iešļākties
iešļākties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļācos | iešļācamies | iešļācos | iešļācāmies | iešļākšos | iešļāksimies |
| 2. pers. | iešļācies | iešļācaties | iešļācies | iešļācāties | iešļāksies | iešļāksieties, iešļāksities |
| 3. pers. | iešļācas | iešļācās | iešļāksies | |||
Pavēles izteiksme: iešļācies (vsk. 2. pers.), iešļācieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļācoties (tag.), iešļākšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļāktos
Vajadzības izteiksme: jāiešļācas
Šļācot, ar šalti ievirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plūdu ūdeņi pārpildīja ezeru, un milzīga ūdens straume iešļācās pilsētā.
- Ūdens iešļācās mazajam pelmenim mutē un aprāva aizsmakušo kliedzienu.
- Publikā iešļācās labi sagremotu kartupeļu un zelta monētu strūkla.
- Ar spico galu mēģināju pārdurt foliju, bet saturs tieši deviņdesmit grādu leņķī iešļācās man acī.
- Pēkšņi pagultē iešļācās neganta ūdens straume.