iesirgt
iesirgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesirgstu | iesirgstam | iesirgu | iesirgām | iesirgšu | iesirgsim |
| 2. pers. | iesirgsti | iesirgstat | iesirgi | iesirgāt | iesirgsi | iesirgsiet, iesirgsit |
| 3. pers. | iesirgst | iesirga | iesirgs | |||
Pavēles izteiksme: iesirgsti (vsk. 2. pers.), iesirgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesirgstot (tag.), iesirgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesirgtu
Vajadzības izteiksme: jāiesirgst
Kļūt slimam; saslimt.
Avoti: LLVV