nošvīkstēt

nošvīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	nošvīkstu	nošvīkstam	nošvīkstēju	nošvīkstējām	nošvīkstēšu	nošvīkstēsim
2. pers.	nošvīksti	nošvīkstat	nošvīkstēji	nošvīkstējāt	nošvīkstēsi	nošvīkstēsiet, nošvīkstēsit
3. pers.	nošvīkst	nošvīkstēja	nošvīkstēs

1.Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.

2.Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).

3.apvidvārds Nočaukstēt.

Avoti: LLVV, KiV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	nošvīkstu	nošvīkstam	nošvīkstēju	nošvīkstējām	nošvīkstēšu	nošvīkstēsim
2. pers.	nošvīksti	nošvīkstat	nošvīkstēji	nošvīkstējāt	nošvīkstēsi	nošvīkstēsiet, nošvīkstēsit
3. pers.	nošvīkst		nošvīkstēja		nošvīkstēs