iesirmot
Lietojuma biežums :
iesirmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iesirmoju | iesirmojam | iesirmoju | iesirmojām | iesirmošu | iesirmosim |
2. pers. | iesirmo | iesirmojat | iesirmoji | iesirmojāt | iesirmosi | iesirmosiet, iesirmosit |
3. pers. | iesirmo | iesirmoja | iesirmos |
Pavēles izteiksme: iesirmo (vsk. 2. pers.), iesirmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesirmojot (tag.), iesirmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesirmotu
Vajadzības izteiksme: jāiesirmo
Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņai bija ļoti svarīga topošā saistība ar Edvardu, to iesirmo uzņēmēju.
- Etāna glāstīja viņa iesirmojušos matus un viņa platos un spēcīgos, raustīgos plecus.
- Bija redzama tikai gara, kupla un iesirmojusi bārda.
- Es biju paslēpies pie Baņu dārza mājiņas un labi saskatīju šo iesirmojušo vīrieti.
- Neilgi pēc sarunas ar iesirmo papuasu pie mola piestāja kārtējā ar braucējiem pārpildīta laiva.