mēnestiņš
mēnestiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēnestiņš | mēnestiņi |
| Ģen. | mēnestiņa | mēnestiņu |
| Dat. | mēnestiņam | mēnestiņiem |
| Akuz. | mēnestiņu | mēnestiņus |
| Lok. | mēnestiņā | mēnestiņos |
1.Dem. → mēness.
2.joma: anatomija Savienojumā "naga mēnestiņš": gaiša lokveida josla pie naga saknes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jau neesmu nekāda Mēnestiņa, kas tumsā blandās riņķī!”
- Tā bija Mēnestiņa, kas lūdzoši mirkšķināja savas baltās skropstas.
- Bet tādai vecenei kā Mēnestiņa gan vajadzētu būt druscītiņ atturīgākai!
- Tie grupējās kuplā, sirmā ielokā ap visnotaļ spožo mēnestiņu.
- Jau brauciena laikā aprasts ar viņa mēnestiņu priekšējās rindas sēdeklī.