šņaukt1
Lietojuma biežums :
šņaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
2.Spēcīgā ieelpā virzīt degunā (parasti pulverveida vielu).
3.žargonisms Lietot narkotikas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri