iešļakstināt
iešļakstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļakstinu | iešļakstinām | iešļakstināju | iešļakstinājām | iešļakstināšu | iešļakstināsim |
| 2. pers. | iešļakstini | iešļakstināt | iešļakstināji | iešļakstinājāt | iešļakstināsi | iešļakstināsiet, iešļakstināsit |
| 3. pers. | iešļakstina | iešļakstināja | iešļakstinās | |||
Pavēles izteiksme: iešļakstini (vsk. 2. pers.), iešļakstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļakstinot (tag.), iešļakstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļakstinātu
Vajadzības izteiksme: jāiešļakstina
Šļakstinot ievirzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmā gāja kunigaitiene, mazliet pacēlusi svārku malu, lai nejauši neiešļakstinātu kādā peļķītē, kas spīdēja uz akmens bruģa.
- Pēdējās reizēs, kad ārste mani bija noinstruējusi, jau zināju, kā rīkoties, redzot, ka Fejiņa tūliņ atslēgsies - pūtu meitai sejā elpu, knaibīju rociņas, ja pie rokas bija ūdens glāze, iešļakstināju nedaudz ūdens viņai sejā.