šņaukt2
šņaukt apvidvārds
1.Ātri griezt2.
2.Spēcīgi sist (ar rīksti, pātagu).
Avoti: ĒiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iekaisumus vidusausī veicina nepareiza deguna izšņaukšana, ja šņauc abas nāsis uzreiz.
- Šarlote ļoti labprāt šņauc tabaku, un vīrs to pacieš.
- Arī Sīms sašļuka, bet briļļainais tēvocis šņauca degunu, sacīdams:
- Džeina un Klaudija stāvēja pie lieveņa, kamēr Klaudija šņauca degunu.
- Lai nu kā - kad Truksnis cep pīrāgus, viņš šņauc miltus.