raukt1
raukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | raucu | raucam | raucu | raucām | raukšu | rauksim |
| 2. pers. | rauc | raucat | rauci | raucāt | rauksi | rauksiet, rauksit |
| 3. pers. | rauc | rauca | rauks | |||
Pavēles izteiksme: rauc (vsk. 2. pers.), rauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: raucot (tag.), raukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rauktu
Vajadzības izteiksme: jārauc
1.Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
1.1.Vilkt grumbās (purnu) – par dzīvniekiem.
2.Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
2.1.pārnestā nozīmē Mazināt (apjomā).
3.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas virzienā uz galotni krasi kļūst tievāks (par auga stumbru).
Stabili vārdu savienojumiRaukt degunu; saraukt degunu; raustīt degunu.
- Raukt degunu; saraukt degunu; raustīt degunu sarunvaloda, frazēma — paust neapmierinātību, nepatiku
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav jārauc piere grumbās un dusmās, ka mani kāds neklausa.
- Iepriekš minētajā piemērā Sabīne varētu pārjautāt: “ Tu rauc pieri.
- Re, kā rauc pieri — atceras zaudētās prāvas." "
- Beigās sāk raukt pieres – kas te ar tām valodām notiek.
- Ja spēsi par mani diktāk svilpt, tad ezeru neraukšu.”