kliņģerene
kliņģerene apvidvārds
1.Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
2.Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
3.Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum").
Stabili vārdu savienojumiDzeltenā kliņģerene. Sarkanā kliņģerene.
- Dzeltenā kliņģerene taksons — kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena
- Sarkanā kliņģerene taksons — kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana
Avoti: Lsg, Aug2, LPE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzeltenā kliņģerene no augšas izskatās pēc lielas izbalējušas gailenes, taču tai zem cepurītes lapiņu vai kroku vietā ir adatiņu slānis.
- Citas ģintis ir redzami ārēji atšķirīgas — kliņģerenei ir parastas cepurīšu sēnes izskats, vārpstenes ir krūmveidīgas, bet daudzvālītes vālesveida.
- Visas Latvijā sastopamās gailenes, kliņģerene, pataurene un taurene ir ēdamas un tiek uzskatītas par augstvērtīgām ēdamām sēnēm, dažām ir komerciāla nozīme.
- Vispopulārākās un skaistākās ir bekas, nākamās ir dažnedažādās cepurīšu sēnes, no kurām populārākās ir lapiņu sēnes ( piemēram, bērzlapes) un pienainītes ( alksnenes, vilnīši), sēnes, kas aug uz koksnes ( piepes), pūpēži, pie kuriem pieder arī zemeszvaigznes un zemestauki, adatenes ( kliņģerenes), korallenes, vālenes un gļotsēnes.
- Vispopulārākās un skaistākās ir bekas, nākamās ir dažnedažādās cepurīšu sēnes, no kurām populārākās ir lapiņu sēnes ( piemēram, bērzlapes) un pienainītes ( alksnenes, vilnīši), sēnes, kas aug uz koksnes ( piepes), pūpēži, pie kuriem pieder arī zemeszvaigznes un zemestauki, adatenes ( kliņģerenes), korallenes un vālenes, gļotsēnes.