nošvīkstēt
nošvīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošvīkstu | nošvīkstam | nošvīkstēju | nošvīkstējām | nošvīkstēšu | nošvīkstēsim |
| 2. pers. | nošvīksti | nošvīkstat | nošvīkstēji | nošvīkstējāt | nošvīkstēsi | nošvīkstēsiet, nošvīkstēsit |
| 3. pers. | nošvīkst | nošvīkstēja | nošvīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošvīksti (vsk. 2. pers.), nošvīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošvīkstot (tag.), nošvīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošvīkstētu
Vajadzības izteiksme: jānošvīkst
1.Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
2.Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skots iekoda apakšlūpā un novicināja cilpu ātrāk, tā gaisā nošvīkstēja.
- Viņa apgriezās un izgāja no zāles, svārkiem sausi nošvīkstot.
- Nošvīkstēja siksnas, noplakšķēja karabīņu laidnes, atkrītot “ pie kājas”.
- Un skani liegi kā taureņa spārns nošvīkst gar ziedlapu,
- Viņš padrāzās garām tā, ka gaiss nošvīkstēja, taču mani pat nepamanīja.