sprigulis
sprigulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprigulis | spriguļi |
Ģen. | spriguļa | spriguļu |
Dat. | sprigulim | spriguļiem |
Akuz. | spriguli | spriguļus |
Lok. | sprigulī | spriguļos |
spriguls vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | spriguls | spriguļi |
Ģen. | spriguļa | spriguļu |
Dat. | sprigulim | spriguļiem |
Akuz. | spriguli | spriguļus |
Lok. | sprigulī | spriguļos |
sprigultiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sprigultiņš | sprigultiņi |
Ģen. | sprigultiņa | sprigultiņu |
Dat. | sprigultiņam | sprigultiņiem |
Akuz. | sprigultiņu | sprigultiņus |
Lok. | sprigultiņā | sprigultiņos |
Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par husītu karavīru simbolu 15. gs. sākumā kļuva kaujas sprigulis.
- Pēc tam to žāvēja rijās un izkūla ar spriguļiem vai kuļamajiem ratiem.
- Tāpat, turpināti izmantoti īsā un garkāta morgenšterni un kaujas spriguļi.
- Lendžu pagasta mājas " Spriguļi" ( saimnieks Jānis Deksnis);
- Varbūt tur ir mūsu privātā rija meditatīvai baudai ar zārdiem un spriguļiem?