pārviļņot
pārviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārviļņoju | pārviļņojam | pārviļņoju | pārviļņojām | pārviļņošu | pārviļņosim |
| 2. pers. | pārviļņo | pārviļņojat | pārviļņoji | pārviļņojāt | pārviļņosi | pārviļņosiet, pārviļņosit |
| 3. pers. | pārviļņo | pārviļņoja | pārviļņos | |||
Pavēles izteiksme: pārviļņo (vsk. 2. pers.), pārviļņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārviļņojot (tag.), pārviļņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārviļņotu
Vajadzības izteiksme: jāpārviļņo
1.Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
1.1.pārnestā nozīmē Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu).
Avoti: LLVV