izrīvēt
izrīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrīvēju | izrīvējam | izrīvēju | izrīvējām | izrīvēšu | izrīvēsim |
| 2. pers. | izrīvē | izrīvējat | izrīvēji | izrīvējāt | izrīvēsi | izrīvēsiet, izrīvēsit |
| 3. pers. | izrīvē | izrīvēja | izrīvēs | |||
Pavēles izteiksme: izrīvē (vsk. 2. pers.), izrīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrīvējot (tag.), izrīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrīvētu
Vajadzības izteiksme: jāizrīvē
1.Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu); izziest.
2.Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko); izberzt.
3.sarunvaloda Berzējot iztīrīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nosusināju rokas ar stīvu dvieli, vairākkārt izrīvēdams pirkstu starpas.
- Sijāšana padara miltus vienādus, atsijājot vai izrīvējot caur sietu visus svešos piemaisījumus.
- Neesi pārlieku uzcītīga, neizrīvē caurumus savā atmiņā.
- Nātres pārlej ar karstu sālsūdeni un vāra mīkstas, tas nospiež un ar karoti izrīvē.
- Pīps ar dūrēm izrīvē no acīm asaras.