šņaukāties
šņaukāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņaukājos | šņaukājamies | šņaukājos | šņaukājāmies | šņaukāšos | šņaukāsimies |
| 2. pers. | šņaukājies | šņaukājaties | šņaukājies | šņaukājāties | šņaukāsies | šņaukāsieties, šņaukāsities |
| 3. pers. | šņaukājas | šņaukājās | šņaukāsies | |||
Pavēles izteiksme: šņaukājies (vsk. 2. pers.), šņaukājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņaukājoties (tag.), šņaukāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņaukātos
Vajadzības izteiksme: jāšņaukājas
2.Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt2.
2.1.Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
3.sarunvaloda Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es šņukstēju un šņaukājos, un Lilī mierinoši glāstīja man plecu.
- Paskaitiet, cik daudzi trolejbusā šķauda, šņaukājas vai krekšķinās.
- Pārsvarā viņas tur abas šņaukājās vien, ļoti mokošs pasākums.
- – Un tu, Vilem, – tante Ante šņaukājas.
- Viņš sāka šņaukāties un raudāt, tāpēc vajadzēja taisīt pārtraukumu.