spriganums
Lietojuma biežums :
spriganums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spriganums | spriganumi |
| Ģen. | spriganuma | spriganumu |
| Dat. | spriganumam | spriganumiem |
| Akuz. | spriganumu | spriganumus |
| Lok. | spriganumā | spriganumos |
Vispārināta īpašība → sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganība.
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savus lauku meitenes veselīgi sārtos vaigus viņa apstrādājusi ar gaišu pūderi, lai pirmais skatienam pretī neskrien laucinieciskās izcelsmes spriganums.
- Savu spriganumu rādīja Skaistkalnes tautas nama jauniešu deju kolektīva « Vanadziņi» ( vadītāja Baiba Vanaga) dalībnieki, kuru pulkā uz lielajiem svētkiem Rīgā dosies arī pieci kurmenieši.
- Bet, kad atlaida vaļā matus, ko viņa šad tad mēdza darīt, jo lepojās ar tiem, atklājās, ka tie ir gari, tumši un viļņaini, un acīs vēl joprojām jaunība un spriganums.
- „Es gan īsti nezinu un nesaprotu iemslus, kāpēc Streips tiks nomainīts, bet man šķiet, Eirovīzijas pārraides zaudēs dzīvīgumu un spriganumu un vairs nebūs ne tuvu tik interesantas kā ar Kārļa asprātīgajiem un sarkastiskajiem komentāriem.
- Tomēr viņam grūti neatzīt to, ka notikums bija ielējis kādu aizmirstu spriganumu kaulos, licis atminēties nervu kutinošus mirkļus no pagātnes, kad gan pats bija tā vilkts aiz matiem ārā iz ūdens, gan arī biedrus līdzīgā veidā makarējis ārā no lašu valstības.