aizložņāt
aizložņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizložņāju | aizložņājam | aizložņāju | aizložņājām | aizložņāšu | aizložņāsim |
| 2. pers. | aizložņā | aizložņājat | aizložņāji | aizložņājāt | aizložņāsi | aizložņāsiet, aizložņāsit |
| 3. pers. | aizložņā | aizložņāja | aizložņās | |||
Pavēles izteiksme: aizložņā (vsk. 2. pers.), aizložņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizložņājot (tag.), aizložņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizložņātu
Vajadzības izteiksme: jāaizložņā
Ložņājot aizvirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp krēsliem aizložņāju uz vecāsmātes gultu.
- Valērija klausījās tēva čukstos, skatījās tumsā, un viņai likās, ka redz, kā mātes acis ieplešas šausmās, vismaz viņas klusinātā balss skanēja nodevīgi spalgi, kā vārtiņi, caur kuriem aizložņājis zaglis. “
- Trešais Mēness vējš pa mazāko spraudziņu iešalca mājā, palīda zem segas, apglāsmoja stindzinošiem pirkstiem, palīda zem naktskrekla, pieskārās krūtsgaliem un sacietināja tos, aizložņāja līdz kājstarpei, pārtopot vēsā valgumā, tad aizplūda līdz pat pēdām un sāka kutināt.
- Kad trešais Mēness vējš pa mazāko spraudziņu iešalca mājā, palīda zem segas, apglāsmoja stindzinošiem pirkstiem, palīda zem naktskrekla, pieskārās krūtsgaliem un sacietināja tos, aizložņāja līdz kājstarpei, pārtopot vēsā valgumā, aizplūda līdz pat pēdām un sāka kutināt, Anna iekliedzās un pamodās.
- Pārliecos pār laivas malu un raudzījos dzelmē — ūdenszālēs tur slēpās daža laba zivs, pa akmeņiem aizložņāja gluma ūdensčūska, gliemežu čemuri laistījās kā dārgas brošas, dūņas dusēja kā biezs matu paklājs.