akacis
akacis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | akacis | akači |
| Ģen. | akača | akaču |
| Dat. | akacim | akačiem |
| Akuz. | akaci | akačus |
| Lok. | akacī | akačos |
1.Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve.
2.Dziļa bedre upē vai ezerā.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Justs bija ierauts šajā akacī, no kura nemaz nevēlējās izkļūt.
- Asinis — par pagātnē izskrietiem mežiem, izbristiem purvu akačiem stāstošas.
- Viņa auroja balsī – dziļā kā akacis, līdz acis aizgriezās.
- Un jau otrajā dubļu akacī iesēdās paša Ērika vadošā mašīna.
- Taču jo tuvāk nāca ceturtdiena, jo riebīgs akacis manā vēderā urdēja.