uzritināt
uzritināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzritinu | uzritinām | uzritināju | uzritinājām | uzritināšu | uzritināsim |
2. pers. | uzritini | uzritināt | uzritināji | uzritinājāt | uzritināsi | uzritināsiet, uzritināsit |
3. pers. | uzritina | uzritināja | uzritinās |
Pavēles izteiksme: uzritini (vsk. 2. pers.), uzritiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzritinot (tag.), uzritināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzritinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzritina
1.Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritinot uzvirzīt uz kādas vietas.
2.Ritinot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
2.1.Uztīt virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viena bikšu stara ir uzritināta līdz augšai.
- Un parāda, kā tiek uztaisīta masa no sandalkoka un gumijkoka, lai to vēlāk uzritinātu uz bambusa stienīša.
- Tajā pašā dienā Mamma uzritina savu kokvilnas kleitu un brien mājas darbos, it kā ar to varētu aizskalot grēku.
- Amerikā sastopamais " Helvella latispora" atšķiras ar augšup uzritinātu cepurītes maliņu.
- Lapas pacietas , uzritinātas pl ap 0.3 cm , abpusēji klātas ar matiņiem vai dzelonīšiem