ieslodzīt.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru.
hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties.
arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu.
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
lauka kara tiesa ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno.
ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties.
vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai.
zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien.
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas.
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (birzī zīlēja pēc lapu šalkoņas).
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus.
pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā.
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH.
kanēļaldehīds Aromātisks nepiesātināts aldehīds, kanēļa ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
arties Arot virzīties (parasti par lemesi).
ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks.
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs).
jatrogēns Ārsta radīts; tāds, kas radies ārsta vārdu vai rīcības ietekmē.
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu.
konservatīvā ārstēšana ārstēšana, izvairoties no operatīvās iejaukšanās (ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu).
sasazālēties Ārstēties (ar zālēm).
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā.
zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
dankoties Ārstēties, veikt medicīniskas pārbaudes.
dakterēties Ārstēties.
dziedēties Ārstēties.
dziedināties Ārstēties.
lečīties Ārstēties.
zālenēties Ārstēties.
dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
klīnika Ārstniecības iestāde, kas specializējusies vienā medicīnas nozarē.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca.
raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām.
asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā jeb jaundzimušo aprūpē.
ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ.
orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidīšana no valsts teritorijas vai no kāda tās rajona.
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem.
metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības.
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības.
filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm).
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu.
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
tecīties Asināties.
vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus.
retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
afibrinogenēmija Asinsreces faktora fibrinogēna trūkums, kura dēļ asinsrece ir kavēta vai neiespējama.
frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē.
trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze.
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem.
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
neīstā mola asiņu masa dzemdē, kas veidojusies no polipa vai audzēja.
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
penetrants Ass, dziļš, iespaidīgs, pārliecinošs.
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
skvairs ASV - miertiesneša tituls.
saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas.
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra).
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
country ASV laukos radies balto iedzīvotāju muzicēšanas stils; kantri stils.
ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados.
ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
janki ASV pilsoņu iesauka.
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
tēvocis Sems ASV valdības iesauka, kas radusies 19. gs. sākumā; onkulis Sems.
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
Calamagrostis x acutiflora asziedu ciesa.
Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
piediebt Aši pieskriet.
aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām.
āšiks Ašugs - Azerbaidžāņu, armēņu u. c. austrumu zemju tautu dziesminieks, muzikants.
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst.
stādīties Atainoties atmiņā.
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
dairt Atairēt, pieirties.
atirklēties Atairēties.
izkabināties Atāķēties, atraisīties.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
atriesties Atārdīties.
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
atskanēt Atbalsoties; skanēt pretim.
atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts.
pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
uzbalstīt Atbalstīt, atspiest.
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atslieties Atbalstīties (pret ko).
atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem).
uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
atsliegties Atbalstīties, atgāzties.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
sasprensties atbalstīties, atspiesties.
kaipt Atbalstīties, pieturēties.
atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties.
atremties Atbalstīties.
atspiesties Atbalstīties.
atspīlēties Atbalstīties.
atstīrināties Atbalstīties.
sastutēties Atbalstīties.
uzkremties Atbalstīties.
uzremties Atbalstīties.
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
tura Atbalsts, piestiprinājums.
piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
atmelot Atbildēt nepatiesību.
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām (biežāk nolieguma teikumos).
elastīgā stabilitāte atbilstība literārajai normai, paredzot tās dinamiskumu un valodas tālākas attīstības iespējas.
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot.
atlampot Atblandīties, atklejot.
atlāpot Atblandīties, atklejot.
atklabažāt Atblandīties, attipināt.
atplaukt Atblāzmoties.
atblēt Atblēties.
atvažot Atbraukt, ierasties.
atbrāzt Atbrāzties.
atbrīnīties Atbrīnēties.
atbrīnoties Atbrīnēties.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
atdēties Atbrīvooties, tikt vaļā.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt.
izsaiņot Atbrīvot, izņemt no iesaiņojuma.
patikt Atbrīvoties (3); pasprukt.
izslēgt Atbrīvoties (no kā nevajadzīga).
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
atčakarēt Atbrīvoties (no kā), izmantojot viltību.
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
atrubīt Atbrīvoties (no kāda).
izkakaļāties Atbrīvoties (no naudas).
izkakalēties Atbrīvoties (no naudas).
šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku.
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties.
nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma.
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
izblusināties Atbrīvoties no blusām.
otkinutsja Atbrīvoties no cietuma.
atķidināties Atbrīvoties no dadžiem.
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
atgrožoties Atbrīvoties no grožiem.
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
izamauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
izmauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
mauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
soskočiķ Atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa.
atjostīties Atbrīvoties no jostas, apsējiem.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka.
aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka.
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt.
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu.
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu.
dabūt nost no ceļa (kādu) atbrīvoties no kāda; iznīcināt.
dabūt nost no kakla (kādu) atbrīvoties no kāda.
izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības.
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt.
atvieglināt (arī atvieglot) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
atvieglot (arī atvieglināt) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties.
palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties.
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
atstingt Atbrīvoties no sastinguma.
nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu).
nosūkalāties Atbrīvoties no sūkalām.
nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt.
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
atūdinēties Atbrīvoties no ūdens.
atutīties Atbrīvoties no utīm.
atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga.
viskočiķ Atbrīvoties pēc soda izciešanas.
izveņķēties Atbrīvoties, ar pūlēm tikt ārā.
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
atcināties Atbrīvoties, atrauties.
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
mest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
atgalēties Atbrīvoties, atvairīties.
atskrullēties Atbrīvoties, garīgi atpūsties.
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā.
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
atbrivāties Atbrīvoties, tikt vaļā.
atkārpīties Atbrīvoties.
atsprūst Atbrīvoties.
atvaļāties Atbrīvoties.
brīvēties Atbrīvoties.
izpestīties Atbrīvoties.
dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika.
attēgties Atcerēties, atjēgties.
atcerēt Atcerēties, atminēties.
attipt Atcerēties, atminēties.
attipties Atcerēties, atminēties.
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties.
minstināt Atcerēties, iedomāties.
glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
aizmirst Atcerēties, paturēt prātā.
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā.
čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt.
iegādāties Atcerēties; iegādāt (3).
iegādāt Atcerēties; iegādāties (2).
paturēt prātā (retāk galvā) atcerēties.
paturēt galvā (biežāk prātā) atcerēties.
atčoknīties Atcerēties.
atdomāt Atcerēties.
atgādāt Atcerēties.
atgādāties Atcerēties.
atminināties Atcerēties.
atminstināties Atcerēties.
attikties Atcerēties.
dadomāt Atcerēties.
dagadāt Atcerēties.
ģedēt Atcerēties.
iecerēties Atcerēties.
ieminēt Atcerēties.
memento Atceries.
atsacirsties Atcirsties (par rīku).
atčalīties Atčalavīties.
atčaloties Atčalavīties.
epifiziodēze Atdalījušās epifīzes piestiprināšanas operācija.
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
izadalīties Atdalīties (par ko salipušu).
attulēties Atdalīties (par linu šķiedru).
izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru).
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā).
atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru).
nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu).
plaukāt Atdalīties plūksnām.
plaukāties Atdalīties plūksnām.
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist nost.
atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā.
drimt Atdalīties, atirt, nodrupt.
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
aplobīties Atdalīties, nolupt.
nomujāties Atdalīties, nošķirties.
atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties.
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
atsadalīties Atdalīties.
nonākt Atdalīties.
šķetēt Atdalīties.
separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt.
saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
uzlupt Atdarīties.
atķaulēties Atdauzīties; atsisties.
atlupties Atdauzīties.
reabilitēt Atdot kādam tiesības.
izdoties Atdot visu; arī iztērēties.
atdrāzt Atdrāzties.
atsadrāzties Atdrāzties.
atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
atsprūst Atdurties.
atdusēt Atdusēties.
padusties Atdusēties.
pierēpt Atdzerties.
atdzisināties Atdzesēties.
likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs.
sastīvēt atdziestot kļūt stingrākam, sasalt.
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
saldināties Atdzisināties, atvēsināties.
atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
atgleijēties Atdzist; atgleijāties.
sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties.
izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam.
žeibināties Atdzīvoties, no dzēruma reiboņa atbrīvoties.
atālēties Atdzīvoties.
atdzēties Atdzīvoties.
atdzīgoties Atdzīvoties.
atdzīvināties Atdzīvoties.
atsadzīvināties Atdzīvoties.
atelsāties Atelsoties.
atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
attikties Atēsties, atdzerties.
apsaēsties Atēsties; arī pārēsties.
atsaēsties Atēsties.
dagādāt Atgādāties.
kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū.
attrāpīties Atgadīties (1).
attrāpīties Atgadīties (2).
ietikties Atgadīties, notikt.
nākt priekšā Atgadīties, notikt.
kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
kliepties Atgadīties, notikties.
atsagadīties Atgadīties.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
mušāties Atgaiņāties no mušām.
nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties.
atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties.
atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties.
atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties.
atgaināties Atgaiņāties.
atkarcināties Atgaiņāties.
atkrauties Atgaiņāties.
atšvaitīties Atgaiņāties.
atdēsies Atgāzies.
atsagāzties Atgāzties; arī atliekties.
atsaglausties Atglausties.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi).
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski).
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsukt Atgriezties.
atsukties Atgriezties.
iesarasties Atgriezties.
piedurties Atgriezties.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta.
atsagrūsties Atgrūsties.
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
pārsagulties Atgulties šķērsām.
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas).
atgult Atgulties, iet gulēt.
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
atlaist kaulus (arī muguru, locekļus) atgulties, lai atpūstos.
atlaist locekļus (arī muguru, kaulus) atgulties, lai atpūstos.
atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) atgulties, lai atpūstos.
atlaist muguru (arī locekļus, kaulus) atgulties, lai atpūstos.
nokrist uz auss atgulties, pagulēt.
atgulēties Atgulties, pagulēt.
atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu.
izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās.
atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku.
atsagulties Atgulties.
dagulties Atgulties.
pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt.
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas.
prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties.
atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
atgurt Atgūties no noguruma.
atdzīvāties Atgūties no smagas slimības.
atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
atžiebt Atgūties pēc smagas slimības.
atžeibināties Atgūties, atpūsties.
atčuhāties Atgūties.
atgauties Atgūties.
atsagūties Atgūties.
raskumaritsja Atgūties.
žiebeļot Atgūties.
žiebeļoties Atgūties.
izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4).
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
izvilkties Atģērbties.
atķerties Atģisties, atjēgties, attapties.
atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
atsastāties Atiet, atkāpties.
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
apdeitoties Atjaunināties (par datora programmatūras elementiem).
Alterner Atjaunojamu enerģijas avotu veicināšanas programma ("alternative energies").
atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas.
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
instaurācija Atjaunošana; fizioloģiskā stāvokļa pirmā izpausme; jaunas funkcijas iestāšanās.
restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
pamosties Atjaunoties (atmiņā).
atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
uzjaunināties Atjaunoties, pajaunināties.
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal.
atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
atsajaunāties Atjaunoties.
atģisties Atjēgties (1).
atgūties Atjēgties (1).
atgūties Atjēgties (2).
atgriezties īstenībā atjēgties (no kā).
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
attverties Atjēgties, atgūt samaņu.
atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
ačohņīties Atjēgties, atgūties.
atčihnīties Atjēgties, atgūties.
atčohnīties Atjēgties, atgūties.
atčoknīties Atjēgties, atgūties.
sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas.
pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast.
atsapties Atjēgties, saprast; sapt.
sapt Atjēgties, saprast.
atšauties Atjēgties; atpūsties.
atjaudāties Atjēgties.
atreibt Atjēgties.
otkolotsja Atjēgties.
sasagūties Atjēgties.
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
izāķēties Atkabināties (no āķa).
atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
atsakabināties Atkabināties.
kailēties Atkailināties.
atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties.
atžiebeļoties Atkal atgūties.
atžirgties Atkal atgūties.
atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties.
atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties.
atgriezties atkal iestāties, izpausties
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
atgriezties atkal pievērsties reliģijai
atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus.
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
akanāties Atkal; atkanāties.
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
atiet Atkāpties (par karaspēku).
atsakāpties Atkāpties (par karaspēku).
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
atmitēties Atkāpties, atteikties.
atgult Atkāpties, mazināties.
atskāpties Atkāpties.
atstāt Atkāpties.
retirēt Atkāpties.
karāties Atkarāties (1).
atlaucēties Atkarāties.
atļenkt Atkarāties.
resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus.
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
nokāries Atkāries, nokarens.
nošļucis Atkāries.
šļaums Atkāries.
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu).
tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
rutadi Atkārtojumā izmanto kā piedziedājumu dažās dziesmās ar ātru kustību raksturojumu.
viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu.
uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
refrēna zīme atkārtojuma zīme, ko liek rindas sākumā un beigās, tautas dziesmu u. c. dziedājumu iespiedumos.
pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā.
pakaļsacīt Atkārtot, atsaukties.
rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
pārsēja Atkārtota sēja, vietās, kur sākotnēji nav iesēts.
pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
aizspaidīt Atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt).
sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties).
nobrāzāties Atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt.
gulstuļot Atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku).
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
ietekāt Atkārtoti ieskriet.
iesūkāt Atkārtoti iesūkt.
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
kampļāt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
kampstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
kamstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
pavilnīt Atkārtoti parādīties un pazust.
ķērīgs Atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm).
bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
aizticināt Atkārtoti pieskarties, aiztikt.
atslaistīt Atkārtoti piesliet.
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
pārčakarēt Atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt.
belzēt Atkārtoti sist, piesist.
uzšaudīt Atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa.
nogramstīties Atkārtoti taustīties.
nogūņāties Atkārtoti uz īsu brīdi noliekties.
uzsvaidīt Atkārtoti uzsviest.
uzšaudīties Atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties.
atņemu ņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot.
atņemu atņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot.
atņemu ņemdamies atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot.
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
atsakārtāties Atkārtoties.
stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām.
reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas.
atsērga Atkārtots sērgas uzliesmojums.
krimšķināt Atkāsēties.
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
nomušāties Atkauties no mušām.
otmahnutsja Atkauties.
atkāznieks Atkāzu viesis.
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
ķert uz (arī pie) vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko).
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
pušums aizrecējis atklāta brūce ir pārklājusies ar sarecējušām asinīm.
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
brīvāi Atklāti, patiesi.
(pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
izrādīties Atklāties, noskaidroties.
pierādīties Atklāties, noskaidroties.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
atkāsēties Atklepoties.
atklaigāties Atkliegties.
atkliekties Atkliegties.
atrēkties Atkliegties.
interaktīvais atkļūdotājs atkļūdošanas rutīna, kas dod iespēju veikt programmas atkļūdošanu dialogrežīmā.
atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal.
atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā.
atbarāties Atkopties.
atkost Atkosties (2).
atkraukāt Atkraukāties.
atsakraukāties Atkraukāties.
atridāties Atkravāties.
atkrēpot Atkrēpoties.
shismatisks Atkritis, novērsies no baznīcas.
kūsāt Atkust, iesilt.
atķerrāties Atķellāties.
atķepuroties Atķepurāties.
atķeparāties Atķepuroties.
atķibt Atķibināties.
papravīties Atlabt, atveseļoties.
žirbt Atlabt, atveseļoties.
prausties Atlabt, uzbaroties.
atlaida Atlaidies laiks, atkusnis.
atlaidenis Atlaidies laiks, atkusnis.
atlaidnis Atlaidies laiks, atkusnis.
atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu).
atdot galus atlaist piesienamās troses, tauvas.
atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem).
atlēkt Atlidot, atlaisties.
koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
atkumis Atliecies atpakaļ.
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
atlīkt Atliekties.
atviebties Atliekties.
atviepties Atliekties.
cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri.
attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
atsaklejāties Atlīmēties.
izaklejāties Atlīmēties.
noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu.
atlaupīties Atlobīties.
atļuvis Atlocījies uz sāniem.
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks.
atmaukties Atlocīties atpakaļ.
atlukt Atlocīties, karāties uz leju.
atvingurot Atlocīties.
atlūgumos Atlūgumies.
atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
laist pie šprices atļaut darboties.
palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
atļauties atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
atsaļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
novīdēties Atļaut, atļauties.
piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko).
uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko).
atvēlēties Atļauties.
izgarīties Atļauties.
novēlēties Atļauties.
vīdēties Atļauties.
atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
svētīties atmaksāties, labumā iet.
lonēties Atmaksāties; būt vērts.
atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu.
atsamaksāties Atmaksāties.
rentēties Atmaksāties.
ataloties Atmaldīties.
apsūdzēt atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
atmaurot Atmauroties.
atmaut Atmauties.
atļergāties Atmēdīties.
atmiekšēt Atmiekšķēties (1).
atmiekšķēt Atmiekšķēties (1).
iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam.
uzmērcēties Atmiekšķēties.
atgāsties Atminēties.
atgaumēties Atminēties.
ieģedoties Atminēties.
izgādāt Atminēties.
pamost Atminēties.
kopēšana Atmiņā glabāto datu pārrakste (reproducēšana) citā vietā vai atmiņas veidā (iespējams arī citā fiziskā formā).
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā.
palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām.
domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei.
paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu.
banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus.
memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
atmitēt Atmitēties.
atmizot Atmizoties.
atmizt Atmizoties.
mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
celties augšā atmosties no miega un piecelties.
augšāmcelties atmosties pēcnāves dzīvei
modīties Atmosties, pamosties.
atbust Atmosties.
atmost Atmosties.
atsamosties Atmosties.
atsmosties Atmosties.
nomosties Atmosties.
pabust Atmosties.
pajusties Atmosties.
izmudžināties Atmudžināties, atrisināties.
atvežģerēties Atmudžināties.
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
nāka Atnākšana, iestāšanās.
atšķetēties Atnākt (par nepatīkamu viesi).
atšķetināties Atnākt (par nepatīkamu viesi).
atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties.
atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties.
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties.
atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas.
atšļūkt Atnākt, ierasties.
atjāties Atnākt; atsteigties.
apjēroties Atnesties (aitai).
atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem).
atsavesties Atnesties (par dzīvnieku).
teļoties Atnesties (par govīm).
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu).
atvadāties Atnesties.
atņemu Atņemdamies.
attiesājums Atņemšana tiesas ceļā.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju).
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto.
slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
zemļanuķ Atņemt zagļu tiesības.
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
atnemties Atņemties.
atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt.
atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
passé atpalicis no laika ritma, novecojies.
atpēžos Atpēžos iet - apmeklēt vietu, kur nesen viesojies.
atsapirkties Atpirkties.
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3).
atplaiknāties Atplaiksnīties.
atplaikšīties Atplaiksnīties.
atplaikšķīties Atplaiksnīties.
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
atkņopēties Atpogāties; pogāt līdz apnikumam.
pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu).
atknopēties Atpogāties.
atpumpāties Atpogāties.
atsapogāties Atpogāties.
izapogāties Atpogāties.
atsaprasīties Atprasīties.
atstaipīt (arī atstiept) kaulus atpūsties (parasti guļus).
atstiept (arī atstaipīt) kaulus atpūsties (parasti guļus).
atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
dienvidot Atpūsties dienas vidū.
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
nodusēt Atpūsties, atdusēties.
pārdusēt Atpūsties, atdusēties.
atžubties Atpūsties, atgūt samaņu.
atdakņīties Atpūsties, atspirgt.
atstārpināties Atpūsties, atveseļoties.
attārpināties Atpūsties, atveseļoties.
izgleijāties Atpūsties, izvaļāties.
atķeipt Atpūsties, kļūt veselam.
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
attecēties Atpūsties, sasildīties.
veļot Atpūsties, slinkot.
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
spūsties Atpūsties; pūsties (1).
čilot atpūsties.
čīzot atpūsties.
atgūdināties Atpūsties.
atsapūsties Atpūsties.
atsapūtināties Atpūsties.
atspūsties Atpūsties.
atšūbt Atpūsties.
atžūbt Atpūsties.
dusēt Atpūsties.
izsēdēties Atpūsties.
ottopiritsja Atpūsties.
pavilnīt Atpūsties.
pūtēties Atpūsties.
pūtināties Atpūsties.
relaksēties Atpūsties.
žūbt Atpūsties.
pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
tahiprāģija Ātra funkcionālās reakcijas iestāšanas.
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
atjūgt Atradināties (no kā).
atjūgt Atradināties, atrast.
nojūkt Atradināties, atsvešināties.
atjūkt Atradināties; atsvešināties.
atsenēties Atradināties; atsvešināties.
atjust Atradināties.
atjyūkt Atradināties.
atkalēties Atradināties.
atsarečīties Atradināties.
norast Atradināties.
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu).
noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu).
izasieties Atraisīties (par ko sasietu).
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
atauties Atraisīties pastalu saitēm.
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
sprūdīties Atraisīties, atbrīvoties.
atpiņķerēties Atraisīties, atmudžināties.
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu).
atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties.
atraistīties Atraisīties.
atsarāisīties Atraisīties.
atsasieties Atraisīties.
ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s.
atrāpāties Atrāpties.
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
izlīdzēties Atrast iespējas.
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
apčupināt Atrast, taustoties apkārt.
apčupinēt Atrast, taustoties apkārt.
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4).
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
notupēt Atrasties (kur visu laikposmu).
novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1).
torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā.
atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu.
boļeķ Atrasties apcietinājumā.
paritsja Atrasties apcietinājumā.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā.
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt.
pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
kačaika Atrasties izmeklēšanā.
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā.
ugunī Atrasties kaujā (kara laukā).
kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam.
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā.
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc).
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt.
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt.
zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
balģeķ Atrasties reibumā.
piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
atspūsties Atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
gulēt uz ceļiem (arī ceļos) atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.).
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku).
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm.
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības.
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
gulgāt Atraugāties, rīstīties.
gulgāties Atraugāties, rīstīties.
kličkot Atraugāties, žagoties.
klikačāt Atraugāties, žagoties.
atraudzīties Atraugāties.
atrūgāties Atraugāties.
atsarūgāties Atraugāties.
ģegoties Atraugāties.
guldzīties Atraugāties.
noknukšēt Atraugāties.
noknukšēties Atraugāties.
noknukšķēties Atraugāties.
nokulcēties Atraugāties.
raugāties Atraugāties.
raugties Atraugāties.
žaugāties Atraugāties.
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.).
kraupa Atrāvusies koka miza.
kraupes Atrāvusies koka miza.
atreibuļoties Atreibināties.
ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties.
šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
aizsprukt Ātri aizbēgt; ātri aizslēpties.
aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
izkasīt Ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ.
aizspolēt Ātri aiziet, doeties projām.
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
apsitināties Ātri apgriezties apkārt (atkārtoti).
aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties.
aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties.
apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties.
atsukāt Ātri atnākt, atsteigties.
dadrāzt Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
dadrāzties Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot).
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aiztraukt Ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties.
aizgunīt Ātri attālināties.
aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom.
laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā ātri bēgt; ātri doties prom.
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
diekt Ātri darboties.
mitrīt Ātri doties, iet.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
ielingot Ātri ieiet, ienākt, ieskriet.
ievārīties Ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā).
iekašāt Ātri ieiet, iesteigties.
iekasījums Ātri ieiet, iesteigties.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izšaut Ātri iesist.
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā); arī iebēgt.
ievārīt Ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā).
pārripot Ātri iet mājās, doties mājās.
spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
ķeģerēt Ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot.
ķegot Ātri iet, doties, skriet, bēgt.
špegot Ātri iet, skriet, doties prom; bēgt.
ķest Ātri iet, steigties.
nagot Ātri iet, steigties.
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
izgrūsties Ātri iziet; izsteigties.
skriet Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
ķarstīt Ātri izraisīties (par slimību).
izmudīties Ātri izsteigties.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
žeberēties Ātri kustēties (darbā).
žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
ausīties Ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties.
šautīties Ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties.
mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
laidelēties Ātri kustēties; arī plīvot.
zibāt Ātri kustēties.
dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
sprugulēties Ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam.
nosasvaidīties Ātri kustoties, lokoties, nogurt.
lingoties Ātri lidināties šurpu turpu.
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
agrot Ātri nogatavoties.
klikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
uzklikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
ņirbīt Ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt.
ieskriet (arī saskrieties) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
maut Ātri pārvietoties (braukt vai iet).
urbt Ātri pārvietoties (braukt, iet).
vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
nasāties Ātri pārvietoties (par dzīvniekiem).
skriet Ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā).
testies Ātri pārvietoties (skriet, braukt).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
ņirbņirbu Ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot.
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
patraukt Ātri pavirzīties.
piešmukt Ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt.
pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dapļauties Ātri pieskriet.
pieslāt Ātri piesliet.
dašauties Ātri piesteigties.
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piezlanīt Ātri rijot pieēsties.
barkšķēt Ātri runāt, bārties.
krešāties Ātri sadusmoties.
mesties Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
savaņķīt Ātri samest; sasviest.
saskurināties Ātri saposties.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
leperēt Ātri sisties, dauzīties (par sirdi).
mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
mest skatu (arī skatienu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
zibelēt Ātri šurp un turp kustēties, šaudīties.
beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
dasviesties Ātri un negaidīti piesteigties.
iepikāt Ātri un nevērīgi paslēpties.
drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam).
uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
pamest acis ātri vai pavirši paskatīties.
steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
sprugt Ātri virzīties (kur iekšā).
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
lipsīt Ātri virzīties uz priekšu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
ar steigu ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
švirkstelēt Ātri, bieži sadusmoties.
dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu.
štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku).
atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ.
jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties.
ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomās.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomos.
eideliski Ātri, palēkdamies (iet).
eideniski Ātri, palēkdamies, lepni.
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
iesadrāzties Ātri, steigā ieskriet.
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
drāzt Ātri, steigā skriet; drāzties.
nesties Ātri, steigā skriet; drāzties.
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties.
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt).
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus).
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
atkaitēt Atriebt, atriebties.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
parādīt velnu atriebties, atmaksāt (kādam).
saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
nospītēt Atriebties, radīt nepatiku.
izarēķināties Atriebties.
noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties.
noslēgt vecus rēķinus Atriebties.
norēķināties Atriebties.
otigratsja Atriebties.
saspīdzināt Atriebties.
masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties.
deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
atķibināties Atrisināties, atirt.
atrist Atritināties, attīties.
atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist.
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400.
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata.
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija.
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m.
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks.
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta.
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.).
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā.
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri.
elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim.
bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā.
augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā.
altogravīra Ātrspiežu gaismas kodinājums iespiedtehnikā.
grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties).
otkaļakatsja Atrunāties, liegties.
otkirkatsja Atrunāties, liegties.
aizrunāties Atrunāties.
atsarunāties Atrunāties.
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku.
atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
atsasacīties Atsacīties.
štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu).
atminēšana atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem; [atminēšanās]{s:1215}
atcerēšanās atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem)
atminēšanās atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem); [atcerēšanās]{s:510}
aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties.
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
atčiepstēt Atsaukties čiepstot.
ataukoties Atsaukties iekliedzoties.
atkūkoties Atsaukties uz kūkošanu ar kūkošanu.
atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm.
nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot.
atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī.
atsasaukties Atsaukties.
abalienācija Atsavināšana; savu tiesību atdošana citai personai.
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
atsasēsties Atsēsties.
atsēst Atsēsties.
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
numers Atsevišķa istaba viesnīcā.
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
daļa atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).
solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas.
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības.
nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām.
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu.
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti.
strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu.
atlēkties Atsisties (4).
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
atpinnēties Atsisties, atdauzīties.
atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
contre-coup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atskabargoties Atskabargāties.
atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam.
klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties).
iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo).
atklimst Atskanēt, atbalsoties.
iežvinkstēties Atskanēt, ieskanēties.
diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
atskarbelēties Atskarāties.
atlūkoties Atskatīties (1).
atlūkoties Atskatīties (3).
atsavērties Atskatīties atpakaļ.
grasīt uz atskatīties uz kādu.
apagaļus skatīties atskatīties.
atsaskatīties Atskatīties.
atvērties Atskatīties.
okusivatsja Atskatīties.
atskliesties Atskleisties.
atgriezties atskrūvēties
atsagriezties Atskrūvēties.
noklārēties Atskurbt; noskaidroties.
atslēgties Atslābināties no stresa, dienas steigas.
drugt Atslābt, mazināties.
piešļābt Atslābt, pamazināties.
atslāpstīties Atslapstīties.
veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā.
caurduru atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs.
caurcērtamā atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs.
atrubīties Atslēgties.
izrubīties Atslēgties.
atslīdināties Atslidināties (bez slidām).
atsklidināties Atslidināties.
atslīst Atslidināties.
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
atsliekties Atslieties.
atsniekties Atsniegties.
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties.
piespiedējatspere Atspere (kā) piespiešanai.
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
atsasperties Atsperties.
sažibēt Atspīdēt, iespīdēties.
atviesties Atspīdēt, parādīties.
pakremties Atspiedies (uz elkoņiem).
aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
saremt Atspiest, atbalstīt.
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
uzkačāties Atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
atlēties atspiesties pret kaut ko.
uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
piezvilt Atspiesties, pieliekties.
uzkūksties Atspiesties, uzgulties.
uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties.
atkremties Atspiesties.
atspriesties Atspiesties.
saremties Atspiesties.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot).
iespirgties Atspirdzināties.
paspirdzināties Atspirdzināties.
spirgties Atspirdzināties.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
ataust Atspirgt, atspirdzināties.
izģilbt Atspirgt, atveseļoties.
izpenēties Atspirgt, atveseļoties.
atstaroties Atspoguļoties (1).
atstarot Atspoguļoties (3).
atstaroties Atspoguļoties (3).
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu; atblāzmoties.
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona).
attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt.
atspīguļot Atspoguļoties.
atspiguļoties Atspoguļoties.
atspīguļoties Atspoguļoties.
atspogulēties Atspoguļoties.
nospoguļoties Atspoguļoties.
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur).
atspurēties Atspuroties.
nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam.
nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2).
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
atbrukt Atsteigties, atbrāzties šurp.
atķest Atsteigties.
atsteigt Atsteigties.
atžmiegt Atsteigties.
atšiebt Atstiept, ļaut karāties.
atstipt Atstiepties.
atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties.
atdzievāties Atstrādāties.
atstrāzdāties Atstrādāties.
atsasulāties Atsuloties.
atsulāties Atsuloties.
atsulināties Atsuloties.
atsulot Atsuloties.
atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties.
uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
atbučoties Atsveicināties ar skūpstu.
atdievoties Atsveicināties, atvadīties.
pateikt sveiki atsveicināties.
ardievoties Atsveicināties.
atsapraščīties Atsveicināties.
atsasvēicināties Atsveicināties.
atsaveselāties Atsveicināties.
atsveiķināties Atsveicināties.
atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves.
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
atradināties Atsvešināties.
attālināties Atsvešināties.
atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
atsvilpt Atsvilpties.
atšvilpties Atsvilpties.
atšāvies Atšālējies, novadējies.
atsaudīties Atšaudīties.
atšaut Atšauties (2).
jogurtdupsis Atšāvusies un liela pēcpuse.
atsalināt Atšķaidīt (iesalu) ar ūdeni.
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
atplīst Atšķelties.
atskarbināties Atšķelties.
atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
rencelēties atšķetināties (par dziju).
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt.
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
nošķiroties Atšķirties, atdalīties.
atstipt Atšķirties, izcelties.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atšpļaudīties Atšpļauties.
FOAD Atšujies, ej dirst (angļu "f'off and die").
atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari).
atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari).
atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
atsataisīties Attaisīties, atvērties.
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
skaidroties attaisnoties.
atsataisnāties Attaisnoties.
otigratsja Attaisnoties.
internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
atsarauties Attālināties (par nāvi).
aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām.
aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu.
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru.
aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot.
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot.
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu.
aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot.
aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot.
aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
aizgaudot Attālināties gaudojot, vaimanājot.
aizgavilēt Attālināties gavilējot.
aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
aizdrasēt Attālināties jāšus.
aizklaigāt Attālināties kliedzot.
aizmudžēt Attālināties mudžot.
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
aizsmirdēt Attālināties smirdot.
aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
aizelsāt Attālināties, aiziet tušot.
atcelties Attālināties, aiziet.
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot.
aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas.
aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot.
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties.
nokustēt Attālināties, virzīties projām.
aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet.
aizkopties Attālināties.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
patapties Attapties (3).
atņemties Attapties, atgūties.
apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas.
atsatikties Attapties; apjēgt.
apsaķerties Attapties.
atcerēties Attapties.
atdabuities Attapties.
atdabūties Attapties.
noklārēties Attapties.
sagaubties Attapties.
sajēgties Attapties.
trikt Attapties.
badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu.
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
liegties Atteikties (ko darīt).
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
(pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā).
atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma).
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
nokratīt pīšļus no (savām) kājām atteikties no (savas) pagātnes; atteikties no visa, kas bijis.
līst aizkrāsnē atteikties no aktīvas darbības.
likt nost amatu (arī pilnvaras) atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu atteikties no dotā solījuma.
nolikt amatu atteikties no ieņemamā amata.
demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
atsarečīties Atteikties no kā.
atmest domu atteikties no kāda nodoma.
atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem.
atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma.
nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas.
nolikt pilnvaras atteikties no pilnvaru izmantošanas.
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
nespēlēties, ņemt savas mantiņas un iet atteikties no tālākas piedalīšanās.
atraidīties Atteikties, atraidīt piedāvājumu.
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
abdicēt Atteikties, atsacīties.
noraidīties Atteikties, atzīt par nepieņemamu.
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt.
atsateikties Atteikties.
retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī.
optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē.
reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
metode YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā.
demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
atmiekšķēšanās koeficients attiecība starp materiāla mehānisko stiprību ar ūdeni piesūcinātā stāvoklī un sausā stāvoklī; ja šis koeficients >0,75, materiāls ir mitrumizturīgs.
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata.
emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis.
bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
programma Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem.
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
pieņemt mērus attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
hepatolienāls Attiecīgs uz aknām un liesu.
arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
refleksīva attieksme attieksme, kurai visiem a izteikumiem aRa ir patiess.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
attikt Attiekties.
aizšķetināties Attinoties aizripot.
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
iztīrīties Attīrīties (2).
atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
nomēsloties Attīrīties.
trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā.
bronhogēns Attīstījies no bronha; ģenētiski saistīts ar bronhu.
dizigotisks Attīstījies no divām vienlaicīgi apaugļotām olšūnām.
branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas.
nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs.
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu.
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izražoties Attīstīties miesās.
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
pēkšties Attīstīties, izplatīties.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
izkuplināties Attīstīties, izvērsties.
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
griezties Attīstīties, norisēt (citādi).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pennēties attīstīties.
atsatīstīties Attīstīties.
izpennēties Attīstīties.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
izaudzēties Attīstoties palielināties.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
attrīcināties Attricināties (2).
atsatupties Attupties.
attupt Attupties.
atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ.
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
atsaturēties Atturēties no kā.
dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības.
mist Atturēties, pārtraukt.
pieramstīties Atturēties.
ritenente Atturīgi, kavēdamies.
nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
atšķirības atvadas šķiroties.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
komitēties Atvadīties no savas studentu korporācijas aktīviem biedriem, sarīkojot komitātu.
atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas.
sacīt (arī teikt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
teikt (arī sacīt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
atklanīties Atvadīties.
atveselāties Atvadīties.
atviesoties Atvadīties.
vadīties Atvadīties.
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
atvaiņoties Atvainoties.
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
atvaļāties Atvaļoties.
autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
atvarzāt Atvazāties.
sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi.
atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē).
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
stāvēt acu priekšā (arī acīs) atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
effata Atveries.
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
ierīkāt Atvērt (iestādi).
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi).
atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.).
izkaļoties Atvērties (par ziedu).
atskleisties Atvērties (patvaļīgi, par grāmatu).
uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni).
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni).
atvāzties Atvērties.
augstiens Atvērums griestos.
tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību.
atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam.
atlabēties Atveseļoties, atlabt.
izspirdzināties Atveseļoties, atspirgt.
izveselēties Atveseļoties, atspirgt.
piecelties Atveseļoties.
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties.
atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties.
ataukstēties Atvēsināties; atdzist.
atkaist Atvēsināties.
atsavēsināties Atvēsināties.
atvēdināties Atvēsināties.
atvēsēties Atvēsināties.
gleijāties Atvēsināties.
izdzisināties Atvēsināties.
izvēsināties Atvēsināties.
novēsināties Atvēsināties.
vēdēties Atvēsināties.
ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
veņķēt Atvēzējoties sist.
aizvēzēties Atvēzēties sitienam (ne pilnā mērā).
atkacēties Atvēzēties.
atmērīties Atvēzēties.
atvējoties Atvēzēties.
atvēsināties Atvēzēties.
atvēzāties Atvēzēties.
atvēzināties Atvēzēties.
atvēzīties Atvēzēties.
atvēzties Atvēzēties.
atvilkties Atvēzties.
atviepties Atviebties.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
atviesēties Atviesoties.
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
atzarot Atzaroties (2).
izstarot Atzaroties (2).
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
domājums atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
dzīvā doma atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā.
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko).
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko).
ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā.
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā.
nokoļīties Atzīties izdarītajā.
noskaldīt Atzīties izdarītajā.
skaldīties Atzīties izdarītajā.
atsazities Atzīties.
dazināties Atzīties.
piesazīties Atzīties.
piezīties Atzīties.
pokolotsja Atzīties.
zīties Atzīties.
atsazvelties Atzvelties.
atsvelties Atzvelties.
atzvilt Atzvelties.
atzviegt Atzviegties.
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst.
limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
kalcināts audos nogulsnējušies kalcija sāļi, depozīti.
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana.
imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām.
kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties.
enkatarāfija Audu vai orgāna iestiprināšana ķermeņa daļā, kurā tie normāli neatrodas.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2.
aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust.
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu).
cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai.
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
aldosteronoma Audzējs, kas attīstījies no aldosteronu secernējošām virsnieru garozas šūnām.
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
gonioma Audzējs, kas attīstījies no dzimumšūnām.
horistoblastoma Audzējs, kas attīstījies no horistomas.
angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
hemangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija.
limfangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no limfvadu endotēlija.
millerianoma Audzējs, kas attīstījies no mezonefriskā vada.
placentoma Audzējs, kas attīstījies no neatdalījušās placentas daļas.
kortikosuprarenoma Audzējs, kas attīstījies no virsnieru dziedzera garozas.
amnioma Audzējs, kas cēlies no amnija.
luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu.
gonocitoma Audzējs, kas cēlies no gonocītiem.
hamartoblastoma Audzējs, kas cēlies no hamartomas.
hiloma Audzējs, kas cēlies no mezenhimāliem audiem.
peritelioma Audzējs, kas cēlies no peritēlija.
retikuloendotelioma Audzējs, kas cēlies no retikuloendoteliālās sistēmas šūnām.
fibroblastoma Audzējs, kas cēlies no saistaudu šūnām.
angioblastoma Audzējs, kas cēlies no smadzeņu apvalku asinsvadiem.
ganglioneiroma Audzējs, kas izveidojies no simpātisko nervu mezgliem.
kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties.
neirofibroma Audzējs, kas radies no nervu saistaudiem.
monodermoma Audzējs, kas radies no vienas dīgļlapas.
branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām.
skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
piesaturēties Audzēt, savairot (dzīvniekus) vairāk, nekā iespējams uzturēt.
attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu.
brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
interkalārā augšana auga augšana garumā, daloties meristēmām.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
diaspora Auga daļa, kas, dabiski no tā atdalījusies, kļūst par izplatīšanās un vairošanās vienību.
adventīvi orgāni auga papildorgāni, kas attīstījušies neparastā vietā.
adventīvs orgāns auga papildorgāns, kas attīstījies neparastā vietā.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm).
sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei.
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
kriofīti augi, kas pielāgojušies dzīvei sausos un aukstos rajonos.
mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
augstākie augi augi, kuriem ķermeņa zarošanās un diferencēšanās dēļ radušies specializēti orgāni un struktūras.
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes.
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem).
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa.
sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
sfenoze Augļa galviņas iespiešanās iegurnī.
paragomfoze Augļa galviņas iespiešanās iegurņa kanālā.
autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu.
atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles.
skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe.
augļu un sēklu izplatīšanās augļu un sēklu noraisīšanās no mātesauga un nokļūšana iespējami tālāk no tā.
apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci.
saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā.
saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā.
kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja.
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai.
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām).
saaugt Augot savienoties.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1).
starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
krūmoties Augot veidoties par krūmu.
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam.
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies.
kūdraugsne Augsne, kas veidojusies purvainā vietā.
purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts.
soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai.
piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai.
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana.
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā.
karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā.
autorēšanas valoda augsta līmeņa programmēšanas valoda datorizēta mācību kursa programmatūras izveidošanai, izmantojot multivides iespējas.
prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde.
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
Delphinium elatum augstais gaiļpiesis.
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ.
apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu.
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
senāts Augstākā kasācijas tiesu instance.
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā).
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
virstiesa Augstākā tiesa.
apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu.
areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde.
koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā.
Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara.
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā.
maksimālais Augstākais vai lielākais (iespējamais vai atļautais).
certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti.
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis.
superarbitrijs Augstākās tiesu instances lēmums.
vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību.
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
signālu ģenerators augstfrekvences ģenerators, kurā iespējams plašās robežās mainīt sprieguma amplitūdu un frekvenci.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu.
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna.
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
iesasviesties Augstu iešūpoties.
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas.
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
celiņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi.
cilas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi.
ciliņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi.
vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties.
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
apstirpt Augt, izaugt, pastiepties.
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
dīdzoties Augt, palielināties.
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
metilmerkaptofoss Augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
intuskrustācija Augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā.
aerotropisms Augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma.
vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
abscīzskābe Augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos.
pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
heliotropisms Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
saulgrozība Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
seismonastijas Augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi.
Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
fototropija Augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai.
adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
dārzbēglis Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza.
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta.
ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga.
grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores.
kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai.
aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta.
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa.
paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam.
apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt).
ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē).
raupa Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa".
raups Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa".
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizaulekšot Aulekšojot attālināties.
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizauļot Auļojot attālināties.
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
klupināt Auļos jājot censties apturēt zirgu.
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri".
ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
ataurāt Aurojot ierasties.
saauroties Aurojot sazināties.
aurēties Auroties.
trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties.
fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus.
cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
iejosta Aust iesākta josta.
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu.
palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši.
kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma.
Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums.
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm.
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm.
mādīt Aušāties.
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
gaistīties Aušoties, draiskoties, trakot, plosīties.
ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties.
žēpurēties Aušoties, draiskuļoties; žāpurēties.
aumaļāties Aušoties, draiskuļoties.
žāpurēties Aušoties, draiskuļoties.
ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties.
amzēties Aušoties, muļķoties.
spincoties Aušoties, muļķoties.
rāze aušoties, trakot (jokojot), plosīties.
žagalēties Aušoties, trakot.
aušāties Aušoties.
dalkatoties Aušoties.
dalkoties Aušoties.
gailēties Aušoties.
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
autotipogrāfija Autogrāfisku rokrakstu vai zīmējumu iespieduma formu pagatavošana ar pārnešanas un kodināšanas paņēmiena palīdzību.
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
pašizlicējs Automātiska iekārta pie ilustrāciju ātrspiedēm gatavo iespiedumu pārvietrošanai.
bankomāts Automātiska ierīce, kas bankas klientiem (arī ārpus bankas) dod iespēju saņemt skaidru naudu, lietojot speciālas kartes.
teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai.
automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties.
matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
elastīgs automatizēts iecirknis automatizēts ražošanas i., kurā ir iespējams ātri mainīt iekārtu darbības programmas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanas secību.
"crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli.
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā.
autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju.
dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos.
viesautors autors, kurš uzaicināts kā viesis (parasti no citas valsts, pilsētas u. tml.).
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu.
kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
c Autortiesību apzīmējums (c) (angļu "copyright").
pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autortiesību aģentūra.
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu.
autokolors Autotipijas un hromolitogrāfijas kombinēts iespiedums.
gigantografija Autotipiju palielinājums gludspiedumā plakātu iespiedumiem.
autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni.
enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts.
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis.
aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus.
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pārausties Aužot kļūdīties.
pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
izaust Aužot nolietoties.
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
aviete Avene; aviesene.
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
monavitaminoze Avitaminoze, kas radusies viena vitamīna deficīta dēļ.
džaikstīties Āvīties vaibstoties.
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
datorizētā tulkošana avotteksta tulkošana mērķvalodā, tulkotājam izmantojot datora programmatūras iespējas un iepriekš uzkrāto tulkojumu datubāzi.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
mugāmi Azerbaidžāņu tautasdziesmas.
mozēties Āzēties; nerroties.
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
sviķēt badā vai velti gaidot (ciest).
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
badināties Badināt sevi; badoties.
milināties Badināties, skopuļoties.
nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
izbadīties Badīties un pabeigt badīties.
badāties Badīties.
bukēties Badīties.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
mirnēt Badojoties vājēt.
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
aizgalēties Badoties par ilgu.
nosabadīties Badoties tikt nonāvētam.
kāst Badoties, ciest badu.
aizmērdināt Badoties, pabadoties.
krankāt Badoties, sajust izsalkumu.
badāties Badoties.
badēties Badoties.
kaldināties Badoties.
kamēt Badoties.
kānēt Badoties.
kārmēties Badoties.
mērdelēties Badoties.
mirlēt Badoties.
zalināties Badoties.
kāsēt Badu kāsēt - no bada izdilt, ciest badu.
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
gandēt Baidīt, baidīties.
sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt.
rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību.
drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
rēgoties baidīties, arī brīnīties (izbailēs).
baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus.
baikst Baidīties, baiļoties.
bailēt Baidīties, baiļoties.
bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties.
bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties.
bīstīties Baidīties, bīties.
bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties.
drūt Baidīties, kļūt drūmam.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
rauties Baidīties; arī valdīties.
bokstīties Baidīties; šaubīties.
bzdeķ Baidīties.
drejfiķ Baidīties.
drūkstīties Baidīties.
gandēties Baidīties.
iedrīkstēties Baidīties.
iedrošināties Baidīties.
minževatsja Baidīties.
tramēties Baidīties.
tramīties Baidīties.
truhņīt Baidīties.
trūkažāties Baidīties.
trukņīties Baidīties.
izbaidīties Baidoties izsargāties.
ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
nostofobija Bailes atgriezties mājās.
venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību.
hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem).
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
hafefobija Bailes no pieskārieniem.
fobiofobija Bailes nobīties.
toksifobija Bailes saindēties.
heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem.
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs.
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
bailēties Baiļoties, baidīties.
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
drūvēties baiļoties, skumt.
baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu.
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
čukstīties Bakstīties, durstīties.
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties.
čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
čudurēties Bakstīties.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu.
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
bakteriohemaglutinīns Baktēriju ietekmē radies hemaglutinīns.
bakteriohemolizīns Baktēriju ietekmē radies hemolizīns.
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri.
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
endolizīns Bakteriolizīns, kas radies šūnas iekšienē.
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs.
balāties Balināties.
talēties Balināties.
taloties Balināties.
tulēties Balināties.
tulināties Balināties.
satilāt Balinoties sadrupt.
kurciemi Balle; saviesības.
kurcums Balle; saviesības.
ballēt Ballēties.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
publons ballīte, viesības.
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas.
gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, ko izmanto automobiļa bremžu sistēmas vai citu sistēmu darbībai.
Tla Balsenes audzējs ar priekšējās komisūras iesaisti (angļu "tumor of the larynx with involvement of anterior comissure").
pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm.
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
aizvitēt Balsinot aizziest.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
dziesminieks Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt.
guturofonija Balss ar rīkles pieskaņu.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju.
remties Balstīties, atspiesties.
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu.
kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju.
iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
leišu sviests baltais sviests.
baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks.
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu.
balzama baltegle baltegļu suga ("Abies balsamea").
vienkrāsas baltegle baltegļu suga ("Abies concolor").
dižā baltegle baltegļu suga ("Abies grandis").
Korejas baltegle baltegļu suga ("Abies koreana").
Arizonas baltegle baltegļu suga ("Abies lasiocarpa").
Kaukāza baltegle baltegļu suga ("Abies nordmanniana").
Spānijas baltegle baltegļu suga ("Abies pinsapo").
slaidā baltegle baltegļu suga ("Abies procera").
Sibīrijas baltegle baltegļu suga ("Abies sibirica").
Veiča baltegle baltegļu suga ("Abies veitchii").
garzvīņu baltegle baltegļu suga ("Abies x phanerolepis"), kas ir balzama baltegles hibrīds.
baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā.
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams.
bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
AABS Baltijas studiju veicināšanas apvienība (angļu "Association for the Advancement of Baltic Studies").
gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu.
kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas.
lenteris Baļķis zirgu piesiešanai.
trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā.
ballēšanās Baļļu, viesību rīkošana; piedalīšanās ballēs, viesībās; sarīkojumu, baļļu apmeklēšana.
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
bankas garantija bankas galvojums par sava klienta maksātspēju, kas klientam dod iespēju saņemt kredītu no trešām personām.
apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju.
krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā.
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā.
vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams.
bargoties Bargi izturēties, dusmoties.
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena.
sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās.
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties.
baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
mist Barot, baroties, pārtikt.
salanckāt baroties pārspēt, pieveikt.
suimīties baroties, ēst.
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt.
mitēties Baroties, pārtikt.
tuklēties Baroties.
aizbārties Bārties īsu laika sprīdi.
dot pretī bārties pretī.
atbārties Bārties pretim.
atrāties Bārties pretim.
izbārties Bārties un pabeigt bārties.
driskoties Bārties, ķildoties.
strīdēt Bārties, ķildoties.
šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties.
lopoties Bārties, lamāties.
rēgāties bārties, pārmest, ķildoties.
polgāšana Bārties, rāties.
likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
reizties bārties.
buņķēt Bārties.
rotīs Bārties.
švenderēt Bārties.
tasnoties Bārties.
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
aizbaurot Baurojot attālināties.
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
motets Baznīcas kora dziesma.
ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties.
ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties.
šķūtēt Bāzt, iespiest.
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
baiļāties Bažīties, uztraukties.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
bažāties Bažīties.
bazīties Bažīties.
dužoties Bažīties.
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu.
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
sāpoties bēdāties un dusmoties reizē.
izraizēties Bēdāties, nobēdāties.
dūšot Bēdāties, pārdzīvot.
duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam.
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties.
grēmēties Bēdāties, skumt.
trūrēt Bēdāties, skumt.
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties.
sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties.
ēdināt sirdi bēdāties.
rīdāt bēdāties.
duzot Bēdāties.
sirdēstoties Bēdāties.
skumjot Bēdāties.
degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju.
Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju.
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizbēgt Bēgot attālināties.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piemukt Bēgot pieskriet, ātri pieiet.
dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus).
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus.
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās.
bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama.
šmugāt Bēgt, izvairīties.
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties.
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
palikt mierā Beigt darboties.
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties.
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā.
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Beigties traģiski.
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5).
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
iet uz galu beigties, tuvoties nobeigumam.
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu).
iet uz beigām beigties.
ņemt galu Beigties.
nogaloties Beigties.
beizēt Beizerēt, ālēties.
plice bekona liesā puse.
govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava.
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
sulfobenzoskābe Benzoskābes sulfurēšanas rezultāts, iespējami 3 izomēri.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu.
seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana.
bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu.
emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana.
stūknīties Bērnišķīgi izturēties.
atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties.
žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties.
žurgulis Bērns, kam patīk plosīties.
mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka.
žampuris Bērns, kas mīl blēņoties.
ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē.
muracāns Bērns, kurš ir nosmērējies.
vīkstulis Bērns, kurš kavē citus doties ceļā.
pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes.
purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām.
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām.
adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības.
bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu.
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem.
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana.
kinderpārtija Bērnu viesības.
vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā.
dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties.
nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu.
pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties.
dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka.
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
suināties Berzēt, berzēties citam gar citu.
suinēt Berzēt, berzēties citam gar citu.
suinēties Berzēt, berzēties citam gar citu.
suinīties Berzēt, berzēties citam gar citu.
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties.
drušāties Berzēties, berzties.
bulžurēt Berzēties, grūstīt.
brāzāties Berzēties, kasīties.
braužņāties Berzēties.
milināties Berzēties.
murzīties Berzēties.
reijāties Berzēties.
šlaucāties Berzēties.
šlaucīties Berzēties.
berzēties Berzties (3).
skabīties berzties, berzēties.
svītrēties berzties, berzēties.
bražoties Berzties, berzēties.
broškāties Berzties, berzēties.
brūžāties Berzties, berzēties.
ērpēties Berzties, berzēties.
trīšoties Berzties, berzēties.
drellēties Berzties.
drīvēties Berzties.
ņurgt Berzties.
treitīs Berzties.
triekšēt Berzties.
triekšķēt Berzties.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
uzbružāties Beržot izveidoties.
nosaberzties Beržot nomazgāties.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
arau Bet raugi, skaties.
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums.
viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
pārdzejoties Bez atpūtas dzejojot pārpūlēties.
noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
dervelēt Bez darba dauzīties apkārt.
slangāt Bez darba dauzīties apkārt.
notaustīties Bez darba notūļāties.
noslempties Bez darba novandīties.
dālēt Bez darba pastaigāties.
vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
luderēt Bez darba slaistīties.
malžāt Bez darba slaistīties.
sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
nobalzīties Bez darba uzturēties.
aizelcies Bez elpas, aizelsies.
aizelpies Bez elpas, aizelsies.
ģiezēties Bez iemesla īgt un strīdēties.
mirmināt Bez iemesla smieties.
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
atmesties kā vatē bez iespaida, piem.: viņa runa atmetās kā vatē.
sans gene bez kautrēšanās, nekautrējoties.
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
žūrēt Bez liesmas degt.
aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
iesašķetināties Bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties.
murzāties Bez panākumiem ap ko darboties.
nokābelēties Bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties.
noputroties Bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties.
ļurināt Bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu).
vēja vaļā bez pieskatīšanas.
nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
sine decreto bez tiesas sankcijas.
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
iesažauties Bez uzaicinājuma ierasties.
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
ķezēties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos).
žulnīties Bez vajadzības ilgi mazgāties.
rīgnēt Bez vajadzības kaut kur kavēties.
maknīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
makņīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams.
lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi.
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
griezt zobus (arī krūtis) pretī bezbailīgi, droši pretoties.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1).
kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā.
slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
dīrāt sesku bezdēt; piesmakot gaisu.
magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H).
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
lindruku zupa bezgaršīgs un neizdevies ēdiens.
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo.
ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt.
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā.
izvārīt Bezkaunīgi izrunāties.
blodīties Bezkaunīgi izturēties.
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā.
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties.
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties.
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt.
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties.
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties.
nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties.
stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties.
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties.
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
bezmiesas Bezmiesīgs.
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu.
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
ietrakt Bezprātīgi iemīlēties.
izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt.
nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1).
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
beztiesīgums Beztiesība.
heloti Beztiesīgie.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
beztiesisks Beztiesīgs.
iloti beztiesiski cilvēki.
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
aizgoze Bezvēja piesaule.
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
bibliografēt Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus.
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka.
aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
drausmenis Biedēklis, briesmonis, nezvērs.
ummaks Biedēklis, briesmonis.
ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
avioklubs Biedrība, kurā apvienojušies aviācijas profesionāļi.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
kamaroties Biedriski dzīvot, brāļoties.
čupoties Biedroties, draudzēties.
burzīties biedroties, satikties
tusēt Biedroties, satikties.
tusēties Biedroties, satikties.
tusoties Biedroties, satikties.
čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās.
biedrēties Biedroties.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
noķuņķēt Biezi aizplīvuroties.
pumpulēties Biezi apģērbties.
sapanaroties Biezi apģērbties.
baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks.
bambis Biezi ģērbies vīrietis; arī nekārtīgi ģērbies vīrietis.
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
prakāties Biezi ģērbties (ziemā).
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
baķēties Biezi ģērbties.
pieska Biezi krūmi, biežņa; piesks.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
drapāns Biezi saģērbies cilvēks.
ģuģine Biezi saģērbies cilvēks.
sasaunēties biezi saģērbties (satīties).
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
počāties biezi saģērbties vecās drēbēs.
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
saģuģināties biezi saģērbties, satīties.
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā.
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
raunāties biezi saģērbties.
sačenčerēties biezi saģērbties.
sačunčaloties biezi saģērbties.
saprakāties biezi saģērbties.
ģuģināties Biezi saģērbties.
nopampaļāties Biezi saģērbties.
nopamparāties Biezi saģērbties.
nopudāties Biezi saģērbties.
sabaķoties Biezi saģērbties.
sačampāties Biezi saģērbties.
sastrumpāties biezi saģērbtties.
pamplīža Biezi saģērbusies, satuntuļojusies sieviete.
ķencēt Biezi triept, ziest.
sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties.
bakāties Biezi, silti ģērbties.
drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes.
kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
pienssviests Biezpiens un sviests.
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai.
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza.
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu).
buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains.
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu.
guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt.
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam.
vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur).
virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur).
virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur).
virināt (arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur).
virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
kuriesināt Bieži jautāt "kur iesi?".
krēpaļāties Bieži kraukāties.
dasakolīties Bieži lielīties.
dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties.
pātarāt Bieži rāties, izteikt pārmetumus.
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
torbulēties Bieži šņaukāties.
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus.
dasamaļavāties Bieži uzkrāšoties ar kosmētiskiem līdzekļiem.
čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties.
čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija.
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems.
Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems.
Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems.
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen".
Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale.
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle".
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte".
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena.
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems".
Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava".
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā.
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni.
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems.
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne.
Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni.
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā.
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji".
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža.
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi".
Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta.
Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums.
Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils.
Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri.
Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe.
Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna.
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene.
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece.
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava.
Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems.
Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune.
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre").
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems.
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena.
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve.
Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane.
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava.
Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi.
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode.
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava.
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope.
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze.
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems.
Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga.
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
likvīdie līdzekļi bilances aktīva vērtību daļa (ieskaitot vērtspapīrus), kuru iespējams pārdot.
progresējošā hroniskā oftalmoplēģija bilaterāla acs muskuļu paralīze motorisko nervu šūnu deģenerācijas dēļ (iespējams, pārmantota).
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem.
biospeleoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīves apstākļus alās un šo apstākļu iespaidu uz alas dzīvnieku morfoloģiju.
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
birīties Birāties.
birāties Birdināties, birt.
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām.
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt.
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Birstot izkaisīties.
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
birāties Birt, drāzties.
bērties Birt, kaisīties.
nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam.
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli.
arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis.
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
pārbirzīties Biržojot pārpūlēties.
ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība.
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci.
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
bīkstēties Bīstīties.
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
bijāt bīties (1).
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
trukāties Bīties (par zirgiem).
šausnoties Bīties, baidīties.
bijāties Bīties, izjust bijību.
bīsties Bīties.
bitu blīvums bitu skaits, ko iespējams ierakstīt datu vides garuma vai laukuma vienībā.
pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piebizot Bizojot pieskriet.
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
flederēt Blandīties apkārt; slaistīties.
slanckāties blandīties apkārt.
galdarēt Blandīties apkārt.
leiderēt Blandīties bez darba.
liederēt Blandīties bez darba.
langāt Blandīties, dauzīties apkārt.
leskāties Blandīties, dauzīties apkārt.
novantaļāties Blandīties, dauzīties apkārt.
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
plīskāties Blandīties, kauties, dzert.
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba.
klimerēt blandīties, klaiņot.
lintīt Blandīties, klaiņot.
plunderēt Blandīties, klaiņot.
šļenderēt Blandīties, klaiņot.
līkstīt Blandīties, klejot apkārt.
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt.
blodīties Blandīties, meklēt patvērumu.
dundurot Blandīties, plosīties.
blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties.
lažierēt Blandīties; slapstīties.
ložierēt Blandīties; slapstīties.
pidelēt blandīties.
klabažāt Blandīties.
klaidoties Blandīties.
klandīties Blandīties.
lantierēt Blandīties.
ļuturēties Blandīties.
ōlāties Blandīties.
ōlēties Blandīties.
plansīties Blandīties.
šļamdīties Blandīties.
telverēt Blandīties.
valacīties Blandīties.
valarāties Blandīties.
aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust.
atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst.
mezentomērs Blastomērs, kas vēl nav sadalījies mezomērā un entomērā.
diskoblastula Blastula, kas izveidojusies diskoidālās drostalošanās rezultātā.
invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij.
rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni).
šmugulēt Blēdīties, krāpties.
blēdīt Blēdīties.
blēžot Blēdīties.
blēžoties Blēdīties.
šahermaherēt Blēdīties.
šmugulēties Blēdīties.
vilstoties Blēdīties.
žilīt Blēdīties.
žilīties Blēdīties.
uzblēdīt Blēdoties iemānīt.
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties.
iztenkāties Blēņas runāt, izpļāpāties.
pārsaka Blēņas, nepatiesība.
bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti.
niekoties Blēņoties (1).
dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties.
niķināties Blēņoties, būt untumainam.
pļumetēties Blēņoties, draiskuļoties, ķēmoties, aušoties.
olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam.
dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot.
zārgalēties Blēņoties, muļķoties, trakot.
leijoties Blēņoties, muļķoties.
žeberēt Blēņoties, muļķoties.
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
stiķoties Blēņoties, niekoties.
ņervāties Blēņoties, plosīties.
gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot.
bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties.
albarēties Blēņoties, trakot, ālēties.
žargoties Blēņoties, trakot, jokot.
želberēt Blēņoties, trakot.
želberēties Blēņoties, tramkot.
muļāties Blēņoties, tūļāties, lēni strādāt.
balavāties Blēņoties.
blēņāties Blēņoties.
dākarēties Blēņoties.
jāvēties Blēņoties.
toškāties Blēņoties.
bošķu dziesma blēņu dziesma.
blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize.
bligatas Bligatas sist - rotaļāties, kačkus sist, blīgatas spēlēt.
blīšķināties Blīkšķināties.
blisavāt Blisināties.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai.
sēst Blīvējoties plakt.
bangāties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot.
bangoties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot.
zlāģēties Blīvēties (parasti par ledu).
plienēt Blīvēties un plaisāt (par zemi, mālu).
blieķēties Blīvēties, kļūt cietam.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
gumt Blīvēties.
rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta.
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku); stipri piesūcināt (ar ko).
piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties.
piestūkāt Blīvi piebāzt, piepildīt; piestūķēt.
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
pietīklot Blīvi piestīgot.
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai.
grozekļa bloks bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
virbeļbloks Bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
blusenēties Blusināties.
knozāt Blusoties, ieskāties.
blusāties Blusoties.
blusināties Blusoties.
blusīties Blusoties.
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
bluzne Bluzme - liesa liellopu gaļa.
žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties.
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt.
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt.
rīklēties Bļaustīties, lamāties.
aldāt Bļaustīties; trokšņot.
bļaurīt Bļaustīties.
ķērkāt Bļaustīties.
atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties.
sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks.
kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā.
tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos).
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt.
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju.
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
maitāties Bojāties (1).
maitāties Bojāties (2).
kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja).
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
prapult Bojāties, iet bojā.
prult Bojāties, iet bojā.
iekurtēt Bojāties, izčākstēt.
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt.
jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā.
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem).
gunēt Bojāties, pelēt.
plēkšēt Bojāties, pūt.
saplekt Bojāties, sākt pelēt.
šķenst Bojāties, vārguļot.
ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku).
smirst Bojāties; kļūt smirdīgam.
smeļķēt bojāties.
apkalēties Bojāties.
gandēties Bojāties.
izpostīties Bojāties.
iet bojā Bojāties.
plīkt Bojāties.
pušierēties Bojāties.
tērēties Bojāties.
vainoties Bojāties.
stindīgs Bojāts, bojājies.
deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots).
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti).
valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
bokāties Bozties, sabozties.
izpurties Bozties, sabozties.
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties.
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties.
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties.
pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem).
dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem.
žangalēt Bradāt, mīdīties.
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties.
bālis Brālis, brālītis, gk. tautasdziesmās.
brālināties Brāļoties, veidot brālību.
trosnīgs Brangs, apaļš (miesās).
blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties.
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom.
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
izabraukties Braucot uzvirzīties.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
iesaliekties Braucot, ejot iegriezties.
iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties.
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz).
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iebraukt Braukšus ierasties.
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt.
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu.
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
grabināt Braukt, brāzties.
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri).
gāzt Braukt; ātri braukt, doties.
važot Braukt; skriet; doties kaut kur.
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
atbrāzties Brāzties šurp.
brāzt Brāzties.
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali.
diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās.
saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā.
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
požars Brīdinājums par briesmām.
ieklirkšēties Brīdinoši ieklukstēties.
nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu.
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizbrist Brienot attālināties; brist prom.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
iebristies Brienot ievirzīties.
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties.
noslucēties Brienot notraipīties.
apbradāt Brienot noziest, nosmulēt.
apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties.
apbristies Brienot noziesties, nosmulēties.
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
bļaurums Briesmas, šausmas.
strjoms briesmas; uztraukums, stress.
šērpas briesmas.
bailība Briesmas.
briesma Briesmas.
briesmes Briesmas.
brīsmas Briesmas.
šēmeklis Briesmas.
šēmes Briesmas.
šuhers Briesmas.
vasars Briesmas.
vasers Briesmas.
briesmībe Briesmība.
Neoporteria horrida briesmīgā neoportērija.
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks.
Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums.
briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
briesmai Briesmīgi.
nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
Frankenšteins briesmīgs cilvēks.
Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
druvīgs Briesmīgs, atbaidošs.
kļūms Briesmīgs, baigs.
formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs.
baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs.
baisīgs Briesmīgs, dusmīgs; nepatīkams, atbaidošs.
burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
ummaks Briesmīgs, smags.
briesmots Briesmīgs.
drausmains Briesmīgs.
bājava Briesmonis, biedēklis.
biesons Briesmonis, biedēklis.
molochs Briesmonis, elks, kam viss jāupurē.
gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
monstrs Briesmonis, nezvērs.
netārpa Briesmonis, nezvērs.
netārps Briesmonis, nezvērs.
briesmeklis Briesmonis.
briesmoņa Briesmonis.
briesmone Briesmonis.
drausmonis Briesmonis.
ķemēks Briesmonis.
zombis Briesmonis.
skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus.
sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
Grand guignol briesmu drāmu teātris Parīzē.
dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei.
aptērpt Briest, pampt, tūkt.
plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem).
brīst Briest.
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties.
aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
skūtīties Brīnēties.
noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt.
blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam.
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
bolīt acis brīnīties.
brīnāties Brīnīties.
brīnēties Brīnīties.
brīnoties Brīnīties.
čudīt Brīnīties.
čūdīt Brīnīties.
dīvāties Brīnīties.
dīvēties Brīnīties.
dīvīties Brīnīties.
dzivīties Brīnīties.
ērmīties Brīnīties.
ērmot Brīnīties.
stebēties Brīnīties.
vēsmoties Brīnīties.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
brīvais Brīvais mandāts - vispārējs, aizstāv visas valsts intereses, brīvs no piespiešanas.
iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot).
atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
ļunkanāties Brīvi kustēties.
atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā.
kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties.
sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski.
liberamente Brīvi, nepiespiesti.
ļenkaris Brīvi, vaļīgi, grīļodamies.
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai).
vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos.
ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
aizķerprogrammatūra Brīvprogrammatūra, kas satur ierobežotu iespēju skaitu (angļu "hookemware").
izvaļīgs Brīvs, nepiespiests.
plākns brīvs, neprecējies.
dabūjams Brīvs, neprecējies.
improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts.
brīvnauda Brīvzemnieka maksa par brīvību; kunga tiesas ekvivalents naudā.
varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli.
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
piekrākt Brīžiem iekrākties.
plaikšņīt Brīžiem skaidroties.
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
chrīzografija Bronzas iespiedums.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
skrabulis Brūce miesā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
kārtības tiesa bruģa tiesa Vidzemē (1668.-1889. g.).
bruģa kungs bruģa tiesas tiesnesis.
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
krist drupās brukt un pārvērsties drupās.
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem).
mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu).
dankaroties Brūtēties, lakstīties.
maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija.
brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties.
bružgāties Bružāties.
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu).
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
uzbubināt Bubinot sazināties (par zirgiem).
laizīt piedurkni bučot roku; zemoties kāda priekšā.
sūpstīt Bučot, bučoties.
sūpstīties Bučot, bučoties.
atbučoties Bučoties līdz apnikumam.
lizgāt Bučoties, maigoties.
štempelēties Bučoties.
dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem.
Tathagāta Budas nosaukums ("Tas, kuram ir veicies"), kas tiek izmantots populāros mahājānas tekstos.
arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
apskaidrība Budismā - visas esamības patiesības atskārsme, ko sasniedza Buda meditācijā.
morita Budisma iespaidota pašaktualizācijas teorija.
Tripitaka Budisma kanonisko tekstu sakopojums; radies ne vēlāk par 3. gs. p. m. ē.; Tipitaka.
naikans Budisma mācības iespaidota pagātnes meditācija.
Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums.
buda budisma mitoloģijā - antropomorfisks simbols, kas iemieso sevī garīgās attīstības visaugstākās pakāpes ideālu.
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni.
rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas.
bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
bidīt Budīt, piestumt, pamudināt.
budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā.
bukstīties Bukņīties, grūstīties.
ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas.
konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess).
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem.
bumbināties Bumboties.
donis Bundulis, koka sviesta trauks.
atbungāt Bungājot ierasties.
mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu.
mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
šotstūris Buras pakaļējais, pakaļējais stūris, kurā iestiprina šoti.
pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas.
buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša.
novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis.
burāt cieši pie vēja burāt pie vēja, cik "augstu" vien iespējams, tas ir, gandrīz pret vēju.
uzgurgt Burbuļojot (no jauna) izlauzties.
ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
uzurkstēt Burbuļojot izlauzties virspusē.
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
pāšļot Burt, zintēt, blēņoties.
pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt.
pakājenis Burtiem, klišejām, kluģiem utt. pamatne, uz kā novietots iespiežamais materiāls.
bubelēt Burties un šo to darīt.
bokšīties Burties, ķēmoties.
čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu.
skunstēties burties, zīlēt.
māžoties Burties, zīlēt.
pāšļoties Burties, zintēt, blēņoties.
zintēties Burties; buroties pareģot.
pesteļoties Burties.
tipotets Burtlicis grāmatu spiestuvēs.
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs.
līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju.
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus).
zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu.
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka.
gumstīt Burzīt, spiest.
ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt.
knillēties Burzīties, krunkoties.
svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu.
burnīties Burzīties.
burzāties Burzīties.
burznīties Burzīties.
čuņčurāties Burzīties.
čuņčurēties Burzīties.
gnutāties Burzīties.
grepstelēties Burzīties.
ņurcīties Burzīties.
atburzīties Burzoties atraisīties.
mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties.
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
nedziedāt Būt apspiestam.
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
jemties Būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko).
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest.
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
zvīļot Būt atvēries, stāvēt vaļā.
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū.
pleknēt Būt bezdarbībā, garlaikoties.
dīžāt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dizināt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžļāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžļoties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžot Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
kā uz sēkļa izsviests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
karāties mata galā būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu).
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā.
stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā).
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
izadoties Būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts.
būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult.
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā).
īgt Būt īgnam, dusmoties.
erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
vādīt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
vādzēt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt.
konfliktēt Būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties.
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1).
nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties.
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
glizināties Būt lēnam, gausam, vilcināties.
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu.
stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
līksmot Būt līksmam (1); līksmoties.
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
krist pīšļos Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties.
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties.
gaunerēties Būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
ņemt par labu būt mierā, samierināties (ar ko).
apmierināties Būt mierā, samierināties.
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
pužavāties Būt neapmierinātam un rāties, bārties.
pūst Būt neapmierinātam, gausties.
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
tirināties Būt nedrošam; vilcināties.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā.
trašāties Būt nemierīgam, grozīties.
trošāties Būt nemierīgam, grozīties.
strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
dimzāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
dimžāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties.
dīžāt Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžļāties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžļoties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžot Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
traukoties Būt nemierīgam, uztraukties.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
neuzvīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties.
nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
lenturēties Būt nestabilam, ļodzīties.
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
vākāt Būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā.
vākot Būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
stīgt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu).
bāzēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
pavēstīt Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml).
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību.
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises, procesi u. tml.).
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
spanderēt Būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos).
viest Būt par cēloni, ka sāk mitināties (kur).
krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
runāt atklātu valodu būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko); mīties.
cimperlēties Būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties.
roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
norauties Būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
dapasēt Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu).
dakrist Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
dergties Būt pretīgam, riebīgam; riebties.
bādrēties Būt pretīgam; baidīties (no kā).
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties.
gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
atrasties Būt sastopamam; arī gadīties, parādīties.
atsarasties Būt sastopamam; arī gadīties; parādīties.
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību.
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
drūvēt Būt skumīgam, skumt; melnēties.
nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
(būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
nokūlāt Būt tādam, kam nav atdalījies iepriekšējā gada apspalvojums, apmatojums (par dzīvniekiem).
vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
kalksnīt Būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem).
morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
plūksnāt Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties.
pervēt Būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
nosūdot Būt tādam, kas ir sastrutojis, pārklājies ar izdalījumiem.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
krāsāt Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
krāsāties Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt.
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties.
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt (4).
teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt. (4).
pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
lorcka Būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
(no)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
piesamelsties Būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost.
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
leperēt Būt vaļīgam, kustēties.
kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
uzciemoties Būt viesim uz nenoteiktu laiku.
viešāties Būt viesim, apmeklēt pasākumu.
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1).
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā.
gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā.
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
gulstavāt Būt, atrasties.
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem).
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties.
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
iznākt Būt, rasties ienākumiem.
būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
griezties uz augšu (arī apkārt) būt, rasties nelabuma sajūtai.
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
aizstāt Būt, stāties kā vietā.
nākties būt, veikties (grūti, viegli).
stāvēt Būt, veikties (kā ar ko).
divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela.
eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties.
konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
piestātnes masts būves un ierīču komplekss dirižabļu piestāšanai un stāvēšanai.
kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu.
fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma.
būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
izbužināties Bužinot izpurināties.
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi.
sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents.
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm.
nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs.
reducīns C12H24N6O9, leikomaīns, kas radies no urohroma, urīna pigments.
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos.
pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi.
nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu.
leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem.
illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi.
pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru.
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
lūkša Caurums griestos.
caurlūks Caurums, atvere, caur kur var lūkoties.
pneimocēlājs cēlājs, kuru darbina ar saspiestu gaisu.
adiatētisks Cēlies bez slimības uzņēmības.
biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma).
kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1).
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
staklēties Celties kājās.
steģīties Celties kājās.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties.
uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot).
uzsvērties Celties, pieņemties.
padjom Celties! Mosties!
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
iestāde celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie.
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu.
bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
komercčeks Ceļojumčeks - bankas, tūrisma aģentūras vai citas institūcijas izdots čeks, kas ļauj par čekā norādīto summu norēķināties vai saņemt vēlamo summu skaidrā naudā.
FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību.
turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies.
alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus.
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties.
dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā.
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties.
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1).
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
deifikācija Ceļš, kurā indivīdam iespējams kļūt par dievu.
jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga.
braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā.
balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
c&f Cena, ieskaitot kravas atvešanu (angļu "cost and freight").
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
svetēties Censties (ko) uzzināt.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!".
spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecināt (kādu).
rīt asaras censties apvaldīt raudas.
rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga).
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
atsapaģirāties Censties atbrīvoties no paģirām.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos).
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām.
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt.
raudzīties censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā.
turēties kopā Censties būt blakus.
ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību.
lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā).
furķēt Censties dabūt ārā.
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu.
tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties.
apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties.
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
iekrist kājās censties iekost (par suni).
kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
meklēt ar acīm censties ieraudzīt.
meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt.
meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt.
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
vilkties pie vēja censties iet ciešāk pie vēja, vairāk pie vēja.
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
izgrozīt galvu censties izdomāt, censties atrisināt.
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
peikāties censties izkļūt no staignas vietas.
ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas.
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
meklēties Censties izraisīt strīdu.
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
tapšņāt Censties iztapt.
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju.
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst.
zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt.
izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
piļīt Censties kaitēt (kādam).
dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties.
labāties Censties kļūt labākam.
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1).
pietaupīt Censties nenolietot.
tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu.
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu).
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
urķēties pakaļ censties noskaidrot.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist.
dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam.
piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam).
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
sarcināt censties panākt, ka nosarkst.
jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka.
ķert rokā Censties panākt, notvert.
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
kūkņāties Censties piecelties.
ķert aubē censties piemānīt.
ķert bebrus censties piemānīt.
pielēnot censties pierunāt, pārliecināt.
čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt.
līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas.
izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
zelīties Censties piesūkties.
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos.
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
meklēt kopēju valodu censties saprasties.
meklēt kopīgu valodu censties saprasties.
pakacēties Censties sasniegt, paņemt.
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
meklēt Censties sastapt (kādu).
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
kantēties klāt censties savaldzināt.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
tivēt Censties tikt klāt.
izcensties Censties tikt uz augšu.
ķepurāt Censties tikt uz kājām.
spīrināties Censties tikt uz priekšu.
kratīties nost (arī vaļā) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
kratīties vaļā (arī nost) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest.
ķarstīt Censties uztvert (runāto).
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
nagoties Censties, cīnīties.
stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
merkavāt Censties, gādāt, bažīties.
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
ģegot Censties, ilgoties.
tiekt Censties, kārot.
mērkavāt Censties, mēģināt (ko darīt, veikt).
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt).
pičakāt Censties, mēģināt aizziest.
lābt Censties, mēģināt atlabt.
izcenst Censties, panākt.
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
bāzīties Censties, rūpēties.
cīsties Censties; mēģināt, cīnīties.
cītīties Censties.
provēt Censties.
vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
aizcīsties Cenšoties sasniegt.
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties.
Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram.
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
komisariāts centrālo un administratīvo iestāžu nosaukums vairākās valstīs; iestāde, kuru vada komisārs.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
cenu kalkulācija pēc pilnas pašizmaksas cenu kalkulācijas metode, kur cenu veidošanā pamatojas uz produkcijas pilno pašizmaksu; cenu kalkulē, pieskaitot produkcijas vienības pilnai pašizmaksai vēlamo peļņas apjomu.
skaurēties Cepināties; tikt cepinātam.
skavards Cepjamais iesms.
atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu).
atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties.
ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
izacepties Cepoties kļūt gatavam.
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
čurāt Cepoties sprakšķēt.
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
cierēties Ceremonēties; gražoties, klīrēties.
saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
pasaspadzīvāties Cerēt uz kādu iespēju.
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
vildīt Cerēt, paļauties.
vildīties Cerēt, paļauties.
iecirpties Cērpot nejauši iegriezties.
cetaļa Ceturtdienā radusies govs.
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam.
laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā.
miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos.
lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei.
melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts.
metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem.
nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils).
Menziesa cibotija cibotiju suga ("Cibotium menziesii").
atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot.
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
gašķis Ciemiņš, viesis.
sērsības Ciemošanās, viesošanās.
sērstības Ciemošanās, viesošanās.
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
ciemoties pie ošiem ciemoties pie vedeklas vai znota vecākiem.
viesēt Ciemoties, iet ciemā.
gašķoties Ciemoties, viesoties.
sērst Ciemoties, viesoties.
siksnāties ciemoties.
ciemāt Ciemoties.
ciemāties Ciemoties.
sērsties Ciemoties.
sēršus Ciemoties.
žārtavāties Ciemoties.
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
opulents Cienīga, miesās apaļīga persona.
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu.
lancetiskā ciesa ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām.
ciese Ciesa.
dziesa Ciesa.
calamagrostis Ciesas.
mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem).
mērēt Ciest badu, noliesēt; mērnēt.
mērnēt Ciest badu, noliesēt.
badāt Ciest badu.
demēt Ciest badu.
teipt Ciest badu.
štrandēt Ciest katastrofu (par kuģi).
norauties Ciest nepatikšanas.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi.
būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
(būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
feiloties ciest neveiksmi.
izgāzīties Ciest neveiksmi.
nojūgties Ciest neveiksmi.
pļūtāt Ciest no caurejas.
stirāt Ciest no caurejas.
uzslāpt Ciest no skābekļa trūkuma (zem ledus).
sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu.
sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu.
sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) ciest pārtikas trūkumu.
kamāties Ciest sāpes, mokas.
močīties Ciest stipras sāpes, mokas.
mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
zīst ķepu ciest trūkumu, badoties.
izciest Ciest un pārstāt ciest.
daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī.
izkvēpt Ciest, paciest dūmus.
ķerpt Ciest, pārciest, izturēt.
ķērpt Ciest, pārciest, izturēt.
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas.
tērpīt Ciest.
smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora").
niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea").
iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata").
slotiņu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis epigeios").
purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta").
posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides").
stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta").
asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora").
gņauzt Cieši aizvērt; spaidīt, saspiest.
aizverkšķīties Cieši aizvērties (par acīm).
aizveršķīties Cieši aizvērties (par acīm).
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
apkniebties Cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu).
apķirināties Cieši apķerties, apkampt.
apķibties Cieši apķerties.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt; ietīties.
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
iesist Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
iesacirstiēs Cieši ieķerties, ieāķēties.
iekrampēties Cieši ieķerties.
iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
iespīlēties Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
paņāties Cieši ietīties (apģērbā).
spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
samūrējies Cieši klāt, tā, ka nav iespējams atdalīt.
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
čenčeris Cieši kopā savēlies juceklis.
žausteklis Cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties.
nosprandzēties Cieši notīties (ar jostu).
nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
pasakalties Cieši paskatīties acīs.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
lipt Cieši piekļauties, pieķerties.
brankti Cieši piekļauts, saspiests.
uzlipt Cieši pieķerties; rāpties, kāpt.
iekremties Cieši pieķerties.
piekrampēties Cieši pieķerties.
piežņaugt Cieši piesaistīt, piesiet.
pietušīt Cieši piesegt (pretspēlētāju sporta spēlē).
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
piežmiegt Cieši piespiest (1).
piežņaugt Cieši piespiest (1).
pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piemiegt Cieši piespiest.
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
brankti uzspraust cieši piespraust.
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
sasamiegties Cieši sakļauties.
šķeteršķeterēm Cieši samudžināties (par dziju).
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saslānīties Cieši sasēsties.
iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
sapoķēt cieši saspiest, sabāzt.
sakņūpināties cieši saspiesties kopā.
sasprengties cieši saspiesties kopā.
saspundēties cieši saspiesties.
sasprendzelēties Cieši sašņorēties, sasprādzēties.
sasprengties Cieši sašņorēties.
sačunčulēties cieši satīties.
iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
sažņirgties Cieši savilkties.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
miegt Cieši spiest, žņaugt.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra.
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam.
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
zeņķēties Cietēt, nosēsties.
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai.
uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē.
cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
bliekens Ciets, sablīvējies.
hidrotermāla atradne Cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem.
gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C).
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai.
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt).
cik (arī ko) kājas nes cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
presto possibile cik ātri vien iespējams.
ASAP Cik drīz vien iespējams.
garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
iet pie vēja cik iespējams, iet vējam pretim.
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
ko nagi nes cik vien ātri iespējams (skriet u. tml.).
ko kājas nes cik vien ātri iespējams (skriet, doties projām).
uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
pilniem malkiem cik vien iespējams, visā pilnībā (kaut ko izbaudīt).
par mantu cik vien iespējams, visiem spēkiem.
possibile Cik vien iespējams.
uz pēdējo tūkstoti cik vien ir iespējams.
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
čīkstēties Cīkstēties, cīnīties.
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju.
aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam.
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
tosīties Cilāties, mēģināt piecelties.
celāties Cilāties.
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
formas cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta iespiedforma.
ofseta cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta ofseta gumija.
spiediena cilindrs cilindrs papīra piespiešanai pie iespiedformas vai pie ofseta gumijas.
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus.
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
izmantošana Cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā.
seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu.
sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu.
biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
homunkuls Cilvēka miesas auglis; pundurītis.
incapacitas Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
inkapacitāte Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
atspēriens Cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu.
sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem.
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam.
piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties.
dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
ekspresis Cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
bajārs Cilvēks ar ļoti gaišiem (blondiem) matiem; iesauka zēnam ar blondiem matiem.
kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs.
drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
kursabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
dulbinis Cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties.
dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
filozofs Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
budzis Cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
smertņiks Cilvēks, kam piespriests nāvessods.
ekstraverts Cilvēks, kam raksturīga palielināta sociālā aktivitāte, bieža rīkošanās mirkļa iespaidā.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā.
enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
purkšis Cilvēks, kas dusmojoties iebilst.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
postulants Cilvēks, kas grib iestāties klosterī.
piziķis Cilvēks, kas ģērbies īsā, šaurā apģērbā.
porbiksis Cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs.
domino Cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
rutinieris Cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno.
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
stumpāns Cilvēks, kas iet gorīdamies.
tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
ķeņķeris Cilvēks, kas iet streipuļodams, grīļodamies.
veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
baltsvārcis Cilvēks, kas ir ģērbies baltos svārkos.
baideklis Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
baidekls Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
bāva Cilvēks, kas ir ļoti biezi saģērbies.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
kritušais eņģelis Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
kamikadze Cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni; sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni; izpletņlēcējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
liķis Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins.
liķins Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties.
krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
pūtelis Cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties.
skaisteklis Cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties.
ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
saballētājs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām.
sagājējs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem.
tukšķesele Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
tukštabaka Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu.
vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
gremzis Cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
mandrāžists Cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties.
plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
muldonis Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
duderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
dūderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
mežinieks Cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā.
žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
adnaličniks Cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā.
ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
pusciemiņš Cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists.
jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
iesniedzējs Cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.).
vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
adepts Cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
ballenieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
ballnieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā.
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
kaklakungs Cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
glumīzers Cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.).
tulkotājs Cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā.
baltuns Cilvēks, kas runā ko nepatiesu.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
biksteklis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
bikstis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
durņa Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
durnis Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
šņupdeguns Cilvēks, kas slimo ar iesnām.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
reālists Cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
spalvaskātjājējs Cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus.
klambāns Cilvēks, kas streipuļo, iet grīļodamies.
zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
grebeņs Cilvēks, ko piespiedu kārtā pazemo, izmantojot par pasīvo pederastu.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
žļurka Cilvēks, kuram nevar uzticēties.
šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties.
deportēts Cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
lambārts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lambāts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lamburts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lamposts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
galznis Cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā.
pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
10. decembris Cilvēktiesību diena.
ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process.
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
pretplāksne Ciļņa iespieduma pretforma.
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
karot Cīnīties (5).
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.).
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
pizāties cīnīties (nicinoši).
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
karot Cīnīties (par kādu mērķi).
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles.
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām.
sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām.
korrāt Cīnīties ar grūtībām.
korrāties Cīnīties ar grūtībām.
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu.
krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem.
ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
duelēties Cīnīties duelī.
cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
krustot zobenus cīnīties, karot.
staknīties Cīnīties, kauties.
ķīnāties Cīnīties, nogurt.
rīklēties Cīnīties, plēsties.
boksēt Cīnīties, sacensties boksā.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
buksierēties Cīnīties, sacensties boksā.
kapāties Cīnīties, spēkoties.
šļokāties Cīnīties, spēkoties.
grumties Cīnīties, uzmākties.
čīnīties Cīnīties.
cirst Cīnīties.
cirsties Cīnīties.
cīstēt Cīnīties.
stingrēties Cīnīties.
trahāties Cīnīties.
fotocinkogrāfija Cinkogrāfija - fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu).
iecīnīties Cīnoties iekļūt.
iecīnīt Cīnoties ievietot.
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu.
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā.
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks.
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām.
biliārā ciroze ciroze, kas radusies no hroniska žultsvadu iekaisuma vai žults sastrēguma.
grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā.
lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem).
čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties.
grecelēties Cirtoties, sapīties.
sačurmoties Cirtoties, saritināties.
krudzelēties Cirtoties, sprogoties.
skrulināties Cirtoties, sprogoties.
skrullināties Cirtoties, sprogoties.
krūzoties Cirtoties; sprogoties.
cirkstoties Cirtoties.
cirtāties Cirtoties.
dzenksterēties Cirtoties.
greitoties Cirtoties.
grīnēties Cirtoties.
krendzelēties Cirtoties.
lokāties Cirtoties.
cīruļdziesma Cīruļa dziesma.
vīrulis Cīruļa iesauka.
tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam.
ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam.
marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
inocistoma Cistiski deģenerējusies fibroma.
hidrocistoma Cistisks audzējs, kas sācies no sviedru dziedzeriem.
amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā.
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana.
ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī.
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
eksekvatūra Citas valsts tiesas sprieduma izpildīšana kādā valstī.
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
zaurēt Cītīgi mācīties.
zaurēties Cītīgi mācīties.
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
splenotoksīns Citotoksīns, kas specifiski iedarbojas uz liesas šūnām.
apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
ietvertā novērošana citu dalībnieku novērošana, pašam piedaloties procesā.
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem.
zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem.
melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem.
adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem.
sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
tiesas sēdes dalībnieks civilprocesa vai kriminālprocesa dalībnieks, kurš ir aicināts vai kuram saskaņā ar likumu ir jāpiedalās un kurš piedalās tiesas sēdē.
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā.
akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu.
glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības.
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
lietu tiesības civiltiesības, kuru objekts ir lieta; persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi.
lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam.
ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības.
saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
civilistika Civiltiesību zinātne.
spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes.
solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas.
atbildības limits civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā izmaksājamā maksimālā naudas summa.
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem.
civilstrīds Civiltiesisks strīds.
linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā.
COM ports COM pieslēgvieta.
mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols.
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
mirne Cūka, kas drīz nobeigsies.
PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
cukurāties Cukuroties.
cukurēties Cukuroties.
indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties.
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu.
amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā.
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
aizčabēt Čabot attālināties.
čaibāties Čaibīties.
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties.
žabravōt čalot viesībās.
žabraks čalotājs viesībās.
kraustīties Čamdīties, ķerstīties.
čamparains Čamparains koks - koks, kura zari ir savijušies, sapinušies.
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pačāpāt Čāpojot pavirzīties.
pačāpot Čāpojot pavirzīties.
piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma.
čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
ķaumalāt Čaumalot, lobīties.
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem.
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
iežerkstēties Čerkstoši iečīkstēties.
barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai.
bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles.
gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles.
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas.
Aldabra Četru salu grupa Indijas okeānā ("Aldabra Islands"), uz ziemeļiem no Madagaskaras (Seišelu Republikā), kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā.
atčiept Čiepstot atsaukties.
nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem).
aizčīgāt Čīgājot attālināties.
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
aizčīkstēt Čīkstot attālināties.
attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt.
uzčīkstēt Čīkstot, sūdzoties uzmodināt.
čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
sačivināties Čivinot sazināties.
taurēties Čokuroties, saritināties.
čumuroties Čokuroties.
čungurēties Čokuroties.
čomerēties Čomīties.
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
nosūlāt Čūkstēt (cepjoties).
čuksturēties Čukstēties.
žužināties Čukstēties.
šukstināt Čukstus sarunāties.
sačukstēties Čukstus sazināties.
ektrimma Čūla, kas radusies no berzes.
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai.
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
līkaža Čūskas iesauka.
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot.
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem.
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha.
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha).
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana.
dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē.
apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību.
tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu.
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums.
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
naturale Dabiski, nepiespiesti.
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots.
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
apiesnoties Dabūt iesnas.
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties.
aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot).
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
literāra tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām.
pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā.
dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties.
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
dielēties Dalīt, dalīties.
zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
atdalīties Dalīties nost.
poloskatsja Dalīties pārtikā.
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
šķiedrāt Dalīties šķiedrās.
šķiedrēties Dalīties šķiedrās.
šķieznoties Dalīties šķiedrās.
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
daļoties Dalīties.
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā.
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt.
kvalitātes nodrošināšana daļa no kvalitātes vadības sistēmas, kas ļauj pārliecināties, ka kvalitātes prasības tiks izpildītas
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
daliklis Daļa, tiesa 3.
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē.
puspatiesība Daļēja patiesība.
aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
pusapdzēries Daļēji apdzēries.
atslogoties Daļēji atbrīvoties no pienākumiem, uzdevumiem.
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
pusatvērts Daļēji atvēries (par ziediem, ziedlapām).
pusaulēkšus daļēji aulekšos (pārvietoties ar zirgu).
pusdanciski Daļēji dejojot, palēkdamies.
pusnoģērbā Daļēji izģērbies.
pārkurēties Daļēji izkurēties.
aizušķoties Daļēji izrotāties, izgreznoties.
pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
pusjokodamies Daļēji jokodamies.
puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
puslēkšus Daļēji lēkājot, palēkdamies.
akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve.
popa Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
popains Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
popājs Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
popiens Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
pops Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
aizsprēgāt Daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt.
pacelties Daļēji piecelties, uzcelties.
puspills Daļēji piedzēries; apreibis.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
tūksnains Daļēji pietūcis, pārklājies ar augoņiem.
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
aizpūļot Daļēji vai pilnīgi pārklāties ar strutām.
paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts.
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
puszaļš Daļēji, nepilnīgi nobriedis, nogatavojies.
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
pusviris Daļēji, pa pusei izvārījies.
pusaizgandējies daļēji, pa pusei sabojājies.
identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos.
atdancāt Dancojot ierasties.
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.
slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību.
lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai.
glāmāt Darbā slinkot, nesteigties.
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts.
publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām.
aizbildināšanās Darbība --> aizbildināties.
apeja Darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
atmaiņa Darbība --> atmainīt, atmainīties.
atrunāšanās Darbība --> atrunāties.
izspiešana Darbība --> izspiest.
kavēšanās Darbība --> kavēties.
paklaņa Darbība --> paklanīties; paklanīšanās.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
sacelšanās Darbība --> sacelties.
sasauksme Darbība --> sasaukties(1); sasaukšanās.
sasauksme Darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko).
sazināšanās Darbība --> sazināties.
slēpšanās Darbība --> slēpties.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1).
norēķins Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1).
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
darījums Darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
zemes bojāšana darbība, kas samazina zemes auglību un tās izmantošanas iespējas.
pierādīšana Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.
diversifikācija Darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā.
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju.
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
apliesmošana Darbība, process --> apliesmot.
apmešanās Darbība, process --> apmesties.
apspiešana Darbība, process --> apspiest.
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (1).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (2).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties(3).
atkārtošanās Darbība, process --> atkārtoties.
atspiešana Darbība, process --> atspiest.
attiesāšana Darbība, process --> attiesāt.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (1).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (2).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (3).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (6).
izcelšanās Darbība, process --> izcelties.
izlikšanās Darbība, process --> izlikties.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
konformācija Darbība, process --> konformēties.
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu.
leģitimēšanās Darbība, process --> leģitimēties.
monoftongizācija Darbība, process --> monoftongizēties.
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (1), mumificēties (1).
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (2), mumificēties (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3).
pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana.
piekāpšanās Darbība, process --> piekāpties.
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (1).
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (2).
piesaiste darbība, process --> piesaistīt (3).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
piespēle Darbība, process --> piespēlēt.
piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1); arī apdare.
piesūce Darbība, process --> piesūkt (1).
piesūce Darbība, process --> piesūkt (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(1), pilnveidoties (1).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(2), pilnveidoties (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(3), pilnveidoties (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(4), pilnveidoties (4).
profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties(1).
profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties(2).
proletarizācija Darbība, process --> proletarizēt, proletarizēties.
reaklimatizācija Darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties.
rotaļāšanās Darbība, process --> rotaļāties.
saroze Darbība, process --> sarozīties.
saspiede Darbība, process --> saspiest(1).
saspiede Darbība, process --> saspiest(3).
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
spiešana Darbība, process --> spiest.
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1).
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2).
šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
šūpas Darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1).
šūpas Darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2).
šūpas Darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3).
tiece Darbība, process --> tiekties (1).
tiece Darbība, process --> tiekties (2).
tuvināšanās Darbība, process --> tuvināties.
tuvošanās Darbība, process --> tuvoties.
uzlāde Darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1).
uzsūce Darbība, process --> uzsūkt (1), uzsūkties (1).
vairošanās Darbība, process --> vairoties.
oksidēšanās Darbība, process => oksidēties.
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1).
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1).
socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2); arī nacionalizācija.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
sekme Darbība, rezultāts --> sekties; veiksme; sekmes.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
āre darbības lauks, iespēja.
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme.
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem.
mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem.
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma.
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu.
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
griežņa turētājs darbmašīnas ierīce griežņa iestiprināšanai.
izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida).
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem.
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
kopties Darboties (ap ko).
arties Darboties (ar arklu).
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
pēckāties Darboties (ar ko).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
kustēties Darboties (par mehānismiem).
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu.
ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu.
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
mālēties Darboties ar krāsām; krāsot.
nagoties Darboties ar pirkstiem.
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu.
būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim.
piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties.
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
turēties līnijā darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
stubelēt Darboties nepareizā vietā.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
breņģēt Darboties pa slapju vietu.
breņģēties Darboties pa slapju vietu.
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt.
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
pamēgt Darboties, darīt.
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu).
jēgties Darboties, pūlēties.
smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
riktēties Darboties, rīkoties (ar ko).
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
vīkšties Darboties, rīkoties.
agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta.
aģēt Darboties, spēlēt lomu.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko).
purināties Darboties, strādāt.
šurīt Darboties, uzdarboties.
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu).
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
darbāties Darboties.
darbavāties Darboties.
darbot Darboties.
dārboties Darboties.
olīties Darboties.
rīkāties Darboties.
šeftēt Darboties.
šeftēties Darboties.
dienests darbs (parasti valsts iestādē).
dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas.
knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties.
mobilais darbs darbs, kas tiek veikts pārvietojoties vai dažādās vietās.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā.
cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana.
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties.
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
aizdārdēt Dārdot attālināties.
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
cif-kalkulācija Darījuma kalkulācija, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
mēģināt Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
šeptēt Darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties.
spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
blēžot Darīt blēņas, muļķoties.
lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
nodarboties Darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam.
patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
sist vēju ar dūri darīt kaut ko veltīgi; rīkoties bezjēdzīgi.
pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties.
darīties Darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko).
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
pisties Darīt ko neveikli, kavējoties.
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
nīt Darīt sviestu ķērnē.
badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties.
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1).
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā).
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
izspiedējs Darītājs --> izspiest.
izsviedējs Darītājs --> izsviest.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
piespiedējs Darītājs --> piespiest.
smējējs Darītājs --> smieties.
spiedējs Darītājs --> spiest.
spriedējs Darītājs --> spriest.
strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties.
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki.
kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām.
fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus.
avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst.
kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
aukstā sāknēšana datora iedarbināšana, sākot ar barošanas sistēmas ieslēgšanu un operētājsistēmas ielādi.
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
datorizētās mācības datora izmantošana mācību procesā, izmantojot grafiku un citus uzmanību piesaistošus līdzekļus, kā arī nodrošinot mijiedarbību.
vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju.
sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam.
universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai.
lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate.
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli, kas saglabājies iepriekšējās darbības rezultātā.
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana.
brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni.
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm.
izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces.
piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai.
bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā.
kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu.
datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības.
multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi.
pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
nodroses dators dators, ko izmanto dublējošās sistēmās un kas ir gatavas uzņemties datu apstrādi, kad tas ir neoieciešams.
mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā.
datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma.
dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma.
konfigurēšana Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības.
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām.
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras.
jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību.
vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām.
vienādranga arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija, kas paredz, ka visām stacijām ir vienādas datu pārraides tiesības.
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_.
vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP.
mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam.
teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
augšupsaderīgs datoru un programmatūras īpašība, kas norāda, ka dators var izpildīt visas iepriekšējā modeļa funkcijas un ka programmatūrā ietvertas iepriekšējo šīs programmatūras versiju iespējas.
zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā.
intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
datu vākšana datu apkopošana formā, kas dod iespēju tos tieši apstrādāt datorā.
mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada.
konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas.
asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām.
relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem.
izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas.
datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde.
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
lentes formāts datu ierakstīšanas formāts magnētiskajā lentē, kas dod iespēju datoram lasīt, apstrādāt un pārbaudīt ierakstītos datus.
tastatūrdiska sistēma datu ievades sistēma, kas ar tastatūras palīdzību dod iespēju ierakstīt datus tieši diskā.
tastatūrlentes sistēma datu ievades sistēma, kas ar tastatūras palīdzību dod iespēju ierakstīt datus tieši lentē.
vektorizācija Datu konvertēšana no rastra formāta uz vektoru formātu; iespējama manuāla, pusautomātiska vai automātiska rastra attēla vektorizācija.
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā.
caurspīdīgums datu pārraides sistēmās - datu pārraides režīms, kurā dati var saturēt jebkuras rakstzīmes, t. sk. izmantot pārraides vadības rakstzīmes, un ir izslēgta iespēja, ka uztverošajai ierīcei vai programmai rodas grūtības šo datu interpretēšanā.
datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi.
notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati.
saistīts saraksts datu saraksts, kurā elementu secība uzdota ar norādēm, kas ieslēgtas pašos saraksta elementos.
saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi.
demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
krolīt Daudz ēst, baroties.
ķimzāt Daudz ēst, saēsties.
sagnauzt Daudz gausties, žēloties.
gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
saninnāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties.
sanennāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties.
sadzerties Daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
sazīsties Daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
satencināt Daudz nepatiesību sarunāt.
piešvempt Daudz piedzert; piedzerties.
klemšāt Daudz pļāpāt, izpļāpāties.
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
balmutēties Daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties.
kalbēties Daudz runāt, rāties.
iepikāties Daudz saēsties.
vārīties Daudz skaļi sarunāties; pļāpāt.
pierūķēties Daudz strādājot nopūlēties.
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
izgremzties Daudz sūdzēties.
blaistīt Daudz šaudīties ar bisi.
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
pietrakot Daudz trakot, plosīties.
izklabēties Daudz un līdz apnikumam izrunāties.
iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt.
sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
saverkšķēt Daudz žēloties, sarunāt blēņas.
grečāties Daudz, bet bezgaumīgi greznoties.
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
polifilētisks Daudzciltīgs, bioloģijā cēlies no vairākām cilts formām, cēlies dažādi.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas.
valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm".
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
notencināt Daudzkārt pateikties.
izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt.
pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt.
iztencināties Daudzkārtīgi pateikties.
uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
liegāties Daudzkārtīgi, atkārtoti liegties.
cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties.
stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ies.