menestrels
menestrels vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | menestrels | menestreli |
| Ģen. | menestrela | menestrelu |
| Dat. | menestrelam | menestreliem |
| Akuz. | menestrelu | menestrelus |
| Lok. | menestrelā | menestrelos |
1.Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
1.1.novecojis Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot.
2.19. gs. romantisma literatūrā – idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
Avoti: LLVV, SV33
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- menestrels jautāja pundurim, kas sēdēja viņam blakus kulbā. “
- nosmējās menestrels, un trupa devās tālāk.
- Menestrels cieš ziņkārības dēļ
- Tas pats menestrels, aizkaitināts par to, ka tika atstumts, un nolēmis visu atklāt, izgāja naktī karaļnama dārzā, pie sētas vārtiņiem, un modri vēro, kas būs.
- Izrādē parādās filmās un citos uzvedumos mazāk izmantots, bet arī reāls personāžs - Robina Huda tēvocis Gamavels, kurš mīlēja uzdzīvi un kura mājās vienmēr uzturējās muzikanti, jeb menestreli, izklaidējot nama saimnieku ar priekšnesumiem, mazām jautrām izrādēm un akrobātiskiem trikiem.