nošvīkstināt
nošvīkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošvīkstinu | nošvīkstinām | nošvīkstināju | nošvīkstinājām | nošvīkstināšu | nošvīkstināsim |
| 2. pers. | nošvīkstini | nošvīkstināt | nošvīkstināji | nošvīkstinājāt | nošvīkstināsi | nošvīkstināsiet, nošvīkstināsit |
| 3. pers. | nošvīkstina | nošvīkstināja | nošvīkstinās | |||
Pavēles izteiksme: nošvīkstini (vsk. 2. pers.), nošvīkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošvīkstinot (tag.), nošvīkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošvīkstinātu
Vajadzības izteiksme: jānošvīkstina
1.Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
1.1.intransitīvs
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nošvīkstinot pēdējo manuskripta lapu, redaktors manī palūkojās ar bijīgu cieņu.
- Sartis norima un pacietīgi stāvēja blakus, tikai reizēm nošvīkstinādams ar asti.
- – trešā nāve savu sirpi nošvīkstināja gaisā.
- Tad beidzot viņš paspēra soli tuvāk Piligrimam, tajā pašā laikā nošvīkstinādams pārlika karogu labajā rokā.
- Rasbine asi nošvīkstina asti.