aizstrīķēt
aizstrīķēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizstrīķēju | aizstrīķējam | aizstrīķēju | aizstrīķējām | aizstrīķēšu | aizstrīķēsim |
2. pers. | aizstrīķē | aizstrīķējat | aizstrīķēji | aizstrīķējāt | aizstrīķēsi | aizstrīķēsiet, aizstrīķēsit |
3. pers. | aizstrīķē | aizstrīķēja | aizstrīķēs |
Pavēles izteiksme: aizstrīķē (vsk. 2. pers.), aizstrīķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstrīķējot (tag.), aizstrīķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstrīķētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstrīķē
Avoti: EH