aizslaukt
aizslaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslaucu | aizslaucam | aizslaucu | aizslaucām | aizslaukšu | aizslauksim |
| 2. pers. | aizslauc | aizslaucat | aizslauci | aizslaucāt | aizslauksi | aizslauksiet, aizslauksit |
| 3. pers. | aizslauc | aizslauca | aizslauks | |||
Pavēles izteiksme: aizslauc (vsk. 2. pers.), aizslauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslaucot (tag.), aizslaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslauktu
Vajadzības izteiksme: jāaizslauc
1.Slaucot aiztecināt (pienu aiz kā, kam garām).
2.Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
3.apvidvārds Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un piekrītu, ka biedrības pārstāvji, kuru paliek ar katru mēnesi vairāk, bija un ir ticība demokrātiskām vērtībām, un tā kopīgais mērķis vienmēr ir bijis veco zagļu bandas padzīšana no domes ēkas ar sūdainu slotu aizslaucot tos tālāk savās lepnajās mājās.
- Nekad nestaigājiet basām kājām un apmetnes vietā aizslauciet prom kritušās lapas.