belzēt
belzēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | belzēju | belzējam | belzēju | belzējām | belzēšu | belzēsim |
| 2. pers. | belzē | belzējat | belzēji | belzējāt | belzēsi | belzēsiet, belzēsit |
| 3. pers. | belzē | belzēja | belzēs | |||
Pavēles izteiksme: belzē (vsk. 2. pers.), belzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: belzējot (tag.), belzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: belzētu
Vajadzības izteiksme: jābelzē
1.Atkārtoti sist, piesist.
2.Atskanēt (pulksteņa sitieniem).
Avoti: ME