ieskābt
ieskābt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieskābstu | ieskābstam | ieskābu | ieskābām | ieskābšu | ieskābsim |
| 2. pers. | ieskābsti | ieskābstat | ieskābi | ieskābāt | ieskābsi | ieskābsiet, ieskābsit |
| 3. pers. | ieskābst | ieskāba | ieskābs | |||
Pavēles izteiksme: ieskābsti (vsk. 2. pers.), ieskābstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieskābstot (tag.), ieskābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieskābtu
Vajadzības izteiksme: jāieskābst
Kļūt (mazliet) skābam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Biezpienam vēlams būt nedaudz ieskābušam, citādi tik labi neatdalīsies sūkalas.
- Ķēķī smirdēja pēc kodīgiem dūmiem, ieskābuša piena un vecām lupatām.
- Tad fermentācija būs beigusies un ilgāk glabāt nevajag, jo var ieskābt.
- Ja vecmāmiņas zapte ir ieskābusi vai drusku sapelējusi, es to izmetu.
- plauktos apput un ieskābst