Paplašinātā meklēšana

Meklējam raukt.

Atrasts vārdos (133):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (2415):

sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
kāpt uz kuģa _sar._ Braukt (prom) ar kuģi.
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
gaņīt (Ātri) braukt.
gāzēt (Ātri) braukt.
goņīt (Ātri) braukt.
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties.
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
izairēt Airējot izbraukt.
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
aizcīkstēt Aizbraukt čīkstot.
aizdārdzēt Aizbraukt grabot, dārdot.
aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
aizblārkšķēt Aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu.
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt.
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem.
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
aizjādīties Aizbraukt; aiziet.
aizpukšķināt Aizbraukt.
aizripināt Aizbraukt.
aizvagot Aizbraukt.
aizvažāt Aizbraukt.
aizvažot Aizbraukt.
mahnuķ Aizbraukt.
nobraukties Aizbraukt.
aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot.
eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
aizajaukties Aiziet, aizbraukt.
aiztriept Aiziet, aizbraukt.
aiztrakāt Aiziet, arī aizbraukt.
aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
aizmočīt Aiziet; aizbraukt.
aizpirst Aiziet; aizbraukt.
aizpisties Aiziet; aizbraukt.
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu.
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
aizsprausties Aizspraukties.
aiztraukties Aiztraukt (1).
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
dašaut Aiztraukties.
nodīdelēt Aizvest, aizbraukt.
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā.
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
apmaukt Apbraukt (apkārt).
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
apkuģot Apbraukt ar kuģi.
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
mest (arī liekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur.
zudināties Apmulst, uztraukties.
zudīties Apmulst, uztraukties.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas.
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
iekokļāt Ar čīkstošiem ratiem iebraukt.
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
dandalāties Ar grūtībām braukt pa bedrēm.
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
kuķēties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
urrāties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt.
izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
ričains ar iebrauktām ratu sliedēm.
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt.
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
apcīnīties Ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt.
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
atstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām atbraukt.
atmuļļāties Ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
strūgāties Ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
iestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet.
izstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet.
izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
pārstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri).
piestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet.
uzstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet.
atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
lēzēties Ar ragavām no kalna traukties.
šļūte Ar ragavām slīpi nobraukta nogāze.
iebrākšķēt Ar rīboņu iebraukt.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
atžvārdzēt Ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt.
ieblīšķēt Ar troksni ienākt, iebraukt.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
aizsprengties Ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām.
ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
atcelties Atbraukt (laivā).
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem.
atorēt Atbraukt ar ori.
atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām.
atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu.
atvažot Atbraukt, ierasties.
atbraukāt Atkārtoti braukt šurp.
pakraustīt Atkārtoti mazliet notraukt, nosist.
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut.
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt.
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atplīvēt Atnākt vai atbraukt.
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atsašķetināties Atnākt, atbraukt.
atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt.
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
aizdragāt Ātri aizbraukt.
aizkrēst Ātri aizbraukt.
aizplēst Ātri aizbraukt.
aizvālēt Ātri aizbraukt.
aizvilnīt Ātri aizbraukt.
aizvārīties Ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
aizalaisties Ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt.
atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
atvārīt Ātri atnākt, atbraukt.
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
gasēt Ātri braukt ar automašīnu.
pletēt Ātri braukt vai skriet.
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
drāzt Ātri braukt.
drāzties Ātri braukt.
kāst Ātri braukt.
kurināt Ātri braukt.
mest Ātri braukt.
nesties Ātri braukt.
žvidzināt Ātri braukt.
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
ievārīties Ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā).
zēģelēt Ātri iet vai braukt.
sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
vārīt Ātri iet, skriet, braukt.
vārīties Ātri iet, skriet, braukt.
izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
izvārīt Ātri iziet, izbraukt u. tml.
izvārīties Ātri iziet, izbraukt u. tml.
nospolēt Ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu).
noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noskriet Ātri nobraukt (visu laikposmu).
noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
nošvitināt Ātri nobraukt.
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
maut Ātri pārvietoties (braukt vai iet).
urbt Ātri pārvietoties (braukt, iet).
vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
testies Ātri pārvietoties (skriet, braukt).
piespolēt Ātri piebraukt (klāt).
pievārīt Ātri piebraukt (pie kā, kam klāt).
uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzvārīt Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
uzvārīties Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū.
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu).
novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt.
pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri).
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt.
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
attraukties Attraukt (1).
mist Atturēties, pārtraukt.
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties.
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
baiļāties Bažīties, uztraukties.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties.
grepains Bedrains, izbraukts.
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts.
groba Bedre, izbraukta ratu sliede.
parkas Bedres izbrauktā ceļā.
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā.
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli.
kā mašīna bez apstājas, nepārtraukti.
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
mita Bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas.
mite Bez mites - nepārtraukti, bez apstājas.
piebraukāt Bieži piebraukt.
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā.
apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet).
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi).
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā.
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
rullēt Braukt (parasti ar automobili).
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
dragāt Braukt (parasti ātri).
maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu).
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
apbraukt Braukt apkārt.
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa.
laivot Braukt ar laivu.
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz.
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu.
nošļūtēt Braukt ar ragavām.
sērfot Braukt ar sērfingu.
skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli).
skeičot Braukt ar skrituļdēli.
skrituļot Braukt ar skrituļslidām.
krīkļot braukt ar sliktu zirgu.
smaiļot Braukt ar smailīti (2).
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu.
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
klidzīt Braukt ar vārgu zirgu.
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu.
mīties Braukt ar velosipēdu.
riteņot Braukt ar velosipēdu.
braukt par zaķi braukt bez biļetes.
garāmbraukt Braukt kam garām.
važināt Braukt kamanās.
dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis.
kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu.
ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu.
penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu.
līvēt Braukt pa izmirkušu ceļu.
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni.
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri.
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu.
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem.
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
aizbraukt Braukt prom.
kulbot Braukt ragavās ar kulbu.
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā).
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu.
braukt ar reizām braukt reizās.
braukt soļiem (arī soļos) braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
griečalāt Braukt uz ledus riņķī.
jōt iz pakaļu braukt uz mājām.
grabināt Braukt, brāzties.
braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām.
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri).
pārlaist Braukt, jāt mājās.
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
gāzt Braukt; ātri braukt, doties.
purināt Braukt; iet.
važot Braukt; skriet; doties kaut kur.
kašāt Braukt; skriet.
orēt Braukt; vadīt zirgu.
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
cirst Braukt.
drubulēt Braukt.
fārēt Braukt.
jāzdalēt Braukt.
kačāties Braukt.
mīt Braukt.
piļīt Braukt.
pūst Braukt.
važāt Braukt.
brauktave Braukts.
braukteve Braukts.
brauktule Braukts.
braukulis Braukts.
žaustuve Braukts.
iela Brauktuve šādā joslā.
braucītava Brauktuve.
braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
piebremzēt Bremzējot piebraukt.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums.
pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu.
budžetēšana Budžeta plānošanas, apstiprināšanas, kontroles un budžeta koriģēšanas nepārtraukts, savstarpēji saistīts process.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
būt kājās būt ļoti satrauktam.
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
traukoties Būt nemierīgam, uztraukties.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
ceļa klātne ceļa brauktuve kopā ar nomalēm.
maule Ceļā dziļi izbraukta gramba.
ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru.
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
grebe Ceļā izbraukta bedre.
grepe Ceļā izbraukta bedre.
dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru.
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību.
kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu.
larkšis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
laršķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
sabraucējs Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
mandrāžists Cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties.
klaberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
kleberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
zvankšķis Cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej.
strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
iečīkstināt Čīkstot iebraukt.
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā.
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem.
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties.
analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām.
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
samurmināt Daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt.
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt.
lorbakāties Daudz, nepārtraukti runāt.
lorbāt Daudz, nepārtraukti runāt.
lorīties Daudz, nepārtraukti runāt.
lorizāt Daudz, nepārtraukti runāt.
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt.
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā.
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni.
braucams Divd. --> braukt.
izbraucams Divd. --> izbraukt.
piebraucams Divd. --> piebraukt.
satraucošs Divd. --> satraukt.
satraukts Divd. --> satraukt.
uztraucošs Divd. --> uztraukt.
uztraukts Divd. --> uztraukt.
perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā.
rekains Dobuļains, izbraukts.
rēkains Dobuļains, izbraukts.
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
alarmēt Dot trauksmi, velti uztraukt.
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu.
pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības.
pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības.
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt.
pūst Drāzties, traukties.
burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
sanīkt dusmoties, satraukties.
šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties.
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
šļambīns Dzelzceļa pārbrauktuves barjera.
dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins.
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
dhjāna Ezoterismā meditācija jeb dziļa koncentrācija, nepārtraukta domu plūsma, kas vērsta uz koncentrēšanās objektu.
feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem.
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu.
virstoņu frekvences strāvas terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto nepārtrauktu vai impulsveida ultraaugstfrekvences elektrisko lauku.
higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai.
atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt.
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
čudāt Gatavoties iet, braukt.
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne.
aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu).
sleberēt gausi braukt.
atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt.
spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu.
pārglaust Glāstot pārbraukt (4).
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt.
pārgrabēt Grabot pārbraukt.
sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā.
greba Grebe - ceļā izbraukta bedre.
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
raukāt Grumbot, raukt.
aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem).
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot.
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi.
ierullēt Iebraukt.
raka iebraukta gramba uz ceļa.
danga Iebraukta gramba.
tanga Iebraukta gramba.
lēze Iebraukta ratu gramba.
apžeba Iebrauktā sliede, gramba.
riesa Iebraukta sliede.
risa Iebraukta sliede.
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
špūre Iebrauktas slēpju sliedes.
špūre Iebraukts ceļš, rise.
šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes.
iebrauktuva Iebrauktuve.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
perambulātors Ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu.
odometrs Ierīce automobiļa nobrauktās distances mērīšanai.
reostats Ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt.
hodometrs Ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī).
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
iesalaisties Iesākt iet, braukt.
uzkrakšināt Iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi).
ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
iekvarkšķēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
iekvarkstēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
iemekšķināties Iesākt mekšķināt un tūdaļ pārtraukt.
iebest Iesākt rakt un pārtraukt rakšanu.
aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
uzskulbināt Iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt.
iespirināties Iesākt spirināties un pārtraukt.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
iešņaukāties Iesākt šņaukāties un pātraukt.
aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties.
ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
satrinkšēt Iesākt trinkšēt un pārtraukt.
satrimšķināt Iesākt trinkšķināt un pārtraukt.
uzžadzināt Iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt.
braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
izsprudzināties Iespiesties, iespraukties.
iesprengties Iespraukties, iespiesties.
iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties.
ielīst Iespraukties.
iesprausties Iespraukties.
spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot.
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus.
spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1).
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2).
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
mērīt ceļu iet, braukt.
mērot (retāk mērīt) ceļu iet, braukt.
durt Iet; braukt.
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt.
ietraukt Ietraukties.
paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni.
pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni.
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
sdegnoso Īgni; dusmīgi; satraukti.
saklidzināt Ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt.
kaltināt Ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu).
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt).
saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
satillēt Ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu).
saļaut Ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt).
sabalēt Ilgāku laiku nepārtraukti balināt.
sabalināt Ilgāku laiku nepārtraukti balināt.
sabalsināt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
savitēt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
savārgot Ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot.
sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt.
sadunēt Ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt.
savicot Ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot.
sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti dzert.
izdzīgot Ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot.
satost Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
satust Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
savērdzināt Ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt.
satvāpt Ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas.
savaicāt Ilgāku laiku nepārtraukti jautāt.
sajokot Ilgāku laiku nepārtraukti jokot.
savietēt Ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt.
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties.
satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti klepot.
sasērkt Ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt.
sakūvēties Ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties.
sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt.
atlamāties Ilgāku laiku nepārtraukti lamāties.
sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti līt.
saložāt Ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt.
saložņāt Ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt.
salutināt Ilgāku laiku nepārtraukti lutināt.
saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
samaurāt Ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot.
sautīt Ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis.
sanārstīt Ilgāku laiku nepārtraukti nārstot.
salamžāt Ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt.
samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
satincināt Ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt.
saņaudēt Ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt.
saogot Ilgāku laiku nepārtraukti ogot.
nošņukurēties Ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt.
sapātarot Ilgāku laiku nepārtraukti pātarot.
samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti peldēt.
sapilināt Ilgāku laiku nepārtraukti pilināt.
sabalamutēt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas.
saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
satergāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
satergavāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
satergavot Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut.
satrikot Ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu).
izpukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt.
sariekstot Ilgāku laiku nepārtraukti riekstot.
sarikšot Ilgāku laiku nepārtraukti rikšot.
sakalbināt Ilgāku laiku nepārtraukti runāt.
sasaudzēt Ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt.
saluņģinēt Ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni).
sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
saslēpties Ilgāku laiku nepārtraukti slēpties.
sasmēķēt Ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt.
izdzievāt Ilgāku laiku nepārtraukti strādāt.
izdzievāties Ilgāku laiku nepārtraukti strādāt.
saskolināt Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
saskolot Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
sasvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
sazvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
salodāt Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt.
samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
satīkāt Ilgāku laiku nepārtraukti tīkot.
satrokšņot Ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot.
samujāties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
satostīties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
sakruknēt Ilgāku laiku nepārtraukti tupēt.
saturināt Ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai).
sa-ucāt Ilgāku laiku nepārtraukti ucināt.
saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti urbināt.
salelot Ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties.
savakarot Ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt.
nodirgavot Ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt.
ķiukšināt Ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt.
satēnēt Ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt.
satūļāt Ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties.
savizināt Ilgāku laiku nepārtraukti vizināt.
savizināties Ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1.
sazīdināt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
sazīdīt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
sazīlēt Ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt.
satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties.
samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
sarotāt Ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties.
saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
izabraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
sastrumpēt Ilgāku laiku, nepārtraukti dzert.
sasust Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
sasutēt Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
saslēpt Ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt.
saskraidināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet.
sastaidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp.
sastādināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
sastāvināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
satalināt Ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties.
saspiegt Ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele).
sastrūgāt Ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas.
satārpināt Ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt.
sastabulēt Ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt.
sasargāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt.
sasūroties Ilgāku laiku, nepārtraukti skumt.
sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties.
sašļūdelēt Ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties.
saslimot Ilgāku laiku, nepārtraukti slimot.
saslinkot Ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot.
sasmelgt Ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt.
sasmidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt.
sasmildzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt.
sasmilkstēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt.
sasmilkt Ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt.
sasmirdēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt.
sasnaust Ilgāku laiku, nepārtraukti snaust.
sasoļot Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot.
sasliept Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
sastorēt Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
satalēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties.
sastenēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt.
sasūlāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt.
sasūkstēt Ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt.
sašalkt Ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt.
sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt.
sasvalstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties.
sasuksnīt Ilgāku laiku, nepārtraukti zīst.
sasūkstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm.
satauzēt Ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties.
sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
sasmaldzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt.
sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums.
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1).
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2).
čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4).
duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4).
džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1).
kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1).
pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4).
reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5).
skandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1.
skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1).
šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2).
šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2).
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1).
zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2).
zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1).
zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2).
žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1).
spalgonis Ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums.
blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
brīkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2).
čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
čīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5).
džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1).
ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa.
skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa.
skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa.
sprakšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa.
spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa.
stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt.
šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt.
tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
tirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1).
žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt.
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1).
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2).
žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt.
žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt.
žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt.
žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt.
žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt.
žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt.
žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt.
žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt.
žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt.
žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt.
šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
iedzīvotāju reģistrs individuāla un nepārtraukta iedzīvotāju reģistrēšana pēc personas koda, dzimšanas vietas un dzīvesvietas.
psihrogrāfs Instruments gaisa mitruma nepārtrauktai reģistrācijai.
laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
nočūkstēties Īsu brīdi čūkstēgt un pārtraukt čūkstēt.
nokurkt Īsu bridi kurkstēt un pārtraukt kurkstēt.
nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
nosīkties Īsu brīdi sīkt un pārtraukt sīkt.
sazvadzināt Īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt.
paskrabināt Īsu brīdi skrabināt un pārtraukt skrabināt.
uzvīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt.
nožvāļoties Īsu brīdi žvāļoties un pārtraukt žvāļoties.
nožvīgot Īsu brīdi žvīgot un pārtraukt žvīgot.
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
iztrūcināt Izbaidīt; satraukt.
nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
atsagavēties Izbeigt, pārtraukt gavēšanu.
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
izrullēt Izbraukt (laukā no kādas vietas).
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
maulēt Izbraukt ceļus.
iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
izbreņģēt Izbraukt no dubļiem.
dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti).
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt.
izmutāt Izbraukt, izgrambāt.
izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā.
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
izbrazdināt Izbraukt.
izmeņģēt Izbraukt.
grieva Izbraukta bedre uz ceļa.
gruva Izbraukta bedre.
grencele Izbraukta gramba, danga.
jama Izbraukta gramba.
grope Izbraukta ratu sliede.
dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta.
dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms.
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
penckas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
penskas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
gravāts Izbraukts, bedrains.
rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš.
ritaveņas izbraukts, grambains ceļš.
riekains Izbraukts, grambains.
kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu).
kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš.
izlīst Izdīgt (1), izspraukties (1).
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
izašķetināties Iziet, izbraukt.
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties.
lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde.
izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt.
oļļāt Izmīdīt, izbraukt.
atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
izsprausties Izspraukties (1).
izsprausties Izspraukties (2).
izaspraukties Izspraukties.
satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt.
iztraukt Iztraukties.
izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt.
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
braucāt Jautri braukt.
dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu.
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla.
vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves.
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem.
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
saviļņots Jūsmīgs, uztraukts.
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
muitas blokāde kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
dipcis Kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti.
pabalamutēties Kādu brīdi balamutēties un pārtraukt balamutēties.
pajoņot Kādu brīdi steigties, traukties.
saduzot Kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot.
piesūdzēt Kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties).
izvorkstēties Kādu laiku (nepārtraukti) nesaprotami runāt.
izbrūtēties Kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības.
sablēt kādu laiku nepārtraukti blēt.
sasviķot kādu laiku nepārtraukti dzert.
sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas.
sašļaukāt kādu laiku nepārtraukti gulšņāt.
noveksēties Kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri).
nokaltēt Kādu laiku nepārtraukti kaltēt.
nočinkstēties Kādu laiku nepārtraukti kaulēties.
saķildoties kādu laiku nepārtraukti ķildoties.
nožūrāt Kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt.
nokūņāties Kādu laiku nepārtraukti locīties.
samūrēt kādu laiku nepārtraukti mūrēt.
nokumāties Kādu laiku nepārtraukti nopūlēties.
nosakstīt Kādu laiku nepārtraukti ošņājot meklēt.
sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties.
ķaukšināt Kādu laiku nepārtraukti riet.
sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties.
samirmināt kādu laiku nepārtraukti sīki līņāt.
saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst).
sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt.
sakūkot kādu laiku nepārtraukti slimot.
atpīpēt Kādu laiku nepārtraukti smēķēt.
sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt.
novickuļoties Kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties.
samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī.
savelties kādu laiku nepārtraukti velties.
sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt.
izvalkāt Kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt.
sarevēt kādu zināmu laiku nepārtraukti ravēt.
irritēt Kairināt uztraukt, sadusmot.
bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
kapitāla aprite kapitāla riņķojums, kas aplūkots nevis kā atsevišķs akts, bet gan kā process, kas nepārtraukti atjaunojas un turpinās.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
dienu dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi.
dienu no dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi.
dienu pēc dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi.
no dienas dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi.
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
iepidžināt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
iepiļīt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
inhibitorizēt kavēt fermentu aktivitāti, vai pilnīgi pārtraukt to darbību.
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā.
uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā.
zurza Klusa un nepārtraukta raudāšana.
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus.
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
satraukties Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
miers Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās.
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka).
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu.
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve.
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve.
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
kur deguns rāda kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
kur acis (acs) rāda kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu.
kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem.
bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas.
loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai.
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums.
tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā.
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
izlavēt Lavējot izbraukt.
drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
klampāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
klanckāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt.
klimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt.
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
apklabināt Lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam.
pārkladzināt Lēnām (sīkiem rikšiem) pārbraukt mājup.
snāpt lēnām (un ilgāku laiku nepārtraukti) iet.
aizčunčināt Lēnām aizbraukt; aiziet.
aizčakstināt Lēnām aizbraukt.
aizčubināt Lēnām aizbraukt.
aizdripināt Lēnām aizbraukt.
aizlunkāt Lēnām aizbraukt.
klinkāt Lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu.
plukšināt Lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu).
koksināt Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
koksināties Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
žūzāt Lēnām braukt pa dubļiem.
čorāt Lēnām braukt.
ķerrāt Lēnām braukt.
krebināt Lēnām braukt.
vāžot Lēnām braukt.
iekoklēt Lēnām iebraukt.
kunkāt Lēnām iet vai braukt.
izvilkties Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
vēžot Lēnām kustēties, braukt.
novilkties Lēnām nobraukt.
pavāžot Lēnām pabraukt garām.
pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
aizklampāt Lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt.
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
krecelēt Lēnām, pārvarot šķērsļus braukt.
aiztrikšināt Lēni aizbraukt.
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu).
kulcinēties Lēni braukt ar zirgu.
klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
čikāties Lēni braukt.
pimpināt Lēni braukt.
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu).
pārtrikšināt Lēni pārbraukt, parasti ar zirgu.
aizurgāties Lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu).
aturgāties Lēni, ar grūtībām atbraukt (pa grambainu, nelīdzenu ceļu).
klunkurēt Lēni, ar grūtībām braukt.
izurgāties Lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu).
izkleberēt Lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt.
aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
noklemperēt Lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt.
aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
atklabināt Lēni, sīkiem solīšiem atbraukt (ar zirgu).
kokšināt Lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt.
iztoškāties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
iztostīties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
iznūžāties Lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
krutināt Lēni, vienmērīgi braukt ar zirgu.
uzklidzināt Lēniem rikšiem uzbraukt augšā.
kulcināt Lēnītēm iet, braukt.
sūpuļāt Lēnītēm, nepārtraukti līt.
spilži lepni; ātri (braukt).
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā.
stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
dzenamais Lieto, lai uzsvērtu nepārtrauktu dzīšanu.
stoi Lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt.
atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas.
saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
dzīt kā ķīli sienā (kādu) likt nepārtraukti strādāt.
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
kulstevnīca Linu kulstītava, braukts.
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
luņģos braukt luņģībās braukt
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
vaļināt Ļaut vaļu, nenodarbināt nepārtraukti.
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu; ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
aizkarsēt Ļoti ātri aizbraukt.
aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
vālēt Ļoti ātri braukt.
novālēt Ļoti ātri nobraukt.
joņot Ļoti ātri skriet; traukties.
aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
aizsaut Ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
putinēt Ļoti ātri, strauji skriet, braukt.
kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies.
kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies.
bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
notriekt Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
žirbt Ļoti satraukties.
izmisis Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
aizvārīt Ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt.
nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti.
izlēkt no biksēm ļoti uztraukties.
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
modifikators maisītāja veids, kurā notiek polimēru nepārtraukta maisīšana, savietošana un pildīšana.
mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas.
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt.
pagraudāt Mazliet notraukt.
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības.
cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika.
atsperes piedziņa mehāniska piedziņa ko izmanto vienkāršākajās kamerās; var uzņemt nepārtrauktu kadru 30-45 s ilgumā.
nestacionāra kustība mehāniskās sistēmas kustība pārejas procesā no miera stāvokļa uz stacionāru kustību vai otrādi, arī nepārtraukta kustība ar parametru nepārtrauktu maiņu laikā.
sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju).
meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
umzas Meža ceļā iebrauktas grambas.
līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis.
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
misties Mitēties, pārtraukt.
kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
ļaut neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt.
iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
iesisties starpā (arī vidū) negaidīti, pēkšņi pārtraukt kādu sarunu vai darbību ar savu runu vai darbību
saņergt Neglīti saraukt, savilkt.
mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp.
pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
nodžirkstēt Neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
dasabraukties Nejauši piebraukt.
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties.
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts.
sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš).
gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt.
kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
nerām Nemierīgi, satraukti.
kā uz karstiem ķieģeļiem nemierīgi, uztraukti; nepacietīgi.
suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu).
grels Nemierīgs, satraukts.
nerāms Nemierīgs, satraukts.
ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti, arvien (2).
ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2).
katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2).
ar katru acumirkli nemitīgi, nepārtraukti.
neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu).
nerimu Nemitīgs, nepārtraukts.
kā uz adatām nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
asinsrite Nepārtraukta asins plūsma asinsrites sistēmā.
kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums.
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply").
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami.
lentveida pamati nepārtraukta lentveida konstrukcija, uz kā balstās ēkas ārējās un iekšējās kapitālsienas; tos parasti ierīko zem betona, ķieģeļu u. c. smagām sienām.
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām.
papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā.
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
iedzīvotāju paaudžu nomaiņa nepārtraukta reālo un hipotētisko iedzīvotāju kopumu atjaunošanās dzimstības un mirstības rezultātā.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā.
laidā Nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti.
kontinuācija Nepārtraukta turpināšana; saistība.
homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma.
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam.
zīdiens Nepārtraukta, bet laikā ierobežota zīšana.
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu.
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
verbigerācija Nepārtraukta, stereotipiska vārdu vai frāžu atkārtošana.
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
nodroses barošanas sistēma nepārtrauktās barošanas nodrošinājuma sistēma, kas pieslēdz dublējošās baterijas, ja tiek konstatēts barošanas avota bojājums.
daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita.
trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē.
finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis.
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai.
rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur žāvējamais materiāls žūst pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem.
konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kurā žāvējamās detaļas pārvieto konveijers.
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni.
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai.
pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm.
kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos.
elastības teorija nepārtrauktās vides mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu elastīgo deformāciju.
plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses.
grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa.
stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem).
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot.
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
plankšēt Nepārtraukti pļāpāt.
čunčot Nepārtraukti raudāt; čunčāt.
čunčāt Nepārtraukti raudāt.
kvelst Nepārtraukti riet.
delzt Nepārtraukti runāt, pļāpāt.
pļērkt Nepārtraukti runāt.
pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu.
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu.
rikšināt nepārtraukti spēlēt kādu mūzikas instrumentu.
bērt Nepārtraukti šaut.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem).
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
notaļ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē.
notaliņ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
liju lijām nepārtraukti, bez gala.
vienā lijā nepārtraukti, bez gala.
stonā Nepārtraukti, bieži.
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
blarkšķēt Nepārtraukti, nevajadzīgi runāt.
caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
stauņai Nepārtraukti, pastāvīgi.
ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) nepārtraukti, vienmēr.
caurām dienām nepārtraukti, visu laika posmu.
visu laiku nepārtraukti.
vienā gabalā nepārtraukti.
kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
asinēhija Nepārtrauktības trūkums struktūrā.
basso continno nepārtraukts bass.
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi.
mākoņmētelis Nepārtraukts mākoņu segums.
balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu.
sifonostēle Nepārtraukts stumbra vadaudu gredzens.
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā.
akatalēktisks Nepārtraukts, nepārtrauktība.
pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs.
kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
viensvienīgs Nepārtraukts; vienlaidus.
continno Nepārtraukts.
procesa vadība nepārtrauktu ražošanas procesu vai tehnoloģisko operāciju izpildes vadība ar datoru palīdzību.
trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt.
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
neirekserēze Nerva izraušana, lai pārtrauktu tā funkciju.
neirotripse Nerva sašķaidīšana, lai pārtrauktu tā funkciju.
uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti.
mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko.
neņemt aubē neuztraukties (par ko); neņemt vērā.
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības.
aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
nesekmīgs aborts neveiksmīgs mēģinājums pārtraukt grūtniecību.
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
krupt Nīkt, saraukties.
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslūtēt Nobraukt, nobradāt.
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
norullēt Nobraukt.
raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt.
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu.
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums.
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
neizbraucams Nolieguma divdabis --> izbraukt.
nepārtraukts Nolieguma divdabis --> pārtraukt.
saķert galvu nonākt izmisumā, uztraukties.
cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
pie Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību; pēc 2(1).
pa Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību.
no Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
pēc Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
atadīt Noraukt.
nonērt Noraukt.
noraut Noraukt.
notraust Noraust (1), notraukt (1).
novicēt Noraust, notraukt (ar vicu).
nostāt Norimt (kādā darbībā); pārtraukt kustības.
nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti).
norūpināties Norūpēties, uztraukties.
pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt.
notriekties Nostrādāties steigā un nepārtrauktā kustībā.
atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu.
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā.
slazdošana Noteiktas darbības veikšana, lai pārtrauktu darbojošos programmu, pārbaudītu un analizētu tās stāvokli, un, ja nepieciešams, nodrošinātu tās atkopšanu.
ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves.
notrēst Noteiktu laiku nepārtraukti pļāpāt.
notraucināt Notraukt (1).
nosagraudāties Notraukt (augļus) savām vajadzībām.
pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
nodzēst Notraukt (rasu).
brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost).
nopogaļāt Notraukt liniem pogaļas.
nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala.
piegraudāt Notraukt pietiekami, daudz.
brucynōt notraukt, noberzt kokam lapas.
apgraudāt Notraukt, nobirdināt.
datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka).
nositaļāt Notraukt, nosist.
nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles).
nograudāt Notraukt.
notraukt Notraukties (1).
notraukt Notraukties (2).
nogriezties Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības.
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt.
sazvērināt Nozvērināt vairākus vai ilgāku laiku nepārtraukti.
all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk.
supervizors operētājsistēmas daļa, kas vada resursu izmantošanu un procedūru izpildi, nodrošinot nepārtrauktu procesora darbību secību un apstrādājot pārtraukumus.
badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās.
Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā.
piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt.
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt.
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt.
aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi).
pavilnīt Pabraukt garām.
apbraukt Pabraukt zem kā.
iznervāt Padarīt (kādu) nervozu, satrauktu.
dangot Padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu).
aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko).
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba.
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas.
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
izamīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā.
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
izamainīties Paiet, pabraukt viens otram garām pretējā virzienā.
pasalaisties Paiet, pabraukt.
inhibitorizēt palēnināt vai pavisam pārtraukt ķīmiskas reakcijas norisi.
apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
meža apsaimniekošanas plānošana pamatdokumentu izstrāde, lai nodrošinātu racionālu meža apsaimniekošanu, vides aizsardzību, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml).
pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
pabraukt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) braukt.
pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām.
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
pārbraucienis Pārbrauktuve.
ņemt galvā (retāk pierē) pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
ņemt pie sirds pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
ņemt pierē (biežāk galvā) pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt.
kā pēc nāves pārmērīgi lēni, ilgi (iet, braukt).
aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā.
bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
mitīties Pārstāt, pārtraukt.
uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
brosnīt Pārtraukt (darbību, izturēšanos) - par dzīvniekiem.
beigt Pārtraukt (darbību, procesu).
apstāties Pārtraukt (darbu).
izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko); pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
sabuntavāt Pārtraukt (kāda darbu, darbību).
izslēgt Pārtraukt (kāda orgāna) saistību ar organismu.
atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā).
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
mest mieru pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt.
iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot; apstādināt.
apstādināt Pārtraukt (norisi, procesu).
apturēt Pārtraukt (norisi, procesu).
atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest.
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm).
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli).
kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
apturēt Pārtraukt (runātāju).
pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
apšņākt Pārtraukt ar šņācienu vai pieprasīt klusuciešanu.
izjemt Pārtraukt atrašanos, darbību kur, kādā iestādē.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
nolikt ieročus pārtraukt cīņu, padoties, pārstāt darboties, darīt ko.
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru).
atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties.
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu.
iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi.
atraut Pārtraukt dot; neļaut izmantot.
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu.
slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
atstāties Pārtraukt kam sekot, uzbrukt; mitēties.
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā).
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
zavjazaķ Pārtraukt kriminālnodarbošanos.
pašķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību; izšķirties.
izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību.
lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
nokāpt no adatas pārtraukt narkotisko vielu lietošanu.
mest kaktā pārtraukt nodarboties (ar ko).
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
apturēt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
apstādināt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
apstādināt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa).
pagriezt (arī uzgriezt) muguru pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
uzgriezt (arī pagriezt) muguru pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
(uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
izpukstēt Pārtraukt pukstēt.
pārrūkt pārtraukt rūkt.
interpellēt Pārtraukt runu, iebilst.
novērsties Pārtraukt saikni (ar ko).
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā).
atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā).
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam.
nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
uzkārties Pārtraukt tikt veidotam; netikt vairs gatavotam.
raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām.
brosnīt Pārtraukt uz laiku (darbu, darbību).
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem).
stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem.
mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
apstikmīties Pārtraukt, beigt.
apstiknēt Pārtraukt, beigt.
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli).
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt.
apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt.
nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
intermitēt Pārtraukt, izlikt.
izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
nikties Pārtraukt, likties mierā.
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt.
pastāt Pārtraukt, mitēties.
nogriezt Pārtraukt, nepieļaut (ko).
pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
atmest (retāk pamest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
atmest (retāk pamest) visam ar roku pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).
spusķiķ na tormoza pārtraukt, palēnināt kaut ko.
atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu); atstāt (ko) novārtā.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml).
izastāties Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu.
izstāt Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu.
paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi).
pārtraukt Pārtraukties.
kareca Pārtraukts dzimumakts.
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
interrupts Pārtraukts; nesakarīgs.
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
paspraugties Paspraukties.
viennojs Pastāvīgi, nemitīgi, nepārtraukti.
permanents Pastāvīgs, ilgstošs; arī nepārtraukts.
braucan Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
braucen Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
braucien Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
braucin Pastiprina darbības vārdu "braukt".
brauktin Pastiprina darbības vārdu "braukt".
termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules radiācijas nepārtrauktai reģistrēšanai.
sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
patraukties Patraukt (1).
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
izbraukums Paveikta darbība --> izbraukt (2).
adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3); atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt(1).
raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt(2).
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt(1).
uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1).
uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2).
fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
apustuliskā sukcesija pēctecība; nepārtrauktība bīskapa amata pilnvaru nodošanā nākamajam bīskapam, uzliekot rokas, no apustuļu laika līdz mūsdienām.
rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
aizlauzt Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
raut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
aizsist Pēkšņi pārtraukt (elpu).
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
pārcirst Pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības).
pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām.
iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārraut Pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli).
noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2).
apsarauties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību, kustību.
pārcirst kā ar cirvi (kaut ko) pēkšņi pārtraukt.
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam.
nogriezt kā ar nazi pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē).
tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto.
hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
leijerkaste Persona, kas nepārtraukti runā.
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
mūžizglītība Personas zināšanu un prasmju apguves un attieksmju pilnveides nepārtraukts process mūža garumā.
pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
pieripot Piebraukt (ar transportlīdzekli).
piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā).
pieripot Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripināt (2).
pieripināt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2).
pieritēt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2).
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem).
dabraukt Piebraukt pie kā.
atnākt Piebraukt pieturā, pienākt (par transportlīdzekļiem).
piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2).
piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2).
piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur).
noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties.
piebrauktava Piebrauktuve.
piebrauktne Piebrauktuve.
uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas.
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
izbažīties Pietiekami daudz raizēties (uztraukties).
pietraucēt Pietraukt.
pietraukt Pietraukties (2).
akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās.
zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt.
noņemt no krūts pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
pamodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2).
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā); pamodināt (2); atmodināt (2).
salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
aizpīpināt Pīpinot aizskriet, aizbraukt.
aizcietināt pirms laika pakāpeniski pārtraukt slaukt govi, lai tā vairs nedod pienu.
coitus interruptus pirms sēklas noiešanas pārtraukts dzimuma satiksmes akts (lai novērstu grūtniecību).
lorāt Pļāpāt, čalot; daudz, nepārtraukti runāt.
pļurkšķēt Pļāpāt, nepārtraukti runāt.
labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās).
tilta pāreja posms, kurā ceļa trase šķērso upi; sastāv no tilta un tā pieejām un uzbrauktuvēm.
nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku.
splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās.
nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
vairošanās process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību; reprodukcija.
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu).
atpokšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt; atpukšināt.
atpukšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt.
iepokšināt Pukšķinot iebraukt.
izpokšināt Pukšķinot izbraukt.
uzpokšināt Pukšķinot uzbraukt.
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā.
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1).
pārtraukuma punkts punkts, kurā vienargumenta funkcija nav nepārtraukta, bet tās vērtībai ir galīgs (lēcienveida) vai bezgalīgs pārtraukums.
birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
izpūst Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju).
rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
ieskanēt Radot skaņas, iebraukt.
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties.
bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties.
uzspraukties Rāpjoties uz augšu izspraukties.
ritavinis ratu iebrauktas rievas lauku ceļā.
tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu).
braukt kalībās raudzībās braukt
snurkšķēt raukties, mazināties.
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties.
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
atjaunošana Ražošanas atsākšana, ja tā uz laiku bijusi pārtraukta.
ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā.
izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas.
maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru.
pārtraukties Refl. --> pārtraukt (1); tikt pārtrauktam.
raukties Refl. --> raukt(1); tikt rauktam.
saraukties Refl. --> saraukt(1); tikt sarauktam.
saraukties Refl. --> saraukt(2); tikt sarauktam.
uzraukties Refl. --> uzraukt; tikt uzrauktam.
vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
reliģiskie interimi reformācijas laikā izdoti pagaidu rīkojumi, lai pārtrauktu reliģiskos strīdus starp katoļiem un protestantiem.
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
uzbraukāt Reizēm iebraukt.
atbrazdinēt Rībinot atbraukt.
ierībēt Rībot iebraukt.
uzrībēt Rībot uzbraukt (par ratiem).
aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
kladzināt Rikšiem braukt ar sliktu zirgu.
race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam.
grava Riteņu iebraukta sliede; arī gramba.
races Riteņu izbrauktas gropes ceļā.
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas.
nepārtrauktā rūdīšana rūdīšana, kurā dzesēšanu veic nepārtraukti vienā rūdīšanas vidē.
bērt Runāt (ātri, nepārtraukti).
zudināties Rūpēties, uztraukties.
zudīties Rūpēties, uztraukties.
uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3).
zauķužiķ Sabraukt ar mašīnu.
saskrabināt Sabraukt kopā vairākiem pa sasalušu ceļu.
sadrasēt sabraukt, sajāt.
atputinēt Saceļot putekļus, atbraukt, atskriet.
safārēties Sadrūvēties, satraukties; sajukt.
ēst matus no galvas nost sagādāt kādam rūpes, raizes, uztraukt, pārmest.
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties.
grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
puņķis uz drāts saka par tādu, kurš nepārtraukti kustas, dīdās.
hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties.
(kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
griežas kā vāvere ritenī saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā).
sirds karst saka, ja ir satraukts.
(kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami.
kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis.
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
klab kā mīstīklas saka, ja kāds nepārtraukti runā.
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas.
strīpa (arī svītra) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
svītra (arī strīpa) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt.
analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību.
uzdimdēt Sākt dimdēt un tūlīt pārtraukt.
noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
uzgāgāt Sākt gāgināt un pārtraukt; dažas reizes gāgināt.
aizlupināt Sākt lobīt (un pārtraukt lobīšanu).
aizmizāt Sākt mizot (un tad pārtraukt to darīt).
ierekšķēties Sākt rukšķēt un tūlīt pārtraukt.
uzskrabināt Sākt skrabināt (arī grabināt) un pārtraukt.
iesmaidīties Sākt smaidīt un pārtraukt.
aizsukāt Sākt sukāt (linus) un pārtraukt.
nošvaukstēt Sākt švaukstēt un pārtraukt švaukstēt.
uzvidžināt Sākt vidžināt un pārtraukt.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
saņērgt Samiegt, saraukt.
saņirgt Samiegt, saraukt.
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
sašķiebt Saraukt (1).
savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) - par vielām.
saraukšt Saraukt (piemēram, pieri).
saraut Saraukt (sejas daļu).
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
varkstīties Saraukt ģīmi, pārgrozīt balsi.
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās dalās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās dalās); sagrumbot.
paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties.
žubīt Saraukt muti, uzmest lūpu.
žubināt Saraukt muti.
nērt Saraukt vīzas vai pastalas purnu.
sarunkāt Saraukt, sagrumbāt.
rucināt Saraukt, saraukties.
varšķīt Saraukt, saviebt.
iegrumbāt Saraukt.
sašķiebties Saraukties (par sejas daļu).
perkšķēt Saraukties, iegūt rūsas traipus (par lapām).
saķervelēties Saraukties, sakrunkāties.
sakript Saraukties, sakrunkāties.
sačaučerēties Saraukties.
sačervēt Saraukties.
sačeverēt Saraukties.
sačočerēt Saraukties.
sačunkarēt Saraukties.
sačunkurēt Saraukties.
sačunkurot Saraukties.
sakrumpoties Saraukties.
sakumuroties Saraukties.
sasnurkšķēt Saraukties.
savirpt Saraukties.
sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
krunkāties Sarukt, saraukties, sakrunkāties.
pasklandains Sasalis un izbraukts (ceļš).
savažot saskriet, sabraukt vienviet.
apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt.
ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Satraukt, aizkustināt.
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu.
izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt.
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu.
sakarsēt asinis (kādam) satraukt, saniknot, izraisīt kaislības.
kveldēt Satraukt, saviļņot.
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu.
izvaņķēt Satraukt, uzglūnēt, izspiegot.
sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai.
kā apsvilis satraukti, lielā steigā, bez apdomas.
kā uz ecēšām satraukti, nemierīgi.
affannato Satraukti, nemierīgi.
drāztīties Satraukties, būt nemierīgam, palaidnīgam.
greļāties Satraukties, kļūt nemierīgam.
budināties Satraukties, uzbudināties.
uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties.
petriķ Satraukties.
satrukt Satraukties.
kā elektrizēts satraukts, nemiera pārņemts, strauji.
kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts.
kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
neremonis Satraukts, nervozs cilvēks.
nemierīgs Satraukts, norūpējies, noraizējies (par cilvēku).
kraipīt Saviebt, saraukt, locīt.
saverkšt Saviebt, saraukt.
saveršķīt Saviebt, saraukt.
trauktin Savienojumā ar "traukties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sačunkurēt Savilkt, saraukt.
sačunkurot Savilkt, saraukt.
saņirkt Savilkt, saraukt.
jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu saviļņot, satraukt.
sajaukt prātu saviļņot, satraukt.
homeomorfisms Savstarpēji viennozīmīgs attēlojums (bijekcija), kas saglabā nepārtrauktību (katras vaļējas kopas pirmtēls ir vaļēja kopa).
process secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
demogrāfiskie procesi secīga, nepārtraukta iedzīvotāju atražošanās un migrācijas notikumu mija, demogrāfisko struktūru pāreja citās stadijās.
sociālais process secīga, nepārtraukta sociālo stāvokļu maiņa vai sociālo sistēmu un to veidojošo elementu kustība jebkurā sociālajā vidē.
raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti.
salivācija Siekalošanās; pārmērīga, nepārtraukta siekalu izdalīšanās.
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu.
analogsignāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogais signāls.
analogais signāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogsignāls.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
absolūtā aritmija sirds ritma traucējums, kad ir pārtraukta regulāra impulsu rašanās sirds vadīšanas sistēmā, tomēr priekškambaru muskulatūrā rodas dažāda stipruma ierosas impulsi.
platuma dienests sistēma, kas izveidota, lai astronomisku novērojumu ceļā nepārtraukti noteiktu novērošanas punktu ģeogrāfisko platumu un pētītu Zemes rotācijas ass (polu) svārstības.
konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu).
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
judēt Skriet, traukties.
redzināt Skubināt, drošināt; uztraukt; aicināt; bildināt, uzrunāt.
skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu).
nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku.
slalomēt Slēpot, arī braukt ar laivu pa slaloma trasi.
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums.
aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana.
sociālā darba posmi sociālā darba procesa nosacītas sastāvdaļas, nepārtrauktas, secīgas un mērķtiecīgas rīcības kopums, īstenojot sociālā darba procesu jebkurā no prakses līmeņiem un sociālā darba formām; tipiski ir: 1) situācijas izpēte un izvērtēšana; 2) plānošana; 3) intervence; 4) terminēšana; 5) novērtēšana.
iedzīvotāju pastāvīgā (kārtējā) uzskaite speciāla nepārtraukta ziņu vākšana par iedzīvotāju dzimšanu, miršanu, noslēgtām un šķirtām laulībām, migrāciju.
bandāža Speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
elektromotora pakare speciāla vadotņu un elastīgu elementu konstrukcija vilces ritošajā sastāvā, kas, tiem nepārtraukti savstarpēji pārvietojoties, novada griezes momentu no vilces elektromotora vārpstas uz riteņpāri.
aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve.
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā.
attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt.
iededzināt Spēcīgi satraukt, saviļņot; ļoti ieinteresēt.
angļu miers spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā.
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.); apraut (2).
apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem).
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2).
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
bezpakāpju regulēšana spēkratu vai to agregātu nepārtrauktas vadības operācija, ko veic, lai iegūtu vai mainītu noteiktu to darbības režīmu. Spēkratu un to agregātu darbības norisi regulē galvenokārt automātiski ar regulatoriem.
dinamiskā spektrogramma spektrogrammas veids, kurā grafiski fiksē runu kā dažāda garuma segmentu spektrālo izmaiņu nepārtrauktu ainu.
sprudzināties Spiesties, spraukties.
izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta); iespraukties.
aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties.
aizsprudzināties Spraukties kādam garām.
sprūst Spraukties, spiesties (ārā).
sprausties Spraukties.
sprauties Spraukties.
sprengties Sprausties, spraukties, līst.
ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt.
šums Stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts; diskrētība (2).
pārtraukums Stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise.
letarģija Stāvoklis, kura laikā tiek pārtraukta auga attīstība.
aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu).
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
cits par citu steigšus, nepārtraukti; cits aiz cita.
plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet.
kūsnīties Steigties, traukties.
uzsist asinis (kādam) stipri sadusmot, saniknot, satracināt, satraukt, aizraut.
sacelt kājās Stipri satraukt (daudzus vai visus).
sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
sacelt kājās (daudzus) stipri satraukt.
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1).
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt.
aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
plūstošā modernitāte strauji noritošu pārmaiņu raksturojums sabiedrībā, kas piedzīvo sabiedrības struktūru (piemēram, ģimenes, darba kolektīva, virtuālās grupas) trauslumu, īslaicīgumu, ievainojamību, nepārtrauktu mainību.
notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
pielaist Strauji piebraukt.
aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
nosadrāzties Strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
sažarīt Strauji, ātri iebraukt (kur iekšā).
dungot Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli).
izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
lerkšis Suns, kas ilgāku laiku, arī nepārtraukti rej.
zvalkšķis Suns, kas nepārtraukti rej.
Šri jantra svarīgākā un sarežģītākā tantristu jantra, diagramma, kas simbolizē Visuma seksuālo aktivitāti un nepārtraukto radīšanas procesu.
aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts.
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku).
vaira Tā, ka (pašreizējos apstākļos) tiek pārtraukta kāda darbība; vairs.
mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību); tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
gropains Tāds (ceļš, celiņš), kur izveidojušās iebrauktas gropes.
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts.
prioritāšu vadība tāds datoru sistēmas darbības režīms, kurā vienas programmas izpilde tiek pārtraukta, lai izpildītu citu programmu ar augstāku prioritāti.
neļoms Tāds, kam ir nepatikšanas; tāds, kas ir satraukts, nemierpilns.
trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
šļūkt Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
staipīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci).
aprauts Tāds, kam nav pilnīga parastā nobeiguma; pārtraukts, apstrupināts.
vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm; tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
uztraucīgs Tāds, kas ātri sāk uztraukties.
nedziestošs Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
pastāvīgs Tāds, kas ir vienmēr, nepārtraukti (par parādībām dabā).
dusuļains Tāds, kas nepārtraukti klepo.
vellapsēsts Tāds, kas nepārtraukti kur iet, skrien, steidzas u. tml.; nemierpilns.
rieklis Tāds, kas nepārtraukti rej.
vurkšķis Tāds, kas nepārtraukti runā.
nebeidzams Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti; tāds, kas bieži atkārtojas.
nerimstošs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas; nerimtīgs (1).
nerimtīgs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
nesatricināms Tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli).
dangains Tāds, kur ir dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (par ceļu).
grambains Tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains.
laivojams Tāds, kur ir iespējams braukt ar laivu.
staigns Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
nedzīvs Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām); tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts; tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
komutējams tīkls tālsakaru tīkls, kurā savienojumi starp izsaucošiem un izsaucamiem lietotājiem tiek nodibināti pirms datu pārraides un tiek pārtraukti pēc pārraides beigām.
iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt.
iztarkšēt Tarkšot izbraukt.
periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem.
nepārtrauktā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības kontrolei ar iebūvētiem sensoriem, kas dod nepārtrauktu informatīvu signālu plūsmu, ko izvērtē centrālais vadības bloks.
tehnoloģiskā operācija tehnoloģiskā procesa daļa, ko nepārtraukti izpilda vienā darba vietā.
ekrāna pēcspīdums teleekrāna spīdums, kas turpinās pēc tam, kad televizora darbība pārtraukta.
ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu.
dispečerkontrole Telesignalizācijas sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos vienceļa posmos - sniedz vilcienu dispečeram informāciju par kustības virzienu vienceļa posmos, blokiecirkņu un starpstaciju ceļu aizņemtību, ieejas un izejas luksoforu rādījumiem un automātiskās pārbrauktuvju signalizācijas stāvokli.
normālais mežs teorētisks idealizēta meža modelis, kurā ar vismazāko darba un līdzekļu izlietojumu veiksmīgi panākta nepārtraukta un maksimāla meža izmantošana.
klasiskā elektrodinamika teorija, kas elektromagnētisko lauku aplūko kā nepārtrauktu kontinuumu trīsdimensiju telpā, kurā izplatās elektromagnētiskās mijiedarbības.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
termometrogrāfs termometrisks aparāts, kas patstāvīgi un nepārtraukti pieraksta temperatūru.
izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties.
beigties Tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm).
nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
nobirt Tikt ātri, nepārtraukti pateiktam.
braukties Tikt brauktam.
izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt (2).
izjukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
jukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
pajukt Tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu); arī izjukt (2).
sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu); nerealizēties (par ieceri, nodomu).
aizsisties Tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piemēram, par elpu).
trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
aiztirkšināt Tirkšķinot aizbraukt.
attirkšināt Tirkšķinot atbraukt.
homotopija Topoloģijas pamatjēdziens, kas formalizēti atspoguļo intuitīvo priekšstatu par nepārtrauktu attēlojuma pārveidojumu.
funkciju telpa topoloģiska vektoru telpa, kuras elementi ir noteikta veida funkcijas (piemēram, nepārtrauktas, ierobežotas vai integrējamas funkcijas).
transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas.
konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
lentes transportieris transportieris ar kravu nesošo elementu nepārtrauktas lentes (gumijota audekla, metāla, stiepļu pinuma) veidā.
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
manevrēšana transportlīdzekļa pārvietošanās, mainot kustības virzienu vai vērsumu, kas parasti nepieciešama, lai apbrauktu kādu šķērsli, lai pārvietotos ierobežotā laukumā vai lai precīzi piebrauktu noteiktā vietā.
braucamība transportlīdzekļa spēja braukt izbraukt (pa ceļu, taku, upi).
satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus.
rēdzināt Traucēt, uztraukt.
traust Traukt (4).
trašķīt Traukt (augļus no koka vai krūma), purinot nolasīt.
graudāt Traukt (parasti augu daļas).
kailināt Traukt nost (lapas) - par vēju.
attraukt Traukt šurp.
travīt Traukt.
brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis.
trigrammas Triju pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas daoismā noteiktu dabas parādību (ūdens, kalna, pērkona, vēja, uguns, zemes, ezera, purva vai debesu) apzīmēšanai.
mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas.
adīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās.
notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur).
klūgāties Trokšņaini iet, braukt.
aizbrazdinēt Trokšņojot aizbraukt prom.
ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
pauzēt uz brīdi pārtraukt.
ielikt Uzbraukt (kādam šķērslim).
ierullēt Uzbraukt (kādam šķērslim).
ietesties Uzbraukt (kādam šķērslim).
uziet Uzbraukt (par transportlīdzekli).
uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili).
uzorēt Uzbraukt augšā.
uzsēklēt Uzbraukt uz sēkļa (strandēt).
sašūpot uzbudināt, satraukt.
iekarsināt Uzbudināt, satraukt.
sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt.
agitato Uzbudināti, satraukti, nemierīgi.
exaltē Uzbudināti, satraukti.
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
uzkustēt Uziet, uzbraukt (uz kā, kur augšā), parasti lēni.
ieblenzties Uzraukt uzacis, ieplest acis.
nervozēt Uztraukt, satraukt.
budināt Uztraukt, uzbudināt.
iekairināt Uztraukt, uzbudināt.
traukāt Uztraukt.
kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām).
penkšēt uztraukti klukstēt.
žamerīt Uztraukti un skaļi sarunāties.
klūgāt Uztraukti, skaļi gāgināt (par zosīm); klēgāt.
concitato Uztraukti.
dristāt Uztraukties, būt nemierīgam.
lēkt uz ecēšām uztraukties, dusmoties.
uzvārīties Uztraukties, rājoties uz kādu.
iekaist Uztraukties, sadusmoties.
iekarst Uztraukties, sadusmoties.
satracināties Uztraukties, sadusmoties.
sakaisties uztraukties, satraukties, dusmoties.
uzbust Uztraukties, uzbudināties.
pirkšāt uztraukties; ātri dusmoties.
pirkšēt Uztraukties; ātri sadusmoties.
flammēties Uztraukties; iekaist.
izatraukties Uztraukties.
nervēt Uztraukties.
rūgaļāt Uztraukties.
satraukāties Uztraukties.
satrūkāties Uztraukties.
uzkraukāties Uztraukties.
uzmusināties Uztraukties.
uztraukāties Uztraukties.
perplekss Uztraukts.
Hindenburgs Vācu dirižablis, 245 m garš, 44,5 m augsts, 1936.-1937. g. veica regulārus pasažieru pārvadājumus pa maršrutu Vācija-ASV, pēc tā aizdegšanās pasažieru pārvadājumi ar dirižabļiem tika pārtraukti.
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
iebraukāt Vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli); iebraukt.
sasavadāties Vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai).
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem.
rokspiešana Vairāku datu apstrādes iekārtu darbības sinhronizācijas procedūra, kuras rezultātā iegūst apstiprinājumu, ka starp šīm iekārtām nodibināti vai pārtraukti sakari.
radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars.
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
mākt Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
augusta pučs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, kas notika 1991. g. 18.-21. augustā un bija iecerēts, lai pārtrauktu reformas, bet rezultātā veicināja PSRS izjukšanu.
patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
stikla kausēšanas krāsns vanna vanna, kurā klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem blokiem un ķieģeļiem; kausēšanas vannas vienā galā nepārtraukti pilda izejvielu maisījumu – šihtu, bet otrā galā izstrādā stiklu.
sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
efervescēt Vārīties, mutuļot, uzliesmot, uztraukties.
apasavja Vēdiskajā rituālā - apiet vai apbraukt ap kādu priekšmetu pretēji saules virzienam (pretēji pulksteņa rādītāju virzienam), to izmantoja apbedīišanas un mirušo piemiņas rituālos.
ekstrūzija veidojamās keramiskās masas nepārtraukta izspiešana caur veidni noteiktas konfigurācijas izstrādājuma iegūšanai.
štopēties Veidoties aizsprostojumam, aizsērējumam; veidojoties aizsprostam, aizsērējumam, tikt traucētai, pārtrauktai (plūsmai, straumei).
atšaut Veikli, ātri atnākt, atbraukt.
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību.
perennis Veselu gadu ilgstošs, nepārtraukts, pastāvīgs.
jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km.
airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu.
kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem).
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pārritināt Vieglos rikšos pārbraukt mājās.
blāmā Vienā blāmā - vienā laidā, nepārtraukti.
monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās.
ar vienu iestiepienu vienā laidā, nepārtraukti.
monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
pastāvīgās Vienmēr; nepārtraukti.
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
kņāpt Vienmērīgi, nepārtraukti sist ar ko asu, smailu, skaldot, drupinot u. tml.
slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
denonsēt Vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi.
iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1).
trauciens Vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī.
caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi.
pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde var tikt pārtraukta, lai izdrukātu mainīgo vērtības vai veiktu programmas testēšanu.
gājēju pāreja vieta uz brauktuves, kur gājējiem paredzēts šķērsot ielu; apzīmēta ar attiecīgo ceļa apzīmējumu vai ceļa zīmi
nostāšana Vieta, kur var ienākt, iebraukt, apstāties.
pārbraucienis Vieta, kur var pārbraukt.
klunčāties Vilkties, lēnām iet vai braukt.
klunčoties Vilkties, lēnām iet vai braukt.
tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda.
dzīties Virzīties (parasti strauji); traukties.
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem.
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties.
ievilkt Virzoties (pa gaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt.
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
permanence Vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība, nepārtrauktība.
satrauktība Vispārināta īpašība --> satraukts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus.
Rīmaņa virsma vispārināta kompleksā plakne – vairākplakņu virsma ar griezumiem, kuru izmanto komplekso funkciju nepārtrauktai attēlošanai.
arvien visu laiku, nepārtraukti; joprojām
arvienu visu laiku, nepārtraukti; joprojām
arvien (retāk arvienu) vēl visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
vienmēr Visu laiku, nepārtraukti.
augu Visu, nepārtrauktu.
vaļējais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura Visums ir bezgalīgs un visi attālumi tajā ar laiku nepārtraukti palielinās.
pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
zaudēt līdzsvaru Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli; pārtraukt darboties.
mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim; šīs sugas augi.
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga.
notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā).
sagrebt Zināmu laiku nepārtraukti grebt.
sabrūķēt zināmu laiku nepārtraukti lietot.
saglūnēt Zināmu laiku nepārtraukti lūrēt.
saklaknīt Zināmu laiku nepārtraukti sēdēt perēklī (par vistu).
nozvalstīties Zināmu laiku nepārtraukti slinkojot gulšņāt.
sakviekt Zināmu laiku, nepārtraukti kviekt.
sasteberēt Zināmu laiku, nepārtraukti, nedroši staigāt.
brīdinājuma ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju par to, ka pieprasītā darbība tiek pārtraukta, jo ir noticis kas neparedzēts; lietotājs var turpināt darbību vai atlikt tās izpildi, kā arī vērsties pēc palīdzības.
informatīvais ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam vajadzīgā darbība ir negaidīti pārtraukta un nevar tikt turpināta; lietotājam jāapstiprina, ka šī darbība jāaptur, vai arī jāvēršas pēc palīdzības.
virbastis Zirgs, kas nepārtraukti vicina asti.
virpenastis Zirgs, kas nepārtraukti vicina asti.
iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
mākslīgā žāvēšana žāvēšana, ko veic periodiskas vai nepārtrauktas darbības žāvētavās, atmosfēras vai pazeminātā spiedienā (vakuumžāvēšana).
lentes žāvētava žāvētava ar lentes transportieriem, kas nepārtraukti virzās.

raukt citās vārdnīcās:

MLVV

raukt

LLVV

raukt