uzrīvēt
uzrīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrīvēju | uzrīvējam | uzrīvēju | uzrīvējām | uzrīvēšu | uzrīvēsim |
| 2. pers. | uzrīvē | uzrīvējat | uzrīvēji | uzrīvējāt | uzrīvēsi | uzrīvēsiet, uzrīvēsit |
| 3. pers. | uzrīvē | uzrīvēja | uzrīvēs | |||
Pavēles izteiksme: uzrīvē (vsk. 2. pers.), uzrīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrīvējot (tag.), uzrīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrīvētu
Vajadzības izteiksme: jāuzrīvē
1.Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
2.Uzberzt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sautējumu liek bļodiņā, uzrīvē sieru un aplej ar mērci.
- Ja ir vēlēšanās, pirms pasniegšanas pa virsu uzrīvē vēl nedaudz muskatrieksta.
- Izkārto uz šķīvja un pirms pasniegšanas uzrīvē cieto sieru.
- Virsū uzrīvē citrona miziņu un, berzējot starp plaukstām, uzkaisa mīklas drupačas.
- Veidnē ieklāj mīklu ar uzlocītām maliņām, ieliek atdzesētu pildījumu un uzrīvē sieru.