iesalnieks
iesalnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iesalnieks | iesalnieki |
| Ģen. | iesalnieka | iesalnieku |
| Dat. | iesalniekam | iesalniekiem |
| Akuz. | iesalnieku | iesalniekus |
| Lok. | iesalniekā | iesalniekos |
1.apvidvārds Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iesals” kopā ar vārdu savienojumiem „ iesalu darīt” un „ iesalnieks” pirmo reizi rakstiski parādās Georga Manceļa 1638. gadā izdotajā vācu-latviešu vārdnīcā " Lettus" un Johana Georga Rehehūzena ap 1630. gadu latīniski sarakstītajā un 1644. gadā iespiestajā latviešu valodas rokasgrāmatā " Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen" ( ) , tomēr vārda baltiskā cilme liecinot, ka iesals Latvijas teritorijā gatavots jau ilgi pirms tam.
- Tagad man tas, protams, neko īpašu nenozīmētu, bet mazpadsmit gadu vecumā cilvēks ir tādā, tā sacīt, iesalnieka prātā - ar visām no tām izrietošajām sekām.
- Agra iesalnieka
- un 1816. gadu dvēseļu revīzijas dati par lielo muižas kalpu un muižas ļaužu skaitu muižā kalpojuši 2 pavāri , 3 sulaiņi , mājas kalps , galdnieks , misiņkalējs , kalējs , zāģētavas pārzinis un kalps , iesalnieks , krodzinieks , staļļmeistars , kučieris , 2 govju puiši , lopu gans , dārznieks utt
- iesalnieka troļļi laikam hokeja brīvdienās naudu notriekuši atgriežas ierakumos un bliež no automātiem bez domāšanas un skatīšanās ...