nošvirkstēt
nošvirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošvirkstu | nošvirkstam | nošvirkstēju | nošvirkstējām | nošvirkstēšu | nošvirkstēsim |
| 2. pers. | nošvirksti | nošvirkstat | nošvirkstēji | nošvirkstējāt | nošvirkstēsi | nošvirkstēsiet, nošvirkstēsit |
| 3. pers. | nošvirkst | nošvirkstēja | nošvirkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nošvirksti (vsk. 2. pers.), nošvirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošvirkstot (tag.), nošvirkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošvirkstētu
Vajadzības izteiksme: jānošvirkst
1.Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
2.Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nošvirkst sēra galva, mēs aizpīpējam ar labi padarīta darba sajūtu.
- Sērkociņš negribīgi nošvirkst vienreiz, otrreiz, līdz beidzot iemirdzas maza liesmiņa.
- Pērsijs pārvilka ar roku pār viņa birstei līdzīgo zodu tā, ka nošvirkstēja.
- Nošvirkstēja rudenī līmētās siltumizolācijas strēmeles, atvērās logi, šļakstēja ūdeņi un ienāca spodrība.
- Gar ausīm nošvirkstēja ienirstot līdzi parautā gaisa burbuļi, un tūlīt pat meitene iznira virspusē.