Poikern
Poikern īpašvārds, vietvārds
Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
Avoti: LE1
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1847. gadā Āsteres muižu ( " Poikern") kopā ar Drieliņu muižu ( " Badenhof") iegādājās Fēgezaku dzimta ( " Vegesack").
- Zviedru Vidzemes laikā muižā ietilpa Aizezera ( " Ais Essar"), Ģirdena ( " Ghirden") un Poikerna ( " Poikern") ciemi.
- Līdz 1920. gada zemes reformai tagadējā Viļķenes pagasta teritorijā atradās Āsteres muiža ( " Poikern"), Viļķenu muiža ( " Wilkenhof"), Rūstužu muiža ( " Rüssel"), Šķirstiņu muiža ( " Napkul"), Ķirbižu ( Aderkasa) muiža ( " Kirbisch", " Kürbis") un Blomes muiža ( " Kulsdorf"), kā arī Kārļamuiža, Indriķu pusmuiža, Knipja pusmuiža, Augustiņu pusmuiža, Tiržumu pusmuiža, Lapsiņu pusmuiža un Kollo meža muiža.
- 1920. gada zemes reformas laikā Pāles muižu ( " Zepkül, Seppkull") 2039 ha kopplatībā sadalīja 120 vienībās, Ārciema muižu ( " Ahrtzeem, Erkull") 1814 ha kopplatībā 101 vienībā, Āsteres muižu ( " Poikern") 861 ha kopplatībā 50 vienībās, Šķirstiņu muižu ( " Napkul") 781 ha kopplatībā 46 vienībās, Drieliņu muižu ( " Dreeling, Badenhof") 713 ha kopplatībā 50 vienībās, Šucēnu muižu ( " Sutschen") 487 ha kopplatībā 31 vienībā.
- Anniņmuiža ( " Annenhof"), Vites muiža ( " Wittenhof", 1612–1687), Loberģu muiža ( " Blumbergshof", 1834–1920), Ķieģeļu muiža ( " Kegeln", 1873–1920), Lambertmuiža ( " Lambertshof")/Kleistu muiža ( " Kleistenhof", pēc 1752), Āsteres muiža ( " Poikern") ar Drieliņu muižu ( " Badenhof", 1847–1920), Svētciema muiža ( " Neu-Salis") ar Lāņu muižu ( " Lahnhof", 1841–1920), Vaidavas muiža ( " Waidau", 1890–1920) un Vējzaķsala ( " Vegesacksholm", 1694–1732).