klamburs2
klamburs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klamburs | klamburi |
| Ģen. | klambura | klamburu |
| Dat. | klamburam | klamburiem |
| Akuz. | klamburu | klamburus |
| Lok. | klamburā | klamburos |
1.novecojis Koks, ko kar negantiem suņiem kaklā.
2.apvidvārds Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
3.apvidvārds Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
Avoti: KV, ĒiV, TlV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ceļš, kā saka, tāds klamburu klamburiem ir."
- Pēc sazvanīšanās ar autostāvvietu apsaimniekotāja pārstāvjiem un caurlaides uzrādīšanas " klamburi" noņemti.
- Mājas sabrukušajā galā Gastons atrada kaut kādu dzelzs klamburu, kuru Ignate ierosināja izlikt mežā kā lamatas.
- Diegu vai klamburu izņemšana no brūcēm vienā vai vairākās apmeklējumu reizēs
- 2006 - diegu vai klamburu izņemšana no mazām brūcēm, vienā vai vairākās apmeklējuma reizēs.