sastīvināt
sastīvināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sastīvinu | sastīvinām | sastīvināju | sastīvinājām | sastīvināšu | sastīvināsim |
| 2. pers. | sastīvini | sastīvināt | sastīvināji | sastīvinājāt | sastīvināsi | sastīvināsiet, sastīvināsit |
| 3. pers. | sastīvina | sastīvināja | sastīvinās | |||
Pavēles izteiksme: sastīvini (vsk. 2. pers.), sastīviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastīvinot (tag.), sastīvināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastīvinātu
Vajadzības izteiksme: jāsastīvina
Iecietināt, parasti pilnīgi; sacietināt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iekšējais sasprindzinājums sastīvināja skatienu, smaids izskatījās liekuļoti pārdabisks.
- Lai arī noprotams, ka Mēteru daba ar īpašiem dzejnieka talantiem nav apveltījusi, tomēr tieši šis šķietami banālais apzīmējums – Dievzemīte ( visticamāk aizgūts no Ausekļa " Gaismas pils") – mazliet atdzīvina sastīvinātās, pieklājīgi atskaņotās četrrindes.
- Milzīgs, smags vīrietis krāsotām matu šķipsnām, kas, želejas sastīvinātas, badīja viņas seju un ar viegli ķīmisku smaržu kutināja degunu.
- Vecā Gudvina cilindrs sastīvināts ar kaut ko lipīgu
- Un visbeidzot , viesojoties pie augstus viesus sagaidījušajiem volejbolistiem , nemanīju ne sastīvinātu ceremonialitāti , ne laisku pašapmierinātību , bet gan rūpes par to , kāpēc skatītāju nav akurāt pilnas tribīnes un kā savu sporta veidu nākamreiz popularizēt vēl labāk