sarāpot
sarāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarāpoju | sarāpojam | sarāpoju | sarāpojām | sarāpošu | sarāposim |
| 2. pers. | sarāpo | sarāpojat | sarāpoji | sarāpojāt | sarāposi | sarāposiet, sarāposit |
| 3. pers. | sarāpo | sarāpoja | sarāpos | |||
Pavēles izteiksme: sarāpo (vsk. 2. pers.), sarāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarāpojot (tag.), sarāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarāpotu
Vajadzības izteiksme: jāsarāpo
Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viļņa patiešām varētu noslīcināties, mājas skumīgā rindā varētu sarāpot ūdenī.
- "Ērcēm patīk siltums un mitrums, viņas sarāpo teltī.
- Lai tā būtu funkcionāla, tiek mērķēts uz ļoti “ sarāpojošu” virsmu.
- ka tā “ sarāpo” tādos gabaliņos.
- Apkārt bija sarāpojuši un sastājušies grupiņas bērni, kas mielošanos improvizētā smilšu kastes ēstuvē vēroja drūmā klusumā.