ceļabiedrs
ceļabiedrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ceļabiedrs | ceļabiedri |
| Ģen. | ceļabiedra | ceļabiedru |
| Dat. | ceļabiedram | ceļabiedriem |
| Akuz. | ceļabiedru | ceļabiedrus |
| Lok. | ceļabiedrā | ceļabiedros |
ceļabiedre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ceļabiedre | ceļabiedres |
| Ģen. | ceļabiedres | ceļabiedru |
| Dat. | ceļabiedrei | ceļabiedrēm |
| Akuz. | ceļabiedri | ceļabiedres |
| Lok. | ceļabiedrē | ceļabiedrēs |
Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau pēc brīža esam laimīgi tikuši lejā un ceļabiedri atviegloti uzgavilē.
- Bet, kad sāku ceļojumu, man nebija neviens ceļabiedrs padomā.
- Un tad vēl tavs ceļabiedrs vakariņās sadomājis dzert alu ar čipsiem…
- Lai pamatīgāk iepazītu Krētu, Inese ar saviem ceļabiedriem noīrēja automašīnu.
- Ģenerālmēģinājumam beidzoties, kopā ar ceļabiedru izlēmām kaut nedaudz apskatīt Talsus.