sastīvēt
Lietojuma biežums :
sastīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sastīvēju | sastīvējam | sastīvēju | sastīvējām | sastīvēšu | sastīvēsim |
2. pers. | sastīvē | sastīvējat | sastīvēji | sastīvējāt | sastīvēsi | sastīvēsiet, sastīvēsit |
3. pers. | sastīvē | sastīvēja | sastīvēs |
Pavēles izteiksme: sastīvē (vsk. 2. pers.), sastīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastīvējot (tag.), sastīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastīvētu
Vajadzības izteiksme: jāsastīvē
1.Ar pūlēm sanest.
3.Atdziestot kļūt stingrākam, sasalt.
Avoti: EH, LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagājušā ziema bija visai auksta, tāda, ka izsala pat visi augi un sekoja neražas vasara, taču salīdzinājumā ar šo Mūsu Kunga 1709. gada ziemu tā iepriekšējā nieks vien bija, jo tagad plaisāja ne tikai žogi un pušu sprāga sasalušie koku stumbri, bet stinga arī dzīvas radības, un neviens, cik nu atcerējās, nekad agrāk nebija redzējis, ka no kailiem, melniem simtgadīgu ozolu un alkšņu zariem kristu balti apsarmojušas, apledojušas vārnas – pietika tām mirkli aizsnausties, pārstāt kustēties un bužināt spalvas, un neierastajā, viltīgi manīgajā spelgonī sastīvējušas tās gāzās zemē kā akmeņi; karavīri tagad, iedami zvejot uz Širvenas ezeru, ņēma nevis cirvjus, ar ko izkapāt āliņģus, un makšķeres, bet vairs tikai cirvjus, ar ko izšķaidīt ledus bluķus, kuros iesalušas blāvi vizēja zivis, un tos bluķus viņi uzreiz gāza iekšā nokaitētos bungu katlos un vārīja zivju zupu ar visām neiztīrītajām ķidām, jo tagad viss, kas ēdams, bija zelta vērtē – pat ledū nosmakušu zivju iekšas.
- Tāpat kā šūpoles ar stikla kurpēm atklāj laikā un telpā sastīvējušo trūkumu.
- Kas nav apsists, tas no bailēm turpat sastīvējis.
- Kaut kur lauku darbos to sastīvējis.
- Tad lej formiņās vai kā es riekstiņu formās, kad masa mazliet sastīvējusi iesprauž zobu bakstāmo kociņu pa vidukātiņa vietā.