Paplašinātā meklēšana
Meklējam zīt.
Atrasts vārdos (760):
- zīt:1
- dzīt:2
- dzīt:1
- zītīt:1
- aizīt:1
- apzīt:1
- atzīt:1
- bāzīt:1
- buzīt:1
- dūzīt:1
- gāzīt:1
- gozīt:1
- iezīt:1
- izzīt:1
- jozīt:1
- jozīt:2
- ķezīt:1
- ķēzīt:1
- ķizīt:1
- mazīt:1
- nozīt:1
- pazīt:1
- rozīt:1
- sazīt:1
- urzīt:1
- zītars:2
- zītars:1
- zīters:1
- zīties:1
- apdzīt:2
- apdzīt:1
- atdzīt:1
- atdzīt:2
- balzīt:1
- bidzīt:1
- birzīt:1
- blozīt:1
- borzīt:1
- budzīt:1
- būdzīt:1
- burzīt:1
- dadzīt:2
- dadzīt:1
- dauzīt:1
- dedzīt:1
- gadzīt:1
- glāzīt:1
- gnozīt:1
- grozīt:1
- gruzīt:1
- gumzīt:1
- ģidzīt:1
- iedzīt:1
- ildzīt:1
- izdzīt:2
- izdzīt:1
- knozīt:1
- ķimzīt:1
- laizīt:1
- lauzīt:1
- ļodzīt:1
- malzīt:1
- midzīt:1
- milzīt:1
- mirzīt:1
- mudzīt:1
- mūdzīt:1
- murzīt:1
- nodzīt:2
- nodzīt:1
- ņudzīt:1
- ņurzīt:1
- padzīt:3
- padzīt:1
- padzīt:2
- paizīt:1
- pārzīt:1
- piezīt:1
- prozīt:1
- redzīt:1
- rūdzīt:1
- sadzīt:2
- sadzīt:1
- talzīt:3
- talzīt:2
- talzīt:1
- tamzīt:1
- tauzīt:1
- tirzīt:1
- urdzīt:1
- uzdzīt:2
- uzdzīt:1
- vamzīt:1
- vamzīt:2
- vamzīt:3
- vērzīt:1
- virzīt:1
- āzītis:1
- āzītis:2
- bazīti:1
- bizīte:1
- bozīte:1
- buzīte:1
- būzīte:1
- Cezīte:1
- Cēzīte:1
- dzītin:1
- ezītis:1
- Ezītis:1
- gezīti:1
- gūzīte:1
- ilzīte:1
- Ilzīte:1
- jozīte:1
- kazīte:1
- kazīts:1
- zītināt:1
- aizdzīt:2
- aizdzīt:1
- apbāzīt:1
- apgāzīt:1
- apjozīt:1
- apķezīt:1
- apķēzīt:1
- atjozīt:1
- atpazīt:1
- bendzīt:1
- blaizīt:1
- brauzīt:1
- bredzīt:1
- daidzīt:1
- daudzīt:2
- daudzīt:1
- dramzīt:1
- drumzīt:1
- gnauzīt:1
- graizīt:1
- graizīt:2
- grauzīt:1
- guldzīt:1
- iebāzīt:1
- ieķēzīt:1
- iepazīt:1
- izbāzīt:1
- izbozīt:1
- izgāzīt:1
- izķēzīt:1
- izpazīt:1
- jumdzīt:1
- klidzīt:1
- klidzīt:2
- kludzīt:1
- ļundzīt:1
- ļurdzīt:1
- maidzīt:1
- mirdzīt:1
- muidzīt:1
- mundzīt:1
- murdzīt:1
- naidzīt:1
- nobāzīt:1
- nogāzīt:1
- noķēzīt:1
- ņaidzīt:1
- ņaudzīt:1
- ņumdzīt:1
- ņurdzīt:1
- pagāzīt:1
- paķēzīt:1
- paķizīt:1
- pamazīt:1
- pārdzīt:1
- piedzīt:2
- piedzīt:1
- raudzīt:2
- raudzīt:1
- sabāzīt:1
- sagāzīt:1
- saķēzīt:1
- sapazīt:1
- sardzīt:1
- sarozīt:1
- sladzīt:1
- slodzīt:1
- šļadzīt:1
- talazīt:1
- uzķēzīt:1
- uzpazīt:1
- uztūzīt:1
- žļadzīt:1
- žļadzīt:2
- žļodzīt:1
- žmūdzīt:1
- žuldzīt:1
- žurdzīt:1
- Abzītis:1
- audzīte:1
- auzītes:1
- avīzīte:1
- bauzīte:1
- Bērzīte:1
- biezīte:1
- birzīte:1
- Birzīte:1
- bizītis:1
- bozītis:1
- brīzīte:1
- būzītis:1
- cīzītis:1
- coizīts:1
- čīzītis:1
- dezītis:1
- dzītars:1
- dzītava:1
- dzītene:1
- dzīteņa:1
- dzīters:1
- dzīties:1
- dzītiņa:1
- dzītuve:1
- ekozīts:1
- glāzīte:1
- glezīte:1
- ģezītis:1
- hauzīte:1
- ilzītes:1
- inozīts:1
- kazītis:1
- aizbāzīt:1
- aizķēzīt:1
- apbalzīt:1
- apburzīt:1
- apdauzīt:1
- apgrozīt:1
- apgumzīt:1
- aplaizīt:1
- aplauzīt:1
- aptalzīt:1
- apvirzīt:1
- atbalzīt:1
- atbudzīt:1
- atburzīt:1
- atdauzīt:1
- atgrozīt:1
- atgumzīt:1
- atlādzīt:1
- atlaizīt:1
- atlauzīt:1
- atlīdzīt:1
- atvirzīt:1
- dadauzīt:1
- iebalzīt:1
- iebirzīt:1
- iebirzīt:2
- iebrāzīt:1
- ieburzīt:1
- iedauzīt:1
- iegnozīt:1
- iegrozīt:1
- iegruzīt:1
- iegumzīt:1
- ielaizīt:1
- ielauzīt:1
- ieļodzīt:1
- iemidzīt:1
- iemūdzīt:1
- ievirzīt:1
- izbirzīt:1
- izbodzīt:2
- izbodzīt:1
- izbudzīt:1
- izbudzīt:2
- izbūdzīt:1
- izburzīt:1
- izdauzīt:1
- izgrozīt:1
- izgruzīt:1
- izgumzīt:1
- izlaizīt:1
- izlauzīt:1
- izļodzīt:1
- izmirzīt:1
- izmurzīt:1
- iztalzīt:1
- iztirzīt:1
- izvamzīt:1
- izvirzīt:1
- marudzīt:1
- nobalzīt:1
- nobirzīt:1
- nobirzīt:2
- noburzīt:1
- nodauzīt:1
- noglazīt:1
- nogrozīt:1
- nogruzīt:1
- nogumzīt:1
- nolaizīt:1
- nolauzīt:1
- noļodzīt:1
- nomudzīt:1
- nomūdzīt:1
- notalzīt:1
- novamzīt:1
- novirzīt:1
- pabalzīt:1
- pabidzīt:1
- pabīdzīt:1
- pabudzīt:1
- paburzīt:1
- padauzīt:1
- pagrozīt:1
- pagumzīt:1
- palaizīt:1
- palauzīt:1
- paļodzīt:1
- pamurzīt:1
- patalzīt:1
- pavirzīt:1
- piebāzīt:1
- piebuzīt:1
- pieķēzīt:1
- piepazīt:1
- sabalzīt:1
- sablozīt:1
- sabudzīt:1
- sabūdzīt:1
- saburzīt:1
- sadauzīt:1
- sagrezīt:1
- sagrozīt:1
- sagruzīt:1
- sagumzīt:1
- saknozīt:1
- salaizīt:1
- salauzīt:1
- saļodzīt:1
- samūdzīt:1
- samurzīt:1
- saņūdzīt:1
- satalzīt:1
- savamzīt:1
- savirzīt:1
- smaidzīt:1
- smaldzīt:1
- spirdzīt:1
- spradzīt:1
- tormozīt:1
- uzbalzīt:1
- uzbidzīt:1
- uzbirzīt:1
- uzbudzīt:1
- uzdauzīt:1
- uzgrozīt:1
- uzgumzīt:1
- uzkumzīt:1
- uzlaizīt:1
- uzlauzīt:1
- uzvirzīt:1
- zmaidzīt:1
- zmaudzīt:1
- zvaldzīt:1
- žļurdzīt:1
- žmaidzīt:1
- žmaudzīt:1
- žņaudzīt:1
- žņurdzīt:1
- aizīties:1
- akvizīts:1
- amuzītis:1
- andezīts:1
- atzīties:1
- audzītis:1
- autozīts:1
- bazīties:1
- bāzīties:1
- bāzīties:2
- bendzīte:1
- benzītis:1
- bērzītis:1
- biezītis:1
- Birzītes:1
- bizīters:1
- bozīties:1
- bronzīts:1
- budzītis:1
- cerezīts:1
- dadzītis:1
- dadzītis:2
- dedzītes:1
- dedzītis:1
- deguzīte:1
- depozīts:1
- dzedzīte:1
- Dzelzīte:1
- dzītenis:1
- dzītinis:1
- ekrazīts:1
- endzītis:1
- garozīte:1
- gāzīties:1
- gozīties:1
- grīzītis:1
- grozītis:1
- gruzītis:1
- iedzītne:1
- iezīties:1
- Ildzītis:1
- kaudzīte:1
- zītarains:1
- zītarieši:1
- zītarrota:1
- aizbalzīt:1
- aizbirzīt:1
- aizbudzīt:1
- aizbūdzīt:1
- aizdauzīt:1
- aizgrozīt:1
- aizgumzīt:1
- aizlaizīt:1
- aizlauzīt:1
- aizmidzīt:1
- aiztalzīt:1
- aizvirzīt:1
- apdaidzīt:1
- apgraizīt:1
- apgrauzīt:1
- apguldzīt:1
- apmaidzīt:1
- apmurdzīt:1
- apņurdzīt:1
- apraudzīt:1
- apslodzīt:1
- atgraizīt:1
- atguldzīt:1
- atslodzīt:1
- iedaudzīt:1
- iegraizīt:1
- iemaidzīt:1
- iemuidzīt:1
- iemurdzīt:1
- ieraudzīt:1
- ieslodzīt:1
- izblaizīt:1
- izdaudzīt:1
- izgraizīt:1
- izļurdzīt:1
- izmaidzīt:1
- izmundzīt:1
- izmurdzīt:1
- izņumdzīt:1
- izņurdzīt:1
- izraudzīt:1
- izsardzīt:1
- izslodzīt:1
- iztalazīt:1
- nedaudzīt:1
- noblaizīt:1
- nodaidzīt:1
- nograizīt:1
- noguldzīt:1
- nomaidzīt:1
- nomuidzīt:1
- nomurdzīt:1
- noņaidzīt:1
- noņurdzīt:1
- noraudzīt:1
- noslodzīt:1
- nožurdzīt:1
- padaudzīt:1
- pagraizīt:1
- pamaidzīt:1
- pamurdzīt:1
- paņurdzīt:1
- paraudzīt:1
- pārburzīt:1
- pārdauzīt:1
- pārgrozīt:1
- pārlauzīt:1
- pārvirzīt:1
- piebirzīt:1
- pieburzīt:1
- piedauzīt:1
- piegrezīt:1
- piegruzīt:1
- piegumzīt:1
- pieķelzīt:1
- pielaizīt:1
- pielauzīt:1
- pievirzīt:1
- sablaizīt:1
- sablodzīt:1
- sadaidzīt:1
- sadaudzīt:1
- sadramzīt:1
- sadrumzīt:1
- sagraizīt:1
- sagrauzīt:1
- samaidzīt:1
- samuidzīt:1
- samurdzīt:1
- saņaudzīt:1
- saņumdzīt:1
- saņuņdzīt:1
- saņurdzīt:1
- saraudzīt:1
- saslodzīt:1
- uzdaidzīt:1
- uzgraizīt:1
- uzmaidzīt:1
- uzņurdzīt:1
- uzraudzīt:1
- uzslodzīt:1
- adipozīts:1
- anglezīts:1
- apdauzīts:1
- apdzīties:1
- apofizīts:1
- ataudzīte:1
- atdzīties:1
- atdzīties:2
- balzīties:1
- bikazītis:1
- bizīteris:1
- bizīteris:2
- blozīties:1
- budzīties:1
- būdzīties:1
- bugūzītis:1
- burzīties:1
- cizāzītis:1
- Dandzītes:1
- dauzīties:1
- dedzītava:1
- diafizīts:1
- dzeguzīte:1
- epifizīts:1
- fibrozīts:1
- gnozīties:1
- govmīzīte:1
- grāzīties:1
- grimzītis:1
- grozītājs:1
- grozīties:1
- gruzīties:1
- gumzīties:1
- haluazīts:1
- iedzīties:1
- iedzītnis:1
- inkvīzīts:1
- izdzītene:1
- izdzīties:1
- izdzītnis:1
- jāņrozīte:1
- jordizīts:1
- keramzīts:1
- aizdaidzīt:1
- aizgraizīt:1
- aizmurdzīt:1
- aizraudzīt:1
- aizslodzīt:1
- apžņurdzīt:1
- izžļurdzīt:1
- izžmaudzīt:1
- izžņaudzīt:1
- izžņurdzīt:1
- nomarudzīt:1
- nožņaudzīt:1
- nožņurdzīt:1
- pārgraizīt:1
- pārmaidzīt:1
- pārraudzīt:1
- pārslodzīt:1
- pažņaudzīt:1
- piedaidzīt:1
- piegraizīt:1
- piemaidzīt:1
- pieraudzīt:1
- pieslodzīt:1
- sasmaidzīt:1
- sažņaudzīt:1
- aizdzīties:1
- andaluzīts:1
- andeluzīts:1
- anortozīti:1
- apsazīties:1
- asnadzītis:1
- atbāzīties:1
- atnadzītis:1
- ātraudzīte:1
- atrozīties:1
- atvēzīties:1
- baltrozīte:1
- beizīteris:1
- biparazīts:1
- blaizīties:1
- bridzīties:1
- dandzīties:1
- daudzīties:1
- dedzītuvis:1
- dievāzītis:1
- dižaudzīte:1
- dreipūzīts:1
- dzeguzītes:1
- dzītaralus:1
- dzītarzeme:1
- enterozīts:1
- garaudzīte:1
- guldzīties:1
- hipofizīts:1
- iekaudzīte:1
- iepazīties:1
- ieradzītes:1
- ierozīties:1
- izadzīties:1
- izbāzīties:1
- izbozīties:1
- izgāzīties:1
- izķēzīties:1
- izraudzīts:1
- izrozīties:1
- izrozīties:2
- aizmarudzīt:1
- aizspradzīt:1
- ķitvainazīt:1
- pāržņaudzīt:1
- piežmaudzīt:1
- aizadzīties:1
- aizrozīties:1
- apbalzīties:1
- apburzīties:1
- apdauzīties:1
- apgrozīties:1
- aplaizīties:1
- aplauzīties:1
- apvirzīties:1
- atburzīties:1
- atdauzīties:1
- atlaizīties:1
- atļodzīties:1
- atsadzīties:1
- atvirzīties:1
- baltmaizīte:1
- cauraudzīte:1
- ciekurzītis:1
- cietaudzīte:1
- dailaudzīte:1
- daiļaudzīte:1
- dasadzīties:1
- davirzīties:1
- dievmaizīte:1
- dievradzīte:1
- drīzaudzīte:1
- druvaudzīte:1
- garaudzītis:1
- glundzīties:1
- gnīdauzītes:1
- hiperbazīti:1
- ieburzīties:1
- iedauzīties:1
- iedzītnītis:1
- iegrozīties:1
- iegruzīties:1
- iegumzīties:1
- ielaizīties:1
- ielauzīties:1
- iepazītināt:1
- iesadzīties:1
- ievirzīties:1
- inozītūrija:1
- izarozīties:1
- izdauzīties:1
- izgrozīties:1
- izgumzīties:1
- izlauzīties:1
- izļodzīties:1
- izvirzīties:1
- jaunaudzīte:1
- kalnrozītes:1
- kataklazīti:1
- zītaravotiņš:1
- dritvainazīt:1
- aizblozīties:1
- aizdauzīties:1
- aizgrozīties:1
- aizlauzīties:1
- aizļodzīties:1
- aizvirzīties:1
- akmeņlauzīte:1
- anastomozīts:1
- angiomiozīts:1
- aponeirozīts:1
- apraudzīties:1
- apžaudzīties:1
- atraudzīties:1
- celiomiozīts:1
- dandzītnieki:1
- dievredzītis:1
- diofizītisms:1
- ektoparazīti:1
- endoparazīts:1
- entoparazīti:1
- fibromiozīts:1
- fitoparazīts:1
- ģeokompozīts:1
- hemoparazīti:1
- iedaudzīties:1
- iepasazīties:1
- ieslodzītais:1
- ieslodzīties:1
- izadauzīties:1
- izagrozīties:1
- izalauzīties:1
- izaļodzīties:1
- izblaizīties:1
- izdaudzīties:1
- izļurdzīties:1
- izmurdzīties:1
- izraudzīties:1
- kafijmaizīte:1
- kanēļmaizīte:1
- kanīlmaizīte:1
- karstmaizīte:1
- klīnocoizīts:1
- aizadauzīties:1
- apsadauzīties:1
- apsagrozīties:1
- apsalaizīties:1
- atsadauzīties:1
- augstraudzīte:1
- hialoserozīts:1
- hiperparazīts:1
- hrommagnezīts:1
- iesadauzīties:1
- iesagrozīties:1
- iesalauzīties:1
- iespirdzīties:1
- aizabridzīties:1
- baltsprodzītis:1
- dermatomiozīts:1
- hematoparazīti:1
- keramzītbetons:1
- keramzītgrants:1
- aizamarudzīties:1
- atsažņaudzīties:1
- biezpienmaizīte:1
- ektoparazītisks:1
- endoparazītisks:1
- haimatoparazīti:1
- hondroepifizīts:1
- andezītporfirīts:1
- depozītoperācija:1
- grozītājmuskulis:1
- depozītbibliotēka:1
- kalkaneoapofizīts:1
- depozītnoguldījums:1
- depozītsertifikāts:1
- depozītinstitūcijas:1
- dermatomukozomiozīts:1
- inozītheksafosforskābe:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7580):
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts".
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs.
- dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts.
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
- Saxifraga cortusifolia ādlapu akmeņlauzīte.
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēties Airējot pavirzīties.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt.
- aizsūlāt Aizčūlāt, strutojot sadzīt.
- aizjādelēties Aizdauzīties.
- aizklaņģēt Aizdauzīties.
- aizkleņģēt Aizdauzīties.
- kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
- aizmalties Aizdoties, aizdauzīties.
- aizstuidīt Aizdzīt (grūžot).
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai.
- aizaugt Aizdzīt (par brūci).
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
- aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
- aizskūpstīt Aizdzīt ar skūpstu.
- aiztremt Aizdzīt ar troksni.
- aizdukņīt Aizdzīt dunkājot.
- aizstuknīt Aizdzīt grūžot.
- aiztirdīt Aizdzīt kaitinot.
- nobust Aizdzīt miegu.
- aiztalzīt Aizdzīt perot.
- aiztriekt pie velna aizdzīt projām.
- aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt.
- aizbidināt Aizdzīt prom.
- aizbiedināt Aizdzīt prom.
- aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt.
- aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi.
- aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt.
- aizburgāt Aizdzīt, aizripināt (ar nūju).
- aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus.
- aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus.
- saretēt Aizdzīt, aprētot.
- izčamdīt Aizdzīt, izdzīt.
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
- aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām.
- aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt.
- pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt.
- aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt.
- aizpujāt Aizdzīt, padzīt.
- pabēdzināt Aizdzīt, padzīt.
- tremt Aizdzīt, padzīt.
- aizčuidīt Aizdzīt, patriekt.
- aizjādīt Aizdzīt, patriekt.
- aizbrudzināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni.
- aizretēt Aizdzīt, sadzīt.
- padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem) aizdzīt.
- aizčamdīt Aizdzīt.
- aizčudīt Aizdzīt.
- aizčūdīt Aizdzīt.
- aizganīt Aizdzīt.
- aizgumdīt Aizdzīt.
- aizjūdīt Aizdzīt.
- aizporķīt Aizdzīt.
- aizpudīt Aizdzīt.
- paraidīt Aizdzīt.
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- aizmauties Aizklīst, aizdauzīties.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
- aturdīt Aizraidīt, atdzīt.
- aizdzīt Aizraidīt; padzīt.
- aizcuidīt Aizrīdīt; aizdzīt.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
- aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt.
- aizstīdīt Aiztriekt, padzīt.
- aizvalcīt Aiztriekt; aizdzīt.
- aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
- aizvalstīt Aizvirzīt veļot.
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
- aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
- cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
- iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
- saxifraga Akmeņlauzītes.
- aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu.
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties.
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
- špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna.
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
- appuinīt Apbalzīt.
- aptaisināt Apbalzīt.
- aptūcīt Apbalzīt.
- aplūkot Apciemot, apraudzīt.
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
- aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
- apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
- kost Apdzīt (par automašīnām).
- apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam.
- apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
- apgaiņāt Apdzīt.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- apranstīt Apgraizīt visapkārt.
- apgraizalēt Apgraizīt.
- apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- apšķibīt Apgriezt, arī aplauzīt.
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
- skulbīt Apkapāt, apgraizīt, pļaustīt.
- sasūkstīt Aplaizīt un sūkāt sāpošo vietu.
- apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot.
- apskūpstīt Aplaizīt, nolaizīt visapkārt.
- aplizgāt Aplaizīt, nolaizīt.
- aplizgot Aplaizīt, nolaizīt.
- apļezināt Aplaizīt, nosiekalot.
- apsalaizīties Aplaizīties.
- apsalizgāties Aplaizīties.
- lakāties Aplaizīties.
- apvandīt Apmaisīt, izrakņāt. Vandot pavirzīt zem kā.
- stūkās iet apraudzīt dzemdētāju.
- martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache".
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās.
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks.
- apklapēt Apsist, apdauzīt (apkārt).
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- apslogāt Apslodzīt.
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
- sadukurēt Apstrādāt ar dūri, nodauzīt; sadunckāt.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
- apdzīt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi.
- aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt.
- apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
- izmuršļāt Apzelēt, izķēzīt.
- lūkāt Apziemot, lai apraudzītu.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro.
- piņņu piņņiem apzināti runāt lauzītā vai sagrozītā valodā.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
- dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- nourrāt Ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras.
- pulināt Ar airi dzīt uz priekšu (laivu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
- sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1).
- sabrakšķināt Ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt.
- aizburt Ar burvībām aizdzīt.
- raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu.
- izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizdukurēt ar dukuri (3) aizdzīt zivis līdz murdam vai tīklam.
- aizdūlēt Ar dūlāju kvēpinot padzīt.
- izdūmot Ar dūmiem izdzīt.
- dūrēt Ar dūrēm dauzīt, mīcīt.
- samuzgot Ar dūri sadauzīt.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
- ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- iemurīt Ar grūtībām ievirzīt, iedabūt.
- izmakarēt Ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu).
- izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pamuit Ar grūtībām pavirzīties uz priekšu.
- dacīnīt Ar grūtībām pievilkt, pievirzīt.
- spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
- mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
- ķildināt Ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- uzgorīt Ar grūtībām, negribīgi izvirzīt uz augšu.
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu atzīt par svēto.
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
- sesināt ar izsaucieniem "se, se, sē, sē" dzīt projām (suni).
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- kanēļmaize Ar kanēli un cukuru pārkaisīta plātsmaize vai smalkmaizīte.
- dunkāt Ar kārti dzīt zivis tīklā.
- uzdalbāt Ar kārti izdzīt zivis no pacerēm.
- izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt.
- mādīt Ar kaunu padzīt.
- piepazīties Ar kaut ko iepazīties.
- uzdrazāt Ar kaut ko piegraizīt, piedrāzt.
- aizkāsēt Ar klepošanu novirzīt no kādas domas.
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- atķīlēt Ar ķīli atdauzīt kokam mizu.
- iešķipelēt Ar lāpstu ievirzīt, iemest.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
- lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
- aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- aizmentēt Ar menti padzīt prom.
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
- nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība; meli.
- ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
- koizāt Ar nūju sist vai dzīt projām.
- šveicēt Ar pātagu sadzīt kopā (cūkas).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- piepļikstināt Ar pirkstu galiem viegli piedauzīt.
- punčāt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdeni.
- pulkšināt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdens virsmu.
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- atorēt Ar pūlēm atdzīt.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- apstibīt Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
- apstiept Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
- pastīvēt Ar pūlēm pavirzīt.
- blenkt Ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt.
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
- mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
- ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
- iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
- tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
- ievanckāt Ar pūlēm, grūtībām iedzīt (dzīvniekus).
- ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
- iepūlēt Ar pūlēm, grūtībām ievirzīt (kur iekšā).
- izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
- izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
- stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
- pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
- pārsakulties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties.
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- savanckāt Ar pūlēm, grūtībām sadzīt (dzīvniekus).
- uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
- uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- spiest Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
- kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
- pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- skatīt ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā), iepazītu (to); arī redzēt (1)
- rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- cišināt Ar saucienu "ciš!" dzīt projām.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- zablāt Ar siekalām pa muti grozīt.
- sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
- nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasitināt Ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu.
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
- dungāt Ar speciālu nūju sitot pa ūdeni dzīt zivis tīklā.
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
- grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iedenkt Ar spēku iedzīt.
- sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi).
- dzīt ar spēku virzīt (ko), pārvietot
- dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
- atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
- paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- iespļaudīt Ar spļāvienu ievirzīt.
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
- pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzspļaudīt Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- izdalbāt Ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- izdukāt Ar stieni izdzīt zivis no krasta alām.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
- pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8).
- grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
- pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
- nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
- iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- patriekt Ar triecienu pavirzīt.
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iečamdīt Ar troksni un biedējot iedzīt.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- izskalāt Ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā.
- pārurrināt Ar urkšķēšanas palīdzību dzīt mājās (cūkas).
- uzblieķēt Ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs.
- uzblietēt Ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- izkruķēt Ar varu (ar kruķi) izdzīt.
- gubīt Ar varu aizgādāt prom, nodzīt (augli).
- izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
- izpuijāt Ar varu padzīt.
- aizbudzīt Ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom.
- uzpuncāt Ar velējamo vāli dauzīt.
- atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
- atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
- atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
- uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- žagarēt Ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties).
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
- ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti).
- Saxifraga arendsii Ārendsa akmeņlauzīte.
- Saxifraga x arendsii Ārendsa akmeņlauzīte.
- ieklučot Arestēt, ieslodzīt.
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
- kardziņš Arkla balsta pludzītis.
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu); izdzīt (7).
- izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- arties Arot virzīties (parasti par lemesi).
- pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā.
- haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- haimamoiba Asiņu parazīts.
- pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
- dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
- hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem.
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli.
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā.
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
- ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
- atlauķēt Atbīdīt, atvirzīt galvassegu (no pieres).
- pretsērsums Atbildes apmeklējums, atbildes vizīte.
- pretvizīte Atbildes vizīte.
- ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
- izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba).
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
- atsist Atdauzīt (pret ko).
- atķaulēt Atdauzīt; atsist.
- atklapēt Atdauzīt.
- atplītēt Atdauzīt.
- atķaulēties Atdauzīties; atsisties.
- atlupties Atdauzīties.
- attraukt Atdzīt, attriekt šurp.
- atjūdīt Atdzīt, attriekt.
- atvārīt Atdzīt, attriekt.
- attrinkt Atdzīt, steigšus un bez žēlastības attriekt.
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
- atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
- atdzīt Atkal kļūt veselam; sadzīt.
- reinfestācija Atkārtota aplipšana ar tiem pašiem parazītiem.
- atdzīdināt Atkārtoti aizdzīt, padzīt.
- apvirpināt Atkārtoti apgrozīt (starp pirkstiem).
- apvārtināt Atkārtoti apgrozīt.
- atkuļāt Atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- piedzenāt Atkārtoti dzīt kopā.
- atvajāt Atkārtoti dzīt projām.
- atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
- laužņāt Atkārtoti lauzt, lauzīt.
- zvelstīt Atkārtoti sist, dauzīt.
- pāršaustīt Atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot).
- aizšaudīt Atkārtoti šaujot, aiztramdīt, aizdzīt.
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres).
- izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- iedot vilka pasi atlaist no darba; padzīt, atraidīt.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
- palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
- pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām).
- atķert Atpazīt.
- iezīt Atpazīt.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- pasūtīt Atraidīt; aizdzīt.
- atšvitināt Ātrās apļveida kustībās (dejojot) atvirzīt.
- tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- pādīt Atrast, atzīt.
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties.
- atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
- izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
- pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
- paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- patraukt Ātri pavirzīties.
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- satrinkt Ātri sadzīt (parasti mājdzīvniekus).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- leperēt Ātri sisties, dauzīties (par sirdi).
- izverdēt Ātri un izveicīgi izmest, izdzīt.
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
- iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- sprugt Ātri virzīties (kur iekšā).
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- lipsīt Ātri virzīties uz priekšu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
- triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu ātri, arī pārsteidzīgi ko neatzīt, likvidēt, bargi nokritizēt.
- pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
- panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties.
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
- apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
- parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
- uzdragāt Atsist vaļā, atdauzīt, uzlauzt.
- atpinnēties Atsisties, atdauzīties.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- balss sprauga atstarpe starp balss saitēm, pa kuru runājot tiek virzīta gaisa plūsma.
- atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- noraidīties Atteikties, atzīt par nepieņemamu.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- kariozoisks Attiecīgs uz šūnas kodola parazītu.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
- atriezt Atvirzīt (galvu) atpakaļ.
- atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
- atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
- atsarauties Atvirzīt uzmanību no kā interesanta.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
- atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
- attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
- atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- atzīties Atzīt (1).
- pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
- noraidīt Atzīt (kādu) par nepiemērotu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko).
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- gāzt cauri (eksāmenā) atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
- prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
- vainot atzīt kādu par [vainīgu]{s:1996}, piedēvēt kādam [vainu]{s:1997}
- iegodināt Atzīt kādu par godīgu.
- mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
- vainot atzīt kaut ko par nevēlamas parādības, notikuma cēloni
- mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā.
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
- norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
- pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
- nostādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- stādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
- izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu.
- brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; pelt, niecināt.
- brākāt Atzīt par nederīgu, nelietojamu.
- izsmādēt Atzīt par nederīgu; nopelt.
- brokavāt Atzīt par nederīgu.
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
- brākāt Atzīt par nepiemērotu, neatbilstošu (kāda darba, pienākuma veikšanai).
- noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko).
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu.
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
- aiz matiem pievilkt atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
- pievilkt aiz matiem atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, uztiept kaut ko bez pietiekama pamatojuma, argumentācijas.
- akceptēt atzīt par pieņemamu, labu.
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
- ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko).
- iezīlēt Atzīt par savu.
- kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- piešūt pantu atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti).
- dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- turēt vērtē atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- raskolotsja Atzīt savu vainu.
- raskruķitsja Atzīt savu vainu.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- ņemt visu par tīru zeltu atzīt visu par patiesību, vērtēt nekritiski.
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
- piezīt Atzīt, atpazīt.
- pienākt Atzīt, konstatēt.
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- ieskatīt Atzīt; uzskatīt.
- nākt pie atziņas atzīt.
- izzīt Atzīt.
- koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā.
- kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā.
- nokoļīties Atzīties izdarītajā.
- noskaldīt Atzīties izdarītajā.
- skaldīties Atzīties izdarītajā.
- atsazities Atzīties.
- dazināties Atzīties.
- piesazīties Atzīties.
- piezīties Atzīties.
- pokolotsja Atzīties.
- zīties Atzīties.
- locus standi atzīts vai identificējams (juridiskais) statuss.
- Olimps Atzītu literātu vai citu nozaru pārstāvju virsotne.
- paradīzes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua paradisaea"); paradīzes parazītputns.
- karaliskais parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua regia"); karaliskais parzītputns.
- histozoisks Audos dzīvojošs (parazīts).
- kalcināts audos nogulsnējušies kalcija sāļi, depozīti.
- helmintoma Audu iekaisuma proliferācija, ko izraisa parazītiskie tārpi.
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- rumpēt augt, dzīt (par brūci).
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- ektofīts Augu valsts ektoparazīts.
- fitoparazīts Augu valsts parazīts.
- iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos).
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ozis Austrālietis, ozītis.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem.
- buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību.
- autorizēts tulkojums autora atļauts, autora atzīts tulkojums.
- enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts.
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
- riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus.
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
- saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu.
- daļģēt Baidīt zivis, lai sadzītu tās tīklā vai murdā.
- dunkurēt Baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot (pa ūdeni) ar dunkuru; sist (pa ūdeni) ar dunkuru.
- iebaidēt Baidot iedzīt (kur iekšā).
- iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā).
- pabaidēt Baidot padzīt.
- čakāt Bakstot ar kādu rīku virzīt (kur iekšā).
- iečakāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- iečokāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- iečukāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
- čokāt Bakstot ar kādu rīku, virzīt (kur iekšā).
- iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
- sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ.
- kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
- krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- BTB Baltijas Tranzītu banka.
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam.
- blozīt Balzīt.
- iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
- krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā.
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- limitrofisks Barošanās nosacītājs, virzītājs.
- aizbārt Barot aizdzīt, aizgādāt prom.
- Ezītis bārs _Ezītis miglā_.
- iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām.
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola.
- kolenda baznīckunga ikgadējā vizīte katoļticīgo mājās.
- iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
- izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārbāzt Bāžot izvirzīt cauri.
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizberzēt Berzējot aizdzīt prom.
- izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- murzīt Berzēt, saburzīt.
- brucināt Berzt, burzīt.
- brūžļāt Berzt, nonēsāt, burzīt.
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
- izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
- dervelēt Bez darba dauzīties apkārt.
- slangāt Bez darba dauzīties apkārt.
- kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt).
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
- nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
- fīrēt Bīdīt; vadīt; virzīt.
- apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
- izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdīt nelielu attālumu.
- pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
- pārtramdīt Biedējot pārdzīt.
- bidināt Biedēt, padzīt.
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā).
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizčokāt Bikstot, bīdot aizvirzīt.
- aizčukāt Bikstot, bīdot aizvirzīt.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
- biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus.
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- raucīt Biržot, birzīt.
- nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
- iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
- langāt Blandīties, dauzīties apkārt.
- leskāties Blandīties, dauzīties apkārt.
- novantaļāties Blandīties, dauzīties apkārt.
- mīnāt Blieķēt - dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- ieblīvēt Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- mužot Bojāt, dauzīt.
- nobrakarēt Bojāt, sadauzīt.
- apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju.
- virbens Bozīte, nūjiņa.
- ķuģis Bozīte.
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli).
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
- izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
- nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
- nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa).
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izabraukties Braucot uzvirzīties.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa.
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
- cukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
- čukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
- iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- iebristies Brienot ievirzīties.
- izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties.
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
- hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte.
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
- buksēt Bukņīt; sist, dauzīt.
- buķiski Buķiski celt - celt (virzīt) ar bomjiem (parasti baļķus).
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām).
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu.
- kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas.
- ņurcīt Burzīt, arī spaidīt.
- ņagāt Burzīt, burnīt.
- ņudzīt Burzīt, burnīt.
- mukāt Burzīt, gumzāt.
- krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
- drumzēt Burzīt, gumzīt.
- drumzīt Burzīt, gumzīt.
- ļubināt Burzīt, gumzīt.
- muknīt Burzīt, gumzīt.
- muržīt Burzīt, gumzīt.
- knillēt Burzīt, krunkot.
- ņūcīt Burzīt, mocīt, vārdzināt.
- muršķīt Burzīt, ņurcīt.
- murcināt Burzīt, saburzīt.
- knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt.
- mickāt BUrzīt, spaidīt.
- gumstīt Burzīt, spiest.
- knūčāt Burzīt, tūcīt.
- burnīt Burzīt.
- burņit Burzīt.
- burzāt Burzīt.
- burzēt Burzīt.
- burznīt Burzīt.
- dauņāt Burzīt.
- gomīt Burzīt.
- gumzāt Burzīt.
- gūņāt Burzīt.
- krunkāt Burzīt.
- mirzīt Burzīt.
- ņakāt Burzīt.
- ņurzīt Burzīt.
- pikāt Burzīt.
- taurēt Burzīt.
- vamzāt Burzīt.
- ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt.
- knillēties Burzīties, krunkoties.
- svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu.
- burnīties Burzīties.
- burzāties Burzīties.
- burznīties Burzīties.
- čuņčurāties Burzīties.
- čuņčurēties Burzīties.
- gnutāties Burzīties.
- grepstelēties Burzīties.
- ņurcīties Burzīties.
- uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2).
- sēdēt pie viena galda (ar kādu) būt domubiedriem; atzīt kādu par sev līdzvērtīgu, sevis cienīgu.
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- izvērst Būt izvirzītam (uz āru, sānis).
- izvelties Būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
- bozties Būt izvirzītam uz ārpusi (par krāvumu).
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- trašāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trošāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
- lenturēties Būt nestabilam, ļodzīties.
- vākšot Būt nomodā un kaut ko uzraudzīt.
- pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
- atsariezties Būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām.
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
- skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2).
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
- iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
- apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu.
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt.
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā.
- piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
- nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
- izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- tranzītceļš Ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- meklēt ar acīm censties ieraudzīt.
- meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt.
- meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt.
- cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
- zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst.
- zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos.
- stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
- hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām.
- biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā.
- paslāņi Cepuma vai smalkmaizītes apakšējie slāņi.
- ceremonijmeistars Ceremoniāla kārtības pārraudzītājs.
- precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo.
- barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
- Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
- sprīdināt cieši iedzīt vai ielikt.
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- saspiest Cieši savirzīt (ķermeņa daļas).
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
- ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- cietpieres Cietaudzītes.
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
- kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
- raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis").
- fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
- helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
- dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
- rauguļnieks Cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo.
- vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
- bolacis Cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- brāķis Cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem.
- notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
- pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
- nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pačāpāt Čāpojot pavirzīties.
- pačāpot Čāpojot pavirzīties.
- piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
- attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt.
- iečivināt Čivinot ievirzīt skaņu (kur).
- magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts.
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts.
- ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
- ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
- kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
- dadzīši Dadzītis.
- Carduelis carduelis dadzīts jeb ciglis.
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- apdzīt Daļēji (no virspuses) sadzīt.
- padzīt Daļēji iedzīt (piemēram, naglu).
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai.
- uzdancināt Dancinot uzvirzīt.
- apeja Darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- iedzīšana Darbība --> iedzīt.
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- apdzīšana Darbība, process --> apdzīt.
- apgraizīšana Darbība, process --> apgraizīt.
- atpazīšana Darbība, process --> atpazīt.
- pazīšana Darbība, process --> pazīt.
- saroze Darbība, process --> sarozīties.
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu.
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
- krumpāt Darīt negludu, burzīt.
- grozītājs Darītājs --> grozīt.
- pazinējs Darītājs --> pazīt.
- rokraksta pazīšana datora spēja pazīt ar roku rakstītu tekstu un pārveidot to koda _ASCII_ vai citās rakstzīmēs.
- izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
- nošņīpāt Daudzkārt apgraizīt.
- izpleikāt Daudzkārt dauzīt.
- izklapēt Daudzkārt, arī daudzviet (ko) dauzīt.
- shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos.
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
- dauzīties Dauzīt (5).
- āmarēt Dauzīt ar āmuru.
- kļaustīties dauzīt ar dūri.
- muzgot Dauzīt ar dūri.
- boncāt Dauzīt ar kādu smagu priekšmetu.
- pinkulēt Dauzīt ar nūju.
- žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma).
- žagarēt Dauzīt ar rīksti.
- springulēt Dauzīt ar sprunguli.
- puncāt Dauzīt ar vāli (veļu).
- norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt.
- atdauzīt Dauzīt nost.
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
- svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus).
- plundurēties Dauzīt spārnus, šad un tad plivināt spārnus.
- kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī.
- blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2.
- blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs.
- traicīt Dauzīt, aptēst.
- noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt.
- mizāt Dauzīt, kult.
- zolēt Dauzīt, pērt.
- džandžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu).
- džendžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu).
- talzīt Dauzīt, sist, pērt.
- baugāt Dauzīt, sist.
- džandžalēt Dauzīt, sist.
- kļaustīt Dauzīt, sist.
- sluināt Dauzīt, vairākkārtīgi stipri sist.
- klapēt Dauzīt; klauvēt.
- smeltnēt dauzīt.
- balstakāt Dauzīt.
- būkšināties Dauzīt.
- daudzīt Dauzīt.
- drauvēt Dauzīt.
- plakarēt Dauzīt.
- traiķēt Dauzīt.
- šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele.
- dauzīt Dauzīties (3).
- dauzties Dauzīties (5).
- ļurzāties Dauzīties apkārt, blandīties.
- valcīties Dauzīties apkārt, blandīties.
- blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- dalzāt Dauzīties apkārt.
- lemperēt Dauzīties apkārt.
- aisīt Dauzīties, dauzoties smieties.
- ņagāties Dauzīties, kauties.
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties.
- blazdoties Dauzīties, plēsties.
- rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt.
- delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties.
- virskot Dauzīties, plūkties.
- virskoties Dauzīties, plūkties.
- jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
- baldīties Dauzīties.
- daudzīties Dauzīties.
- drasēties Dauzīties.
- žaikstīties Dauzīties.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- terminologs dažādu speciālo nozaru speciālists, kurš izstrādā savas nozaresterminoloģiju atbilstoši teorētiskajā terminzinātnē izvirzītajiem principiem; terminoloģijas speciālists.
- nefrofagiāze Dažu parazītu izraisīta nieraudu degradācija.
- stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
- topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta.
- dūmot Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
- apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt.
- atdancināt Dejojot atvirzīt (šurp).
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- bikazītis Dem. --> bika 1(2); āzītis.
- ežiņš Dem. --> ezis; mazs ezītis.
- iedzītnītis Dem. --> iedzītnis.
- kopdepozīts Depozīta veids, kura deponenti kļuva par līdzīpašniekiem savās kvotatīvās daļās.
- termiņdepozīts Depozīts, kam ir skaidri izteikts noguldīšanas termiņš depozītu iestādē.
- neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem.
- nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- triņāties Dīdīties, grozīties.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
- Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
- Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī.
- baznīcas plada dievmaizīte.
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzdimdēt Dimdot uzvirzīties (kur augšā).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apdauzīts Divd. --> apdauzīt.
- apgrozāms Divd. --> apgrozīt.
- atzīstams Divd. --> atzīt.
- dzenošs Divd. --> dzīt 1.
- grozāms Divd. --> grozīt.
- pazīstams Divd. --> pazīt.
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
- raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm.
- vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
- brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte.
- santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
- hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti.
- biparazīts Divkāršs parazīts, parazīts uz parazīta.
- Scilla bifolia divlapu zilsniedzīte.
- divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
- Anthemis nobilis dižā ilzīte.
- pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- dokumenta izraksts dokuments, kurā atveidota nepieciešamā dokumenta oriģināla teksta daļa un dokumenta rekvizīti.
- dokumenta noraksts dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts un rekvizīti atveidoti, pilnībā pārrakstot dokumenta oriģināla pamatinformāciju jebkurā tehniskā veidā.
- dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi).
- sistēmas dokumentācija dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
- žervelēties Draiskuļot, dauzīties.
- čaukstīte Draudzīga veca kundzīte.
- nodrebināt Drebinot novirzīt nost.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- garendrenāža Drenu izvietojuma veids, kad drenas virzītas gruntsūdeņu līmeņu vai arī zemes virsmas lielākā slīpuma virzienā.
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
- uzdrūzmēties Drūzmējoties uzvirzīties.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
- izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizdurt durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
- engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā.
- polignāts Dvīņauglis, kam parazīts savienots ar autozīta žokli.
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
- enadelfija Dvīņu kroplība, kad parazīts ieslēgts autozīta ķermeņa dobumā.
- hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa.
- gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
- heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera.
- dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti.
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji.
- Saxifraga hirculus dzeltenā akmeņlauzīte.
- govmīzīte Dzeltenā govmīzīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- būkmātara Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- govmīžas Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- grietiņa Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kliņģerene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kliņģerīte Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kliņģerpuķītes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kramppuķe Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kumelīte Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- margarite Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pīķene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- piķenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pīķenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- piķiena Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- piķienas Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pīpene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pīpenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- popi Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pūdējumpuķes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- tīrumkliņģerītes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- zeltene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- zeltene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- židava Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- Anthemis tinctoria dzeltenā ilzīte.
- zirgkumelīte Dzeltenā zirgkumelīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- zirgkumelītes Dzeltenās zirgkumelītes - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- vaikot Dzenāt, dzīt ārā.
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem.
- izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- dzijāt Dziedēt, dziedināt, sadzīt.
- atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt.
- aizdziedāt Dziedot padzīt.
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā).
- izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- dzīters Dzintars; zītars.
- zintars Dzintars; zītars.
- zintārs Dzintars; zītars.
- zīters Dzintars; zītars.
- aizretināt Dzīstot aizaugt, aizdzīt.
- aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- raidīt Dzīt (dzīvniekus).
- apcelt Dzīt (medībās) pēdas, ielenkt.
- bābot Dzīt (pāļus ar bābu (10)).
- kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.
- ploickāt Dzīt (sitot ar meiju, rīksti u. tml.); pērt, sist.
- dzīdīt Dzīt 1.
- apdzīt Dzīt apkārt.
- izstutīt Dzīt ārā (ar lamāšanu), iztrenkt.
- vaļģīt Dzīt ārā (sitot ar virvi).
- traicēt Dzīt ārā.
- atvasāties Dzīt atvases.
- stuburot Dzīt atvases.
- intrigot Dzīt intrigas.
- aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam.
- špāsēties Dzīt jokus; ākstīties.
- āmīties Dzīt jokus.
- ķicināt Dzīt kaķi ārā no istabas.
- vākt Dzīt kopā (dzīvniekus).
- forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- dzanāt Dzīt no vienas vietas uz otru; trenkāt.
- atdzīt Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nosūkstīt Dzīt pēdas, ošņāt.
- dzīt pie velna dzīt projām
- ušināt Dzīt projām cūku.
- sūtīt pie velna dzīt projām, noraidīt kādu,neatzīt kāda domas, rīcību.
- pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu).
- triekt pie velna dzīt projām, padzīt.
- vaņķēt Dzīt projām, padzīt.
- triekt pie joda dzīt projām; atvairīt.
- močīt dosku dzīt projām.
- triekt (arī dzīt) ratā (arī uz elli, pie velna) dzīt projām.
- dzīt uz elli dzīt projām.
- triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Dzīt projām.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- kicināt Dzīt prom, baidīt (aitas), saucot "kic!".
- kičināt Dzīt prom, baidīt (dzīvniekus, parasti putnus, arī aitas).
- sūtīt pie velna (arī pie visiem (arī deviņiem) velniem, arī pie joda) dzīt prom.
- aizdzīt Dzīt prom.
- šķūrēt Dzīt prom.
- spundēt Dzīt sienā lielu vadzi.
- niedrāties Dzīt stiebru (stublāju), piem.: rudzi niedrājas.
- atdzīt Dzīt šurp.
- vadžot Dzīt vadžus.
- aizvagāt dzīt vagas līdz noteiktai vietai.
- miestīt Dzīt zemē mietu, zirga piesiešanai.
- žukarēt Dzīt zivis tīkā ar nūju.
- buldurēt Dzīt zivis tīklā.
- žākarēt Dzīt zivis tīklā.
- bukurēt Dzīt, baidīt (piemēram, vēžus no alām).
- vaikāt Dzīt, dzenāt nost, atvairīt.
- dramzīt Dzīt, dzenāt.
- retināt dzīt, dzīstot aizaugt.
- jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- tišināt Dzīt, gaiņāt (ko) prom, ārā, sakot "tiš!".
- kurķēt Dzīt, gaiņāt.
- zebēt Dzīt, gaiņāt.
- kuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- ķuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- kuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- ķuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- rēdēt dzīt, nīdēt; līst (līdumu).
- vanckot Dzīt, raidīt projām.
- painīt Dzīt, raidīt, triekt.
- varmēt Dzīt, raidīt.
- rumbēt Dzīt, saaugt.
- saretēt Dzīt, sadzīt.
- saretināt Dzīt, sadzīt.
- mēt Dzīt, sist (ko) zemē; miet.
- miet Dzīt, sist (ko) zemē.
- splenst dzīt, skubināt (cūkas).
- čūdīt Dzīt, skubināt.
- murt Dzīt, skubināt.
- vanckāt Dzīt, trenkt.
- izķuidāt Dzīt, triekt, nomocīt.
- izķuidīt Dzīt, triekt, nomocīt.
- vārīt Dzīt, triekt.
- vaņķelēt Dzīt, vākt kopā.
- meijāt Dzīt, vicinot nelielu lapotu zaru.
- kandžierēt Dzīt; rīkot; gatavot kandžu.
- bisēt Dzīt.
- makarēt Dzīt.
- orēt Dzīt.
- urīt Dzīt.
- vaļīt Dzīt.
- vančīt Dzīt.
- dzanāties Dzīties kam pakaļ.
- pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami.
- rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
- kruilēties Dzīties pēc ēdiena.
- aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- kudīties Dzīties, steigties.
- dzijtiņa Dzītiņa.
- sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
- transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
- definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- strespozitīvs Dzīvnieks, kas stresjutības pārbaudē atzīts par stresjutīgu.
- grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
- zooparazīti Dzīvnieku parazīti.
- koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
- defaunācija Dzīvnieku populācijas samazināšana vai iznīcināšana; parazītu izdzīšana no zarnām.
- parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā.
- epizojs Dzīvnieku valsts parazīts, kas dzīvo uz cita dzīvnieka.
- zooparazīts Dzīvnieku valsts parazīts.
- infestācija Dzīvnieku valsts parazītu iekļūšana organismā.
- dermatozoonoze Dzīvnieku valsts parazītu ierosināta ādas slimība.
- dezinfestācija Dzīvnieku valsts parazītu iznīcināšana.
- blaužģēt Džinkstēt, paukšķēt, dauzīt, dauzīties.
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sīpolsitenis Ēdiens - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles.
- sitenis Ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
- iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus).
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspert kāju ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā); ejot pavirzīt (kāju).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
- kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
- pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei.
- ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
- eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
- ārējie parazīti ektoparazīti.
- Bio–Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā.
- izvērses ģenerators elektroshēmas kamerā vai kineskopā, kas ģenerē zāģveida vilni, lai virzītu signālu vai televīzijas rastru veidojošo katodstaru kūli.
- balstenis Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu, konsole.
- metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
- iekšējie parazīti endoparazīti.
- pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
- epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām.
- kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
- spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
- bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā.
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers.
- Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis.
- Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers.
- Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers.
- Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
- tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu.
- bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
- iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
- finieru salīmēšana slīpsadarā finieru gabalu savienošana, salīmējot pa fazītēm pēc to nošļaupšanas.
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
- civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
- civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts.
- Chionodoxa forbesii Forbsa sniedzīte.
- Saxifraga cortusifolia var. fortunei Fortīna akmeņlauzīte.
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību.
- konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
- izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
- tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- apņukāt Garāmejot saburzīt, sagumzīt.
- žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
- patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt.
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- laišķis Glaimotājs, laizītājs.
- aizpaijāt Glāstot aizdzīt.
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust.
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- graķis Glāzīte (arī malks) alkoholiska dzēriena.
- nikolaška Glāzīte degvīna ar cukurotu citrona šķēlīti.
- kraķītis Glāzīte degvīna.
- krampītis Glāzīte degvīna.
- glāzē noslīkt glāzītē noslīkt.
- kanka Glāzīte, mēriņš.
- stapars Glāzīte.
- nolaucēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts.
- nolauķēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts.
- plītēt Gludinot dauzīt (veļu).
- uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt.
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
- kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
- iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
- izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
- iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā); iegrābstīt.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
- nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- atgramstīt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizgrābt Grābjot aizvirzīt.
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā).
- piegrābt Grābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību).
- izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties.
- iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā); iegrābāt.
- nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā.
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1).
- uzgramstīt Grābstot, grābjot uzvirzīt (uz kā, kam virsū).
- graižļāt Graizīt 1(1).
- graižņāt Graizīt 1(1).
- šķērēt Graizīt, arī smalcināt.
- cirpaļāt Graizīt, cirpt.
- drumsēt Graizīt, šķēlēt.
- drumstēt Graizīt, šķēlēt.
- graizalēt Graizīt.
- griezelēt Graizīt.
- iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā).
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
- krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā.
- grauzelēt Grauzīt.
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
- greiļot Greizi virzīties, kustēties.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (gāzē).
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
- sprantīt griezt, graizīt (cietu koku ar nazi).
- sniķerēt Griezt, graizīt.
- šņikerēt Griezt, graizīt.
- apsukt Griezt, grozīt pa apli.
- kruķīt Griezt, grozīt; darbināt.
- grillēt Griezt, grozīt.
- vērzēt Griezt, grozīt.
- kruķēt Griezt; grozīt.
- dillināties Griezties (dejā), grozīties.
- bolēties Griezties, grozīties.
- sitināties Griezties, grozīties.
- skurbties Griezties, grozīties.
- bolīties Griezties; grozīties.
- pagriezt Griežot 1 pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā); šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā).
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
- apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzgrīļoties Grīļojoties uzvirzīties.
- grillāties Grīļoties, ļodzīties.
- izgrimt Grimstot izvirzīties cauri.
- uzgrimt Grimstot uzvirzīties.
- Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
- grozelīgs Grozāms, viegli grozīties.
- groz. Grozījums; grozīts.
- kosīties Grozīt (bolīt) acis no vienas puses uz otru (par zirgu).
- griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni).
- šaudīt galvu grozīt galvu.
- brasēt Grozīt rāju horizontāli ar brašu palīdzību.
- dildināt Grozīt rokās.
- švernīt Grozīt šurp un turp.
- kliģerēt Grozīt, kustināt u. tml. (piemēram, kādu ierīci, tās daļu).
- timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi).
- mantāt Grozīt, pārtaisīt.
- munktierēt Grozīt, regulēt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu); montēt.
- vērsīt Grozīt, vadīt.
- viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt; arī vārtīt (1).
- sukstēt Grozīt.
- vennēt Grozīt.
- vērtīt Grozīt.
- verzēt Grozīt.
- vērzīt Grozīt.
- virpēt Grozīt.
- kruķīties Grozīties (par cilvēku).
- kritēties Grozīties gultā.
- urzāties Grozīties, kasīties.
- kužināties Grozīties, knosīties (sēžot, guļot).
- žvikāties Grozīties, kustēties.
- skrodīties Grozīties, plātīties, izrādīties.
- šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties.
- malties Grozīties, valstīties.
- sukstēties Grozīties.
- vīksties Grozīties.
- vīkstīt Grozīties.
- kužināties Grozoties virzīties.
- grumdīt Grūst, burzīt.
- ņukāt Grūstīt, mīcīt, burzīt.
- grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties.
- aizgrūstelēt Grūstot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
- atgrūt Grūstot atvirzīties.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizdīvelēt Grūstot, bīdot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- sadrīvelēt Grūstot, bīdot sajaukt; sagrozīt.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp; grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- dagrūst Grūžot ievirzīt kur iekšā.
- izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); grūst nelielu attālumu.
- aizgraudāt Grūžot pavirzīt uz priekšu, aizvirzīt aiz kā.
- pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dagrūst Grūžot pievirzīt pie kā.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi.
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- uzgumzīt Gumzot uzvirzīt uz augšu.
- ķekāt Ģeķības, aušības dzīt.
- ķēkāties Ģeķības, aušības dzīt.
- blokingģenerators ģenerators, kas pats atslēdzas, veidots tā, lai radītu atdalītus vienādi virzītus impulsus.
- gaismas stars ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma.
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
- bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti.
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
- fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu.
- fotonu raķešdzinējs hipotētisks raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada virzīta fotonu plūsma, kas pārvietojas ar gaismas ātrumu; varētu izmantot starpzvaigžņu lidojumos.
- pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- iegumdīt Iebīdīt, ievirzīt.
- izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
- izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
- ieburnīt Ieburzīt (1).
- iemuidzīt Ieburzīt, piespiežot nedaudz ieliekt.
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- cerene Iecerētā, izraudzītā līgava.
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- buhtēt Iedauzīt iedobumu (piemēram, metāla virsmā).
- iedaudzīt Iedauzīt.
- iepolēt Iedauzīt.
- šapka Iedauzīta Lieldienu ola.
- iedaudzīties Iedauzīties.
- bukte Iedauzīts iedobums (piem., metāla virsmā).
- buhte Iedauzīts iedobums (piemēram, metāla virsmā).
- kumdināt Iedvesmot, uzmundrināt, dzīt.
- iemest (kādu) glāzi (arī glāzīti) iedzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- iedzenīt Iedzīt (1).
- iedziļināt Iedzīt (3), ierakt.
- piemiet Iedzīt (blakus mietam).
- paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- sastukāt Iedzīt (mietu).
- nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
- iedukāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu.
- iedūkāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu.
- ierāt Iedzīt bailes ar pārmetumiem un rājoties.
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
- zabināt Iedzīt lamatās, sprostā.
- novilkt kreklu (kādam) iedzīt nabadzībā, izputināt kādu; ļoti izmantot.
- ienaglot Iedzīt naglu.
- savadžot iedzīt vadžus (visus vai daudzus).
- iemaidīt Iedzīt, iebāzt.
- iestumpāt Iedzīt, ieblīvēt.
- iestuidīt Iedzīt, iedvest.
- ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
- tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus.
- ievantēt Iedzīt, ietriekt.
- ievārīt Iedzīt, ietriekt.
- ieīlēt Iedzīt.
- iemūdīt Iedzīt.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- iezīlēt Iegaumēt, iepazīties.
- pabāzt zem ūdens iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
- ieskvirbināt Iegrozīt, iegriezt.
- laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot.
- iepravīt Iegrozīt, ievirzīt, ieregulēt (tā, kā vajadzīgs).
- ieprāvēties Iegrozīties.
- ievērtīties Iegrozīties.
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- sūkstīties iekārot, siekaloties, laizīties.
- reperforators Iekārta papīra lentes perforēšanai atbilstoši elektriskajiem signāliem, kas pienāk no telegrāfa raidītāja; to izmanto telegrāfa tranzītcentrālēs.
- iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt.
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iezvelt Iekraut, iedzīt.
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- entoparazīti Iekšējie parazīti.
- entozoji Iekšējie parazīti.
- enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
- enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- ielaizīties Ielaizīt.
- ieulznēties Ielauzīties.
- sapazīt Iepazīt (1).
- noredzēt Iepazīt.
- uzlenkt Iepazīt.
- zītīt Iepazīt.
- sapazīties Iepazīties (1).
- sapazīties Iepazīties (2).
- kļeiķ kadri iepazīties ar sievietēm.
- sasvātot Iepazīties precību nolūkā.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
- kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
- iepadzīkstēties Iepazīties.
- iepasazīties Iepazīties.
- iepazīstēties Iepazīties.
- iezīties Iepazīties.
- zamarjaņiķ Iepazīties.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm).
- bolēt Ieplest un grozīt (acis).
- boļāt Ieplest un grozīt acis.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- vizitēt Ierasties vizītē.
- uzķīķerēt Ieraudzīt ar binokli.
- pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
- pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt.
- uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
- noglenst Ieraudzīt, pamanīt.
- uzvīdēt Ieraudzīt, sajēgt.
- piematīt Ieraudzīt, sajust.
- saziktīt Ieraudzīt, saskatīt.
- raugt Ieraudzīt, uzraudzīt.
- ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt.
- ieraugt Ieraudzīt.
- iesavērties Ieraudzīt.
- poļiķ Ieraudzīt.
- uzbolēt Ieraudzīt.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
- ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- ieriezt Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- ielaizīt Iesākt laizīt.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- ieklapēt Iesist, iedauzīt (kur iekšā).
- ieklambāt Iesist, iedzīt (āķi).
- ievencēt Iesist, sitot iedzīt.
- uzpuncīt Iesist, uzdauzīt.
- knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties.
- sprangāt Ieslēgt, ieslodzīt.
- sprostīt Ieslēgt, ieslodzīt.
- ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
- iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
- ietimbāt Ieslodzīt cietumā.
- iespostīt Ieslodzīt, ieslēgt.
- saspostīt Ieslodzīt, ieslēgt.
- saspostot Ieslodzīt, ieslēgt.
- iegūstīt Ieslodzīt.
- iespert Ieslodzīt.
- iespiest Ieslodzīt.
- iesprangāt Ieslodzīt.
- iesprēdzēt Ieslodzīt.
- iesprestīt Ieslodzīt.
- iesprūdīt Ieslodzīt.
- pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
- akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai.
- mužiks Ieslodzītais, kas strādā cietumā.
- galdu sistēma ieslodzīto hierarhijas sistēma.
- masņits Ieslodzīto sadale.
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
- iemaidzīt Iespiest, iedzīt.
- ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
- atviesoties Iet pretvizītē.
- velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
- iekoklēt Ietaupīt, iedzīt.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā.
- apsklandēt Ietvert ar kāršu žogu, sadzīt aplokā.
- rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu.
- apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt.
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
- iezīmāt Ievērot; pazīt pēc kādām pazīmēm.
- iemesties Ieviesties (par parazītiem).
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2).
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
- ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu).
- iedzīt Ievirzīt (kur iekšā) - par parādībām dabā.
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- ieviļņot Ievirzīt (kur) - par viļņiem.
- ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
- iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
- sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus).
- iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams; ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
- iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
- izspēlēt Ievirzīt kāršu spēlē (kārti).
- ievazāt Ievirzīt līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
- ieskandēt Ievirzīt skaņu (kur, kam ausīs).
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem.
- ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu); ievilkt (4).
- ievilkt (arī ieraut) vēderu ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
- iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- iestellēt Ievirzīt; iesūtīt.
- ievirzināt Ievirzīt.
- ielocīties Ievirzīties (kā) ielocē.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi.
- iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
- iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
- iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
- ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt.
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- iekustēties Ievirzīties (kur iekšā).
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
- iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini).
- ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
- ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- ievirzināties Ievirzīties.
- iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- apriebt Iezīmēt kādu vietu, lai to atpazītu.
- sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem).
- Ildzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- Ilzas ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- Ilzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- izvicot Ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu).
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
- notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
- izķaulēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru).
- izplītēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt.
- izdzīties Ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu).
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
- izagrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgumzīt Ilgāku laiku, daudz gumzīt.
- izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt.
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- sociālā separācija ilgstoša, sociāli reģistrēta (atzīta) bērna atdalīšana no bioloģiskās mātes (vecākiem) un audžumātes (audžuvecākiem) objektīvu vai subjektīvu cēloņu dēļ.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt.
- maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji.
- pīpine Ilzīte ("Anthemis").
- Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka.
- anthemis Ilzītes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
- zirgkumeļi Ilzītes ("Anthemis").
- Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
- perforīni Imūnsistēmas izstrādātie enzīmi, kas izveidojas uz neatpazīta vīrusa inficētas šūnas virsmas.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- verminācija Infestācija ar parazītiskiem tārpiem.
- dienesta noslēpums informācija, kura saskaņā ar valsts institūciju normatīvajiem aktiem atzīta par noslēpumu un kuru ierēdņi, amatpersonas nedrīkst izpaust.
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos.
- inozēmija Inozīts asinīs.
- inozītūrija Inozīts urīnā.
- sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.
- sabruzdināt Intensīvi dārdēt, dauzīt, klapēt.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu.
- kariofāgs Intracelulārs parazīts, kas iznīcina skartās šūnas kodolu.
- babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces.
- trihineloze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
- trihinoze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
- demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki).
- investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē.
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt.
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu); pārairēt.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1).
- pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko); paairēt (3).
- pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā; paairēt (2).
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1).
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1).
- noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
- aizirt Irot, airējot aizvirzīt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt.
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēties.
- ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā); ieairēties (1).
- izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2).
- izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
- pairties Iroties pavirzīties; paairēties.
- uzirt Iroties uzvirzīties (kam virsū).
- aizirt Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt.
- nolaizīt Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
- karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- pastrupināt Īsināt, apgraizīt, atdalīt galu.
- karakalla Īss gallu mētelis ar kapuci, ko pārgrozītā veidā ap 212. g. ieviesa romiešu kareivju ietērpā.
- korrektorijs Istaba, kur ieslodzīt nogrēkojušos mūkus katoļu klosteros.
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt.
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties.
- nolaizīties Īsu brīdi laizīties un pabeigt laizīties.
- noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties.
- nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
- pūlēt izārstēt vai izdzīt ko ļaunu ar sevišķi spēcīgiem, arī burvju līdzekļiem.
- nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izburnīt Izburzīt.
- izšāstīt Izcilāt, izgrozīt.
- izslānīt Izcirst, lielāku daudzumu izcirst, izdauzīt.
- izfurķīt Izdabūt (ārā); izdzīt.
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- izdaudzīt Izdauzīt (1).
- izdaudzīt Izdauzīt (3).
- klapēt Izdauzīt (gaļu).
- izrabāt Izdauzīt (lielākos) graudus no labības kūļa.
- izsist Izdauzīt (logu, stiklu u. tml.).
- nobungāt Izdauzīt ar veļas vāli.
- izpakšināt Izdauzīt, izklapēt, iztīrīt.
- nobūkāt Izdauzīt, izklapēt.
- sabaukšķēt Izdauzīt, izklapēt.
- izvanskāt Izdauzīt, izsist, piekaut.
- izķaulēt Izdauzīt, izsist.
- izvillāt Izdauzīt, izvelēt.
- izzoķēt Izdauzīt, nopērt.
- izsataļāt Izdauzīt.
- izsitināt Izdauzīt.
- izštaukāt Izdauzīt.
- iztraiķēt Izdauzīt.
- noķīlēt Izdauzīt.
- izdaudzīties Izdauzīties.
- izlupties Izdauzīties.
- izmest (kādu) glāzi (arī glāzīti) izdzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- apdzīt Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
- nodzīt Izdzīt (vagu).
- gagarēt Izdzīt (vēžus vai zivis no upes vai ezera krasta alām).
- izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
- iztraicēt Izdzīt ārā.
- izasnot Izdzīt asnus.
- izvasāt Izdzīt atvases.
- izkokot Izdzīt vai nopērt ar spieķi, nūju.
- dupināt Izdzīt vēzi no pakrastes alas.
- izvaikāt Izdzīt, dzīt ārā, patriekt.
- izvaikot Izdzīt, dzīt ārā, patriekt.
- izvalcēt Izdzīt, dzīt ārā.
- izspundēt Izdzīt, izgrūst.
- niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
- izčavāt Izdzīt, izmest.
- izķuidāt Izdzīt, izmest.
- izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
- izpendzēt Izdzīt, izraidīt.
- izsvēpt Izdzīt, izraidīt.
- svēpt Izdzīt, izskaust.
- izraicīt Izdzīt, iztriekt ārā.
- izvantēt Izdzīt, iztriekt.
- izvārīt Izdzīt, iztriekt.
- izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
- izriezt Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
- izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest.
- izvaņķīt Izdzīt, padzīt.
- izfurķēt Izdzīt; izmest.
- izbisēt Izdzīt; iztriekt.
- izbidžīt Izdzīt.
- izbodzīt Izdzīt.
- izbudzīt Izdzīt.
- izdungāt Izdzīt.
- izdzievāt Izdzīt.
- izkruķit Izdzīt.
- izpluinīt Izdzīt.
- izspangāt Izdzīt.
- iztremt Izdzīt.
- izurīt Izdzīt.
- pūst Izelpā virzīt gaisu (kur iekšā), arī ar izelpotā gaisa plūsmu virzīt, pārvietot (ko).
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- izdēzt Izgāzt, izvirzīt (uz priekšu).
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
- izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties.
- izgrozīties Izgrozīt (1).
- kaņģēt Izgrozīt, kārtot.
- izalauzīties Izgrozīties.
- izgumzīties Izgrozīties.
- izkruķīties Izgrozīties.
- samidzināt izjaukt, saburzīt.
- defecēt Izkārnīties; ķēzīties.
- kluci nolikt izkārnīties; pieķēzīt.
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzkārnīt Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- izklopēties Izklauvēties; izdauzīties.
- izjodināt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izvaikāt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
- izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- anamorfisks Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies.
- anamorfs Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies.
- izskruķēt Izkruķēt - izdzīt draudot ar kruķi.
- izļengāties Izkustēties; izļodzīties; izļenderēties.
- izļenderēties Izkustēties; izļodzīties.
- izļuncināt Izkustināt, izļodzīt.
- saķēmot Izķēmot, saķēzīt, sapostīt.
- izķezināt Izķēzīt (2).
- izliekšķēt Izlaizīt.
- izlizgāt Izlaizīt.
- izmulsināt Izlaizīt.
- iznagāt Izlauzīt, izknaibīt.
- izgumzīt Izlīdzināt (kaut ko saburzītu).
- izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties.
- knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti).
- izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas.
- izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
- izļodzināt Izļodzīt.
- izļomīt Izļodzīt.
- izlumdīt Izļodzīt.
- izļurdzīt Izļodzīt.
- izļurgāt Izļodzīt.
- noļurkāt Izļodzīt.
- izļukt Izļodzīties (1).
- izļuncināties Izļodzīties (1).
- izakļaustīties Izļodzīties (par mēbelēm).
- saklugt Izļodzīties, kļūt ļodzīgam.
- izgāzīties Izļodzīties, sašķiebties.
- izagāzalēties Izļodzīties.
- izakustēties Izļodzīties.
- izakužināties Izļodzīties.
- izaļodzīties Izļodzīties.
- izaļurkāties Izļodzīties.
- izļomīties Izļodzīties.
- izļumt Izļodzīties.
- izļurdzīties Izļodzīties.
- izļurgāties Izļodzīties.
- izļurgt Izļodzīties.
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
- iznērēt Izmeklēt, izraudzīt.
- izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- apķīpāt Izniekot, saķēzīt (darbu).
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izulpēt Izņemt, izvēlēt, izraudzīt.
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties.
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
- velties Izplatīties (par skaņu); virzīties līdz ar skaņas avotu.
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
- novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
- pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
- uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sapumpurēties Izplaukt, izdzīt pumpurus.
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī izstiept.
- izpuģot Izpostīt, izdzīt.
- orientēties Izprast, arī pazīt (ko).
- izpuknīt Izpurināt, izdauzīt, iesist dunkas sānos, izgrūst.
- iztulznāties Izpūžņot; izpūžņojot sadzīt.
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- iztrenkt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- iztriekt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- izvadīt Izraidīt, izdzīt.
- izvanskāt Izraidīt, izdzīt.
- izvanckāt Izraidīt; izdzīt.
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- svaidīt Izraudzīt un iecelt.
- sašķirt izraudzīt, atlasīt audzināšanai.
- deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- nerēt Izraudzīt, izvēlēt.
- nērēt Izraudzīt, izvēlēt.
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- noraudzīt Izraudzīt; nolūkot (1).
- izpasēt Izraudzīt.
- izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku).
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
- piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
- sašķirties izraudzīties un atlasīt.
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
- nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- nocerēt Izraudzīties.
- izrūcināt Izrūcināt māju ar lāci - padzīt ļaunumu no mājas, kur ļaudis dzīvojuši naidā, izvadājot pa to rūcošu lāci.
- izblietēt Izsist, izdauzīt.
- izvālēt Izsist, izdauzīt.
- caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus); iepazīties (piemēram, ar faktiem).
- izvērzt Izslaucīt, izmēzt, izgrozīt, uzvandīt, izrakņāt.
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu).
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
- čūrināt Izstiept, izvirzīt.
- izsvērties Izšķobīties, izļodzīties.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
- iztrinkt Iztrenkt, izdzīt.
- izpuinīt Iztūcīt, izburzīt.
- godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt.
- izdzīdināt Izvadīt, izdzīt laukā.
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izmilnot Izvajāt, izdzīt, izsist.
- lasīties Izvēlēties, izraudzīties.
- izbīdīt Izvirzīt (3).
- pārsaut Izvirzīt (atspoli) cauri velku atvērumam.
- nostādīt (kāda) priekšā izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu); augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
- izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju.
- izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
- izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
- uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru); uzdot (jautājumu).
- stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
- celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- izvērst Izvirzīt (uz āru, sānis ķermeņa daļas).
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu).
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
- izriest Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
- izriezt Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- izastāties Izvirzīt kādam prasības.
- izstāt Izvirzīt kādam prasības.
- izskalot Izvirzīt krastā (parasti par viļņiem).
- izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
- uzliekt Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
- spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
- nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- pieprasīt Izvirzīt par nosacījumu.
- pieprasīt Izvirzīt par uzdevumu, pienākumu.
- balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
- celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- atstiept Izvirzīt uz priekšu (lūpu).
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
- izbozīt Izvirzīt uz priekšu, uz ārpusi (ķermeņa daļas), izbozt (2).
- izbozt Izvirzīt uz priekšu, uz ārpusi (ķermeņa daļas).
- izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
- izgāzt vēderu izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
- izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
- nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
- izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
- izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
- atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
- nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
- pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa: arī konsole (2).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- kuņģis Izvirzītā daļa, izvirzījums, izlaidums (priekšmetam).
- pamatnostādne Izvirzītā uzdevuma nostādne, vadlīnija.
- vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam).
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm.
- auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
- izkulties Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim).
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
- izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
- izvest Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- izriesties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izriezties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izjemt Izvirzīties kam cauri (piemēram, par kapājamo dzelzi).
- iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli; izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- aizsteigties Izvirzīties priekšgalā; pārspēt.
- izasvērties Izvirzīties uz augšu (parasti par akas vindu).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- izacilāties Izvirzīties uz augšu; tikt izcilātam.
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem).
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
- iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- krejoties Izvirzīties; gūt panākumus.
- izbāzīties Izvirzīties.
- izvirzties Izvirzīties.
- grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
- disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus.
- iemēdīt Izzobojot, mēdot iedzīt (kur) iekšā.
- kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas.
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
- izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjādelēt Jājot uzvirzīties augšā (vairākas reizes bez problēmām).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
- uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
- Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
- izkopšana Jauniepazītas darbības nostiprināšana un uzlabošana, veicot regulāru attiecīgu uzdevumu risināšanu (visbiežāk vingrinājumu).
- šprika Jautra meitene, kas vienmēr mēdz dauzīties.
- lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi).
- atbilstības novērtēšana (akreditācija) jebkura darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši noteikt, vai izvirzītās prasības ir izpildītas.
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums.
- tērģēties Jokus dzīt, pļāpāt.
- apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas.
- pajumts Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
- šrimps Jūras vēzītis, garnele.
- bamblis Jūras vēzītis.
- kaunēties Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu).
- spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
- endobioze Kāda organisma (simbionta vai parazīta) attīstīšanās cita organisma ķermenī.
- aklamācija Kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas.
- padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
- ārējā tirdzniecība kādas valsts preču (plašākā nozīmē arī pakalpojumu un kapitāla) ievedums, izvedums un tranzīts.
- agremāns Kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
- pužākls Kāds ar izspūrušiem matiem un saburzītu apģērbu.
- špiga Kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem.
- nominants Kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- paergot Kādu brīdi dauzīties.
- pagāzīt Kādu brīdi gāzīt.
- pakļaustīties Kādu brīdi ļodzīties.
- pamokāt Kādu brīdi mīcīt, spaidīt, burzīt.
- pastakņāt Kādu brīdi mīdīties, arī piedauzīt ar kāju.
- paolīt Kādu brīdi šurp un turp grozīt (acis).
- novantaroties Kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt.
- noolīt Kādu laiku šurp un turp grozīt.
- kafijas galds kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
- Helictotrichon pratense kailā pļavauzīte.
- iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pretparazīti Kaitēkļu parazīti.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis.
- Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs.
- Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki.
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
- kopkamera Kamera vairākiem ieslodzītajiem.
- čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
- kanīlmaizīte Kanēļmaizīte.
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto koncentrēšanas un izolēšanas vieta ar sevišķi smagu režīmu.
- karaliskais parazītputns karaliskais parazītaudējs ("Vidua regia").
- Vidua regia karaliskais parazītaudējs jeb karaliskais parazītputns.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
- seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas.
- Anthemis carpatica Karpatu ilzīte.
- atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā).
- izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izliķēt Kārtīgi izlaizīt.
- daļģe Kārts zivju baidīšanai, lai sadzītu tās tīklā.
- daļģis Kārts zivju baidīšanai, lai sadzītu tās tīklā.
- notabļu sapulce kārtu pārstāvniecības institūcija ar karaļa izraudzītiem pārstāvjiem.
- nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt.
- uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- kalādys katoļu kulta maizīte ziemassvētkos.
- oblata katoļu kulta maizīte ziemassvētkos.
- atkaukt Kaucot atvirzīties šurp.
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- kuliņš Kaudze, kaudzīte.
- čupatka Kaudzīte, čupiņa.
- krastiņš Kaudzīte.
- kūpietītis Kaudzīte.
- blāķīši Kaudzītes, čupiņas.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- izvēle Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
- nolaužņi Kaut kas nolauzīts.
- nolauzumi Kaut kas nolauzīts.
- ņukums Kaut kas saburzīts, sajaukts.
- lucka Kaut kas skrandains, saburzīts.
- lūckabiņa Kaut kas skrandains, saburzīts.
- luckurīte Kaut kas skrandains, saburzīts.
- paļubināt Kaut ko burzīt, sagumzīt.
- kaulēt Kaut ko cietu pārsist, sadauzīt.
- šņibīt Kaut ko nekārtīgi graizīt.
- šņibīties Kaut ko nekārtīgi graizīt.
- raskoloķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
- raskruķiķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
- pūlēt kaut ko radīt, virzīt attīstību.
- keramzīta grants keramzīta oļi.
- keramzītgrants Keramzīta oļi.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
- blindēties Klaiņot, dauzīties apkārt.
- uzklanīties Klanoties uzkļūt, uzvirzīties.
- arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ.
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iekāsēt Klepojot ievirzīt (kur iekšā).
- ieklepot Klepojot ievirzīt.
- uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- gumzoties Klibot, ļodzīties, grīļoties.
- pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizklaigāt Kliedzot padzīt.
- aizaurēt Kliedzot, saucot dzīt 1.
- Potentilla fructicosa klinšrozīte.
- ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
- ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā); arī iemaldīties (kur iekšā).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- apklupt Klūpot pavirzīties zem kā.
- ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
- izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- krumpāties Kļūt negludam, burzīties.
- iepazīt Kļūt pazīstamam (ar kādu); iesākt pazīt (kādu); iepazīties (1).
- atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
- aptērpt Kļūt veselam, sadzīt.
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- kanģerēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģierēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- skotīties knibināties, knosīties, laizīties.
- saknibināt Knibinot sasmalcināt, sadrupināt, saburzīt.
- pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekņupt Kņūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sprūsts Koka ķīlis, kas iedzīts starp divām objekta daļām, lai tās atdalītu.
- kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
- stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas.
- puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
- medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem.
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
- pušbols Komandu sporta spēle, kurā spēles dalībnieki (vai nu kājām, vai jāšus) cenšas pretinieku komandas vārtos iedzīt smagu un lielu (1,5-1,8 m diametrā) bumbu.
- arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu.
- dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- polimērkompozītmateriāli Kompozītmateriāli, kuros par pamatu (matrici) izmanto polimērus.
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
- ģeokompozīts Kompozīts materiāls, kura sastāvā ir ģeotekstils.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- fokusēt koncentrēt uzmanību; izvirzīt centrā.
- smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes.
- rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas.
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
- sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni.
- izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
- sorbitānlaurāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, arī pārtikā, tiek atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni.
- sorbitānpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto šampūnos, matu kondicionētājos, kosmētiskajos krēmos, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta dermatītu.
- sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas.
- viļāt Košļājot grozīt (pa muti).
- izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
- iekrākt Krācot ievirzīt.
- krājdepozīts Krājnoguldījums - viens no kredītiestāžu depozīta veidiem.
- mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
- iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
- izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- apkratīt Kratot pavirzīt zem kā.
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
- izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml).
- pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- čupināt Kraut kaudzītēs.
- izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- Anthemis cretia var. cupaniana Krētas ilzīte.
- izmurkāt Krietni burzīt, kutināt.
- zuntēt Krietni dauzīt, pērt (dzīvnieku).
- atlaizīties Krietni laizīties.
- miltot Krietni pērt; dauzīt.
- izmušīt Krietni saburzīt, izkutināt, izmocīt.
- izmurkšīt Krietni saburzīt, izkutināt.
- izmurzīt Krietni saburzīt, izspaidīt.
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
- Anthemis ruthenica Krievzemes ilzīte.
- noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
- alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
- iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
- izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
- desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva.
- kruņķēt Krunkot, krokot; burzīt.
- krunčoties Krunkoties, burzīties.
- krūzulēt Krunkoties, burzīties.
- kruņķēties Krunkoties, krokāties; burzīties.
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
- krējumkrūzīte Krūzīte ar krējumu.
- stuģīte Krūzīte.
- izpucināt Kūdot suni aizdzīt, padzīt.
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
- parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
- dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
- tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
- pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
- puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
- kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist).
- iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārkūleņoties Kūleņojot pār galvu pārvirzīties.
- pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apkūleņot Kūleņojot pavirzīties, nokļūt zem kā.
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kulinēt Kūleņot, lēnām virzīties uz priekšu.
- apkūņoties Kūņojotie pavirzīties zem kā.
- aizsvēpēt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- aizsvēpināt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- ramaņka Kuplās ramaņkas - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- ļunkurēt Kustēt, ļodzīties.
- ļevēt Kustēt, no taukiem ļodzīties, grīļoties.
- judēt Kustēt, virzīties.
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi); arī griezties.
- brošāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
- brošļāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
- kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
- lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
- kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni).
- klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām).
- ļenderēties Kustēties, ļodzīties.
- lompatāt Kustēties, ļodzīties.
- žilbīties Kustēties, šurp un turp grozīties.
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- ļungāties Kustēties; ļodzīties.
- ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- žļodzīt Kustināt (mietu dzenot mitrā zemē), ļodzīt.
- pinglierēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
- pliģerēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
- žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- kapacs kūtsmēslu kaudzīte tīrumā.
- izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
- izsvēpināt Kvēpinot izdzīt (no kurienes, kur).
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām.
- čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte.
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieķeparāties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
- ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- asomatognozija Ķermeņa vai tā daļas neapzināšanās; nespēja pazīt savu ķermeni.
- iezāt Ķēzīt (3).
- lopot Ķēzīt, pasliktināt.
- ķiļķenēt Ķildināt - ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- Saxifraga cuneifolia ķīļlapu akmeņlauzīte.
- rievķīlis Ķīļveida ierievis, kas tiek iedzīts rievās, tāpēc detaļu savienojums nav pilnīgi precīzs.
- ķiminkūka Ķimeņmaizīte.
- ķiminmaizīte Ķimeņmaizīte.
- degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
- deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
- Pelecotoma fennica ķirmju parazītvabole.
- saplakarēt Labi izdauzīt, sakult.
- izduņķēt Labi izdauzīt.
- kūris Labības un pelavu guba, sadzīta pēc kulšanas.
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- pieteikties Labprātīgi atzīt sevi (par ko) un oficiāli to paziņot.
- Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka.
- Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka.
- aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ārādzenamlaiks Laika posms, kad paredzēts lopus dzīt ganos.
- pasēt Laikot (virzot, liekot ko kur iekšā); laikojot virzīt (ko kur iekšā).
- dzītuve laiks, kad lopus dzen mājās; dzītava
- izbodžināt Laipni, maigi izdzīt.
- aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties.
- aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palaipot Laipojot pavirzīties.
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
- lievēt Laivu pēc vēja grozīt.
- laizīties Laizīt citam citu.
- laizīties Laizīt sava ķermeņa daļas (piemēram, lūpas).
- lizgāt Laizīt, laizīties.
- ļezināt Laizīt, siekalot.
- liekšķēt Laizīt.
- liķēt Laizīt.
- likīt Laizīt.
- liķīt Laizīt.
- lizgot Laizīt.
- laize Laizītāja.
- laiža Laizītājs.
- laižģis Laizītājs.
- liža Laizītājs.
- līža Laizītājs.
- kāksloties Laizīties, skatīties pēc kāda kāruma.
- liķēties Laizīties.
- lizgāties Laizīties.
- aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
- ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot (1).
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- stungars Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stunguris Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stungurs Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- aizgānīt Lamājoties, zākājot patriekt, aizdzīt.
- plūksnaini salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- pielapas Lapas pamata izveidojumi dažādā izskatā; piem., lapām līdzīgi veidojumi madarām; sīkas lapiņas rožu un pākšaugu dzimtās; turzīte (sk.) sūreņu dzimtā; ērkšķi ērkšķogām.
- vārstīt Lāpot virzīt (diegu, dziju) pamīšus.
- Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole.
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- kumele Lauka kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- redāns Lauka nocietinājums, kam ir izvirzīta leņķa forma.
- ramuleņi Lauka ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- romuļi Lauka romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- kumele Lauku kumele - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
- lauzīties Lauzīt (4).
- peizāt Lauzīt, izjaukt un izsvaidīt.
- lomīt lauzīt, lauzt.
- braukšināt Lauzīt, radīt attiecīgu troksni.
- lauzalēt Lauzīt; vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
- Pintaiņa valoda lauzīta latviešu valoda, pa pusei somu (lībiešu, igauņu) valoda.
- bļudīt Lauzītā valodā runāt (jaucot divas valodas).
- berbelēt Lauzīties svešā valodā.
- pintains Lauzīts (par izrunu), ar lielu akcentu.
- močīt Lauzt, lauzīt, bojāt (kādu priekšmetu).
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aplēkšot Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielēkt Lecot ievirzīties (kur iekšā).
- izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- aplekt Lecot pavirzīties zem kā.
- aplēkt Lecot pavirzīties zem kā.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- rozītieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rozītes" iedzīvotāji.
- krāvumi Ledus gabali, kas sadzīti cits uz cita.
- marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija.
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
- pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlakstīt Lēkājot pārvirzīties.
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- palēkšot Lēkšojot pavirzīties.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- kumuļot Lēnā gaitā virzīties, kustēties; kumuļāt.
- kumuļāt Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- kumuļāties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- kumuļoties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakūņāties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
- pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
- kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
- pavilkties Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
- aizčibināt Lēnām aizdzīt, aizbaidīt.
- atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkties Lēnām atvirzīties šurp (par transportlīdzekļiem).
- jūdīt Lēnām dzīt.
- ievilkties Lēnām ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- uzļepāt Lēnām lēkājot, virzītes augšā.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
- mārkstīt Lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt).
- virdzenēt Lēnām virzīt.
- virdzināt Lēnām virzīt.
- ķūtāt Lēnām virzīties uz priekšu (par bērnu).
- kūdīties Lēnām virzīties uz priekšu.
- pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- iesakužināties Lēni ievirzīties.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- plīcināties Lēni lidot, ar grūtībām virzīties uz priekšu lidojot.
- apvilkties Lēni paiet, pavirzīties zem kā.
- pačunčināt Lēni pavirzīties (parasti pajūgā).
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- čunčināt Lēni virzīties (parasti pajūgā).
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
- kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
- rāpties Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
- ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- iekūņāt Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
- piegūbāties Lēni, neveikli, ar pūlēm pieiet; pievirzīties (pie kā).
- pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
- svompāties Lēni, tūļīgi kustēties, grozīties.
- cestodes Lenteņi - zarnu parazīti.
- pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi.
- moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti.
- svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
- Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte.
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to.
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
- ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
- pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- izlidināties Lidinoties izvirzīties.
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
- sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- tranzītzāle Lidostā: uzgaidāmā un pārsēšanās zāle tranzītpasažieriem.
- noņurdzīt Līdz nogurumam burzīt.
- epizoicīds Līdzeklis pret ektoparazītiem.
- parazitocīds Līdzeklis, kas iznīcina parazītus.
- vermicīds Līdzeklis, kas nonāvē parazītiskos tārpus.
- antihelminti Līdzekļi pret cērmēm, dzīvnieku parazītiem.
- kamīties Līdzi dzīties.
- aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
- ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
- izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
- izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ieliekties Liecoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
- bodžināt Liegi dzīt kopā.
- sabodžināt liegi sadzīt kopā.
- čapus Liekēdis, parazīts.
- ļuburēties Lieki kustēties, ļodzīties.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
- kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
- atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa dalām).
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
- jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
- pakaļkārši Liellopu zarnu parazītu grupa.
- kuģis Liels, sagumzīts drēbju vīstoklis.
- ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- naīna Liess, nodzīts zirgs.
- naīne Liess, nodzīts zirgs.
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- beļeg Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- blad Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļadj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļadz Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļaģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļe Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļē Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļeģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļīīīn Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļiņ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļini Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļins Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļjads Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- nahui Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- nahuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- nāhuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- lir Lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes.
- šķice Lieto, lai aizdzītu kaķi.
- plunks Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- pui Lieto, lai baidītu aitas, lai dzītu tās ārā no kādas vietas.
- tui Lieto, lai gainītu, dzītu suni prom.
- ķič Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- ķic Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- ķiz Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- kibernauts Lietotājs, kurš, izmantojot interneta savienojumus, ceļo pa kibertelpu, lai detalizēti iepazītos ar informāciju, kas atrodama tās vistālākajos nostūros.
- lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu.
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
- iekančīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
- iekaņķīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes.
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1).
- palīgoties Līgojoties pavirzīties.
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kančīt Līgojoties virzīties, iet.
- kančot Līgojoties virzīties, iet.
- kaņķīt Līgojoties virzīties, iet.
- ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties.
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
- pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
- kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju.
- līknaģītis Līknadzītis.
- indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos.
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- plēsināt Likt (sunim) dzīt, ķert u. tml. (kādu dzīvnieku); rīdīt.
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- apstādināt Likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu); likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
- porņīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt.
- porķīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt.
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
- kupučot Likt nelielās kaudzītēs.
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
- zorģēt Likt, mudināt doties (kur); arī virzīt, dzīt (kur), parasti ar grūtībām.
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
- bāzt Likt, virzīt (šaurā, arī no vairākām pusēm ierobežotā vietā).
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- dekriminalizācija Likumdošanas process, kad kādu darbību vai bezdarbību, kas pēc spēkā esošā likma atzīta par noziedzīgu nodarījumu, atzīst par krimināli nesodāmu.
- leģitīms Likumīgi atzīts, atbilstošs likumam.
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) - piem., par ceļu, upi.
- izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- Apriķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Dienvidkurzemes novadā, māla slāņa biezums 1-12,7 m, māls ļoti trekns, derģs keramzīta ražošanai.
- Alšēnu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 1 km uz ziemeļaustrumiem no Biržiem, derīgā slāņa augšējā daļā sarkanbrūns keramzīta māls, apakšējā daļā pelēkbrūns ķieģeļu māls.
- vadlineāls Lineāls, pa kuru tiek virzīta mērierīce ar virzošiem elementiem.
- pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
- ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
- izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka.
- ielobīt Lobot ievirzīt (kur iekšā).
- gubināt Locīt, burzīt.
- viņģot Locīties, grozīties, vīties.
- staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
- sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
- aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
- aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- ielocīt Lokot ievirzīt (kur iekšā).
- izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
- uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
- noviņģot Lokoties ātri aizvirzīties (par čūsku vai zivi).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
- iesalocīties Lokoties ievirzīties.
- izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izalocīties Lokoties izvirzīties, izkļūt.
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
- uzviņģot Lokoties šurp un turp uzvirzīties.
- apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
- visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
- riņķī Lokveidā, riņķveidā (ap ko, kam apkārt virzīties).
- aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
- apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- levisits Luizīts.
- ljūizīts Luizīts.
- ļuizīts Luizīts.
- Chionodoxa luciliale Lusillas sniedzīte.
- ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- liķināt Ļaut laizīt.
- dadziedēt Ļaut sadzīt (par brūci).
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- šautīgs Ļodzīgs, nestabils (par slimu vai pilnībā nodzītu dzīvnieku).
- ļurkāt Ļodzīt (1).
- gāzīt Ļodzīt, grīļot.
- ļargāt Ļodzīt, šķobīt.
- ļergāt Ļodzīt, šķobīt.
- žukāt Ļodzīt, šūpot.
- grīļot Ļodzīt.
- ļengāt Ļodzīt.
- ļodzināt Ļodzīt.
- ļogāt Ļodzīt.
- ļudzināt Ļodzīt.
- ļukāt Ļodzīt.
- ļumdināt Ļodzīt.
- ļumināt Ļodzīt.
- ļundzīt Ļodzīt.
- ļungāt Ļodzīt.
- ļurdzīt Ļodzīt.
- ļengāties Ļodzīties (1).
- ļurkāties Ļodzīties (1).
- ļengāties Ļodzīties (2).
- ķeipurot Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt.
- ķeparāt Ļodzīties (kā piedzēries); ķeiparāt.
- ķeiparāt Ļodzīties (kā piedzēries).
- grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
- ģilt Ļodzīties, gāzelēties.
- guģēties Ļodzīties, gāzelēties.
- žvakāties Ļodzīties, grīļoties, cilāties.
- lancīties Ļodzīties, grīļoties, gāzelējoties staigāt.
- ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties.
- ļavēt Ļodzīties, grīļoties, ļumēt.
- lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties.
- gāzīties Ļodzīties, grīļoties.
- klederēt Ļodzīties, grīļoties.
- lenkurēties Ļodzīties, grīļoties.
- limbāties Ļodzīties, grīļoties.
- ļogāties Ļodzīties, grīļoties.
- ļorgāties Ļodzīties, grīļoties.
- ļuncerēt Ļodzīties, grīļoties.
- ļuncerēties Ļodzīties, grīļoties.
- šķobīties Ļodzīties, grīļoties.
- klidzēt Ļodzīties, klabēt.
- kluiņāt Ļodzīties, klibot.
- ļargāties Ļodzīties, kustēties.
- ķepurēt Ļodzīties, ķeiparāt.
- ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties.
- ļunkurēties Ļodzīties, līgoties.
- ķeimurot Ļodzīties, streipuļot.
- šķederēt Ļodzīties, streipuļot.
- žārbāties Ļodzīties, šķobīties.
- ļangāties Ļodzīties, šūpoties.
- žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties.
- ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties.
- ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2).
- ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties.
- lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet.
- kludzerēties Ļodzīties.
- lodzīties Ļodzīties.
- ļomīties Ļodzīties.
- lonkāties Ļodzīties.
- ļumināties Ļodzīties.
- lumpurēties Ļodzīties.
- ļumpurēties Ļodzīties.
- ļumstīties Ļodzīties.
- ļundzīties Ļodzīties.
- šļodzīties Ļodzīties.
- šutēties Ļodzīties.
- vantarēties Ļodzīties.
- ātrums ļoti ātri (piemēram, virzīties)
- ka nokūp vien ļoti ātri (virzīt, virzīties).
- kā vēja spārniem Ļoti ātri (virzīties).
- iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
- nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- kā (savus, retāk rokas) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt).
- ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt).
- kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt).
- pazīt kā savu kabatu ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.).
- pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, zināt, prast.
- pazinēt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt; ļoti labi pārzināt.
- pazīt kā savu cepuri (kaut ko) ļoti labi pazīt.
- pazīt kā savu delnu ļoti labi pazīt.
- nolīdzināt (līdz) ar zemi Ļoti nopelt, atzīt par pilnīgi nederīgu.
- noņurcīt Ļoti saburzīt.
- noņurcīties Ļoti saburzīties.
- stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties.
- aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- pacirsties Ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1).
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzņirbt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ņirbēt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
- raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties.
- skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
- teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
- tranzītmaģistrāle Maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- žmaidzīt Maidzīt; masēt.
- ņūņīties Maidzīt.
- jāņrozīte Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
- maijroze Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
- roža Maijrozīte ("Rosa spinosissima").
- maija roze maijrozīte.
- Coronilla varia mainīgā vainadzīte.
- locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzmaisīt Maisot uzvirzīt, uzcelt (virspusē, augšā).
- desielocis Maizīte ar iegriezumu, kurā ievietota karsta desa; hotdogs (angļu "hotdog").
- rundstiķis Maizīte, apalītis.
- Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe.
- Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā.
- hemosporidiozes Mājdzīvnieku (sezonas) slimību grupa, ko ierosina asins parazīti hemosporidijas.
- muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
- bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
- drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu.
- gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas.
- eksflagelācija Malārijas parazīta mikrogametocīta viciņas veidošanās.
- enhematospora Malārijas parazīta spora eritrocītā.
- gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
- kriptozoīts Malārijas sporozīts audos pirms pārejas asinīs un nokļūšanas eritrocītos.
- iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
- uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- apšuvums Materiāla kārta, no kā veido lidaparāta ārējo virsmu; lieto cietā metāla, kompozīta loksnes, kā arī audeklu (viegliem lidaparātiem).
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- dzimka Matu spraudīte, sprādzīte.
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko); maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- pamaukt Maucot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- maģītiņš Mazītiņš.
- mažītiņš Mazītiņš.
- padragāt Mazliet ar spēku dauzīt, graut.
- kraustelēt Mazliet iekraut, likt kaudzītē.
- paķīlēt Mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi).
- pasiet Mazliet pavirzīt un piesiet, sasiet.
- paspraust Mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust.
- pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
- pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- apburnīt Mazliet saburzīt viscaur.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- aizburnīt Mazliet saburzīt, sagumzīt.
- apņurkāt Mazliet saburzīt.
- apgumzīt Mazliet sagumzīt.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- paburzīties Mazliet, daļēji saburzīties.
- padzīt Mazliet, daļēji sadzīt.
- pagumzīties Mazliet, daļēji sagumzīties; paburzīties.
- pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
- padaudzīt Mazliet, neilgu laiku dauzīt.
- papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
- palauzelēt Mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt.
- papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- glomīza Mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm.
- builis Mazs nazītis; neass nazis.
- bukiņš Mazs stirnu āzītis.
- lansete Mazs, abpusēji ass ķirurģisks nazītis.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- helmintoloģija Medicīnas nozare par parazītiskajiem tārpiem.
- parazitotropija Medikamenta afinitāte pret parazītiem.
- kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
- izmeklēt meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Meklēt vīrieti, lai iepazītos, veidotu attiecības.
- vaicāt Meklēt, dzīt pēdas.
- vaikāt Meklēt, dzīt pēdas.
- sakstīt Meklēt, pēdas dzīt, sekot.
- triāža Melnas sadauzītas kafijas pupiņas, kuras pārdod jau samaltas.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
- ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas.
- entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
- sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- intencionāls Mērķtiecīgs; apzināts, apziņas virzīts; uz reālu vai iedomātu objektu vērsts (par apziņu un psihes parādībām vispār).
- spaļot Mest, dzīt ārā.
- purņīt Mest; dzīt.
- ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta.
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu.
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1).
- izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizmētāt Metot padzīt.
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
- Mezīša ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
- Mežītes ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
- Mezīšu ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- midzināt Mežģīt, saburzīt, izjaukt.
- nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- samēzt Mēžot savirzīt (ko vienkopus, kopā); saslaucīt.
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū(uz kā, kam).
- stumpāt Mīcīt, blietēt, sist; dauzīt.
- stumpēt Mīcīt, blietēt, sist; dauzīt.
- tuncīt Mīcīt, dauzīt, sist.
- dūcīt Mīcīt, spaidīt, burzīt.
- dīdelēties Mīdīties, ļodzīties, būt nemierīgam.
- nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu.
- Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof.
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit.
- Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof.
- mikropzarazīti Mikroorganismi, kas dzīvo ā parazīti, radīdami slimības.
- hiastolīts Minerāla andaluzīta paveids (andaluzīts ar ogļveida ieslēgumiem).
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem.
- atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
- mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija.
- trihinozais miozīts miozīts, ko izraisa trihīnu invāzija.
- mirušais miris cilvēks; persona, kas atzīta par mirušu.
- izblisināt Mirkšķinot aizdzīt miegu.
- Scilla mischtschenkoana Miščenko zilsniedzīte.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- iemizāt Mizojot ievirzīt (kur iekšā).
- melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti.
- daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas.
- paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni.
- čopers motocikls ar izvirzītu priekšējo riteni un augstu stūri; čoperis.
- gumzdīt Mudināt, dzīt, kūdīt.
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē.
- murgāt Murcīt, burzīt.
- murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā).
- sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
- izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
- apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas.
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- aprite narkotisko un psihotropo vielu imports, eksports, tranzīts, ražošana, izgatavošana, izplatīšana, izpēte un izstrāde.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- paralēla valūta naudas sistēma ar divām vai vairākām valūtām, kuras vienādā mērā atzītas par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem.
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām; šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.
- Helianthenum nummularium naudiņu saulrozīte.
- Helianthenum vulgare naudiņu saulrozītes "Helianthenum nummularium" nosaukuma sinonīms.
- neīstā (arī nepareizā) gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
- morskāt Neapzināti, instinktīvi atvirzīties.
- disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums.
- ar kājām gaisā neatbilstoši īstenībai, patiesībai; sagrozīti.
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- pa pēdām, arī uz pēdām neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
- pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- uz pēdām neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko).
- nedot ne plika graša neatzīt par vērtīgu, neņemt vērā.
- nedot ne pimberi neatzīt par vērtīgu, neņemt vērā.
- ģeržaķ stoiku neatzīt savu vainu, neatzīties.
- aizaliegties Neatzīt savu vainu, pārkāpumu.
- grābt dievam acīs neatzīt, nenovērtēt par labu to kas ir; nepamatoti žēloties.
- dzīt dievu mežā neatzīt, nenovērtēt par labu to, kas ir; nepamatoti žēloties.
- kratīt galvu (par kaut ko) neatzīt, noraidīt ko, šaubīties par kādas rīcības lietderīgumu, brīnīties.
- aizliegt neatzīt.
- liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
- knicēties Nedaudz dauzīties.
- iezabīt Nedaudz iedauzīt, iesist (cūkai).
- pakūjāt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- pakūjināt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
- patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- grīļoties Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties.
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- saņurcāties neglīti, saburzīti ģērbties.
- kopsis Neglīts vai apdauzīts trauciņš.
- pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
- paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- paguldzīties Neilgu laiku, mazliet guldzīties.
- pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
- palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
- paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
- pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
- pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
- atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
- pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
- uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts.
- nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos; neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
- nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš.
- žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
- ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
- ķimeņmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- špicglāzīte Neliela glāzīte ar smailu apakšu (uz kājiņas).
- stoporiks Neliela glāzīte.
- čupele Neliela kaudze; kaudzīte.
- čupata Neliela kaudzīte.
- paķirka Neliela piebūve, telpas paplašinājums zem izvirzīta jumta.
- bulks Neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte.
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām; arī smalkmaizīte.
- paraiķe Neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa.
- aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
- redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
- palikt spēkā nemainīties; netikt mainītam, grozītam.
- pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
- piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
- cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
- delafondija nematožu klases helmints, zirgu, mūļu un zebru parazīts.
- knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
- pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
- drigderēt Nemitīgi darbināt, grozīt u. tml. (kādu ierīci).
- dīmelēt Nemitīgi grozīt, bīdīt, grūstīt.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma temata
- kakts Neoficiāls, likumu neatzīts.
- izspīlētas acis neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
- nutalioze Nepārnadžu (gk. zirgu) transmisīva invāzijas slimība, ko ierosina specifisks parazīts, kuru pārnēsā ērces.
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- incognito Nepazīts: ar svešu, pieņemtu vārdu.
- skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo; būt kūtram, neaktīvam.
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
- hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
- leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
- septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu.
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
- tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
- celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
- marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
- fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- disonēt Nesaskanēt, atšķirties no kā vispārpieņemta, vispāratzīta.
- apnest Nesot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
- iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- iznest Nesot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pasanesties Nesot ko, pavirzīties.
- nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienest Nesot piegādāt; nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- briņģēties Nesot, vedot ko, virzīties, pārvietoties (bieži ar grūtībām).
- prosopagnozija Nespēja atpazīt personas.
- logagnozija Nespēja pazīt izrunātu vai uzrakstītu vārdu; vārdu aklums.
- astereognoze Nespēja pazīt priekšmetus pēc taustes.
- pragmatagnozija Nespēja pazīt zināmus priekšmetus.
- iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam.
- pamest (arī atstāt) savā vaļā neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk.
- trušīties Nevarot aizmigt, grozīties šurp un turp.
- ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- činčināt Neveikli (piemēram, ar vāju zirgu), virzīties uz priekšu.
- patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā.
- mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- sačammāt Nevērīgi, nekārtīgi ko darot, saburzīt, saņurcīt, saspaidīt u. tml.
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties; kūleņot (2).
- kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
- aizkulcenēt Nevienādiem soļiem aiziet, aizvirzīties (prom).
- nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
- notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
- necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
- buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas.
- knipelēties Niekoties; niekojoties kaut ko dauzīt.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
- nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
- notabļi No 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji.
- kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
- vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta.
- bahāju ticība no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kas uzskata, ka pasaule ir radīta saskaņā ar dievišķu plānu, ko Dievs ļāvis iepazīt bahājiešiem, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- atvasāt No jauna dzīt atvases.
- atvasēt No jauna dzīt atvases.
- zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums.
- daudzslāņu kompozītmateriāls no kompozītmateriāla izgatavota konstrukcija, kuras struktūru veido tā dažādi slāņi ar dažādi orientētām šķiedrām.
- atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
- aberants no normāltipa atšķirīgs vai citādi novirzīts no parastā stāvokļa.
- pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt.
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
- nopaisīt Nodauzīt (miežiem akotus).
- drukšināt Nodauzīt, nobrāzt.
- drukšķināt Nodauzīt, nobrāzt.
- noķaulēt Nodauzīt.
- novelēt Nodauzīt.
- nodaudzīties Nodauzīties (2).
- nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai.
- noslautēt Nodzīt (zirgus).
- notriekt Nodzīt 1.
- miest bērnu nodzīt augli.
- putināties nodzīt augļus.
- drellēt Nodzīt darbā kā drelli (vergu).
- rūdīt Nodzīt zirgu.
- skridināt nodzīt, izdzīt (liekot daudz skriet).
- nourķēt Nodzīt, nogrūst.
- nodīdelēt Nodzīt, nogurdināt.
- notrencināt Nodzīt, nogurdināt.
- pārģērēt Nodzīt, nomocīt (zirgu).
- izkaķēt Nodzīt, nomocīt, izmantot.
- nodracīties Nodzīties, notrakoties.
- nodrakāties Nodzīties, notrakoties.
- rosinante Nodzīts zirgs, ādenieks, kleperis.
- nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
- nogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.).
- nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot.
- novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
- noķesēt Noķēzīt.
- nošļidzināt Noķēzīt.
- nosaķezīties Noķēzīties.
- nosalaizīties Nolaizīt vienam otru, citam citu; nolaizīt sevi.
- nosulpt Nolaizīt, nosist.
- atlaizīt Nolaizīt.
- noliķēt Nolaizīt.
- nolizgāt Nolaizīt.
- nožilīt Nolaizīt.
- skupstīt Nolaizīt.
- knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu.
- liegt Noliegt, neatzīt.
- negrozāms Nolieguma divdabis --> grozīt.
- nepazīstams Nolieguma divdabis --> pazīt.
- neraugoties Nolieguma divdabis --> raudzīties.
- nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
- noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
- noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- nokaķināt Nomocīt, nodzīt, nostrādāt.
- nomūdzīt Nomudzīt.
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- sadrasēt Nopērt, sadauzīt.
- redzēt cauri (kādam) noprast kāda nodomus, rīcības cēloņus, pilnīgi pazīt kādu.
- uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts; pret.
- zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots; apakš.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
- pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
- pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā; no.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
- da Norāda uz vietu, kurp kas dodas, virzās, tiek virzīts.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
- līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
- pa Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
- pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko; norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
- prom norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos.
- nost Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts prom (no kā virsas).
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
- iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru.
- klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
- caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
- car Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts kam cauri.
- no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- izgāzt Noraidīt, neatzīt.
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
- nolievēt Noregulēt buras, lai laiva virzītos norādītajā virzienā.
- eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
- notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
- apmudīt Noslodzīt (piem., linus mārkā).
- noslonīt Noslodzīt (piem., linus).
- soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu).
- aizslogāt Noslodzīt, uzlikt smagumu, nopresēt.
- ķērināt Nosmērēt, aptašķīt, saķēzīt.
- apņurgāt Nosmērēt; mazliet saburzīt.
- apžulināts Nosmērēts, saburzīts.
- maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus.
- dzievināt Nostrādināt, izdzīt.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
- identificēt noteikt, pazīt; konstatēt (ko vai kādu pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
- sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu.
- gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.
- nosvīnīt Notraipīt, apbružāt; saburzīt.
- pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert (1).
- pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
- iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
- pužakas Novalkāts, saburzīts apģērbs.
- nopiļņavāt Novērot un pamanīt, ieraudzīt.
- novērzināt Novērst, novirzīt.
- novirzties Novērsties, novirzīties.
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties.
- noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu).
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
- nodzīt Novirzīt (par parādībām dabā).
- nobīdīt Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
- novest Novirzīt (sarunu, runu u. tml. uz ko).
- uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu).
- nosvērt Novirzīt no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu).
- novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas).
- novērst Novirzīt uz ko citu (uzmanību).
- novērzēt Novirzīt, novērst.
- nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
- noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
- aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
- nostaigalēt Novirzīties (par lietus mākoņiem).
- noiet no grauda Novirzīties no ceļa (par lodi, šāviņu).
- nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
- nosasvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
- tuldurēt Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- tuldurēties Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- iet zemāk par savu pareizo kursu novirzīties no pareizā kursa vēja virzienā.
- juziķ Novirzīties no sarunu temata.
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni).
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- noiet no sliedēm Novirzīties sānis (sarunā, darbā).
- nosagriezties Novirzīties uz citu pusi (par ceļu taku).
- novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
- nomauties Novirzīties, novērsties.
- nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu.
- bišu nozema nozemu suga ("Nosema apis"), Latvijā nozīmīgākā nozema - bišu parazīts.
- soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzīgas tiesības, iespējas un atbildību kā vīriešiem, tā sievietēm; arī abu dzimumu ieguldījums sabiedrības labā tiek atzīts par līdzvērtīgu.
- nožņaugāt Nožņaudzīt.
- nožņurcīt Nožņaudzīt.
- aizņaudēt Ņaudot, vaimanājot aizdzīt.
- atjemt Ņemot ar rokām, vai ar priekšmetu, atvirzīt nost.
- atņemt Ņemot atvirzīt nost; paņemt nost (daļu no kopuma).
- apjemt Ņemot atvirzīt nost.
- ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
- izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- grābt Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu); virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
- tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārņirbt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- žūkstīt Ņurcīt, burzīt.
- mučīt Ņurcīt, spaidīt, burzīt.
- ņorcīt Ņurcīt; arī burzīt.
- ņorcīties Ņurcīties; arī burzīties.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- piejemt Oficiāli ar attiecīgu lēmumu atzīt par pabeigtu, lietošanai, izmantošanai derīgu (parasti ēku, objektu).
- legalizēt Oficiāli atzīt (ko) par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
- pieņemt Oficiāli atzīt (paveikto) par pabeigtu un kvalitatīvu.
- piešķirt Oficiāli atzīt par atbilstošu (kādām prasībām) un dot iespēju (kādam) saņemt (piemēram, apbalvojumu, medaļu).
- akreditēt Oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
- patentēts Oficiāli atzīts; apliecināts ar patentu.
- juridisks akts oficiāls rakstisks dokuments, kas rada noteiktu tiesisku stāvokļi, paredz zināmas tiesiskas sekas un ir virzīts uz sabiedrisko attiecību noregulēšanu.
- avanšelfs Okeānā ievirzīta šelfa daļa.
- pseidoacefāls Omfalozīts bez galvas, ar rudimentāru galvaskausu.
- iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
- artrorīze Operācija kustību ierobežošanai izļodzītā locītavā (paralīzes gadījumā), izveidojot kaula transplantātu ārpus locītavas.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā.
- papildsaimnieks Organisms, kurā noris kāpuru attīstība parzītiskajiem tārpiem ar vairāku saimnieku maiņu.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- saimnieks organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimnieks (5).
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
- izostīt Ostot iepazīt (ko), arī izmeklēt (par dzīvniekiem).
- ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
- ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
- pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
- paburnīt Paburzīt; arī paņurcīt.
- paņurcīt Paburzīt.
- pavilnīt Paburzīt.
- paņurcīties Paburzīties.
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
- sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt.
- savīšķēt Padarīt netīru; arī saburzīt.
- izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
- subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
- absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu.
- objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2).
- padauzīties Padauzīt (4).
- paķaulēt Padauzīt (ar ko).
- padunkāt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
- padunkurēt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
- pabokāt Padauzīt.
- pabokņīt Padauzīt.
- pabūkšķēt Padauzīt.
- paplucināt Padauzīt.
- padamalēties Padauzīties, paspēlēties.
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
- patišināt Padzīt (nost, prom) dzīvnieku, skot "tiš".
- izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas).
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- pakūjāt Padzīt ar nūju.
- aizplītāt Padzīt ar pātagu.
- aizdunckāt Padzīt dunkājot, aiztrenkt.
- aizdukāt Padzīt dunkājot.
- aizdunkāt Padzīt dunkājot.
- aizvajāt Padzīt izsekojot, vajājot.
- aizmēdīt Padzīt izsmejot, izzobojot.
- aizlādēt Padzīt lādot, lamājot.
- aizlamāt Padzīt lamājot.
- aizlangāt Padzīt lamājot.
- aizsvētīt Padzīt lamājot.
- apdzīt Padzīt zem kā.
- patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) padzīt, aizdzīt.
- patrenkt Padzīt, arī izdzīt.
- izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- izvadīt (arī pavadīt) ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās).
- pavadīt (arī izvadīt) ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās).
- aizkaunināt Padzīt, izsaucot kaunīgumu.
- izvaišķīt Padzīt, izskaust.
- aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām.
- pakicināt Padzīt, pabaidīt (aitas), saucot "kics!".
- pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič".
- pakaņģerēt Padzīt, padzenāt.
- aizpustīt Padzīt, patriekt.
- triekt ellē (kādu) padzīt.
- aizpurņīt Padzīt.
- izkantēt Padzīt.
- pačudīt Padzīt.
- paraicīt Padzīt.
- pasadzīties Padzīties pakaļ.
- Saxifraga umbrosa paēnas akmeņlauzīte.
- šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
- zarāties Pagriezties 1(1), novirzīties.
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas); pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu.
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli).
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci).
- patimerēt Pagrozīt, paregulēt, palabot.
- pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt.
- patrīties Pagrozīties (parasti sēžot).
- pasagrozīties Pagrozīties.
- pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu.
- atzīstināt Pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu.
- piebiksnīt Pakāpeniski pievirzīt.
- raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
- grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
- aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā.
- atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā).
- padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu.
- pagrasīties Pakustēties, pavirzīties.
- padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt.
- alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties.
- palizgāt Palaizīt.
- pasalizgāties Palaizīties.
- andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam.
- izvadīt ganu palīdzēt ganam izdzīt lopus ganos.
- uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- krušaks Paliela krūzīte.
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
- ramēt Pāļus dzīt.
- rammāt Pāļus dzīt.
- ramot Pāļus dzīt.
- ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu).
- ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt.
- noblenst Pamanīt, ieraudzīt.
- paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
- uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt.
- iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
- pierādīt pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u.tml., atzīt (ko).
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- pamazu Pamazām, pamazītēm.
- pamazītnējs Pamazītējs.
- pamazītēji Pamazītēm, pamaziņām.
- pamaģītelēm Pamazītēm.
- pamaģītēm Pamazītēm.
- pamaģītiņām Pamazītēm.
- pamazeņām Pamazītēm.
- novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
- palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
- atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- paņorcīt Paņurcīt; paburzīt.
- paņorcīties Paņurcīties; paburzīties.
- pamurdīties Paņurdzīt.
- suksīt paost, aplaizīt nogaršot.
- policijas kontrole papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītajiem ierobežojumiem.
- parizgoties Paplosīties, padauzīties.
- agnoscēt Par pareizu atzīt; atzīt.
- standartšķirne Par piemērotāko atzītā šķirne kādā apvidū noteiktā laika periodā.
- okstīt Par suni - dzīt pēdas.
- okstot Par suni - dzīt pēdas.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- paradīzes parazītputns paradīzes parazītaudējs ("Vidua paradisaea").
- Vidua paradisaea paradīzes parazītaudējs jeb paradīzes parazītputns.
- bezcerīgs parāds parāds, kuru nav iespējams piedzīt (debitora bankrots vai maksātnespēja vai piedziņas termiņa izbeigšanās) un tāpēc jānoraksta no debitora konta.
- līdztekus Paralēli, līdzās, ieblakām (virzīties).
- brūnakmens Parastākā mangāna rūda; piroluzīts.
- pusacs Parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
- pagrozīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
- pagrozīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīties.
- pieņemts Parasts, ierasts, vispāratzīts.
- paraudzīties Paraudzīt (3); palūkoties (2).
- apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
- lipoksēnija Parazīta aiziešana no saimniekorganisma pirms pilnīgas attīstības sasniegšanas.
- saimniekspecifiskums Parazīta vai simbionta spēja sadzīvot tikai ar vienu partnera sugu, rasi vai šķirni.
- endofiti Parazītaugi, kas dzīvo citos augos, piem., sēnēs.
- paragnāts Parazītauglis, kas piestiprināts laterāli pie autozīta žokļa.
- parazitēmija Parazīti (piem., malārijas) asinīs.
- kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos.
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- intrafetācija Parazītiska augļa attīstība autozīta ķermenī.
- Xerocomus parasiticus parazītiskā samtbeka.
- simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius".
- somiņsēne parazītiska sēne, kas izraisa augu slimības; askusēne.
- muskardīna Parazītiska sēne, kas izraisa kukaiņu saslimšanas.
- plākškatas Parazītiska sēne, kas rada ievu un plūmju augļu slimības.
- plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus.
- sānkonuss Parazītiskais konuss - jauns vulkāns uz centrālā vulkāna nogāzes.
- hlamīdijas Parazītiskas baktērijas, dažādu slimību ierosinātājas.
- ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
- ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
- penesis Parazītiskās vilka zobu sēnes sklerocijs (pats vilka zobs rudzu vārpā).
- kustoņi Parazītiski kukaiņi.
- organozoji Parazītiskie dzīvnieki, kas uzturas orgānos, piem., muskuļu trihīnas, finnas u. c.
- helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes.
- epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus.
- pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
- verminoze Parazītisko tārpu ierosināta slimība.
- verminācija Parazītisko tārpu vairošanās.
- henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya").
- miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium").
- miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus").
- gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti.
- blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
- kustonis Parazītisks kukainis.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- mikroparazīts Parazītisks mikroorganisms.
- paratrofija Parazītisks mīkroorgansmu barošanās veids.
- eksotrofs Parazītisks organisms, kas apmetas uz tā organisma virsmas, kurš viņu baro.
- plasmodijs Parazītisks organisms, kas ir par cēloni malārijai.
- citozojs Parazītisks protozojs, kas dzīvo šūnā.
- paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem.
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
- invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās organismā.
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
- epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus.
- gregarinaria Parazītisku pirmdzīvnieku kārta.
- dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- melnais pelējums parazītisku sēņu izraisīta augu slimība.
- strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi.
- starsporainis parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase ("Actinomyxidia").
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
- heterēcisms Parazītisma forma, kurā dažādas attīstības stadijas notiek dažādos saimniekos, piem., ehinkoks parazitē sunī lenteņa stadijā, bet cilvēkā - cistas stadijā.
- patoloģiskais parazītisms parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
- psithyrus Parazītkamenes.
- parazītkrāteri Parazītkonusi.
- ksenoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī attiecības starp parazītiem un to saimniekiem (starpsaimniekiem, definitīvajiem saimniekiem).
- ksenozīts Parazīts svešā, tam neparastā orgānā vai saimniekā.
- endoparazīts Parazīts, kas dzīvo citu dzīvnieku un augu (saimnieku) ķermenī un pārtiek no to dzīvajiem audiem.
- patogēnais parazīts parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
- patogēns parazīts parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
- makroparazīts Parazīts, kas redzams ar neapbruņotu aci.
- pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
- veltēdājs Parazīts, liekēdis, dīkdienis.
- veltēdējs Parazīts, liekēdis, dīkdienis.
- veltēdis Parazīts, liekēdis, dīkdienis.
- haustorija Parazītsēņu šūnu izaugums, kas iespiežas tā auga šūnās, kuru parazīts apsēdis.
- ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes.
- lebia Parazītskrejvaboles.
- zaļgalvas parazītskrejvaboles parazītskrejvaboļu suga ("Lebia chlorocephala"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- cīņa Parazītu iznīcināšana, apkarošana.
- parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi).
- rhipiphoridae Parazītvaboļu dzimta.
- metoecus Parazītvaboļu dzimtas ģints.
- pelecotoma Parazītvaboļu dzimtas ģints.
- lapseņu parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Metoecus paradorus").
- ķirmju parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Pelecotoma fennica").
- lūkāt pakaļā pārbaudīt; uzraudzīt, uzmanīt.
- kontrolētājs Pārbaudītājs, uzraudzītājs.
- probāts Pārbaudīts, pierādīts, atzīts.
- atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus.
- sadzīt Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās.
- pārdzīdināt Pārdzīt mājās.
- pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt.
- pārdenkt Pārdzīt.
- Delfu orākuls pareģošanas vieta, ko esot dibinājis Apollons un kas kļuva par vispāratzītu grieķu padomdevēju politiskajos, koloniju dibināšanas un citos jautājumos.
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- pastoforijs Pareizticīgajā baznīcā - sakristeja; dievmaizītes kapsula.
- racionalizēšanās Pāreja no spontānas, subjektīvas, tradicionālas darbības uz organizētu darbību saskaņā ar racionāli izvirzītiem noteikumiem.
- žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- mutātors Pārgrozītājs, mainītājs.
- pārsagruozīties Pārgrozīties.
- pārvennēties Pārgrozīties.
- izģērbties Pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
- apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
- mitēt Pārmainīt, pārgrozīt.
- apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km.
- kūrēt Pārraudzīt, sekot darbam, norisēm kādā nozarē, resorā u. tml.
- likumā noteiktās rezerves pārskata gada neto peļņas daļa, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem novirzīta uzņēmuma kapitāla nodrošinājumam, t. i. iespējamo zaudējumu segšanai.
- aizbāzt aiz jostas (kādu) pārspēt, likt atzīt savu pārākumu.
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) pārspēt, neļaut izvirzīties.
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1).
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
- pacelt galvu pārvarēt vājumu, ar cerībām raudzīties nākotnē.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
- lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
- pārvētīt pārveidot, pārgrozīt.
- pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu).
- salaidīt Pārvērst, pārgrozīt.
- transmutēt Pārvērst, pārgrozīt.
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
- ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
- uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to).
- pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko).
- pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā.
- pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
- pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību).
- pārzinēt Pārzināt; pārraudzīt.
- Psithyrus bohemicus parzītkameņu suga.
- Psithyrus campestris parzītkameņu suga.
- Psithyrus rupestris parzītkameņu suga.
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem.
- pasitināt Pasist, padauzīt.
- pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu.
- uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
- pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties.
- ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
- izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palavīties Paslepus pavirzīties.
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1).
- dalavīties Paslepus pievirzīties, piezagties.
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- lavīties Paslepus virzīties; zagties.
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paņurkāt Paspaidīt, paburzīt.
- starptautisks pasta sūtījums pasta sūtījums, kas tiek nosūtīts uz citu valsti vai saņemts no citas valsts vai arī tiek pārsūtīts tranzītā caur Latvijas valsts teritoriju.
- jēlmines Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna; jēlmenes.
- jēlmenes Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna.
- tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē.
- izstiept Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku).
- pabozt Pastiept, pavirzīt uz priekšu (lūpas).
- apšļūkt Pašļūkt zem kā; šļūcošā gaitā pavirzīties zem kā.
- aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
- mazais grozītājs paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- grozījums Paveikta darbība --> grozīt (1).
- grozījums Paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2); izmaiņa.
- ieburzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieburzīt (1).
- iegumzījums Paveikta darbība, rezultāts --> iegumzīt (1).
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (3).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (4).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7).
- pagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1).
- pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; arī pārmaiņa.
- sadzinums Paveikta darbība, rezultāts --> sadzīt(3).
- sagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt(2).
- elekts Pāvesta izraudzīts, bet vēl nekonsekrēts bīskaps.
- pamoļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt.
- pamuļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt.
- apostīt Pavirši iepazīt.
- paboržāt Pavirši pamazgāt, paburzīt.
- pavilkt Pavirzīt (kādā virzienā ķermeņa daļu).
- paklāt Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt.
- paaugstināt Pavirzīt (ko) augstāk.
- pazemināt Pavirzīt (ko) zemāk.
- parūmēt Pavirzīt (ko), lai atbrīvotu (vietu, telpu).
- pašķirt Pavirzīt (ko), parasti uz abām pusēm, lai atbrīvotu ceļu.
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavilkt Pavirzīt (ķermeņa daļu pa kādu virsmu), skarot (šo virsmu).
- iekļaut pavirzīt (uz iekšpusi).
- pacelt rokas pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem.
- pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu).
- pacelt Pavirzīt uz augšu (roku) par (kā) zīmi.
- pacelt Pavirzīt, arī pavērst uz augšu (ķermeņa daļu); pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), attālinot (to) no kā.
- pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
- pavietot Pavirzīt, novietot (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- apdabūt Pavirzīt, novietot (parasti ar pūlēm) zem kā.
- padot Pavirzīt, pabīdīt, pārvietot (ko kādā virzienā).
- padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (kur, kādā virzienā u. tml.).
- padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā.
- padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu.
- pavirzināt Pavirzīt.
- pakustēties Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni.
- pakļūt Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet.
- iekļauties Pavirzīties (uz iekšpusi).
- pasadoties Pavirzīties (uz priekšu).
- pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- pasēsties Pavirzīties un apsēsties.
- apdzīties Pavirzīties zem kā.
- apvirzīties Pavirzīties zem kā.
- pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties.
- parūmēties Pavirzīties, lai atbrīvotu (vietu, telpu).
- pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
- pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu.
- pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- pasaslaistīties Pavirzīties, pacelties (uz augšu).
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
- padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām.
- parempties Pavirzīties.
- pasarauties Pavirzīties.
- pasūnīties Pavirzīties.
- pasvempties Pavirzīties.
- patikt Pavirzīties.
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
- izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt.
- mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- pazīties Pazīt (1) vienam otru, citam citu; būt, pazīstamam (ar kādu).
- pazīties Pazīt (2) vienam otru, citam citu.
- pazīstēt Pazīt (kādu cilvēkua); zināt (kāda cilvēka) raksturu, uzskatus.
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
- apzīt Pazīt (visu objektu kopumu).
- srisovaķ Pazīt kādu.
- pazīt vaigā pazīt pēc izskata.
- uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
- piepazīt Pazīt, atpazīt.
- atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- zīt Pazīt, zināt; ģist, nojaust.
- dzīkstēt Pazīt, zināt.
- padzīkstēt Pazīt; pazīties.
- nozīt Pazīt.
- pazinēt Pazīt.
- pazītīt Pazīt.
- sazīt Pazīt.
- pasazīties Pazīties.
- pazinēties Pazīties.
- pazīstēties Pazīties.
- zīstīties Pazīties.
- izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- gūties Pēc kaut kā dzīties.
- ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra.
- ab uno disce omnes pēc viena mācies pazīt visus.
- sekt Pēdas dzīt; sekot; vērot.
- Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
- apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
- sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
- laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
- iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- papeldēt Peldot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
- tīrītājgarnele peldvēžu apakškārtas garneļu grupas suga ("Lysmata grabhami"), kas atbrīvo lielās zivis no parazītiem, arī mutē.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai apbalvošanai.
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai ievēlēšanai.
- reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- kandidatūra Persona, kas izvirzīta par kandidātu (1).
- kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
- cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs.
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- sadzildēt Pieaugt, sadzīt.
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros); mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
- paukņīt Piedauzīt pie sāniem.
- pieķaulēt Piedauzīt, piekaut.
- pieķūlēt Piedauzīt.
- dadzīt Piedzīt pie kā.
- pietramdīt Piedzīt, pietriekt.
- piediznāt Piedzīties, pieskriet.
- sadrostēt Piegraizīt, piemēslot ar skaidām.
- koncedēt Piekāpties, pieļaut, atzīt.
- izkaut Piekaut, dauzīt.
- pieķīlēt Pieklauvēt, piedauzīt, piesist.
- pielopot Pieķēzīt.
- lizgāt Pielaizīties, pieglaimoties.
- vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
- pielaist Pieļaut, atzīt par iespējamu (kādu domu, ideju).
- izlenkt Piemeklēt, izzināt, izraudzīt, atrast, (īsto momentu vai vietu).
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem.
- noturēt Pieņemt, uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā.
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- pieslānīt Piesist, piedauzīt.
- kiravāt Pieskatīt, uzraudzīt.
- piļņavāt Pieskatīt, uzraudzīt.
- uzvāķēt Pieskatīt, uzraudzīt.
- vāķēt Pieskatīt, uzraudzīt.
- aizsmirdināt Piesmirdināt; padzīt ar smaku.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
- berzt Piespiežot virzīt šurp turp (gar ko).
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- pāļu piestātne piestātne, kas izveidota uz gruntī iedzītiem pāļiem.
- pievirzināt Piestumt, pievirzīt.
- haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību.
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
- izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties.
- izdracīties Pietiekami izdraiskuļoties, izdauzīties.
- izņukāt Pietiekami saburzīt, paspaidīt.
- izņumdzīt Pietiekami saburzīt, paspaidīt.
- pievajāt Pietramdīt, piedzīt.
- pievilkt Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par parādībām dabā.
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
- pieskruķēt Pievirzīt ar lāpstu.
- dalikt Pievirzīt pie kā (parasti ķermeņa daļu).
- pietuvināt Pievirzīt tuvāk.
- piekantēt Pievirzīt, piebīdīt (ar koku).
- piekruķēt Pievirzīt, piebīdīt ar kruķi.
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- pielikt Pievirzīt, pietuvināt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
- pievirzt Pievirzīt.
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- piekustēt Pievirzīties klāt.
- dasabāzties Pievirzīties pie kā.
- dasarauties Pievirzīties pie kā.
- pietuvoties Pievirzīties tuvāk; tikt pievirzītam tuvāk.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespurkt Pievirzīties, pielidot.
- davirzīties Pievirzīties.
- viknot Pikot, burzīt, plēst, plūkt.
- aizpilināt Pilinot aizvirzīt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. šķidrumu).
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izgrumīt Pilnībā saburzīt.
- skatīties (arī redzēt) kādam cauri pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- redzēt (arī skatīties) kādam cauri pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) pilnīgi sagrozīt laktus.
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- pamatīgi Pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko iepazīt, iegaumēt, izprast).
- autorizēts Pilnvarots, akceptēts, atzīts.
- iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
- izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- Batērsta Pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu.
- Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta.
- Jeruzaleme Pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju.
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte.
- Saxifraga x urbium pilsētas akmeņlauzīte.
- vārstīt Pinot vīzes, virzīt pamīšus (lūku, auklu).
- leksiskā analīze pirmais programmas translēšanas posms, kura rezultātā tiek atpazīti un aizstāti ar mašīnkodu pirmvalodas palīgvārdi, identifikatori un operācijas.
- sporozoji Pirmdzīvnieku (protozoju) klase, kas vairojas ar sporām (apvalkā), - parazīti citu dzīvnieku miesās.
- iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība.
- arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji.
- augīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, sastopams andezītā, bazaltā, diabazā un citos, galvenokārt bāziskajos izvirduma iežos.
- asoms Placentārs parazīts ar rudimentāru vidukli un bezveidīgu galvu; asinsvadi iet no galvas uz placentu; omfalositijas retākā forma.
- plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
- divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
- monogeneji Plakantārpu tipa klase ("Monogenoidea"), sīki parazītiski tārpi (~0,1-3 mm garumā), hermafrodīti, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts >50 sugu; monoģenētiskie sūcējtārpi.
- sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode.
- blūžģināt Plakšķināt ūdeni, lai sadzītu zivis tīklā.
- spārns Plākšņveidīgi izvirzīta detaļa, elements.
- kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos.
- applanēt Planējot apvirzīties (kam) apkārt.
- pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
- noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
- tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva.
- valbīt Plati izplest un grozīt (acis); bolīt.
- bolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izbolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izlaupt Plati izplest un grozīt (acis).
- valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm); bolīties (1).
- bolīties Plati izplesties un grozīties (par acīm).
- Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
- trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
- dirknīties Plēsties, kosties, dauzīties.
- panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- pārplivināt Plivinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārplivināt Plivinoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus).
- drašķīties Plosīties, trakot, dauzīties.
- drāstīties Plosīties, trakot, dauzīties.
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapludināt Pludinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pluncināt Pluncināt ūdeni - dauzīt ūdeni ar rokām.
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- kustēties Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- pieplūst Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
- noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni.
- pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
- noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
- iepļaut Pļaujot ievirzīties (kur iekšā).
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- baru vest pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
- uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- Saxifraga granulata pļavas akmeņlauzīte.
- sīpoliņu akmeņlauzīte pļavas akmeņlauzīte.
- auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- Trisetum flavescens pļavas zeltauzīte.
- pļavauza Pļavauzīte ("Festuca elatior").
- vienkājine Pļavauzīte ("Helictotrichon"); vienkāja.
- vienkāja Pļavauzīte ("Helictotrichon").
- helictotrichon Pļavauzītes.
- sīpoliežgrauzis Pļavu akmeņlauzīte ("Saxifraga granulata").
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
- izpogāt Pogājot izvirzīt cauri (pogu pogcaurumam).
- brjuņetka Policijas mašīna, arī ieslodzīto pārvadāšanai.
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- armētie plasti polimērkompozītmateriāli, kas sastāv no polimēra un tajā izkliedētiem stiprinātājiem.
- getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros.
- dermatomiozīts Polimiozīts ar raksturīgām iekaisīgām ādas pārmaiņām.
- politieslodzītais Politiskais ieslodzītais.
- politlēģeris Politisko ieslodzīto nometne.
- mizostomīdi Posmtārpu klase, adatādaiņu parazīti vai komensāļi.
- atestēt Pozitīvi novērtēt, atzīt.
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
- ditons Pozitronijs; nosaukums izvirzīts kā hipotēze aptuveni 20 gadus pirms pozitronija atklāšanas.
- prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis.
- pazīt Prast nolasīt, atpazīt (ko).
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- pretapciemojums Pretvizīte, atbildes apciemojums.
- pretapmeklējums Pretvizīte, atbildes apmeklējums.
- moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām.
- pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā.
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- dzīšanās Process --> dzīties.
- pazīšanās Process --> pazīties(1); attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
- intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā.
- kvazistacionārs process process, kura izplatīšanās ātrums izraudzītajā ierobežotajā sistēmā ir tik liels, ka laikā, kurā process izplatās pa visu sistēmu, tās stāvoklis praktiski nemainās.
- izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt (6); izvirzījums (2).
- cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo.
- tiešā prakse profesionāla sociālā darbinieka prakses veids, kas virzīts uz konkrēta klienta sociālo problēmu atrisināšanu tiešā kontaktā ar klientu, palīdzību sniedzot nekavējoties.
- radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu
- datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību.
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; nesaprotams, juceklīgs.
- pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla.
- mežauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
- svinauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
- zaķauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
- zvīņauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
- Helictotrichon pubescens pūkainā pļavauzīte.
- nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
- Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
- cilvēka pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis nana"), kas ir gk. bērnu parazīts.
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt nost (no tā).
- atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
- iepurināt Purinot ievirzīt (kur iekšā).
- izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); arī uzkaisīt.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa.
- aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs.
- aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt.
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atpūst Pūšot atvirzīt šurp; pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iepūst Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu).
- izpūst Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
- izpūst Pūšot izvirzīt (piemēram, gāzi, dūmus) - par mehānismu, ierīci.
- izpūst Pūšot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kā) - parasti par vēju.
- pārpūst Pūšot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- papūst Pūšot pavirzīt (ko).
- piepūst Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vēju.
- uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pūšot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
- atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
- atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā).
- pārputināt Putinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- saputināt Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- amidostomatoze Putnu helmintozes veids, gremošanas trakta parazītu izraisīta saslimšana.
- dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze.
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas.
- spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži.
- eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās.
- pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
- vaimanāt Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- skart Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
- terglīt Radīt nekārtību, saburzīt (apģērbu).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
- tošāt Radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni.
- īkšķrats Rādītājierīces korpusā iemontēts ritenis, daļa no kura ir izvirzīta korpusa ārpusē.
- mērķēties Rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu.
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- izblūžģināt Radot šļakstošu troksni izdzīt no ūdens.
- parādīt durvis (kādam) raidīt projām, padzīt; atraidīt.
- parādīt, kur mūrnieks sienā caurumu atstājis raidīt projām, padzīt.
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- vabīt Raidīt, dzīt (prom).
- pendzēt Raidīt, dzīt projām.
- riedīt raidīt, dzīt.
- pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
- pieraidīt Raidot projām sadzīt.
- aizstrostīt Rājot vai, piespiežot ar varu, aizdzīt.
- piečukāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt); piečokāt.
- piečokāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko).
- atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
- izjoksīt Rakņājot, vandot u. tml. izvirzīt (no kurienes, kur).
- tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
- kļūdu labojums rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekam strādāt vai iepazīties ar dokumentiem (materiāliem), kas satur slepenu informāciju.
- aprāpties Rāpjoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- parāpot Rāpojot pavirzīties.
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- darāpāt Rāpojot pievirzīties pie kā.
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
- uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu, parasti ievērojami (sejas daļu).
- gaudīt Raudzīt ko iegūt.
- temmēt Raudzīt, mēģināt paredzēt.
- raudzīties (arī skatīties) ar lielām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā.
- raudzīties (arī skatīties) ar kārām acīm raudzīties kāri.
- raudzīties (arī skatīties) ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi.
- zīmoties Raudzīties pēc pazīšanas zīmēm.
- noraudzīties Raudzīties un pabeigt raudzīties.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- vidēt Raudzīties, lūkoties.
- ieraut Raujot ievirzīt (kur iekšā).
- izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
- izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- apraut Raujot pavirzīt zem kā.
- daraut Raujot pievirzīt pie kā.
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- plucināt Raustot viegli burzīt.
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
- atraust Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
- izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atrausties Raušoties atvirzīties šurp; raušoties atvirzīties (pie kā).
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
- izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parausties Raušoties pavirzīties.
- patrausties Raušoties pavirzīties.
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
- norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- apdzīšanas redzamības attālums redzamības attālums, kas vajadzīgs, lai autovadītājs varētu droši apdzīt, braucot ar projektēto (aprēķina) ātrumu.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
- apdauzīties Refl. --> apdauzīt.
- aplaizīties Refl. --> aplaizīt(1).
- aplauzīties Refl. --> aplauzīt.
- apliekties Refl. --> apliekt (2); virzīties ar līkumu.
- apvirzīties Refl. --> apvirzīt; tikt apvirzītam.
- atvirzīties Refl. --> atvirzīt (1).
- atvirzīties Refl. --> atvirzīt (2).
- celties Refl. --> celt (1); virzīties uz augšu.
- gumzīties Refl. --> gumzīt; burzīties.
- ieburzīties Refl. --> ieburzīt (1); tikt ieburzītam.
- iegumzīties Refl. --> iegumzīt (1); tikt iegumzītam.
- ievirzīties Refl. --> ievirzīt (1).
- ievirzīties Refl. --> ievirzīt (2).
- ievirzīties Refl. --> ievirzīt (3).
- ievirzīties Refl. --> ievirzīt (4).
- izbozīties Refl. --> izbozīt.
- izslieties Refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri).
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (1); tikt izvirzītam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (3); tikt izvirzītam.
- ļodzīties Refl. --> ļodzīt (2).
- nodauzīties Refl. --> nodauzīt (2).
- noķēzīties Refl. --> noķēzīt (1); tikt noķēzītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (2); tikt novirzītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (3); tikt novirzītam.
- pārvelties Refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pavirzīties Refl. --> pavirzīt(2); tikt pavirzītam.
- piedauzīties Refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti.
- saburzīties Refl. --> saburzīt; tikt saburzītam.
- sagumzīties Refl. --> sagumzīt; tikt sagumzītam.
- samaidzīties Refl. --> samaidzīt; tikt samaidzītam.
- uzdzīties Refl. --> uzdzīt (3); tikt uzdzītām.
- slāpējošais reflektors reflektors, kas izkliedē vai mīkstina virzīto gaismu.
- aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
- uzriet Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu).
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- kredītresursi Resursi, ko kredītiestāde piesaista, atverot depozītu kontus vai arī izmantojot citus avotus.
- poikilodermatomiozīts reti sastopama ģeneralizēta dermatomiozīta forma ar poikilodermiju: sākumā hroniska, febrila dermatomiozīta klīniskā aina ar iniciālām muskuļu sāpēm un pietūkumu; vēlāk iestājas sekundāra muskulatūras atrofija un funkcionāls muskuļu vājums
- ieslodzījums Rezultāts --> ieslodzīt (1).
- atrībināt Rībinot atvirzīties šurp (par pērkonu).
- ierībināt Rībinot ievirzīt (kur iekšā).
- ierībināt Rībinot ievirzīties (kur iekšā).
- izrībināt Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrībināt Rībinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierībināt Rībinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- atrībēt Rībot atvirzīties šurp (parasti par transportlīdzekļiem).
- ierībēt Rībot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par ratiem, pajūgu.
- izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībēt Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrībēt Rībot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- deviance Rīcības novirzītība no tiesiskajām vai tikumiskajām normām, sabiedrībā pieņemtajiem standartiem.
- aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp.
- izrīdīt Rīdot suni, izdzīt (kādu).
- abominēt Riebties, nolādēt, raudzīt novērst.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- slīgt Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- platspārnis Rija ar plati izvirzītu jumtu.
- ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā); norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
- kaņģerēt Rīkot, dzīt.
- bagarēties Rīkoties, darboties, grozīties; kravāties.
- savadīt Rīkoties, darīt (ko), lai (kāds) satiktos, iepazītos (ar kādu).
- izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ierikšot Rikšojot, rikšiem ievirzīties (kur iekšā).
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apriņķot Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieriņķot Riņķojot ievirzīties (kur iekšā).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
- visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atripināt Ripinot atvirzīt šurp; ripinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieripināt Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
- izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izripināt Ripinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paripināt Ripinot pavirzīt.
- pieripināt Ripinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- noripināt Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- aizripināties Ripinoties aizvirzīties projām.
- ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā).
- paripināties Ripinoties pavirzīties.
- noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp; ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml).
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paripot Ripojot pavirzīties.
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt.
- ripināt Ritināt, grozīt.
- aizritināt Ritinot aizvirzīt.
- apritināt Ritinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atritināt Ritinot atvirzīt šurp; ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieritināt Ritinot ievirzīt (kur iekšā).
- izritināt Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izritināt Ritinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārritināt Ritinot pārvirzīt, (pāri kam, pār ko).
- paritināt Ritinot pavirzīt.
- pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzritināt Ritinot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
- noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
- apritināties Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- paritināties Ritinoties pavirzīties.
- apritēt Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atritēt Ritot atvirzīties šurp; ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
- izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izritēt Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paritēt Ritot pavirzīties.
- pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
- uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
- phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus.
- ierīvēt Rīvējot ievirzīt (kur iekšā).
- izrīvēt Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko); izberzt.
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- žornīt Rokās mīcīt, spaidīt, žņaudzīt.
- atrakt Rokot atvirzīt nost (sānis).
- ierakties Rokot ievirzīties (parasti zemē) - par dzīvniekiem.
- izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost.
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
- parakties Rokoties pavirzīties.
- pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai).
- salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme.
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
- pajaktēties Rotaļājoties paskraidīt; parotaļāties; padauzīties, patrakot.
- uzrotīt Rotot uzvirzīt uz augšu.
- norotīt Rotot virzīt un pabeigt virzīt uz leju (ko uzrotītu).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- ierūcināt Rūcot, ar rūkoņu ievirzīties (kur iekšā).
- rudzīši Rudzītis.
- apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
- švanderīt Runāt lauzītā vācu valodā.
- plerizāt Runāt lauzītā valodā.
- skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4).
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- izsviest pa durvīm (kādu) rupji aizraidīt projām, padzīt.
- bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Rupji dzīt projām.
- raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Rupji dzīt projām.
- izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles.
- aizraidīt uz elli (retāk pekli) Rupji padzīt.
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
- hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints.
- kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pieraust (1).
- norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sarušināt Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt.
- sablozīt Sabalzīt.
- sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt.
- samurzīt Saberzt, saburzīt, sagumzīt.
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
- saporzāt Sabojāt, apsmulēt, saburzīt.
- samužot Sabojāt, sadauzīt.
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
- sabodzināt Saburzīt (drēbi).
- sačumurēt Saburzīt (drēbi).
- samuļāt Saburzīt, aptraipīt.
- saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
- šifonēt Saburzīt, izmētāt, radīt nekārtību.
- saņukāt Saburzīt, nekārtīgi nolikt.
- sačamarēt Saburzīt, nekārtīgi savīstīt, savilkt čumurā.
- murzāt Saburzīt, ņurcīt.
- pavīkšķīt Saburzīt, paburzīt, uzrotīt.
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
- sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- sabrošāt Saburzīt, sagumzīt.
- saknillēt Saburzīt, sakrunkot.
- saļumdīt Saburzīt, salauzīt.
- saņurdzīt Saburzīt, samīcīt.
- samikot Saburzīt, saņurcīt.
- piegumzīt Saburzīt, sapakot pietiekami daudz.
- saņurgāt Saburzīt, sarakņāt, sajaukt.
- samurīt Saburzīt, saspiest, novārdzināt.
- saknūčāt Saburzīt, satūcīt.
- satuncīt Saburzīt; saņurcīt.
- sabružāt saburzīt.
- savilnīt saburzīt.
- brošāt Saburzīt.
- izmirzīt Saburzīt.
- izņurcīt Saburzīt.
- noburzīt Saburzīt.
- saburņāt Saburzīt.
- saburnīt Saburzīt.
- saburņīt Saburzīt.
- saburznīt Saburzīt.
- saburzulēt Saburzīt.
- sačurmāt Saburzīt.
- sagomīt Saburzīt.
- sagrumbāt Saburzīt.
- sagūņāt Saburzīt.
- saklenderēt Saburzīt.
- sakņaipīt Saburzīt.
- saķurzāt Saburzīt.
- saņagāt Saburzīt.
- saņakāt Saburzīt.
- saņūcīt Saburzīt.
- saņūdzīt Saburzīt.
- saņupāt Saburzīt.
- sašļaukāt Saburzīt.
- sagrumbāties saburzīties, sacirtoties.
- sačumpāties Saburzīties, sakrokoties.
- sačunčurāties Saburzīties, sakrokoties.
- sačunčurēties Saburzīties, sakrokoties.
- saknillēties Saburzīties, sakrunkoties.
- apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
- saķurzāties Saburzīties; arī sakrokoties.
- sasagrumbāties Saburzīties; sakrokoties (par apģērbu).
- sagrepstelēties Saburzīties; sakrunkoties; samudžināties.
- saburnīties saburzīties.
- saņukāties saburzīties.
- noburzīties Saburzīties.
- nosaburzīties Saburzīties.
- saburznīties Saburzīties.
- sadrellēties Saburzīties.
- sagomīties Saburzīties.
- saņakāties Saburzīties.
- saņorcīties Saburzīties.
- saņurcīties Saburzīties.
- saņurdzīties Saburzīties.
- sasaburzīties Saburzīties.
- pužeklis Saburzīts papīrs.
- krumpains Saburzīts, negludināts.
- krumpaiņš Saburzīts, negludināts.
- ķurzains Saburzīts, saburzījies.
- ķurzaiņš Saburzīts, saburzījies.
- sakumbāts Saburzīts, saņurcīts.
- grepstelains Saburzīts.
- sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
- akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
- iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana.
- saplekšķināt Sadauzīt (ar roku).
- sabojāt fasādi sadauzīt seju, piem., krītot, kautiņā.
- sablieķēt Sadauzīt, izmērcēt (lietū).
- satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
- sasmeltnēt Sadauzīt, piekaut.
- sabuhīt Sadauzīt, sabojāt.
- sasmalstīt Sadauzīt, sagriezt, saskaldīt sīkos gabalos.
- saplekšināt Sadauzīt, saplacināt (ar roku).
- saķaulēt Sadauzīt, sasist.
- sakaustīt Sadauzīt, sasmalcināt.
- sanicināt sadauzīt.
- satērēt sadauzīt.
- saverdēt sadauzīt.
- sabliezt Sadauzīt.
- sabuhņīt Sadauzīt.
- sadaudzīt Sadauzīt.
- sadauzt Sadauzīt.
- sadrauvēt Sadauzīt.
- sadrostēt Sadauzīt.
- saklaņķēt Sadauzīt.
- šķendēt Sadauzīt.
- nolauzt degunu sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam).
- saķīlēties Sadauzīties.
- sasmaldzināt Sadragāt, sadauzīt.
- satapāt Sadzīt (ecēšās) tapas.
- sagaņģēt Sadzīt (kur iekšā).
- savantēt Sadzīt (kur iekšā).
- savārīt Sadzīt (kur iekšā).
- saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa dalu).
- dadzīt Sadzīt (par brūci).
- sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu).
- uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā.
- apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas).
- sapernīt sadzīt kopā.
- saraicīt Sadzīt kopā.
- savaļāt Sadzīt kopā.
- rīmulī lopus griezt sadzīt lopus apļveida barā un atpūsties (par slinku ganu).
- dadzīt Sadzīt pa pēdām.
- izjodināt Sadzīt pēdas (zaglim).
- saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt.
- sasekt Sadzīt pēdas; izzināt.
- nolipēt Sadzīt pēdas.
- aizrepēt Sadzīt tā, ka paliek grubuļaina, aprepējusi rēta.
- nosatirīties Sadzīt un nolobīties (par ādas virskārtu).
- aizrecēt Sadzīt, aizdzīt izveidojoties asins sarecējumam.
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties.
- samiet Sadzīt, sasist (parasti zemē).
- savajāt Sadzīt, saslaucīt.
- saganīt Sadzīt, savākt kopā.
- aizraukties Sadzīt.
- aizrukt Sadzīt.
- lezēt Sadzīt.
- savaļīt sadzīt^1^.
- sadzīvēt sadzīt^2^.
- sarembēt sadzīt^2^.
- bāzēšana Sagataves, detaļas vai izstrādājuma novietošana attiecībā pret izraudzīto koordinātu sistēmu.
- iesvaidīt Sagatavot; izraudzīt un sagatavot.
- sadrostēt sagraizīt.
- sagraizelēt Sagraizīt.
- saskrubīt Sagraizīt.
- sasagraizīties Sagraizīties.
- kurķēt Sagraut, sadauzīt ar kurķi (4).
- sašķēpēt Sagriezt, sagraizīt.
- saļumdīties Sagrīļoties, saļodzīties.
- pārgriezt Sagrozīt (vārdus).
- sagrozalēt Sagrozīt.
- greizā spogulī sagrozītā, izkropļotā veidā.
- greizais spogulis Sagrozītā, izkropļotā veidā.
- interpolators Sagrozītājs, viltotājs.
- patrušāties Sagrozīties, pagrozīties.
- patrīņāties Sagrozīties.
- ačgārns Sagrozīts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- sagroz. Sagrozīts vārds.
- deformēts sagrozīts, kroplīgs.
- sagumzdīt sagumzīt, sabāzt.
- appoinīt Sagumzīt, saburzīt.
- appuinīt Sagumzīt, saburzīt.
- sagumzēt sagumzīt, saņurcīt.
- izmurzāt Sagumzīt.
- samodāt Sajaukt, saburzīt.
- samudāt Sajaukt, saburzīt.
- samačkāt Sajaukt, samaisīt, saburzīt.
- samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu".
- samudāties Sajaukties, saburzīties.
- kā (poda) laiža saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas mēdz laizīties, našķēties, izlaizīt (ēdiena) traukus.
- ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu.
- kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu.
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
- piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo.
- noķert (arī notvert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
- notvert (arī noķert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
- acis meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- skatiens meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- skatiens (arī acis) meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
- ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
- dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- skatīties acīs (kādam) saka, ja meklējot nevar ieraudzīt to, kas ir turpat, tuvumā.
- apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
- raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- sakruņķēt Sakrunkot; arī saburzīt.
- sakrunkāties sakrunkoties, saburzīties.
- sakrumpāties Sakrunkoties; arī saburzīties.
- sakruņķēties Sakrunkoties; arī saburzīties.
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- popliķ Sākt atzīties pratināšanā.
- spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu, būt sācējam, virzītājam.
- aizriest Sākt dzīt (jaunus asnus, pumpurus).
- iepazīt Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.); iepazīties (2).
- līcin sākt sākt liekties, sākt ļodzīties.
- saļobīties Sākt ļodzīties, kļūt nestabilam, nedrošam.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- sagrozīt Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu); īsu brīdi grozīt.
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties.
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem); īsu brīdi ļodzīties.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- savālēt sakult ar vāli; izdauzīt, izkult ar vāli.
- sakleķēt Saķēpāt, saķēzīt.
- noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu.
- izmāžot Saķēzīt, sabojāt.
- atbuktēt Salabot (iztaisnot iedauzīto).
- salizgāt Salaizīt.
- patraikšīt Salauzīt (linu stiebrus).
- sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem.
- parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
- gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs.
- forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas.
- spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība.
- sataurēt Salocīt, saburzīt.
- saļumpurēties Saļodzīties; sašūpoties.
- nožulināt Samaidzīt.
- samaknīt Samaisīt, saburzīt, savandīt.
- sadukurēt Sameklēt, sadzīt.
- sašukīt Sameklēt; sadzīt pēdas.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- tālu Samērā lielā attālumā no (kā) malas, robežas (virzīties, virzīt).
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase, krūzīte.
- sačunčurot Samudžināt, arī saburzīt; satīstīt, satuntuļot; krokās savilkt.
- sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties.
- samurzāt samurzīt.
- nosanēt Sanot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- ņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt.
- saņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt.
- iemikāt Saņurdzīt; sadot ar dūrēm.
- izņukāt Saņurdzīt.
- saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist.
- varkstīties Saraukt ģīmi, pārgrozīt balsi.
- Chionodoxa sardensis Sardas sniedzīte.
- vaktēties Sargāt, uzraudzīt, uzmanīt.
- vaktēt Sargāt; uzraudzīt.
- laukas Sarkans šķidrums, kas tek no sadauzīta deguna.
- parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē.
- izklāpāt Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- izklāpot Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- saklāpāt Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- sabelzt Sasist, sadauzīt (ķermeņa daļu).
- sadrēbt Sasist, sadauzīt, piekaut.
- saklammēt sasist, sadauzīt.
- salampot sasist, sadauzīt.
- sadungot Sasist, sadauzīt.
- saķīlēt Sasist, sadauzīt.
- saklapēt Sasist, sadauzīt.
- sazveilēt Sasist, sadauzīt.
- iešķilt Sasitot ievirzīt.
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu; atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
- sablenzt Saskatīt, ieraudzīt.
- sapujāt sasmērēt, saķēzīt (bērnu runā)
- samīcīt Saspaidīt, arī saburzīt (ko).
- samaidzīt Saspaidīt; arī saburzīt.
- salumdīt Saspaidīt; salauzīt.
- samīcīties Saspaidīties, arī saburzīties.
- samūdzīt Saspiest, saburzīt.
- samuidzīt Saspiest, saburzīt.
- saņumdzīt Saspiest, saburzīt.
- saņuņdzīt Saspiest, saburzīt.
- raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
- uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu).
- uzraut Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu).
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izgrīlināt Satricināt, izļodzīt.
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
- ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku.
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs.
- helianthemum Saulrozītes.
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas.
- pussala Sauszemes daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu.
- izgrasīties Savā nodabā darboties, pajokot, padauzīties.
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- samurgāt savandīt, saburzīt.
- vaišķīt Saviebt, sagrozīt.
- iķitvai Savienojumā "iķitvai nazīt!" - lieto negatīvu emociju izteikšanai (dažreiz ar humora pieskaņu).
- kāpt Savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
- laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
- iemest Savienojumā ar "acs", "skatiens": ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- iet Savienojumā ar "ceļu": virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
- sviest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest (3).
- mest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost": strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
- furņīt Savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt.
- dzītin Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; dzīšus.
- dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
- samesties Saviesties (parasti par parazītiem).
- sakrunčot savilkt drēbi čokurā; saburzīt.
- sadzīt Savirzīt (ko kopā, kādā kopuma, veidojumā, arī kur).
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa dalās, parasti galvas).
- savālot Savirzīt, novietot vālā vai vālos.
- savirzināt Savirzīt.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par dzīvniekiem.
- sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu; arī tikt sagrēdotam.
- satikties Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.).
- sarūķēties Savirzīties kopā.
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- sasamiegties Savirzīties tuvāk, ciešāk (citam pie cita).
- sasaspiesties Savirzīties tuvāk, ciešāk citam pie cita.
- sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagult (2).
- sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagulties (2).
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- zīties Savstarpēji pazīties.
- pievilkties Savu fizikālo lauku mijiedarbības rezultātā pievirzīties vienam pie otra, citam pie cita.
- sažņaugāt Sažņaudzīt.
- nožņaudzīties Sažņaugt un lauzīt (sev) rokas.
- ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla).
- prognātisms Sejas profils, kam raksturīgs uz priekšu izvirzīts žoklis.
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- seklai Sekli (piemēram, būt izveidotam, ievirzītam).
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- hiperparazīts Sekundārs parazīts, parazīta parazīts.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki.
- diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri.
- peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis.
- hitrīdijsēnes sēņu valsts nodalījums ("Chytridiomycota"); sēņu veģetatīvais ķermeis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs; vairojas dzimumiski un bezdzimumiski (ar zoosporām), gk. ir aļģu un sauszemes ziedaugu parazīti, retāk saprotrofi.
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- depozītsertifikāts Sertifikāts, kas apliecina depozīta noguldīšanu pie emitenta un ir tirdzniecības objekts, analoģisks krājgrāmatiņai, ko izdod banka, kad depozīts tiek noguldīts bankas kontā.
- mikoaglutinīns Seruma aglutinīns, kas izraisa homogenizētu parazītisko sēņu aglutināciju.
- nomofilaki Sevišķa komisija Atēnās, kuras uzdevums bija raudzīties, lai tautas sapulcē (eklēsijā) pieņemtie lēmumi nerunātu pretī likumiem.
- izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts.
- sasēdēt Sēžot (uz kā), saburzīt (to).
- askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas.
- Japānas shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka apzarņa vēnās; parazīti plaši izplatīti Japānā un Ķīnā; infestācija notiek ar dzeramo ūdeni.
- Trisetum sibiricum Sibīrijas zeltauzīte.
- sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- Scilla sibirica Sibīrijas zilsniedzīte.
- nosīkt Sīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- kopna siena gabana (kaudzīte).
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- spīne sienā iedzīta nagla.
- topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- keramzīta smiltis sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā.
- aperenes Sīkas parzītiskas sēnītes uz augstāko augu lapām; appērsnes.
- centunculus Sīkaudzītes.
- spalvgrauži Sīki bezspārnu kukaiņi ar grauzēja tipa mutes orgāniem, putnu ektoparazīti, grauzējutu grupa, \~3000 sugu, Latvijā konstatēta 61 suga (iespējams, ka varētu būt \~200 sugu).
- skambāt Sīki saskaldīt, sasmalcināt; sīki graizīt.
- skutala Sīks parazīts (parasti kašķa ērce vai uts) dzīvnieka apspalvojumā, apmatojumā.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
- alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
- uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt.
- gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
- sīpolklopsis Sīpolsitenis - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles.
- sirsniņmaizīte Sirdsveida maizīte.
- porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu.
- purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu.
- pinnēt Sist, dauzīt (ar āmuru).
- ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt.
- trapinēt Sist, dauzīt ar kājām; trapināt.
- trapināt Sist, dauzīt ar kājām.
- blaikšķēt Sist, dauzīt, dauzīties, trokšņot.
- velēt Sist, dauzīt; kult.
- puncīt sist, dauzīt.
- blietēt Sist, dauzīt.
- boķēt Sist, dauzīt.
- būkāt Sist, dauzīt.
- dulnīt Sist, dauzīt.
- ķīlēt Sist, dauzīt.
- klummēt Sist, dauzīt.
- kulmīt Sist, dauzīt.
- paisīt Sist, dauzīt.
- štaukāt Sist, dauzīt.
- talsīt Sist, dauzīt.
- trolīt Sist, dauzīt.
- zipāt Sist, dauzīt.
- žvanckāt Sist, dauzīt.
- žvonckāt Sist, dauzīt.
- brukt Sist, dzīt.
- klambāt Sist, dzīt.
- apkūļāt Sist, iesist, dauzīt.
- skostīt Sist, pērt, plītēt, nodauzīt putekļus.
- iknāt Sist, viegli dauzīt.
- formālā izglītība sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.
- blaugāties Sisties, dauzīties.
- bokāties Sisties, dauzīties.
- sipaks Sitējs, dauzītājs.
- sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- noplītēt Sitot (ar žagaru, rīksti u. tml.), nodauzīt, nopurināt.
- spert Sitot ar strauju, kājas kustību, virzīt (ko).
- izvaļģīt Sitot ar virvi, izdzīt ārā.
- ieķūlāt Sitot iedzīt, ietriekt.
- iedzīt Sitot ievirzīt (kur iekšā).
- izspalot Sitot izdzīt.
- izspaļot Sitot izdzīt.
- izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdzīt Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- malstīt Sitot lauzīt (linus).
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- cirst Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
- lomu konflikts situācija, kurā pastāv sadursme starp prasībām, kas tiek izvirzītas viena cilvēka divām vai vairākām lomām.
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- bipolārās koordinātes skaitļi, kas nosaka punkta vietu plaknē atkarībā no diviem izraudzītiem punktiem, kurus sauc par poliem.
- pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost.
- apkuļāt Skalojot grozīt šurpu turpu.
- izskalot Skalojot izvirzīt (no augsnes) - par palu vai lietus ūdeņiem.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest.
- ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā).
- atskalot Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi).
- uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu.
- bambāt Skaļi dauzīt, klauvēt.
- nazāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaisa plūsma tiek virzīta caur deguna dobumu.
- kvarteņa skārda krūzīte.
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2).
- pārlaist Skarot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- novilkt Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
- izredzēt Skatīt, ieraudzīt.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
- jaktēt Skatīties, vērot, sekot (kāda darbībai, rīcībai); raudzīties, lai nenotiek kas nevēlams.
- saskatīt skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- stropīt Skraidīt apkārt, dauzīties.
- stropot Skraidīt apkārt, dauzīties.
- viteņot Skraidīt, dauzīties.
- ieskraidīt Skraidot ievirzīties (kur iekšā).
- pārskraidīt Skraidot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
- izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paskriet Skrienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztecēt Skrienot vai steidzīgi kustoties virzīties uz augšu.
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
- izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- aizjundīt Skubinot aizdzīt.
- noskurināt Skurinot (ko), novirzīt ko nost (no tā).
- noskurināt Skurinot novirzīt nost (no kā).
- ieskurināt Skurinot, skurinoties ievirzīt (kur iekšā).
- brizdāt Skūt, dzīt bārdu.
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ieslacīt Slakot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- metālplasti Slāņainie polimēru kompozītmateriāli; sastāv no metāla loksnēm, kas no vienas vai abām pusēm pārklātas ar polimērmateriāla slāni korozijaizsardzībai un dažreiz arī dekoratīvā nolūkā; lieto cauruļvadiem, mašīnbūvē, celtniecībā u. c.
- aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- atslaukt Slaucot atvirzīt (citā traukā).
- uzslaukt Slaucot uzvirzīt (piena strūklu uz kā, kam virsū).
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
- apslaucīt Slaukot (ar slotu), pavirzīt zem kā.
- atslaucīt Slaukot atvirzīt nost (sānis).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp; slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
- izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārslaucīt Slaukot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieslaucīt Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- daslaucīt Slaukot pievirzīties (pie kā).
- saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- apslēpot Slēpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslēpot Slēpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- planēt Slēpošanā - virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
- aizslēpot Slēpot prom; slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- nocūrēt Slepus izraudzīt.
- brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- aizslidināt Slidināt prom; slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
- izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdināt Slīdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslidināt Slidinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izslīdināt Slīdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noslidinēt Slidinot novirzīties (parasti no kā, kur lejā).
- pārslidināt Slidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārslīdināt Slīdinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslīdināt Slīdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- apslidināties Slidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslidināties Slidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izslidot Slidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma).
- nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par gludiem priekšmetiem.
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (no kāda stāvokļa).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- ieslīdēt Slīdot novirzīties no kāda stāvokļa un ievirzīties (kur iekšā).
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
- saslidēt Slīdot pavirzīties.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- ielaisties Slīdot uz leju, ievirzīties (kur iekšā).
- uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzslidēt Slīdot uzvirzīties.
- laisties Slīdot virzīties (lejup) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem.
- izslaistīt Slienot izvirzīt uz augšu.
- pārsliet Slienot pārvirzīt pāri.
- fitoze Slimība, ko ierosina augu valsts parazīti.
- bionoze Slimība, ko ierosina dzīvi organismi (mikrobi, parazīti).
- zooze Slimība, ko ierosina dzīvnieku valsts parazīti.
- hronofobija Slimīgas bailes no laika, no kurām sevišķi cieš ilgtermiņa ieslodzītie.
- parazitofobija Slimīgas bailes no parazītiem.
- slonīt Slodzīt, nospiest.
- pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
- Vidua macroura smailastes parazītaudējs.
- smalīt Smalcināt, drupināt, graizīt.
- ieēvelēt Smalcinot ar ēveli, ievirzīt (kur iekšā).
- ledus putra smalki salauzīta ledus sakopojumi ar sniega vižņiem.
- ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi.
- kanēļmaizīte Smalkmaizīte ar kanēli.
- magoņmaizīte Smalkmaizīte ar magoņu piedevu.
- piška Smalkmaizīte ar pildījumu.
- šokbulciņa Smalkmaizīte ar šokolādi.
- šokulciņa Smalkmaizīte ar šokolādi.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
- kafijmaizīte Smalkmaizīte, ko parasti pasniedz pie kafijas.
- bulča Smalkmaizīte.
- bulciņa Smalkmaizīte.
- bulciņš Smalkmaizīte.
- bulka Smalkmaizīte.
- buločka Smalkmaizīte.
- mazmaizīte Smalkmaizīte.
- smalkmaize Smalkmaizīte.
- žuliks Smalkmaizīte.
- sasmalstīt Smalstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iesmelt Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
- iesmelt Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
- izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- sasmelt Smeļot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā šķidrumu).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu.
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- skrejsmidži Smidžu dzimta, augu parazīti.
- aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
- pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā.
- chionodoxa Sniedzītes.
- pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
- pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko); sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā).
- krist Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
- soli solī Soļiem saskanot ritmā (virzīties).
- apsoļot Soļojot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsoļot Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
- pasoļot Soļojot pavirzīties.
- piesoļot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
- ņurkāt Spaidīt, burzīt, gumzīt.
- žnaibīt Spaidīt, burzīt.
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- maidzīt Spaidīt, mīcīt; arī burzīt.
- murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt.
- mokurēt Spaidīt, murdzīt, pamocīt.
- mikt Spaidīt, ņurcīt, burzīt.
- žmūdzīt Spaidīt, saburzīt.
- taukāt Spaidīt, slodzīt.
- murņīt Spaidīt, žņaudzīt.
- ņaidzīt Spaidīt, žņaudzīt.
- gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.
- atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp; spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iespārdīt Spārdot ievirzīt (kur iekšā).
- nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā).
- tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā.
- penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
- šņaukt Spēcīgā ieelpā virzīt degunā (parasti pulverveida vielu).
- šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
- žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
- ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
- ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā).
- gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
- grafestēzija Spēja ar taustes maņu uztvert un pazīt skaitļus un figūras, ko zīmē uz ādas.
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
- lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
- simbolija Spēja pazīt priekšmetus ar tausti.
- caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
- atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
- hirognostisks Spējīgs pazīt priekšmetu, to aptaustot; atšķirt ķermeņa labo pusi no kreisās.
- spiesties Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- centrtieces spēks spēks, kas virzīts uz ķermeņa rotācijas c. un notur rotējošo ķermeni tā orbītā.
- atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ.
- iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
- pārmīt Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- pārspert Sperot soli, pārvirzīt (kāju pāri kam, pār ko).
- aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- spicglāze Spicglāzīte.
- kļaut Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
- kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
- gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
- gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas).
- ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) - parasti par priekšmetiem.
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
- izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
- iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā); stingri, cieši iebāzt (kur iekšā).
- izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspiest Spiežot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
- daspiest Spiežot pievirzīties pie kā.
- uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam); spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- nospiest Spiežot virzīt (ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu), parasti līdz galam; šādā veidā virzīt ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nospindzēt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nospingt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- spirochetas Spiriloses izraisītājs parazīts.
- hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos.
- malārijas plazmodiji sporaiņu klases vienšūņi - asiņu parazīti, kas izraisa malāriju.
- piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- asinssporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases kārta ("Haemosporidia"), vienšūņi, zīdītāju, putnu un rāpuļu eritrocītu un endotēliju šūnu parazīti.
- haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
- hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
- piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspraukties Spraucoties pavirzīties.
- piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesprengties Spraucoties pievirzīties.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- nospraukties Spraucoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizsprauslāt Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- iesprauslāt Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
- iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
- uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iespraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā); spraužot ievietot, iestiprināt (kur iekšā).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu).
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- lampočka Spuldzīte.
- uzspurkt Spurcot uzvirzīt (šķidrumu uz kā, kam virsū).
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu.
- ekozīts Stacionārs parazīts, pret kuru tā saimnieks ir imūns.
- pastādīt Stādot pavirzīties (kādu gabalu).
- apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības.
- TIF Starptautiskais dzelzceļa tranzīts (fr. "transport international par chemin de fer").
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- anatomiskā nomenklatūra starptautiski atzīts anatomisko nosaukumu saraksts, kas ļauj izvairīties no jucekļa un pārpratumiem anatomisko nosaukumu lietošanā.
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
- terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu.
- taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V).
- starptautisko tiesību pamatprincipi starptautisko tiesību sistēmas galvenās imperatīvās normas, kas ietver sevī vispāratzītākās idejas un prasības pret starptautisko tiesību subjektu tiesisku uzvedību savstarpējās attiecībās.
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas).
- actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase.
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
- masķ Stāvoklis ieslodzīto vidē (piem., autoritāte, pazemotais).
- pārvaldība stāvoklis, kad (kas, piemēram, teritorija, organizācija vai process) tiek kontrolēts, uzraudzīts.
- pseidodekstrokardija Stāvoklis, kad sirds novirzīta uz labo pusi blakusorgānu slimības dēļ.
- iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties.
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vonckāt Steidzīgi dzīt prom.
- aizsteigties steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā; nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem).
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
- ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež.
- acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis.
- stīgāt Stīdzēt, stiepties garumā, dzīt stīgas.
- iestīdzēt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- iestīgt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
- iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā ķermeņa daļu).
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko).
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst taisns, tiek saspriegts.
- sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus; stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus.
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās).
- pastiept Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā.
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā).
- pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- Saxifraga stolonifera stīgu akmeņlauzīte.
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
- apbalzīties Stingri apbāzīt sev segu.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot.
- skatīties uz pirkstiem (kādam) stingri, sīkumaini uzraudzīt, uzmanīt kādu.
- virpeles Stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats.
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- zmaudzīt Stipri spaidīt, žņaudzīt.
- apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu".
- Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā.
- iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
- grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
- vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt.
- ievirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
- ieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem.
- pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā; strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
- noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.); strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
- apšauties Strauji apgriezties; strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apsisties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- atcirst Strauji atvirzīt atpakaļ; atmest.
- atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
- atsarauties Strauji atvirzīties.
- uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- iegrūst Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
- ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
- iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
- iebraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
- ieraut Strauji ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
- iegrābt Strauji ievirzīt (kur iekšā) un pagrābt.
- ietraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- iemest Strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu.
- iesviest Strauji ievirzīt (par vēju).
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
- iešaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi krāsnī).
- iesaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi) krāsnī.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- ieskriet Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par uguni.
- ielauzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par vēju; iebrāzties.
- iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
- iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
- ietriekties Strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko) - par transportlīdzekli.
- iekrist Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
- izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izšaut Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
- izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
- izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
- izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izsisties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsperties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
- izsperties Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlauzties Strauji izvirzīties, izplūst (par vēju, gāzi).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pārsviest Strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju.
- pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
- pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
- pāršauties Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paraut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par straumi, vēju u. tml.
- pašaut Strauji pavirzīt (parasti priekšmetu, ķermeņa daļu).
- paraut Strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
- pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- parauties Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piešaut uguni strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
- piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
- pieķert Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
- piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
- piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piešauties Strauji pievirzīties (par uguni).
- piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemesties (3).
- piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
- pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
- krist Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) - par ūdeni.
- rauties Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- putinēt Strauji tikt virzītam (par smiltīm).
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
- mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
- ķert Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
- mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- spert Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
- šaut Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī); strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
- mest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
- sviest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
- mest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, kara materiālus, transportlīdzekļus).
- sviest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- sist Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
- sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
- šaudināt Strauji virzīt.
- klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
- grūt Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- šļākties Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
- lakstīt Strauji virzīties uz augšu, uz dažādām pusēm (par dzirkstelēm).
- klupt Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
- gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
- rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķīst Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
- sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
- kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsēt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsot Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- likties Strauji virzīties, triekties (pret ko).
- plēst Strauji virzīties.
- raut Strauji virzīties.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- ieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā).
- pieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pumpēties Strauji, ar strūklu virzīties (uz augšu); šļākties.
- valcēt Strauji, it kā dejā virzīties pa apli.
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
- sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2).
- mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
- ieurbties Strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- spurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- iebrāzt Strauji, spēcīgi ievirzīt (kur iekšā).
- ietriekt Strauji, spēcīgi ievirzīt (parasti dūri).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
- šļākt Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- triekt strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu
- raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
- sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā).
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par siltumu, gaisu.
- pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pastreipuļot Streipuļojot pavirzīties.
- piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzģeņģerēt Streipuļojot uzvirzīties.
- kulcenēt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu.
- kulcināt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu.
- rencelēt Streipuļot, ļodzītes.
- klesterēt Streipuļot, ļodzīties.
- memmuļot Streipuļot, ļodzīties.
- aizčūlāt Strutojot sadzīt.
- iestumdīt Stumdot ievirzīt (kur iekšā).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nostumdīt Stumdot novirzīt nost.
- pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- apstumt Stumjot apvirzīties; apbīdīt apkārt.
- atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp; stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu.
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- zoņķēt Stumt, grūst, iedzīt.
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt.
- atstūrēt Stūrējot atvirzīties.
- iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli).
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
- aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
- lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
- lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās.
- zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
- iesūkties Sūcoties ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
- uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus).
- sasūkāt Sūkājot nolaizīt, noēst.
- nosūkāt Sūkājot nolaizīt.
- uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sagrozīties Sūkt, parasti pēkšņi, grozīties (1); īsu brīdi grozīties.
- aizsunīt Sunījot padzīt, padzīt kā suni.
- romuļi Suņa romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīžas Suņu ilzīte ("Anthemis cotula").
- Anthemis cotula suņu ilzīte.
- piecmute Suņu zarnu parazīts ("Pentastomum tasnivides").
- nosvaidīt Svaidot novirzīt (no kā, kur lejā).
- pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties.
- pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
- apsviest Sviežot pavirzīt zem kā.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest (1).
- izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
- irt Šādā veidā virzīt (laivu).
- airēt Šādā veidā, virzīt (laivu).
- pašalkt Šalcot pavirzīties.
- nošalkt Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- šautīt Šaubīt, ļodzīt.
- šāstīties Šaudīties, dauzīties.
- iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur).
- izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml).
- izšaut Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
- pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko).
- cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) - par lodi, šāviņu.
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas.
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
- vēlēšanu sistēma šaurākā nozīmē - lieto daudzskaitlī un ar to apzīmē deputātu mandātu sadalīšanas paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju un citu pilnvarotu personu balsošanas rezultātiem.
- aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
- vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
- labulbēnija Šīs dzimtas ģints ("Laboulbenia"), Latvijā konstatēts 15 sugu, kas ir vaboļu parazīti.
- peronospora Šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas.
- saprolegnija Šīs dzimtas ģints ("Saprolegnia"), gk. saprofīti uz dzīvnieku un augu atliekām, retāk parazīti, \~20 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus.
- āmulis Šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
- vāleņstromsēne Šīs rindas dzimta ("Clavicipitaceae"), augu, sēņu un kukaiņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- diaporta Šīs rindas dzimta ("Diaporthaceae"), saprofīti uz koku un krūmu stumbriem un zariem, lakstaugu stublājiem, dažkārt arī parazīti uz novājinātiem augiem, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 25 sugas.
- kukaiņpelējums Šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
- eksobazīdija šīs rindas dzimta ("Exobasidiaceae"), sēnēm nav augļķermeņa, bazīdijas ar bazīdijsporām veidojas tieši uz micēlija, obligāti ziedaugu parazīti, Latvijā parazitē uz ēriku dzimtas augiem un veido sarkanīgus uzblīdumus.
- leocija Šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas.
- stilbella Šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu.
- vējslotsēne Šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
- iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ).
- keramzīta šķembas šķembas, ko iegūst no keramzīta oļu rupjākajām frakcijām, tās sadrupinot.
- nošķērmēt Šķielējot saskatīt (ieraudzīt).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem.
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem).
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi.
- iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
- iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem).
- šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iešķīt Šķinot ievirzīt (kur iekšā).
- pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu); izveidot (celiņu) matos; izšķirt (2).
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos.
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4).
- pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
- izšķirstīt Šķirstot noliekt, pavirzīt uz dažādām pusēm (piemēram, matus, zāli).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
- iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties.
- iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā).
- nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt.
- iešļākt Šļācot, ar šalti ievirzīt.
- iešļākties Šļācot, ar šalti ievirzīties.
- izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iešļakstināt Šļakstinot ievirzīt.
- pāršļakstināt Šļakstinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pāršļakstīt Šļakstot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakāt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties.
- pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iešļakstīt Šļakstot, šļakstinot ievirzīt.
- aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pašļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pavirzīties.
- piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- pašļūkāt Šļūkājot pavirzīties.
- piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā).
- nošļukt Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
- pašļukt Šļūkot pavirzīties.
- sašļukt Šļūkot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
- aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt.
- uzšņaukt Šņaucot uzvirzīt deguna izdalījumus.
- izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
- mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze.
- atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
- izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem.
- iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties; līgoties (1).
- līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
- tantulēt Šūpoties, grīļoties, ļodzīties.
- dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties.
- lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
- lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
- zvīroties Šūpoties, ļodzīties.
- izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
- graizīt Šurp un turp grozīt.
- maldīt Šurp un turp grozīt.
- uzgrozīt Šurp un turp grozot, iegrozīt.
- attēkāt Šurp un turp skraidot atvirzīties šurp.
- piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
- Musa Tā arābi dēvē Mozu, kurš Korānā ir atzīts par vienu no Muhameda priekštečiem.
- ķipa Tā kā; it kā; apmēram; bieži lieto kā parazītvārdiņu.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
- vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
- dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- tālu Tā, ka rodas samērā liels attālums, parasti starp ķermeņa daļām, līdz tām (virzīt, virzīties).
- tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
- līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
- līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
- līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- trīskāršu Tāds (žogs), kas veidots, pie zemē iedzītiem stabiem horizontāli piestiprinot vai stabu gropēs iestiprinot trīs kārtis.
- beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
- asimetrisks torakopāgs tāds torakopāgs, kad parazīts pieaudzis autozīta pakrūtes apvidū.
- pieejams Tāds, ar ko var iepazīties (piemēram, par dokumentiem, informāciju).
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
- roze Tāds, kam veidojas rozītes (2) - par augiem.
- muitojams Tāds, kas apliekams ar valsts nodokli par preču ievešanu, izvešanu, tranzītu.
- intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
- pretējais Tāds, kas atrodas, ir novietots u. tml. kam pretī, pret ko; tāds, kas ir vērsts, virzīts u. tml. kam pretī, pret ko.
- atkarens Tāds, kas ir atvirzīts vai atliecies nost (no kā) un atkarājas.
- atgāzens Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks.
- atgāzenisks Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni).
- godīgs Tāds, kas ir atzīts, atļauts (piemēram, par darbību, norisi).
- oficiāls Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu, spēkā esošu.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml) - par ķermeņa daļu.
- pakrumpains Tāds, kas ir nedaudz saburzīts.
- nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs.
- maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
- radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzīts prom no kāda centra vai uz to; tāds, kas ir saistīts ar rādiusu, tāds, kam ir rādiusa virziens.
- vispāratzīts Tāds, kas ir visu vai daudzu atzīts.
- tāls Tāds, kas ir zināms, atzīts vietās, kuras atrodas samērā lielā attālumā (piemēram, par kā slavu, popularitāti).
- pretparazītu Tāds, kas iznīcina parazītus.
- maldinošs Tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
- roza Tāds, kas mēdz rozīties, staipīties.
- drašķīgs Tāds, kas mīl dauzīties.
- neformāls Tāds, kas nav oficiāli reģistrēts, nav varas iestāžu atzīts (piem., grupa, pulciņš, organizācija).
- ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
- svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- dislocēt Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
- drīzdzija Tāds, kas palīdz ātri sadzīt (kāda puķe).
- parazitārs Tāds, kas parazitē (par dzīvniekiem, augiem); saistīts ar parazītiem, tiem raksturīgs.
- pusparazītisks Tāds, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma (par parazītiem).
- bezgaumīgs Tāds, kas veidots vai izraudzīts bez labas gaumes; negaumīgs.
- parazitogēns Tāds, ko ierosinājuši parazīti.
- transportabls Tāds, ko ir iespējams pārvadāt, arī nest, virzīt u. tml.
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs.
- spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains.
- spokains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs (1); rēgains.
- rēgains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs.
- parazītisks Tāds, ko izraisa parazīti; tāds, kurā izpaužas parazīta iedarbība.
- prettārpu Tāds, ko lieto parazītisko tārpu ierosinātu invāzijas slimību (helmintožu) ārstēšanai.
- slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
- nepielūdzams Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt; stingrs, negrozāms.
- grozāms Tāds, ko var grozīt vai griezt ap tā asi.
- atpazīstams Tāds, ko var pazīt, identificēt (pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- atzīstams Tāds, ko var uzskatīt par labu, ko var atzīt (3).
- pazimigs Tāds, ko var viegli ieraudzīt, pamanīt.
- ložens Tāds, ko viegli izvirzīt cauri, gluds.
- naglāts Tāds, kur ir iedzītas naglas.
- naglains Tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas.
- piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
- vērtīborientēts tāds, kura rīcība, darbība tiek virzīta saskaņā ar noteiktām vērtībām, kvalitātēm, uzskatiem, kuru pamatā ir izpratne par priekšmetu vai parādību pozitīvajām un negatīvajām īpašībām
- nepazīstams Tāds, kura vārds, personība nav zināmi; tāds, kas nav tuvāk iepazīts.
- neizdibināms Tāds, kuru grūti vai neiespējami iepazīt (par cilvēku).
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- taisni Taisnā virzienā, arī pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
- pārtiešis taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtiešām Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtieši Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtiešu Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām.
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- brāks Tas, kas (šķirojot, vērtējot) ir atzīts par nederīgu, nepiemērotu, neatbilstoši; brāķis.
- gumza Tas, kas ir sagumzīts, sagumzījies.
- par Tas, kas ir vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam var pievienoties, ko var atzīt.
- pret Tas, kas nav vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam nevar pievienoties, ko nevar atzīt.
- grepstele Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
- grepstelis Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
- grepstelnīca Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
- uztašķīt Tašķot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- značit Tātad (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- parapse Taustes traucējumi; nespēja atpazīt priekšmetus ar taustes palīdzību.
- aiztaustīties Taustoties aizvirzīties.
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
- pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saho Tauta Eritrejā, Etiopijā, Džibutijā, Somālilendā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - islāms, daļa - kristīgie (monofizīti).
- sidami Tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- agavi Tautu grupa (bilini jeb bogosi, kamiri, kamti, kvari, kemanti, kaili, aviji), dzīvo gk. Etiopijas ziemeļrietumu daļā vairākos sīkos areālos (Tanas ezera ziemeļu krastā u. c.), >60000 cilvēku, valodas pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- aksesuārs Teātrī neliela butaforija vai rekvizīts.
- aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietecēt Teciņus ievirzīties (kur iekšā).
- iztecēt Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecēt Teciņus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtecēt Teciņus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patecēt Teciņus pavirzīties.
- patecēties Teciņus pavirzīties.
- pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- notecēt Teciņus virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties Ielā, nost, gar (ko).
- pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena (dzenošā) elementa uz otru (dzīto) elementu.
- koksnes produktu nanotehnoloģijas tehnoloģijas, kurās izmanto produktus, kas veidoti no 1-100 nm lielām daļiņām, tie var būt pulveri, emulsijas, plēves, kompozītmateriāli, monolīti materiāli.
- patekāt Tekājot pavirzīties.
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.).
- aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties iepriekšējā vietā.
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties šurp (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) - parasti par šķidrumu.
- patecēt Tekot, plūstot pavirzīties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
- uzlīt Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- blanko indosaments teksts, ko vekseļa turētājs uzraksta vekseļa otrā pusē, nenorādīdams naudas saņēmēju; šis uzraksts dod tiesības jebkurai personai (vekseļa uzrādītājam) no vekseļa devēja piedzīt tajā minēto summu.
- kazemāts Telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pilī u. tml.).
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- lateropulsija Tendence virzīties vai gāzties uz vieniem sāniem, ejot uz priekšu.
- attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ietenterēt Tenterējot ievirzīties (kur iekšā).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patenterēt Tenterējot pavirzīties.
- pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- profesionālā sagatavotība teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu atbilstoši profesijas standartā noteiktām attiecīgajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ko apstiprina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments.
- saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus.
- mononīmiskums Terminoloģijā - viena no terminam izvirzītajām pamatprasībām katras konkrētas nozares ietvaros: "viens jēdziens - viens termins", resp., konkrēta jēdziena izteikšanai - tikai viens noteikts termins.
- pieļaujamais termins termins, kas noteikta jēdziena izteikšanai atzīts par vairāk ieteicamā termina sinonīmu.
- ieteicamais termins termins, kas noteikta jēdziena izteikšanai atzīts par visvairāk atbilstošo.
- noraidītais termins termins, kas noteikta jēdziena izteikšanai piedāvāts vai jua lietots, bet pēc tam atzīts par nevēlamu.
- tualete Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots.
- THG Tetrahidrogestrinons - ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
- naudas kaltēšanās ticējums, ka vasaras saulgriežos pusnaktī vai pusdienā kādā nomaļā vietā var ieraudzīt uguntiņu, kas nozīmē, ka tur paslēpta nauda.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- izaarties Tiekot artam, atsegties, arī izvirzīties uz augšu.
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
- iesagriezties Tiekot grieztam, ievirzīties.
- pagrūsties Tiekot grūstam, pavirzīties.
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- sasadauzīties Tiekot kratītam, dauzītam, iegūt bojājumu, arī saplīst.
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
- iesakratīties Tiekot kratītam, ievirzīties.
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām.
- izarušināties Tiekot rušinātam, izvirzīties.
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- attaisnošana Tiesājamā atzīšana par nevainīgu pret viņu izvirzītajā apsūdzībā.
- soda mērs tiesas, tiesneša vai citas amatpersonas konkrētā gadījuma likuma sankcijas robežās izraudzītais sods par likumpārkāpumu.
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- precedentu tiesības tiesību sistēma, kurā par galveno tiesību avotu (un formu) tiek atzīts precedents, t. i. tiesas lēmums kaut kādā lietā, kas ir obligāts visām vienādas un zemākas instances tiesām, kad tās izskata analoģiskas lietas.
- spicglāzīte Tieva glāzīte, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
- bizakls Tieva, īsa bizīte.
- bizekle Tieva, īsa bizīte.
- attālās pārraudzības zonde tīkla ierīce, kas analizē attālās pārraudzības informāciju. Zonde var pārraudzīt trafiku un noteiktos apstākļos izziņot trauksmi. To var periodiski izmantot gan trafika pārraudzībai, gan statistikas iegūšanai.
- dzītinis Tīkls, kurā zivis tiek sadzītas.
- apsadauzīties Tikt apdauzītam.
- dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem; tikt padzītam, atraidītam.
- palikt Tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- kvalificēties Tikt atzītam, raksturotam par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā) - par ko asu.
- nokļūt (arī nonākt) (kāda) redzes laukā Tikt ieraudzītam.
- nonākt (arī nokļūt) (kāda) redzes laukā Tikt ieraudzītam.
- nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā Tikt ieraudzītam.
- iegult Tikt ievirzītam, ievietotam (kur iekšā).
- iesagraudāties Tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu).
- izļodzīties Tikt izļodzītam.
- izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes).
- iziet Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko); tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
- panākt Tikt pavirzītam šurp (kur, kādā virzienā u. tml.) - par priekšmetiem.
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
- pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par ķermeņa dalām.
- sadzīties Tikt sadzītam (parasti par kupenām, sniegu); arī stipri sasnigt.
- sasalumdīties Tikt salauzītam, saliektam.
- izalauzīties Tikt salauzītam.
- sakļauties Tikt savirzītam (kāda kopuma) - piemēram, par augiem.
- kļauties Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
- sniegties Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
- piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
- krist Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.
- tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
- uzslieties Tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām).
- sasamaukties Tikt uzvirzītam, uzmauktam (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
- kārties Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par ķermeņa dalām.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par priekšmetiem.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekļiem, ierīcēm.
- urbties Tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) - par ko smailu.
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- pazīties Tikt zināmā mērā pazīts, redzēts.
- izaspriesties Tikt, būt izvirzītam, piemēram, uz priekšu, uz sāniem, uz ārpusi (par ķermeņa daļām).
- uztīt Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- aptipināt Tipinot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ietipināt Tipinot ievirzīties (kur iekšā).
- iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztipināt Tipinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patipināt Tipinot pavirzīties.
- pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- baltā pīpine tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ābulpuķes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- cūkkumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- cūkkumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- cūkkumeltiņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīžas Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīze Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīzene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govmīzīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- govpursnas Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- grietiņa Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kramenes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- krampuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- krampuķes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumeles Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kumeliņš Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- laukkumelene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- laukumeles Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- laukumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- margrietiņa Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- mēslpuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- pīpene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- pīpenīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- puskumelītes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ramoliņš Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ramuļi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- romaška Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- sūdpuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirdziņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirgkumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirgkumelene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirgkumeliņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- zirgkumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- Anthemis arvensis tīruma ilzīte.
- ramuleņi Tīruma ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- ramuleņš Tīruma ramuleņš - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- Centunculus minimus tīruma sīkaudzīte.
- Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms.
- iztirzīt Tirzīt un pabeigt tirzīt.
- duļķot ūdeni tīši sagrozīt faktus, slēpt patiesību, tā radot neizpratni, sajukumu, nesaskaņas.
- tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks.
- iztrakāt Trakojot izvirzīties (no kurienes).
- lupties Trakot, plosīties, aušoties, dauzīties.
- dārzu traktorarkls traktorarkls, kas atšķiras ar jūgrāmja uzbūvi, lai traktoragregātu varētu vadīt pa augļu koku rindstarpu, bet arklu pievirzīt tuvu koku stumbriem.
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- tranzītbāze Tranzīta bāze.
- tranzītkustība Tranzīta kustība.
- tranzītpārvadājums Tranzīta pārvadājums.
- tranzītpartneris Tranzītpārvadājumu partneris.
- tranzīta (arī caurbraucējs) pasažieris tranzītpasažieris.
- transits Tranzīts.
- blankotrata Trata, kas formas ziņā neapmierina visassvarīgās rekvizītes, nepilnīga trata.
- pārtraukties Traucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- Saxifraga tridactylites trejzobu akmeņlauzīte.
- bilharcija Trematodu kārtas divmutes tārpu suga; iekšējs cilvēka parazīts karstākās zemēs.
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt (2).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus).
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt.
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
- aptriekt Triecot padzīt kam apakšā.
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- attriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.); atdzīt.
- aptriekt Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt); apdzīt.
- pārtriekties Triecoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam); uzziest.
- Saxifraga trifurcata trīszaru akmeņlauzīte.
- dangot Trokšņaini dauzīt.
- bīkšķēt Trokšņot, dauzīt, dauzīties.
- targot Trokšņot, dauzīties.
- kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
- raflēzija tropu parazītaugs ("Rafflesia"), vairāk nekā 40 sugas, visas ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā, tām raksturīgs ļoti liels zieds.
- ļūļāties Tūļāties, nevarēt pavirzīties uz priekšu ar darbu.
- tupiņa Tupa - guba, kaudzīte.
- tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa.
- sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
- Ilzīte ūdenstece Atašienes pagastā, ietek Marinzejas ezerā; Ilziņa; Ilzītes strauts.
- Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km.
- tranzītupe Upe, kas atrodas divu vai vairāku valstu teritorijās un ko (parasti) izmanto tranzītam.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par urbi.
- urbties Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) - par urbi.
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- ieurķēt Urķējot ievirzīt (kur iekšā).
- izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- censors Uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi.
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- napine Uz ausīm sapītas bizītes, kuras aptin ap galvu.
- pakārties Uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu.
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- paņirbt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- intence Uz kādu mērķi virzīts nodoms, nolūks, iecere.
- proģēnija Uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, patoloģiska sakodiena veids.
- prognātija Uz priekšu izvirzīts augšžoklis, patoloģiska sakodiena veids.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- dublēšana Uz vienu mērķi virzītu vienādu darbību divkārtēja vai vairākkārtēja veikšana.
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piemēram, virzīties, virzīt).
- raicīt Uzart, vagas dzīt.
- reicīt Uzart, vagas dzīt.
- reitīt Uzart, vagas dzīt.
- dasakrauties Uzbāzīgi pievirzīties pie kā.
- šikanēt Uzbāzties, mocīt, patiesību sagrozīt.
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
- uzstīpāt Uzdzīt stīpas.
- uzstīpot Uzdzīt stīpas.
- uzlasīties Uziet, uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
- uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā); liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- cīlēt Uzmanīgi skatīties, raudzīties (uz ko).
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
- dakiravāt Uzmanīt, uzraudzīt.
- pasēt Uzmanīt, uzraudzīt.
- uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt.
- bosēt Uzmesties par rīkotāju; pārraudzīt.
- dzīdināt Uzmudināt, izdzīt ļaudis.
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- saošķerēt Uzost, sadzīt pēdas.
- pārraudzīt Uzraudzīt (kādu), būt atbildīgam (par kādu).
- ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās; panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās.
- vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru).
- pravīt Uzraudzīt, lai viss norit atbilstoši iepriekš zināmiem rituāliem.
- monitorēt Uzraudzīt, novērot.
- inspicēt Uzraudzīt, pārlūkot; kontrolēt.
- vāķīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
- uzlenkt Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzlūkot Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
- modēt Uzraudzīt, sargāt.
- izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu.
- pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- pārvērties Uzraudzīt.
- uzpasētājs Uzraudzītājs, uzmanītājs.
- užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas.
- maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne.
- noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt.
- saukt Uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
- promotēt Uzturēt interesi, popularizēt, reklamēt; iepazīstināt potenciālo pircēju ar produktu, virzīt uz priekšu.
- agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto.
- ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm).
- uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī, parasti pēkšņi, pazīt.
- uzstūkāt Uzvirzīt (uz kā, kur augšā) un blīvi sabāzt, sakraut.
- uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
- uzrūmēt Uzvirzīt un novietot (uz kā, kur augšā).
- uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu); uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas valdziņu un izadīt, iztamborēt (to).
- uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), arī uzcelt stāvus (piemēram, asti).
- uzcelt Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
- izsliegt Uzvirzīt.
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzvīties Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni).
- sakāpt Uzvirzīties gar ķermeni uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzkortelēties Uzvirzīties un novietoties (uz kā, kur augšā).
- uzriktēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uzrūmēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem.
- uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties.
- uzkāpt Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
- uzslieties Uzvirzīties, tikt uzvirzītam uz augšu (par ķermeņa daļu).
- dziet Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus).
- dzieties Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus).
- blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm.
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- ievadīt Vadot ievirzīt (kādā vietā, kursā u. tml. transportlīdzekli).
- izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
- izvadīt Vadot izvirzīt (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- pārvadīt Vadot pārvirzīt (transportlīdzekli pāri kam, pār ko).
- spiedvads Vads, pa ko (kas) tiek virzīts, izmantojot spiedienu.
- tulku Vadžrajānas budisma rituālajā praksē cilvēks, kas atzīts par kāda garīgā līdera reinkarnāciju.
- aizvaga Vaga, kas atrodas aiz citām vagām un ir dzīta citā virzienā.
- stote vāģu plācēs iedzīta vāģu sānu stute.
- coronilla Vainadzītes.
- aizdzīdināt Vairākkārt aizdzīt.
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- tuncīt Vairākkārt burzīt, ņurcīt, spaidīt u. tml.
- atdzanāt Vairākkārt dzīt (piemēram, cūku pie kuiļa).
- grozelēt Vairākkārt grozīt.
- klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
- nolauzelēt Vairākkārt lauzot, noliekt; nolauzīt.
- samaukalēt Vairākkārt maucot, savirzīt (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- murdzulēties Vairākkārt murdzīt; rotaļāties, murdzot, ņurcot (kādu dzīvnieku, piemēram, kaķi).
- murdzulēt Vairākkārt murdzīt.
- lauzelēt Vairākkārt ne visai intensīvi lauzt, lauzīt.
- sanēsāt Vairākkārt nesot, savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vairākkārt nesot, savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
- aizrīdināt Vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp.
- savelēt Vairākkārt sist, dauzīt, parasti spēcīgi (pa ko).
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt.
- atsist Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās; atdauzīt.
- aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt.
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1).
- ložņāt Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku.
- tūkāt Vairākkārt spaidīt; burzīt (ko); arī spaidot blīvēt, bāzt (ko kur iekšā).
- atspaidīt Vairākkārt spiežot, grūžot, atvirzīt (iepriekšējā stāvoklī).
- lēkāt Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- raustīties Vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
- svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
- šķirstīt Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- bāzalēt Vairākkārt virzīt, bāzt ārā no kurienes.
- trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos; dzenāt (3).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- dapiļnavāt Vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt.
- dzīdināt Vairākkārt, atkārtoti dzīt.
- valstelēt Vairākkārt, ne visai intensīvi valstīt, grozīt u. tml.
- izgāzīt Vairākkārtīgi ļodzīt, sašķiebt.
- sūkāties Vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties.
- slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
- ādainis Vājš, vecs, nodzīts zirgs.
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
- izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis).
- publiskā nesējorganizācija valdības pārraudzīta institūcija, kas nodrošina vispārējus telekomunikāciju pakalpojumus.
- reāllaika valoda valoda, ko izmanto tādu reāllaika sistēmu programmēšanā, kurās kā galvenā prasība tiek izvirzīta ātra datora reakcija uz pienākošajiem signāliem.
- valsoīds Valsoīda stroma - parazītiskas sēnes stroma, kurā iekļautas arī saimniekauga šūnas.
- valkstīties Valstīties, ļodzīties.
- velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties.
- ievalstīt Valstot ievirzīt (kur iekšā).
- ievalstīt Valstot panākt, ka sāk virzīties.
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- profesionālās kvalifikācijas dokuments valsts atzīts profesionālās izglītības dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju.
- teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā).
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem.
- profesiju klasifikators valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā grupētas profesijas starptautiski atzītā kārtībā, aptverot visas valsts tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas, un noteiktas profesiju kvalifikācijas pamata (minimuma) prasības.
- uzņēmējvalsts Valsts, kas pieņem spēkus/apgādi no sabiedrotajiem to izvietošanas, operāciju vai arī tranzīta laikā.
- valstsvizīte Valstsvīra oficiāla vizīte citā valstī.
- brīvi konvertējama valūta valūta, kas savas universālās pirktspējas dēļ atzīta visā pasaulē un brīvi apmaināma pret citu valstu naudas vienībām.
- savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
- ievāļāties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- ievāļoties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- vamzīt Vamzīt krāsni - samaisīt, apmaisīt ogles krāsnī.
- grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību.
- ķip Vārds bez nozīmes, parazītvārds.
- pasanesties Varēt pavirzīties.
- ievārtīt Vārtot ievirzīt (kur iekšā).
- ievārtīties Vārtoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ūkņa Veca, saburzīta cepure.
- Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti.
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt (1).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu).
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
- kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti.
- ādainieks Vecs, vājš, nodzīts zirgs; kleperis.
- ādelnieks Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
- zvanārs Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai.
- aizvēdināt Vēdinot aizdzīt.
- pievēcināt Vēdinot pievirzīt gaisa plūsmu.
- pievēdināt Vēdinot pievirzīt klāt.
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam); virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- izavadāties Vedot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- izvest Vedot izvirzīt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
- pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- apvest Vedot pavirzīt zem kā.
- uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
- bīdīt Veicināt, atbalstīt; virzīt, realizēt (piem., kādu ideju).
- promoters Veicinātājs, kāda projekta virzītājs; promotieris.
- promotieris Veicinātājs, kāda projekta virzītājs.
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
- pievallēt Veidojot valni, pievirzīt klāt.
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- kontrolēt veikt kontroli (1), uzraudzīt, pārbaudīt.
- urbties Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.); urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
- apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
- atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- ievilkt Velkot ievirzīt (kur iekšā).
- izvilkt Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt Velkot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
- novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
- pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
- pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavilkt Velkot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
- pavilkt Velkot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apvilkt Velkot pavirzīt, pavilkt zem kā.
- pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- davilkt Velkot pievirzīt pie kā.
- savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- novilkt Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru); šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
- ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
- uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- pārvelt Velot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
- olīties Velties, grozīties.
- naigāt Veltīgi dzīt (lopus).
- izdecelēt Veltīgi izdzīt, nodarbināt.
- izkvernēties Veltīgi pēc kāda raudzīties, veltīgi gaidīt.
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- ievelt Veļot ievirzīt (kur iekšā).
- izvelt Veļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvelt Veļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- novelt Veļot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pavelt Veļot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pavelt Veļot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievelt Veļot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- novelt Veļot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- novelt Veļot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
- izvelties Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dasavelties Veļoties pievirzīties pie kā.
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- ievemt Vemjot ievirzīt (kur iekšā).
- izvemt Vemjot izvirzīt no kuņģa (ko).
- dandzītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Dandzītes" iedzīvotāji.
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
- nopasēt Vērojot, uzmanot u. tml. atrast, izraudzīt (īsto laiku, brīdi).
- aizvērt Verot aizvirzīt aiz kā, kam cauri.
- ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml).
- izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
- pārvērt Verot izvirzīt cauri.
- savērt Verot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- tielēt Vērot, raudzīties.
- tīlēt Vērot, raudzīties.
- vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- novērpties Vērpjoties, virpuļojot īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- koncentrēt Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu; būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu.
- nākt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību); izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
- aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu.
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, likvidējamu.
- izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu.
- brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
- taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
- tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās.
- subelektrons Vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā.
- Wickenhof Vezītes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- vēze Vēzītis (2).
- vēzis Vēzītis (2).
- vēzīte Vēzītis (2).
- leišmanijas Vicaiņu ģints vienšūnas parazīti, kas dzīvo zīdītāju (gk. grauzēju, suņu) šūnās; pārnēsā moskīti, ierosina leišmaniozi; cilvēkā parazitē 3 sugas.
- trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs.
- tripanozomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti; tripanosomas.
- svalbīt Vicināt, vēcināt, grozīt.
- svalbot Vicināt, vēcināt, grozīt.
- švelbināt Vicinot dzīt.
- spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
- bruģatiesa Vidzemes kārtības tiesas (1671.-1889. g.) nosaukums tautā, jo šīs tiesas uzdevums bija arī uzraudzīt lauku ceļu un tiltu turēšanu kārtībā.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem un dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
- pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pulšķināt Viegli dauzīt ar plaukstu pa ūdens virsmu.
- piepekšināt Viegli piedauzīt, piemīcīt, pieplacināt.
- pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā); saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
- ieslīdēt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā) - par ķermeni, tā daļām.
- ieslīt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- plektomicētes Viena no asku sēņu klasēm ("Plectomycetes"), saprofīti un parazīti, \~160 ģinšu, 2250 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, \~70 sugu.
- vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
- mikoplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, planktona sēnes, kas barojas no atmiruša organiskā materiāla, vai dzīvo kā parazīti citos planktona masas organismos, pamazām apēdot to ķermeņa substanci.
- gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- popdīva Viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām.
- tigri Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā, pie Sarkanās jūras, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģika - gk islams (sunnisms), daļa ticīgo - kristīgie (monofizīti).
- guragi Viena no tautām, kas dzīvo Etiopijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa - kristīgie (monoofizīti).
- kontekstneatkarība Viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā.
- nandrolons Viena no vielām, kas ir atzīta par dopingu.
- izvēlētā lauka aizsardzība viena vai vairāku īpaši izraudzītu lauku aizsardzību pārraidāmajā ziņojumā.
- atdzīties Vienam otru padzīt.
- anotropija Vienas acs tieksme novirzīties uz augšu.
- agrements Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem.
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- makačāt Vienmērīgi virzīt (dzijas pavedienu), tinot kamolā, saivā.
- bīdīt Vienmērīgi virzīt (pa kādu, parasti priekšmeta, virsmu).
- tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām); darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
- slīdēt Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām); tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- finieru slīpsadars vienpusējas fazītes (šļaupuma) noņemšana no finiera šķērsmalas.
- reversīvs Viens no diviem vārdiem, kas nosauc pretēji virzītas darbības.
- autozīts Viens no dvīņu kropļiem, kas attīstās pareizi un kuram piestiprināts otrs - attīstībā atpalikušais parazīts.
- nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā).
- krājnoguldījums Viens no kredītiestāžu depozīta veidiem; krājdepozīts.
- leucīns Viens no sen pazīstamiem olbaltumu dziļākiem sairšanas produktiem, kas vēlāk atzīts par alfa-amino-izo-kapronskābi.
- neuzbrukšanas princips viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem, kas atzīst agresīvā kara prettiesiskumu; starptautiskajās tiesībās šo principu sāka atzīt 20. gs. divdesmitajos gados.
- literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības.
- skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi.
- toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās.
- lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga.
- sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos.
- sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
- zvaigzne Viesnīcas kategorijas apzīmējuma simbols, ko plaši lieto un pazīt praktiski visās valstīs; viesnīcas zvaigžņu skaits, parasti no vienas līdz piecām, norāda atbilstību attiecīgam labiekārtojumam un apkalpošanas kvalitātei.
- beznodokļu tirdzniecības veikals vieta, kur muitas kontrolē pārdod preces fiziskām personām, kas izbrauc uz ārvalstīm vai kuras ir tranzīta pasažieri.
- kuskūta Vija, āboliņa zīds, parazītiska ziemojoša nezāle.
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (par augiem).
- izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām.
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- rabulists Viltīgs jurists, tiesību un taisnības sagrozītājs.
- saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
- vantināt Viļāt, ņurdzīt.
- vantināties Viļāt, ņurdzīt.
- atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp; viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi.
- pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ievīties Viļoties ievirzīties (kur iekšā).
- lumdīt Vingrināt, locīt, grozīt (locekli).
- mulsterēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt.
- mulsturēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt.
- atvirmot Virmojot atvirzīt.
- atvirmot Virmojot atvirzīties šurp; virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievirmot Virmojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirmot Virmojot izvirzīties.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- aizvirpināt Virpināt prom; virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievirpināt Virpinot ievirzīt (kur iekšā).
- izvirpināt Virpinot izvirzīt.
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp; virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīt (kur iekšā).
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pavērpties Virpuļveida kustībā pavirzīties.
- kapturis Virs krāsns kurtuves izvirzīta dūmu eja taisnstūra veidā.
- atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens.
- atpīlis Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens.
- suga Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens.
- siltumizturīga konstrukcija virsskaņas un hiperskaņas gaisakuģu konstrukcija, kuras sakaršanu var pieļaut līdz 1500 Celsija grādiem, neparedzot siltumizolāciju; lieto titāna, tērauda, niķeļa sakausējumus un kompozītmateriālus.
- ultravīrusi Vīrusi - bezšūnas dzīvas dzīvās būtnes, šūnu parazīti.
- priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
- bīdīt Virzīt (cilvēku).
- vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
- sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) - par iekārtām, ierīcēm, parasti par sūkņiem, ventilatoriem.
- sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) ar sūkni.
- pūst Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) - par vēju.
- maukt Virzīt (ko) kur iekšā tā, ka (to) kas apņem, aptver.
- vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
- švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
- mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu; arī gremdēt (1).
- mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
- sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- maukt Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
- vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
- mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- durt Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu).
- durt Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu.
- kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- grābt Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm.
- skart Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- laist Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- šļircināt Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā ar dobu adatu; injicēt.
- vest virzīt (transportlīdzekli, parasti kuģi, laivu), velkot vai braucot (ar to).
- manevrēt Virzīt (transportlīdzekli), bieži mainot (tā) virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ).
- laist Virzīt (ūdenī, pa ūdeni, piemēram, laivu).
- griezt Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
- apvirzīt Virzīt apkārt.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- pūst Virzīt izelpu uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
- likt kāju priekšā virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs).
- atšķipelēt Virzīt ko tuvāk (parasti ar lāpstu).
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- irt Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī; airēt.
- airēt Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
- smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci, no šķidruma (ko cietu).
- atvirzīt Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
- griezt Virzīt pa apli, ap kādu asi.
- braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt.
- aizvirzīt virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- gremdēt Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst; novietot gāzē, irdenā vielā.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- vēdzināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- vēgāt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- atvirzīt Virzīt šurp.
- stvirzināt Virzīt šurp.
- tapiņot Virzīt tapiņas (apavu sastāvdaļās), lai (tās) savienotu.
- pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko).
- pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā dalu).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
- celt Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas).
- celt Virzīt uz augšu, lai noliktu (kur).
- šķirt Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- moimorēt Virzīt uz priekšu un atpakaļ (vicināt).
- izplatīt Virzīt uz vairākām vai visām pusēm, plašumā.
- griezt Virzīt virpuļveida kustībā (parasti par vēju).
- vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- stoģēt Virzīt zvejas tīklu pa straumi.
- bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās).
- griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt.
- sliet Virzīt, novietot vertikālā stāvoklī; virzīt, novietot slīpi, atbalstot (pret ko, pie kā).
- nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- laist Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju).
- triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju); virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
- trenkt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju).
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- ripināt Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
- mainīt Virzīt, pārvietot (ko) no vienas vietas uz citu.
- tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- dzīt Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā).
- dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
- šļakstīt Virzīt, piemēram, liet, mest (šķidru vielu, tās kopumu); arī šļākt (1).
- urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
- liekt Virzīt, vērst (ķermeni, tā daļu), parasti lokveidā.
- griezt Virzīt, vērst (uz ko uzmanību).
- sliet Virzīt, vērst uz augšu (parasti ķermeņa daļu).
- stūrēt Virzīt.
- vērdzēt Virzīt.
- vērdzināt Virzīt.
- virzināt Virzīt.
- virzt Virzīt.
- bīdītājs Virzītājs, organizētājs.
- grimt Virzīties (aiz kā, kur), parasti rietot, rietēt (parasti par sauli).
- griezties Virzīties (ap ko, kam apkārt).
- riņķot Virzīties (ap ko, kam apkārt).
- šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību; izplatīties (kādā vidē).
- sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību.
- mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- spraukties Virzīties (pa ko šauru, starp ko), parasti ar pūlēm, grūtībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- irties Virzīties (par laivu, ko vada ar airiem).
- staigāt Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem).
- bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli.
- dzīties Virzīties (parasti strauji); traukties.
- peldēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
- ritēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
- kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- vērpties Virzīties (piemēram, pa riņķa līniju, lokveidā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
- tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības.
- līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
- locīties Virzīties ar līkumiem, līkumojot.
- apsaliekties Virzīties ar līkumu.
- locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- turēties solī virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
- stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti, ko smagu velkot, nesot).
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
- griezt Virzīties caur (ko) - par gaismas stariem.
- spriesties Virzīties cieši kopā (pie kā, ap ko u. tml.).
- krist Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē.
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi (par mākoņiem, miglu u. tml.).
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
- lidināties Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- lidot virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- trukšināt Virzīties lēniem rikšiem (parasti par zirgu).
- kūsēt Virzīties lielos baros.
- riņķot Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
- līkločot Virzīties līkloču.
- riņķāt Virzīties lokveidā, apļveidā.
- mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
- mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
- pārvietoties Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot).
- slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
- šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slīdēt (1).
- riņķot Virzīties pa apli (dejā).
- griezties Virzīties pa apli, ap savu asi.
- švīkāties Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
- spiesties Virzīties pa ko šauru (piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām).
- sliekties Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli).
- slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- aizvirzīties Virzīties prom; virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- vērpties Virzīties riņķveida, spirālveida (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
- ripināties Virzīties rotējot, arī riņķveidā.
- klidzināt Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- soļot Virzīties sporta solī.
- šķērsot Virzīties šķērsām (attiecībā pret ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šļūcināties Virzīties šļūcošā gaitā.
- nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku).
- spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā.
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu.
- liekt (arī mest) līkumu (arī loku) virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- nirt Virzīties zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli); pārvietoties zem ūdens ar zemūdens transportlīdzekli.
- skriet virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm)
- iet Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā.
- vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
- skarties Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
- skriet Virzīties, atrasties (par ceļiem).
- lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili.
- iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
- vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
- tīties Virzīties, doties (parasti prom).
- jādīties Virzīties, doties (strauji, neapdomīgi).
- stūrēt Virzīties, doties noteiktā virzienā.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) - par dzīvniekiem.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
- urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru.
- spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
- vēdīt Virzīties, izplatīties (par gaisa plūsmu).
- līst Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
- nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
- pārvietoties virzīties, izplatīties kādā virzienā
- vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu.
- iziet Virzīties, izvest (uz kādu punktu, vietu) - piemēram, par ceļu.
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
- līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
- klejot Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
- kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem.
- kāpt Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
- peidžerēt Virzīties, kustēties.
- tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu vai vidi, pārvietoties.
- tikt Virzīties, lai nokļūtu (pie kāda).
- iet Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).
- soļot Virzīties, liekot soļus; iet (1); arī staigāt (1).
- spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
- klaudzināt Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni.
- šļūkt Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu.
- mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
- peldēt Virzīties, parasti lēni (par mākoņiem, dūmiem, miglu u. tml.).
- rausties Virzīties, parasti lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
- līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
- vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.); lasīties 2 (2).
- lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
- veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) - par kukaiņiem.
- līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties.
- mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot.
- braukt Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).
- stūrēties Virzīties, pārvietoties (parasti noteiktā virzienā).
- ripināties Virzīties, pārvietoties (uz riteņiem).
- braukt Virzīties, pārvietoties ar transportlīdzekli.
- turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
- lidot Virzīties, pārvietoties gaisā – par lidaparātiem
- liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā.
- taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi); vadīt kuģi, jahtu vai citu peldlīdzekli.
- plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1).
- plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2).
- braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
- rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
- rāpties Virzīties, pārvietoties rāpus.
- braukt Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
- spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties, parasti lēni, arī ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
- stumties Virzīties, pārvietoties.
- tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
- grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū).
- līst Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) - par priekšmetiem.
- līst Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - par priekšmetiem.
- spraukties Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - parasti par transportlīdzekļiem.
- spiesties Virzīties, tikt virzītam pa ko šauru (piemēram, par priekšmetiem).
- skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- virzināties Virzīties.
- virzties Virzīties.
- vektors virzīts līnijas segments datorgrafikā.
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
- nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
- kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- svilpt Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija; kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
- sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
- darbadiena Visas dienas, izņemot vispāratzītās brīvdienas un ar likumu noteiktās svētku dienas; vispāratzītās brīvdienas ir sestdiena un svētdiena.
- galotne Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- virsotne Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks.
- courtoisie Vispār atzīti paradumi, kas uz ieradumu tiesību pamata nodibinājušies valstu starptautiskā satiksmē; to neievērošana gan vēl nenozīmē tiesību pārkāpumu, bet to uzskata par nedraudzīgu aktu un valsts cieņas aizkaramu; daudzi diplomātiskā ceremoniāla noteikumi.
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme; vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- visatļautība vispāratzīto uzvedības un pastāvošo morāles normu neievērošana, izlaidība; nerēķināšanās ar citiem.
- parazītiskums Vispārināta īpašība --> parazītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- momi Vjetnamiešu rituālās maizītes, kuru forma atgādina sieviešu ģenitālijas un tiek izmantotas reliģiskajos auglības rituālos.
- Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs.
- Mātra Vulkānisks masīvs Rietumkarpatu dienvidos, Ungārijā, augstākā virsotne masīvā un Ungārijā - Kēkeša kalns - 1015 m, andezītu lava un tufs.
- X X kājas - kāju deformācija: ceļa locītavas savirzītas uz iekšu, bet apakšstilbi uz āru.
- iezagties Zagšus ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzagties Zagšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pazagties Zagšus pavirzīties.
- piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- Lebia chlorocephala zaļgalvas parazītskrejvabole.
- diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā.
- enterozīts Zarnu parazīts.
- nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
- atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu).
- šķirties Zaudēt, atzīt par zudušu (piemēram, domu, ideju).
- zdeltauzas Zeltauzīte.
- trisetum Zeltauzītes.
- krabiķis Zemē iedzīts zarains miets, uz kā laukā žāvē labību.
- līmetņošana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
- nivelēšana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
- zemrauģītis Zemraudzītis.
- ķāpēties Ziesties, ķēzīties.
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- Helictotrichon sempervirens zilganā pļavauzīte.
- mūžzaļā pļavaudzīte zilganā pļavauzīte.
- skilla Zilsniedzīte ("Scilla").
- zilsniedzītes Zilsniedzīte ("Scilla").
- scilla Zilsniedzītes.
- farmakognosija Zinātne, kuras uzdevums uzmeklēt visus dabā atrodamos zāļu līdzekļus (drogas) un ar tiem iepazīties, izpētot tos visos virzienos un rezultātus apvienojot.
- dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu.
- apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to.
- aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas.
- arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās.
- trihodinoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti ("Trichdinella" un "Trichodin") sugu vienšūņi.
- eubotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, cestodes ("Eubothrium crassum").
- piscikoloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, dēles ("Piscicola geometra").
- difilobotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, lenteņi ("Diphyllobothrium dendriticum" un "Diphyllobothrium ditremum").
- filometroidoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, nematodes ("philometroides cyprini").
- diplostomoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, sūcējtārpi ("Diplostomum spathaceum").
- lerneoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vēžveidīgie ("Lernaea cyprinacea").
- apiosomoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Apiosoma").
- hilodonelloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chilodonella piscicola" un "Cilodonella hexasticha").
- hloromiksoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chloromyxum truttae").
- heksamitoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Hexamita salmonis").
- ihtioftirioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Ichthyophthirius multifillis").
- žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt).
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem.
- aizjendzēt Zobojot padzīt.
- helmintoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī parazītiskos tārpus.
- plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- astrognozija Zvaigžņu debess pazīšana, prasme pazīt pie debesīm zvaigznājus un atsevišķas zvaigznes.
- dasazvelties Zveļoties pievirzīties pie kā.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
- žaugoties Žaudzīties.
- nosūkāties Žēli nolaizīties.
- sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs.
- žlodzīties Žļodzīties.
- žmaudzīt Žņaudzīt, spaidīt.
- žņaudzēt Žņaudzīt.
- žņaugāt Žņaudzīt.
- zurzināt Žņaudzīt.
- žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste.
zīt citās vārdnīcās:
MEV