ceļakāja
ceļakāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ceļakāja | ceļakājas |
| Ģen. | ceļakājas | ceļakāju |
| Dat. | ceļakājai | ceļakājām |
| Akuz. | ceļakāju | ceļakājas |
| Lok. | ceļakājā | ceļakājās |
Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nu tad, Džim, vēl tikai ceļakāju, – viņš mīlīgi aicināja.
- Un ja, tā sakot, paredzēts iedzert malku ceļakājai, lai tad arī tā notiek!
- Iedzersim ceļakāju, Poš!
- Ja šāds paradums gadās reti, tad visdrīzāk to atcerēsimies kā smagu nākamā rīta pārbaudi un būs maza vēlme atkārtot šo frāzi tuvākajā laikā, tomēr, ja katra ballīte, ko apmeklē, ir ar 3 „ ceļakājām”, ir pienācis laiks nopietni piedomāt pie veselības.
- Nesagaidījis atbildi, iemetu ceļakāju un devos prom.