saraukt
saraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saraucu | saraucam | saraucu | saraucām | saraukšu | sarauksim |
| 2. pers. | sarauc | saraucat | sarauci | saraucāt | sarauksi | sarauksiet, sarauksit |
| 3. pers. | sarauc | sarauca | sarauks | |||
Pavēles izteiksme: sarauc (vsk. 2. pers.), sarauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saraucot (tag.), saraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarauktu
Vajadzības izteiksme: jāsarauc
1.Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
2.Samazināt (apjomā); arī sašaurināt, saīsināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brahicefāliem suņukiem, kuriem raksturīgs saraukts deguns, ir elpošanas problēmas.
- - Nē, - Antaburžis sarauca degunu, noraustīdams uzliektās ūsiņas.
- Jefrosims sarauca uzacis, un tagad asins iesitās viņa nogurušajā sejā.
- Tautmins, dusmīgi saraucis uzacis, paskatījās uz nelaikā ielauzušos veci.
- — vecais priesteris sarauca pieri un, likās, centās atcerēties.