Paplašinātā meklēšana

Meklējam raukt.

Atrasts vārdos (132):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (2439):

sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
gaņīt (Ātri) braukt
gāzēt (Ātri) braukt
goņīt (Ātri) braukt
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus)
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt)
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
izairēt Airējot izbraukt
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
aizpukšķināt Aizbraukt
aizripināt Aizbraukt
aizvagot Aizbraukt
aizvažāt Aizbraukt
aizvažot Aizbraukt
mahnuķ Aizbraukt
nobraukties Aizbraukt
aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
aizripot aizbraukt (par cilvēku)
aizlidot aizbraukt (par lidaparātiem)
aiziet aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizritēt aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizbraukāt aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp
aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
aizmuļļāties aizbraukt ar pūlēm
aizšķūtēties aizbraukt ar pūlēm
aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
aizcīkstēt aizbraukt čīkstot
aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
aizgrandīties aizbraukt kratoties
aizķellāties aizbraukt pa dubļainu ceļu
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
aizblārkšķēt aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu
aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
aiztecināt aizbraukt sīkiem rikšiem
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizjādīties Aizbraukt; aiziet
aizreizot Aizceļot, aizbraukt
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot
eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs
aizajaukties aiziet, aizbraukt
aiztriept aiziet, aizbraukt
aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
aizkuļāt aiziet, aizbraukt ar pūlēm
aizagrūsties aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa
aiztrakāt aiziet, arī aizbraukt
aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
aizmočīt aiziet; aizbraukt
aizpirst aiziet; aizbraukt
aizpisties aiziet; aizbraukt
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
aizsprausties Aizspraukties
aiztraukties Aiztraukt (1)
dašaut Aiztraukties
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
nodīdelēt Aizvest, aizbraukt
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem
apmaukt Apbraukt (apkārt)
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
apkuģot Apbraukt ar kuģi
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
mest līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko)
paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur
zudināties Apmulst, uztraukties
zudīties Apmulst, uztraukties
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku)
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt)
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
iekokļāt ar čīkstošiem ratiem iebraukt
aizblārkšēt ar graboņu, žvadzoņu aizbraukt
appērties ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu)
atkleperēt ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu)
dandalāties ar grūtībām braukt pa bedrēm
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
kuķēties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
urrāties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
dangāties ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt
izmuļļāties ar grūtībām izbraukt
izmalties ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt
ričains ar iebrauktām ratu sliedēm
slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
noslēgt ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
mest cilpu (arī cilpas) ar līkumu iet, skriet, braukt
noveikt ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
apcīnīties ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt
nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
mudīties ar pūlēm virzīties (iet, braukt)
aizakulties ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet
aizstrūgāties ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet
atstrūgāties ar pūlēm, grūtībām atbraukt
atmuļļāties ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt
strūgāties ar pūlēm, grūtībām braukt, iet
iestrūgāties ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet
izstrūgāties ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet
izmoļļāties ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu)
pārstrūgāties ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri)
piestrūgāties ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet
uzstrūgāties ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet
atķellāties ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt
lēzēties ar ragavām no kalna traukties
šļūte ar ragavām slīpi nobraukta nogāze
iebrākšķēt ar rīboņu iebraukt
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
šļūckāt ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām)
apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
atžvārdzēt ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt
ieblīšķēt ar troksni ienākt, iebraukt
gāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
nogāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
aizsprengties ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām
ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
atcelties Atbraukt (laivā)
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem)
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem
atorēt Atbraukt ar ori
atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām
atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu
atvažot Atbraukt, ierasties
atbraukāt atkārtoti braukt šurp
pakraustīt atkārtoti mazliet notraukt, nosist
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju)
atplīvēt Atnākt vai atbraukt
atsašķetināties Atnākt, atbraukt
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
aizdragāt ātri aizbraukt
aizkrēst ātri aizbraukt
aizplēst ātri aizbraukt
aizvālēt ātri aizbraukt
aizvilnīt ātri aizbraukt
aizskriet ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizsteigties ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
nolaist ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizmizot ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties
aizlaist ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
aizvārīties ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
aizalaisties ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt
aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt
atlaist ātri atbraukt, atjāt u. tml.
atskriet ātri atnākt, arī atbraukt
atvārīt ātri atnākt, atbraukt
aizņirbēt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aizņirbt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
drāzt ātri braukt
drāzties ātri braukt
kāst ātri braukt
kurināt ātri braukt
mest ātri braukt
nesties ātri braukt
žvidzināt ātri braukt
skriet ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
steigt ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
steigties ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
gasēt ātri braukt ar automašīnu
pletēt ātri braukt vai skriet
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
ielaist ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā)
ievārīties ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā)
zēģelēt ātri iet vai braukt
sukāt ātri iet, skriet, arī braukt
šķīt ātri iet, skriet, braukt
vārīt ātri iet, skriet, braukt
vārīties ātri iet, skriet, braukt
izdrāzties ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko)
izvārīt ātri iziet, izbraukt u. tml.
izvārīties ātri iziet, izbraukt u. tml.
nošvitināt ātri nobraukt
nospolēt ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu)
noskriet ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.)
noskriet ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noskriet ātri nobraukt (visu laikposmu)
noskriet ātri nobraukt gar (ko), garām (kam)
noskriet ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.)
nolaist ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko)
nosukāt ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
atķert ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu)
pārskriet ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko)
maut ātri pārvietoties (braukt vai iet)
urbt ātri pārvietoties (braukt, iet)
vīlēt ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt)
testies ātri pārvietoties (skriet, braukt)
piespolēt ātri piebraukt (klāt)
pievārīt ātri piebraukt (pie kā, kam klāt)
uzšauties ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt
uzvārīt ātri uziet, uzskriet, uzbraukt
uzvārīties ātri uziet, uzskriet, uzbraukt
uzmesties ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzsperties ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
traukt ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties
triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu)
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā)
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko)
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1)
izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties
nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu)
novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt
pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri)
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā)
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko
nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt
optiskā blīvuma diapazons attēla optiskā blīvuma nepārtraukts vērtību kopums, kas robežojas ar minimālo un maksimālo vērtību
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm)
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
attraukties Attraukt (1)
mist Atturēties, pārtraukt
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā
uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties
baiļāties Bažīties, uztraukties
baiļoties Bažīties, uztraukties
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama)
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties
grepains Bedrains, izbraukts
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts
groba Bedre, izbraukta ratu sliede
parkas Bedres izbrauktā ceļā
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu)
atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.)
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli
kā mašīna bez apstājas, nepārtraukti
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti
mita bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas
mite bez mites - nepārtraukti, bez apstājas
piebraukāt Bieži piebraukt
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko)
kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā
apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet)
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi)
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā)
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
cirst Braukt
drubulēt Braukt
fārēt Braukt
jāzdalēt Braukt
kačāties Braukt
mīt Braukt
piļīt Braukt
pūst Braukt
važāt Braukt
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
žērboties braukt (ar zirgu), pa ceļa vidu
rullēt braukt (parasti ar automobili)
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
dragāt Braukt (parasti ātri)
maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu)
kāpt uz kuģa braukt (prom) ar kuģi
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
apbraukt Braukt apkārt
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
laivot Braukt ar laivu
nošļūtēt Braukt ar ragavām
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli)
skeičot Braukt ar skrituļdēli
skrituļot Braukt ar skrituļslidām
krīkļot braukt ar sliktu zirgu
smaiļot Braukt ar smailīti (2)
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā
klidzīt Braukt ar vārgu zirgu
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
mīties Braukt ar velosipēdu
riteņot Braukt ar velosipēdu
braukt par zaķi braukt bez biļetes
garāmbraukt Braukt kam garām
važināt Braukt kamanās
dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis
kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu
ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu
penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu
līvēt Braukt pa izmirkušu ceļu
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem)
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem
braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām
aizbraukt Braukt prom
kulbot Braukt ragavās ar kulbu
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā)
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu
braukt ar reizām braukt reizās
braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi)
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā)
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības)
griečalāt Braukt uz ledus riņķī
jōt iz pakaļu braukt uz mājām
grabināt Braukt, brāzties
braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām)
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri)
pārlaist Braukt, jāt mājās
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi)
gāzt Braukt; ātri braukt, doties
purināt Braukt; iet
kašāt Braukt; skriet
važot Braukt; skriet; doties kaut kur
orēt Braukt; vadīt zirgu
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu
brauktave Braukts
braukteve Braukts
brauktule Braukts
braukulis Braukts
žaustuve Braukts
braucītava Brauktuve
iela Brauktuve šādā joslā
braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību)
piebremzēt Bremzējot piebraukt
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums
pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu
budžetēšana Budžeta plānošanas, apstiprināšanas, kontroles un budžeta koriģēšanas nepārtraukts, savstarpēji saistīts process
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
plūst būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
tecēt būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6)
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
būt kājās būt ļoti satrauktam
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
sēdēt kā uz sprikstīm būt nemiera pārņemtam, satrauktam
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
traukoties būt nemierīgam, uztraukties
plūst būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam
līt būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi)
mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
cirst būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa)
aizsprostot būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu)
murdēt būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā)
mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
ceļa klātne ceļa brauktuve kopā ar nomalēm
maule Ceļā dziļi izbraukta gramba
ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu
grebe Ceļā izbraukta bedre
grepe Ceļā izbraukta bedre
dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas
dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts"
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību
kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
larkšis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
larkšķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
laršķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
kaņģermanis cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus
sabraucējs cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt
mandrāžists cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties
klaberkaste cilvēks, kas nepārtraukti runā
kleberkaste cilvēks, kas nepārtraukti runā
zvankšķis cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej
strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā
iečīkstināt Čīkstot iebraukt
modinājums darbība, kad tiek pārtraukts (kāda) miegs, tiek panākts, ka (kāds) mostas
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
aizdārdināt Dārdot aizbraukt
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko)
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
iebraucējs darītājs --> iebraukt
pārtraucējs darītājs --> pārtraukt
datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
samurmināt daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt
lorbakāties Daudz, nepārtraukti runāt
lorbāt Daudz, nepārtraukti runāt
lorīties Daudz, nepārtraukti runāt
lorizāt Daudz, nepārtraukti runāt
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni
braucams divd. --> braukt
izbraucams divd. --> izbraukt
piebraucams divd. --> piebraukt
satraucošs divd. --> satraukt
satraukts divd. --> satraukt
uztraucošs divd. --> uztraukt
uztraukts divd. --> uztraukt
perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā
rekains Dobuļains, izbraukts
rēkains Dobuļains, izbraukts
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to)
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos)
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.)
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
pieņemt dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā
alarmēt dot trauksmi, velti uztraukt
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu
pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības
pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet
atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt
pūst Drāzties, traukties
burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu
burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu
sanīkt dusmoties, satraukties
šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš
šļambīns Dzelzceļa pārbrauktuves barjera
dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā)
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku)
kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju
dhjāna Ezoterismā meditācija jeb dziļa koncentrācija, nepārtraukta domu plūsma, kas vērsta uz koncentrēšanās objektu
feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs)
ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu
virstoņu frekvences strāvas terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto nepārtrauktu vai impulsveida ultraaugstfrekvences elektrisko lauku
higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai
atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu
čudāt Gatavoties iet, braukt
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne
aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu)
sleberēt gausi braukt
atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt
spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu
pārglaust Glāstot pārbraukt (4)
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt
pārgrabēt Grabot pārbraukt
sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā
greba Grebe - ceļā izbraukta bedre
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
raukāt Grumbot, raukt
aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
ierullēt Iebraukt
ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot
iegriezt Iebraukt (kur iekšā)
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi)
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi
danga Iebraukta gramba
tanga Iebraukta gramba
raka iebraukta gramba uz ceļa
lēze Iebraukta ratu gramba
riesa Iebraukta sliede
risa Iebraukta sliede
apžeba Iebrauktā sliede, gramba
grauze Iebraukta, iestaigāta sliede
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums
rekas iebrauktās grambas uz ceļa
špūre Iebrauktas slēpju sliedes
špūre Iebraukts ceļš, rise
šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes
iebrauktuva Iebrauktuve
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku
lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju)
aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu)
perambulātors ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu
odometrs ierīce automobiļa nobrauktās distances mērīšanai
reostats ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt
hodometrs ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī)
tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
iečukstēties iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt
iesalaisties iesākt iet, braukt
uzkrakšināt iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi)
ieknosīties iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt
iesataisīties iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt
iekvarkšķēties iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt
iekvarkstēties iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt
iemekšķināties iesākt mekšķināt un tūdaļ pārtraukt
iebest iesākt rakt un pārtraukt rakšanu
aizrunāties iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties
ierunāties iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt
uzskulbināt iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt
iespirināties iesākt spirināties un pārtraukt
iešļupstēties iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt
iešņaukāties iesākt šņaukāties un pātraukt
ietaurēties iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt
aiztaurēties iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties
satrinkšēt iesākt trinkšēt un pārtraukt
satrimšķināt iesākt trinkšķināt un pārtraukt
uzžadzināt iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt
aizžāvāties iesākt žāvāties un pārtraukt
braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
ruļļu padeves iespiedmašīna iespiedmašīna drukāšanai uz nepārtrauktas apdrukājamā materiāla lentes, kas tiek padota no ruļļa; nodrukātā produkcija tiek izvadīta salocītu burtnīcu, lokšņu vai arī lentes veidā
izsprudzināties Iespiesties, iespraukties
ielīst Iespraukties
iesprausties Iespraukties
iesprengties Iespraukties, iespiesties
iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties
spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus
spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri
mērot ceļu iet, braukt
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni
vadīt iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1)
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu)
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2)
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām)
durt Iet; braukt
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt
ietraukt Ietraukties
paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni
pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt
sdegnoso Īgni; dusmīgi; satraukti
saklidzināt ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt
kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
saļaut ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt)
sabalēt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
sabalināt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
sabalsināt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
savitēt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt
sadunēt ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt
sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti dzert
savicot ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot
izdzīgot ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot
satost ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
satust ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
savērdzināt ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt
satvāpt ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas
savaicāt ilgāku laiku nepārtraukti jautāt
sajokot ilgāku laiku nepārtraukti jokot
savietēt ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties
satošāt ilgāku laiku nepārtraukti klepot
sasērkt ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt
sakūvēties ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties
sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt
atlamāties ilgāku laiku nepārtraukti lamāties
sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti līt
saložāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
saložņāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
salutināt ilgāku laiku nepārtraukti lutināt
saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti mācīties
samaurāt ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot
sautīt ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis
sanārstīt ilgāku laiku nepārtraukti nārstot
salamžāt ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt
samuities ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
samurīties ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
satincināt ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt
saņaudēt ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt
saogot ilgāku laiku nepārtraukti ogot
nošņukurēties ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt
sapātarot ilgāku laiku nepārtraukti pātarot
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti peldēt
sapilināt ilgāku laiku nepārtraukti pilināt
saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergavāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergavot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
sabalamutēt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas
sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut
satrikot ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu)
izpukstēt ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt
sariekstot ilgāku laiku nepārtraukti riekstot
sarikšot ilgāku laiku nepārtraukti rikšot
sakalbināt ilgāku laiku nepārtraukti runāt
sasaudzēt ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt
saluņģinēt ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni)
sazvilnēt ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba
saslēpties ilgāku laiku nepārtraukti slēpties
sasmēķēt ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt
izdzievāt ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
izdzievāties ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
saskolināt ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
saskolot ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
sasvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
sazvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
salodāt ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt
samuities ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī)
satīkāt ilgāku laiku nepārtraukti tīkot
satrokšņot ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot
samujāties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
satostīties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
sakruknēt ilgāku laiku nepārtraukti tupēt
saturināt ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai)
saucāt ilgāku laiku nepārtraukti ucināt
saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti urbināt
salelot ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties
savakarot ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt
nodirgavot ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt
ķiukšināt ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt
satēnēt ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt
satūļāt ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties
savizināt ilgāku laiku nepārtraukti vizināt
savizināties ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1
sazīdināt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
sazīdīt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
sazīlēt ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt
satošāt ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot
sarotāt ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties
saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
sabraukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim)
nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties
izabraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izbraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izkuģoties ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi
sastrumpēt ilgāku laiku, nepārtraukti dzert
sasust ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
sasutēt ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
saslēpt ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt
saskraidināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet
sastaidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp
sastādināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
sastāvināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
satalināt ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties
saspiegt ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele)
sastrūgāt ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas
satārpināt ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt
sastabulēt ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt
sasargāt ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt
sasūroties ilgāku laiku, nepārtraukti skumt
sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties
sašļūdelēt ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties
saslimot ilgāku laiku, nepārtraukti slimot
saslinkot ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot
sasmelgt ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt
sasmidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
sasmildzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
sasmilkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
sasmilkt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
sasmirdēt ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt
sasnaust ilgāku laiku, nepārtraukti snaust
sasliept ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
sastorēt ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
sasoļot ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot
satalēt ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties
sastenēt ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt
sasūlāt ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt
sasūkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt
sašalkt ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt
sasvalstīties ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties
sasuksnīt ilgāku laiku, nepārtraukti zīst
sasūkstīties ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm
satauzēt ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt
sasmaldzināt ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt
sabraukties ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1)
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čiepstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2)
čirpstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2)
čukstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1)
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4)
duna ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4)
džinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1)
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3)
ņaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4)
reja ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet
rukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5)
skandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1
skanda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1)
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4)
stenas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1)
strinkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1)
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2)
šķindoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt
šķinda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1)
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2)
žūžas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1)
spalgoņa ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums
blarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt
brakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt
brākšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt
brikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt
brīkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt
čaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2)
čaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1)
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5)
dipoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5)
džerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt
gārdzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt
graboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3)
gurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
klandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1)
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2)
knakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt
knikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt
krakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3)
krapšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt
kraukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt
kraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt
krikstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt
krikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt
kripšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1)
ņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8)
skrakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa
skrapstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa
skrapšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa
skraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa
skripstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt
sprakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa
sprakšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa
spraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa
stirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt
šļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt
šļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt
šmīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt
šmiukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3)
šņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt
švīkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2)
švīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt
švīkas ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa
švirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt
tarkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1)
tirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1)
žļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1)
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2)
žļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt
žņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt
žņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt
žvadzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt
žvakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvākstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt
žvaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt
žvīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt
žvindzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt
žvinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt
žvirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt
šļākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties
saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
iedzīvotāju reģistrs individuāla un nepārtraukta iedzīvotāju reģistrēšana pēc personas koda, dzimšanas vietas un dzīvesvietas
psihrogrāfs instruments gaisa mitruma nepārtrauktai reģistrācijai
laga instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt)
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt)
pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.)
nočūkstēties īsu brīdi čūkstēgt un pārtraukt čūkstēt
nokurkt īsu bridi kurkstēt un pārtraukt kurkstēt
nobēdāties īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties
nosīkties īsu brīdi sīkt un pārtraukt sīkt
sazvadzināt īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt
paskrabināt īsu brīdi skrabināt un pārtraukt skrabināt
uzvīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt
nožvāļoties īsu brīdi žvāļoties un pārtraukt žvāļoties
nožvīgot īsu brīdi žvīgot un pārtraukt žvīgot
paraukt īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu)
paraukties īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu)
iztrūcināt Izbaidīt; satraukt
nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību)
atsagavēties Izbeigt, pārtraukt gavēšanu
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi)
izbrazdināt Izbraukt
izmeņģēt Izbraukt
izrullēt Izbraukt (laukā no kādas vietas)
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem)
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu
maulēt Izbraukt ceļus
iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu)
izbreņģēt Izbraukt no dubļiem
dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā)
piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti)
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt
izmutāt Izbraukt, izgrambāt
izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni)
gruva Izbraukta bedre
grieva Izbraukta bedre uz ceļa
jama Izbraukta gramba
grencele Izbraukta gramba, danga
grope Izbraukta ratu sliede
dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta
dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā
penckas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem
penskas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem
gravāts Izbraukts, bedrains
riekains Izbraukts, grambains
rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš
ritaveņas izbraukts, grambains ceļš
kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu)
kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš
izlīst Izdīgt (1), izspraukties (1)
izašķetināties Iziet, izbraukt
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā)
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties
lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde
izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt
oļļāt Izmīdīt, izbraukt
atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku)
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
aizdedzināt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
aizdegt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem)
izaspraukties Izspraukties
izsprausties Izspraukties (1)
izsprausties Izspraukties (2)
satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt
iztraukt Iztraukties
izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā
braucāt Jautri braukt
dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt
vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves
ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
saviļņots Jūsmīgs, uztraukts
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.)
monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūrauga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā
muitas blokāde kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu
dipcis kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti
pabalamutēties kādu brīdi balamutēties un pārtraukt balamutēties
pajoņot kādu brīdi steigties, traukties
saduzot kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot
piesūdzēt kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties)
izvorkstēties kādu laiku (nepārtraukti) nesaprotami runāt
izbrūtēties kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības
sablēt kādu laiku nepārtraukti blēt
sasviķot kādu laiku nepārtraukti dzert
sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas
sašļaukāt kādu laiku nepārtraukti gulšņāt
noveksēties kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri)
nokaltēt kādu laiku nepārtraukti kaltēt
nočinkstēties kādu laiku nepārtraukti kaulēties
saķildoties kādu laiku nepārtraukti ķildoties
nožūrāt kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt
nokūņāties kādu laiku nepārtraukti locīties
samūrēt kādu laiku nepārtraukti mūrēt
nokumāties kādu laiku nepārtraukti nopūlēties
nosakstīt kādu laiku nepārtraukti ošņājot meklēt
sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties
ķaukšināt kādu laiku nepārtraukti riet
sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties
samirmināt kādu laiku nepārtraukti sīki līņāt
saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst)
sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt
sakūkot kādu laiku nepārtraukti slimot
atpīpēt kādu laiku nepārtraukti smēķēt
sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
novickuļoties kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties
samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī
savelties kādu laiku nepārtraukti velties
sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt
sasēkt kādu laiku sēkt un pārtraukt sēkt
izvalkāt kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt
sarevēt kādu zināmu laiku nepārtraukti ravēt
irritēt Kairināt uztraukt, sadusmot
bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
kapitāla aprite kapitāla riņķojums, kas aplūkots nevis kā atsevišķs akts, bet gan kā process, kas nepārtraukti atjaunojas un turpinās
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
dienu dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
dienu no dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
dienu pēc dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
no dienas dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku)
iepidžināt kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt)
iepiļīt kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt)
inhibitorizēt kavēt fermentu aktivitāti, vai pilnīgi pārtraukt to darbību
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā
uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā
zurza Klusa un nepārtraukta raudāšana
bankrotēt kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus
sašust kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
aizdegties kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam
satraukties kļūt, parasti ļoti, satrauktam
vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
miers Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību)
operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka)
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību)
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli
zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu)
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu)
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi
šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās
kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā
kur deguns rāda kur gadās, kur iespējams (iet, braukt)
kur acis (acs) rāda kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt)
klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu
kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem
bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas
loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise
tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums
tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
izlavēt Lavējot izbraukt
drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt
aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet
aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet
atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
klanckāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt
klampāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt, iet
klimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
klimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt
apklabināt lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam
pārkladzināt lēnām (sīkiem rikšiem) pārbraukt mājup
snāpt lēnām (un ilgāku laiku nepārtraukti) iet
aizčakstināt lēnām aizbraukt
aizčubināt lēnām aizbraukt
aizdripināt lēnām aizbraukt
aizlunkāt lēnām aizbraukt
aizčunčināt lēnām aizbraukt; aiziet
čorāt lēnām braukt
ķerrāt lēnām braukt
krebināt lēnām braukt
vāžot lēnām braukt
klinkāt lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu
plukšināt lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu)
koksināt lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu
koksināties lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu
novēžot lēnām braukt ar zirgu
žūzāt lēnām braukt pa dubļiem
iekoklēt lēnām iebraukt
kunkāt lēnām iet vai braukt
izvilkties lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem)
vēžot lēnām kustēties, braukt
novilkties lēnām nobraukt
pavāžot lēnām pabraukt garām
pievilkties lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem
aizklampāt lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
krecelēt Lēnām, pārvarot šķērsļus braukt
aiztrikšināt Lēni aizbraukt
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu)
čikāties Lēni braukt
pimpināt Lēni braukt
kulcinēties Lēni braukt ar zirgu
klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem
notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu)
pārtrikšināt Lēni pārbraukt, parasti ar zirgu
aizurgāties lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu)
aturgāties lēni, ar grūtībām atbraukt (pa grambainu, nelīdzenu ceļu)
klunkurēt lēni, ar grūtībām braukt
izurgāties lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu)
izkleberēt lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt
aizpaunēties lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi)
noklemperēt lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt
aizklamburēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt
izklamburēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
izklampāt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
izklunkurēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
atklabināt lēni, sīkiem solīšiem atbraukt (ar zirgu)
kokšināt lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt
iztoškāties lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
iztostīties lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
iznūžāties lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
krutināt lēni, vienmērīgi braukt ar zirgu
uzklidzināt Lēniem rikšiem uzbraukt augšā
kulcināt Lēnītēm iet, braukt
sūpuļāt Lēnītēm, nepārtraukti līt
spilži lepni; ātri (braukt)
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā
stāvēt lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties
stāt lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos
pagaidīt lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies
viens lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts
stop lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu
dzenamais lieto, lai uzsvērtu nepārtrauktu dzīšanu
stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
heijā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi
heisā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi
atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt
atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas
saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
dzīt kā ķīli sienā (kādu) likt nepārtraukti strādāt
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu)
kulstevnīca Linu kulstītava, braukts
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt
vaļināt Ļaut vaļu, nenodarbināt nepārtraukti
noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt
aizkarsēt ļoti ātri aizbraukt
aizjozt ļoti ātri aiziet, aizbraukt
vālēt ļoti ātri braukt
novālēt ļoti ātri nobraukt
joņot ļoti ātri skriet; traukties
aizšaut ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt
aizsaut ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt
izšaut ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt
putinēt ļoti ātri, strauji skriet, braukt
kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
bez (sava) gala ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez mēra ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
notriekt ļoti nobraukt (transportlīdzekli)
žirbt ļoti satraukties
izmisis ļoti satraukts (par dzīvniekiem)
aizvārīt ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt
nokaitināt ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
straume ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām
aumaļām ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm
kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti
izlēkt no biksēm ļoti uztraukties
sarkt un bālēt ļoti uztraukties, mulst, kaunēties
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.)
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
modifikators maisītāja veids, kurā notiek polimēru nepārtraukta maisīšana, savietošana un pildīšana
mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli
topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju)
šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana
nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt
pagraudāt mazliet notraukt
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības
cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika
atsperes piedziņa mehāniska piedziņa ko izmanto vienkāršākajās kamerās; var uzņemt nepārtrauktu kadru 30-45 s ilgumā
nestacionāra kustība mehāniskās sistēmas kustība pārejas procesā no miera stāvokļa uz stacionāru kustību vai otrādi, arī nepārtraukta kustība ar parametru nepārtrauktu maiņu laikā
sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu
analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju)
meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu
umzas Meža ceļā iebrauktas grambas
līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis
rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt
misties Mitēties, pārtraukt
kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā
kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā
bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties
ļaut neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi)
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega
pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt
iesisties starpā negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā
saņergt Neglīti saraukt, savilkt
mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp
pakratīties neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata
nodžirkstēt neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt
pabaiļoties neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties
pabraukties neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties
pakraukt neilgu laiku, mazliet kraukt
pakutināt neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt
patraukt neilgu laiku, mazliet traukt
mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus
strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
pārbraukties nejauši pārbraukt kaut kam pāri
dasabraukties nejauši piebraukt
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts
sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš)
gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts
izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt
kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
nerām Nemierīgi, satraukti
kā uz karstiem ķieģeļiem nemierīgi, uztraukti; nepacietīgi
grels Nemierīgs, satraukts
nerāms Nemierīgs, satraukts
suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu)
ar katru acumirkli nemitīgi, nepārtraukti
ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti, arvien (2)
ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2)
katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2)
nerimu Nemitīgs, nepārtraukts
neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu)
kā uz adatām nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko)
asinsrite Nepārtraukta asins plūsma asinsrites sistēmā
kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply")
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums
ieguliens nepārtraukta gulēšana
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode
kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami
lentveida pamati nepārtraukta lentveida konstrukcija, uz kā balstās ēkas ārējās un iekšējās kapitālsienas; tos parasti ierīko zem betona, ķieģeļu u. c. smagām sienām
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis
pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām
papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem
iedzīvotāju paaudžu nomaiņa nepārtraukta reālo un hipotētisko iedzīvotāju kopumu atjaunošanās dzimstības un mirstības rezultātā
laidā Nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā
darbs līnijā nepārtraukta tehnoloģisko operāciju izpilde uz sinhroni strādājošām iekārtām, darbgaldiem vai ierīcēm, kuras veido vienotu mehānisko līniju un informatīvo sistēmu
kontinuācija Nepārtraukta turpināšana; saistība
homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības
kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam
zīdiens Nepārtraukta, bet laikā ierobežota zīšana
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla
verbigerācija Nepārtraukta, stereotipiska vārdu vai frāžu atkārtošana
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu
nodroses barošanas sistēma nepārtrauktās barošanas nodrošinājuma sistēma, kas pieslēdz dublējošās baterijas, ja tiek konstatēts barošanas avota bojājums
daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita
trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē
finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai)
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem
elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur žāvējamais materiāls žūst pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem
konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kurā žāvējamās detaļas pārvieto konveijers
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs)
intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai
pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm
kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos
elastības teorija nepārtrauktās vides mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu elastīgo deformāciju
plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses
grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa
visu laiku nepārtraukti
vienā gabalā nepārtraukti
beņģerēt nepārtraukti dzert (bez piedzeršanās)
stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem)
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu)
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums
plankšēt Nepārtraukti pļāpāt
čunčāt Nepārtraukti raudāt
čunčot Nepārtraukti raudāt; čunčāt
kvelst Nepārtraukti riet
pļērkt Nepārtraukti runāt
delzt Nepārtraukti runāt, pļāpāt
pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu
rikšināt nepārtraukti spēlēt kādu mūzikas instrumentu
čūparāt nepārtraukti sūkties, ūdeņaini pūžņot
bērt Nepārtraukti šaut
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam
bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem)
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem
notaļ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē
notaliņ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu)
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot
kā uzvilkts pulkstenis nepārtraukti, bez apstājas ko darīt
liju lijām nepārtraukti, bez gala
vienā lijā nepārtraukti, bez gala
stonā Nepārtraukti, bieži
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas)
blarkšķēt Nepārtraukti, nevajadzīgi runāt
caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
stauņai Nepārtraukti, pastāvīgi
ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) nepārtraukti, vienmēr
caurām dienām nepārtraukti, visu laika posmu
kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība
asinēhija Nepārtrauktības trūkums struktūrā
continno Nepārtraukts
basso continno nepārtraukts bass
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums
koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi
mākoņmētelis Nepārtraukts mākoņu segums
balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu
sifonostēle Nepārtraukts stumbra vadaudu gredzens
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā
akatalēktisks Nepārtraukts, nepārtrauktība
pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju)
stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs
kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts
viensvienīgs Nepārtraukts; vienlaidus
procesa vadība nepārtrauktu ražošanas procesu vai tehnoloģisko operāciju izpildes vadība ar datoru palīdzību
trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība
neirekserēze Nerva izraušana, lai pārtrauktu tā funkciju
neirotripse Nerva sašķaidīšana, lai pārtrauktu tā funkciju
pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti
mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko
neņemt aubē neuztraukties (par ko); neņemt vērā
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības
aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi
nesekmīgs aborts neveiksmīgs mēģinājums pārtraukt grūtniecību
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā
krupt Nīkt, saraukties
cauruļvads no caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai)
norullēt Nobraukt
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslūtēt Nobraukt, nobradāt
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.)
raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt
noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
neizbraucams nolieguma divdabis --> izbraukt
nepārtraukts nolieguma divdabis --> pārtraukt
saķert galvu nonākt izmisumā, uztraukties
cauri norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību un to, ka tā veikta visā minētajā laika posmā
pa norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību
pie norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību; pēc 2(1)
no norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību
pēc norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību
no norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts
priekšā norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita
klāt norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts
tālāk norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā)
atadīt Noraukt
nonērt Noraukt
noraut Noraukt
notraust Noraust (1), notraukt (1)
novicēt Noraust, notraukt (ar vicu)
nostāt Norimt (kādā darbībā); pārtraukt kustības
nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti)
norūpināties Norūpēties, uztraukties
pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt
notriekties Nostrādāties steigā un nepārtrauktā kustībā
atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā)
noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti
noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti
ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā
slazdošana Noteiktas darbības veikšana, lai pārtrauktu darbojošos programmu, pārbaudītu un analizētu tās stāvokli, un, ja nepieciešams, nodrošinātu tās atkopšanu
horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves
ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
notrēst Noteiktu laiku nepārtraukti pļāpāt
nograudāt Notraukt
notraucināt Notraukt (1)
nosagraudāties Notraukt (augļus) savām vajadzībām
pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
nodzēst Notraukt (rasu)
brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost)
nopogaļāt Notraukt liniem pogaļas
nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala
piegraudāt Notraukt pietiekami, daudz
brucynōt notraukt, noberzt kokam lapas
apgraudāt Notraukt, nobirdināt
datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka)
nositaļāt Notraukt, nosist
nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles)
notraukt Notraukties (1)
notraukt Notraukties (2)
nogriezties Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt
atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt
sazvērināt Nozvērināt vairākus vai ilgāku laiku nepārtraukti
all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk
supervizors operētājsistēmas daļa, kas vada resursu izmantošanu un procedūru izpildi, nodrošinot nepārtrauktu procesora darbību secību un apstrādājot pārtraukumus
badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās
Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā
piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt
pielikt punktu pabeigt uzsākto, pārtraukt notiekošo
pavilnīt Pabraukt garām
aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi)
apbraukt Pabraukt zem kā
iznervāt padarīt (kādu) nervozu, satrauktu
dangot padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu)
aizcirst durvis padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko)
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā)
pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas
izamīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā)
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2)
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas
pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām
pasalaisties Paiet, pabraukt
izamainīties Paiet, pabraukt viens otram garām pretējā virzienā
inhibitorizēt palēnināt vai pavisam pārtraukt ķīmiskas reakcijas norisi
apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu)
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu)
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu)
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem)
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu)
meža apsaimniekošanas plānošana pamatdokumentu izstrāde, lai nodrošinātu racionālu meža apsaimniekošanu, vides aizsardzību, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu
satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml)
pacilāt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs
satraukt panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas
apklusināt panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
zibināt panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
pabraukt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) braukt
pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna)
pārbraucienis Pārbrauktuve
ņemt galvā pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko)
ņemt pie sirds pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko)
hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt
kā pēc nāves pārmērīgi lēni, ilgi (iet, braukt)
aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā
bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu)
bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu)
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora
mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību)
mitīties Pārstāt, pārtraukt
uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko)
brosnīt Pārtraukt (darbību, izturēšanos) - par dzīvniekiem
beigt Pārtraukt (darbību, procesu)
apstāties Pārtraukt (darbu)
izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko); pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi)
izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē)
paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā)
sabuntavāt Pārtraukt (kāda darbu, darbību)
atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā)
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas
pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.)
mest mieru pārtraukt (kādu darbu, ko darīt)
atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā)
pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā)
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt
iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī
pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot
apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību
apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot; apstādināt
apstādināt Pārtraukt (norisi, procesu)
apturēt Pārtraukt (norisi, procesu)
atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas
atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm)
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.)
pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli)
kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu
apturēt Pārtraukt (runātāju)
pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku
iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku)
apšņākt Pārtraukt ar šņācienu vai pieprasīt klusuciešanu
izjemt Pārtraukt atrašanos, darbību kur, kādā iestādē
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu)
nolikt ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties
mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru)
atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi
atraut Pārtraukt dot; neļaut izmantot
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem
puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu
slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu)
atstāties Pārtraukt kam sekot, uzbrukt; mitēties
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā)
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta
zavjazaķ Pārtraukt kriminālnodarbošanos
izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību
pašķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību; izšķirties
lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt
nokāpt no adatas pārtraukt narkotisko vielu lietošanu
mest kaktā pārtraukt nodarboties (ar ko)
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apturēt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apstādināt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apstādināt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā)
izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa)
pagriezt (arī uzgriezt) muguru pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
uzgriezt (arī pagriezt) muguru pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
(uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
izpukstēt Pārtraukt pukstēt
pārrūkt pārtraukt rūkt
interpellēt Pārtraukt runu, iebilst
novērsties Pārtraukt saikni (ar ko)
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu)
saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma)
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā)
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā)
atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā)
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam
nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
uzkārties Pārtraukt tikt veidotam; netikt vairs gatavotam
raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām
brosnīt Pārtraukt uz laiku (darbu, darbību)
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību
šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem)
apstikmīties Pārtraukt, beigt
apstiknēt Pārtraukt, beigt
stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota
apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu)
apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu)
laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli)
atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli)
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt
apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos
izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt
nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
intermitēt Pārtraukt, izlikt
izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums)
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi
nikties Pārtraukt, likties mierā
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt
pastāt Pārtraukt, mitēties
nogriezt Pārtraukt, nepieļaut (ko)
pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu)
atmest ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu)
atmest visam ar roku pārtraukt, neturpināt (visu iesākto)
spusķiķ na tormoza pārtraukt, palēnināt kaut ko
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm)
atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml)
izastāties Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu
izstāt Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu
paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi)
pārtraukt Pārtraukties
kareca Pārtraukts dzimumakts
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums
diskrēts Pārtraukts, sadalīts
interrupts Pārtraukts; nesakarīgs
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā
bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
paspraugties Paspraukties
kā vāvere ritenī pastāvīgā, nepārtrauktā (_bieži_ bezjēdzīgā) kustībā, darbībā
viennojs pastāvīgi, nemitīgi, nepārtraukti
viennoļas pastāvīgi, nemitīgi, nepārtraukti
permanents Pastāvīgs, ilgstošs; arī nepārtraukts
braucin Pastiprina darbības vārdu "braukt"
brauktin Pastiprina darbības vārdu "braukt"
braucan Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin
braucen Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin
braucien Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin
termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai
aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules radiācijas nepārtrauktai reģistrēšanai
sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības
patraukties Patraukt (1)
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties
pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt
izbraukums paveikta darbība --> izbraukt (2)
pārtraukums paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3); atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko)
raukums paveikta darbība, rezultāts --> raukt(1)
raukums paveikta darbība, rezultāts --> raukt(2)
sabraukums paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt(1)
uzbraukums paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1)
uzbraukums paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2)
fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās
muzikālā drāma pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem
izstāties pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
apustuliskā sukcesija pēctecība; nepārtrauktība bīskapa amata pilnvaru nodošanā nākamajam bīskapam, uzliekot rokas, no apustuļu laika līdz mūsdienām
rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
aprauties pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos)
pārcirst kā ar cirvi (kaut ko) pēkšņi pārtraukt
aizlauzt pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas)
aizraut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
raut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
aizsist pēkšņi pārtraukt (elpu)
pārgriezt pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
pārcirst pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības)
pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam
pārgriezt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām
iztraucēt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pārraut pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli)
noraut pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2)
apsarauties pēkšņi pārtraukt kādu darbību, kustību
iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt
pārplīst pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu)
pārtrūkt pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli)
aizrīties pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm)
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru)
nogriezt kā ar nazi pēkšņi, negaidīti pārtraukt
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt
pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam
kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē)
tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto
hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu
konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
leijerkaste persona, kas nepārtraukti runā
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību
mūžizglītība Personas zināšanu un prasmju apguves un attieksmju pilnveides nepārtraukts process mūža garumā
nepārtrauktības likums pie nepārtrauktām starojuma izmaiņām krāsa mainās tikpat nepārtraukti, un nav tādas krāsas, kurai nevarētu piemeklēt neierobežoti tuvu krāsu
pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli)
pieripot Piebraukt (ar transportlīdzekli)
piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā)
pieripot Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripināt (2)
pieripināt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2)
pieritēt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2)
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem)
dabraukt Piebraukt pie kā
atnākt Piebraukt pieturā, pienākt (par transportlīdzekļiem)
piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2)
piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2)
piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur)
noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties
piebrauktava Piebrauktuve
piebrauktne Piebrauktuve
uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns
izbažīties Pietiekami daudz raizēties (uztraukties)
pietraucēt Pietraukt
pietraukt Pietraukties (2)
akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās
zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt
noņemt no krūts pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti
uzmodināt pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas
pamodināt pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas
izbeigt pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli)
saārdīt pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu
izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu
pamodināt pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2)
uzmodināt pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā); pamodināt (2); atmodināt (2)
salauzt pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci
izārdīt pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem)
aizpīpināt Pīpinot aizskriet, aizbraukt
aizcietināt pirms laika pakāpeniski pārtraukt slaukt govi, lai tā vairs nedod pienu
coitus interruptus pirms sēklas noiešanas pārtraukts dzimuma satiksmes akts (lai novērstu grūtniecību)
lorāt pļāpāt, čalot; daudz, nepārtraukti runāt
pļurkšķēt pļāpāt, nepārtraukti runāt
labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās)
tilta pāreja posms, kurā ceļa trase šķērso upi; sastāv no tilta un tā pieejām un uzbrauktuvēm
nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ
nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku
splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās
nerima process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas
vairošanās process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību; reprodukcija
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to)
aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt
aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt
aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu)
atpukšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt
atpokšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt; atpukšināt
iepokšināt Pukšķinot iebraukt
izpokšināt Pukšķinot izbraukt
uzpokšināt Pukšķinot uzbraukt
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt
lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1)
pārtraukuma punkts punkts, kurā vienargumenta funkcija nav nepārtraukta, bet tās vērtībai ir galīgs (lēcienveida) vai bezgalīgs pārtraukums
birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu)
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt
izpūst Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju)
rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices
čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim
čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
brakšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brakšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
aizsprostot radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu)
ieskanēt Radot skaņas, iebraukt
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties
bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties
bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties
uzspraukties Rāpjoties uz augšu izspraukties
ritavinis ratu iebrauktas rievas lauku ceļā
tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu)
braukt kalībās raudzībās braukt
luņģos braukt raudzībās braukt
snurkšķēt raukties, mazināties
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu)
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
atjaunošana Ražošanas atsākšana, ja tā uz laiku bijusi pārtraukta
ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā
izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas
maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru
pārtraukties refl. --> pārtraukt (1); tikt pārtrauktam
raukties refl. --> raukt(1); tikt rauktam
saraukties refl. --> saraukt(1); tikt sarauktam
saraukties refl. --> saraukt(2); tikt sarauktam
uzraukties refl. --> uzraukt; tikt uzrauktam
vizināties refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
reliģiskie interimi reformācijas laikā izdoti pagaidu rīkojumi, lai pārtrauktu reliģiskos strīdus starp katoļiem un protestantiem
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus
uzbraukāt Reizēm iebraukt
atbrazdinēt Rībinot atbraukt
ierībēt Rībot iebraukt
uzrībēt Rībot uzbraukt (par ratiem)
sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo
aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku
kladzināt Rikšiem braukt ar sliktu zirgu
race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi)
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam
grava Riteņu iebraukta sliede; arī gramba
races Riteņu izbrauktas gropes ceļā
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām)
taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas
nepārtrauktā rūdīšana rūdīšana, kurā dzesēšanu veic nepārtraukti vienā rūdīšanas vidē
bērt runāt (ātri, nepārtraukti)
zudināties Rūpēties, uztraukties
zudīties Rūpēties, uztraukties
uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega)
sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3)
zauķužiķ Sabraukt ar mašīnu
saskrabināt Sabraukt kopā vairākiem pa sasalušu ceļu
sadrasēt sabraukt, sajāt
atputinēt Saceļot putekļus, atbraukt, atskriet
safārēties Sadrūvēties, satraukties; sajukt
darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties
ēst matus no galvas nost sagādāt kādam rūpes, raizes, uztraukt, pārmest
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties
grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē
nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku
puņķis uz drāts saka par tādu, kurš nepārtraukti kustas, dīdās
hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties
(kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku
griežas kā vāvere ritenī saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā)
sirds karst saka, ja ir satraukts
kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami
kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts
nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu
klab kā mīstīklas saka, ja kāds nepārtraukti runā
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas
strīpa (arī svītra) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts
svītra (arī strīpa) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas
soli pa solim saka, norādot uz nepārtrauktu virzību
uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt
analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību
uzdimdēt sākt dimdēt un tūlīt pārtraukt
noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
uzgāgāt sākt gāgināt un pārtraukt; dažas reizes gāgināt
aizlupināt sākt lobīt (un pārtraukt lobīšanu)
aizmizāt sākt mizot (un tad pārtraukt to darīt)
ierekšķēties sākt rukšķēt un tūlīt pārtraukt
uzskrabināt sākt skrabināt (arī grabināt) un pārtraukt
iesmaidīties sākt smaidīt un pārtraukt
aizsukāt sākt sukāt (linus) un pārtraukt
nošvaukstēt sākt švaukstēt un pārtraukt švaukstēt
uzvidžināt sākt vidžināt un pārtraukt
startēt sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
saņērgt Samiegt, saraukt
saņirgt Samiegt, saraukt
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības
iegrumbāt Saraukt
sašķiebt Saraukt (1)
savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) - par vielām
saraukšt Saraukt (piemēram, pieri)
saraut Saraukt (sejas daļu)
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās)
varkstīties Saraukt ģīmi, pārgrozīt balsi
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās dalās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās dalās); sagrumbot
paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties
žubināt Saraukt muti
žubīt Saraukt muti, uzmest lūpu
nērt Saraukt vīzas vai pastalas purnu
sarunkāt Saraukt, sagrumbāt
rucināt Saraukt, saraukties
varšķīt Saraukt, saviebt
sačaučerēties Saraukties
sačervēt Saraukties
sačeverēt Saraukties
sačočerēt Saraukties
sačunkarēt Saraukties
sačunkurēt Saraukties
sačunkurot Saraukties
sakrumpoties Saraukties
sakumuroties Saraukties
sasnurkšķēt Saraukties
savirpt Saraukties
sašķiebties Saraukties (par sejas daļu)
perkšķēt Saraukties, iegūt rūsas traipus (par lapām)
saķervelēties Saraukties, sakrunkāties
sakript Saraukties, sakrunkāties
sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties
sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties
krunkāties Sarukt, saraukties, sakrunkāties
pasklandains Sasalis un izbraukts (ceļš)
savažot saskriet, sabraukt vienviet
apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt
ķerties pie sirds Satraukt, aizkustināt
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu
izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu
sakarsēt asinis (kādam) satraukt, saniknot, izraisīt kaislības
kveldēt Satraukt, saviļņot
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu
izvaņķēt Satraukt, uzglūnēt, izspiegot
sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai
kā apsvilis satraukti, lielā steigā, bez apdomas
kā uz ecēšām satraukti, nemierīgi
affannato Satraukti, nemierīgi
petriķ Satraukties
satrukt Satraukties
drāztīties Satraukties, būt nemierīgam, palaidnīgam
greļāties Satraukties, kļūt nemierīgam
budināties Satraukties, uzbudināties
uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties
kā elektrizēts satraukts, nemiera pārņemts, strauji
kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts
kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs
neremonis Satraukts, nervozs cilvēks
nemierīgs Satraukts, norūpējies, noraizējies (par cilvēku)
saverkšt Saviebt, saraukt
saveršķīt Saviebt, saraukt
kraipīt Saviebt, saraukt, locīt
trauktin savienojumā ar "traukties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sačunkurēt Savilkt, saraukt
sačunkurot Savilkt, saraukt
saņirkt Savilkt, saraukt
sajaukt prātu saviļņot, satraukt
homeomorfisms Savstarpēji viennozīmīgs attēlojums (bijekcija), kas saglabā nepārtrauktību (katras vaļējas kopas pirmtēls ir vaļēja kopa)
process secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība
demogrāfiskie procesi secīga, nepārtraukta iedzīvotāju atražošanās un migrācijas notikumu mija, demogrāfisko struktūru pāreja citās stadijās
sociālais process secīga, nepārtraukta sociālo stāvokļu maiņa vai sociālo sistēmu un to veidojošo elementu kustība jebkurā sociālajā vidē
raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti
salivācija Siekalošanās; pārmērīga, nepārtraukta siekalu izdalīšanās
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu
analogsignāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogais signāls
analogais signāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogsignāls
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem
absolūtā aritmija sirds ritma traucējums, kad ir pārtraukta regulāra impulsu rašanās sirds vadīšanas sistēmā, tomēr priekškambaru muskulatūrā rodas dažāda stipruma ierosas impulsi
platuma dienests sistēma, kas izveidota, lai astronomisku novērojumu ceļā nepārtraukti noteiktu novērošanas punktu ģeogrāfisko platumu un pētītu Zemes rotācijas ass (polu) svārstības
konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā)
taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu)
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem)
judēt Skriet, traukties
redzināt Skubināt, drošināt; uztraukt; aicināt; bildināt, uzrunāt
skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu)
nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku
slalomēt Slēpot, arī braukt ar laivu pa slaloma trasi
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem
nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm)
rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums
gijoša smalki, sarežģīti attēli, ko veido ģeometriskos rakstos savītas, nepārtrauktas, dažādas konfigurācijas līnijas, kas apgrūtina vērtspapīru viltošanu; bieži vien tās lieto apvienojumā ar īrisspiedi (varavīksnes iespiedumu)
aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto
helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana
sociālā darba posmi sociālā darba procesa nosacītas sastāvdaļas, nepārtrauktas, secīgas un mērķtiecīgas rīcības kopums, īstenojot sociālā darba procesu jebkurā no prakses līmeņiem un sociālā darba formām; tipiski ir: 1) situācijas izpēte un izvērtēšana; 2) plānošana; 3) intervence; 4) terminēšana; 5) novērtēšana
iedzīvotāju pastāvīgā (kārtējā) uzskaite speciāla nepārtraukta ziņu vākšana par iedzīvotāju dzimšanu, miršanu, noslēgtām un šķirtām laulībām, migrāciju
bandāža Speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
elektromotora pakare speciāla vadotņu un elastīgu elementu konstrukcija vilces ritošajā sastāvā, kas, tiem nepārtraukti savstarpēji pārvietojoties, novada griezes momentu no vilces elektromotora vārpstas uz riteņpāri
aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei)
fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem
fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem
saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā
attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt
iededzināt Spēcīgi satraukt, saviļņot; ļoti ieinteresēt
angļu miers spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.)
aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu)
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.); apraut (2)
apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3)
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3)
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2)
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem)
bezpakāpju regulēšana spēkratu vai to agregātu nepārtrauktas vadības operācija, ko veic, lai iegūtu vai mainītu noteiktu to darbības režīmu. Spēkratu un to agregātu darbības norisi regulē galvenokārt automātiski ar regulatoriem
dinamiskā spektrogramma spektrogrammas veids, kurā grafiski fiksē runu kā dažāda garuma segmentu spektrālo izmaiņu nepārtrauktu ainu
sprudzināties Spiesties, spraukties
izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību
iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta); iespraukties
aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties
sprausties Spraukties
sprauties Spraukties
aizsprudzināties Spraukties kādam garām
sprūst Spraukties, spiesties (ārā)
sprengties Sprausties, spraukties, līst
ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt
šums stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms
pārtrauktība stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts; diskrētība (2)
pārtraukums stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise
letarģija stāvoklis, kura laikā tiek pārtraukta auga attīstība
aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu)
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku)
cits par citu steigšus, nepārtraukti; cits aiz cita
kūsnīties Steigties, traukties
plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet
uzsist asinis (kādam) stipri sadusmot, saniknot, satracināt, satraukt, aizraut
sacelt kājās (daudzus) stipri satraukt
sacelt kājās stipri satraukt (daudzus vai visus)
kaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
sakaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko)
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko)
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt
aizdzīties strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
šaut strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.)
izlaisties strauji izskriet, arī izbraukt
plūstošā modernitāte strauji noritošu pārmaiņu raksturojums sabiedrībā, kas piedzīvo sabiedrības struktūru (piemēram, ģimenes, darba kolektīva, virtuālās grupas) trauslumu, īslaicīgumu, ievainojamību, nepārtrauktu mainību
notraukt strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība)
pielaist strauji piebraukt
aizbrāzties strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties
aizsvilpt strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties
nosadrāzties strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt
sažarīt strauji, ātri iebraukt (kur iekšā)
dungot strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi)
rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos
iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli)
izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko)
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli)
lerkšis Suns, kas ilgāku laiku, arī nepārtraukti rej
zvalkšķis Suns, kas nepārtraukti rej
raušana svarcelšanas paņēmiens, vienā nepārtrauktā kustībā paceļot svaru stieni no zemes, līdz stienis atrodas iztaisnotās rokās virs sportista galvas
Šri jantra svarīgākā un sarežģītākā tantristu jantra, diagramma, kas simbolizē Visuma seksuālo aktivitāti un nepārtraukto radīšanas procesu
aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.)
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi)
izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai)
lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku)
vaira tā, ka (pašreizējos apstākļos) tiek pārtraukta kāda darbība; vairs
mala tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību); tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts
gropains tāds (ceļš, celiņš), kur izveidojušās iebrauktas gropes
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
eksplozīvs tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts
prioritāšu vadība tāds datoru sistēmas darbības režīms, kurā vienas programmas izpilde tiek pārtraukta, lai izpildītu citu programmu ar augstāku prioritāti
neļoms tāds, kam ir nepatikšanas; tāds, kas ir satraukts, nemierpilns
trauksmains tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli)
šļūkt tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.)
staipīgs tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci)
aprauts tāds, kam nav pilnīga parastā nobeiguma; pārtraukts, apstrupināts
vaļējs tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm; tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu)
uztraucīgs tāds, kas ātri sāk uztraukties
nedziestošs tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti
staigns tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu)
dusuļains tāds, kas nepārtraukti klepo
vellapsēsts tāds, kas nepārtraukti kur iet, skrien, steidzas u. tml.; nemierpilns
rieklis tāds, kas nepārtraukti rej
vurkšķis tāds, kas nepārtraukti runā
nebeidzams tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti; tāds, kas bieži atkārtojas
pastāvīgs tāds, kas noris ilgstoši, nepārtraukti (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
nerimtīgs tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas
nerimstošs tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas; nerimtīgs (1)
dienišķs tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi
pastāvīgs tāds, kas tiek apzināti darīts vienmēr, nepārtraukti
ausīgs tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās
neapturams tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu)
piebraucams tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu
nesatricināms tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli)
dangains tāds, kur ir dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (par ceļu)
grambains tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains
laivojams tāds, kur ir iespējams braukt ar laivu
staigns tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju)
nedzīvs tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām); tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju
šļūcenisks tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.)
sadrumstalots tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts; tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas
halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals
komutējams tīkls tālsakaru tīkls, kurā savienojumi starp izsaucošiem un izsaucamiem lietotājiem tiek nodibināti pirms datu pārraides un tiek pārtraukti pēc pārraides beigām
iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt
iztarkšēt Tarkšot izbraukt
periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem
nepārtrauktā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības kontrolei ar iebūvētiem sensoriem, kas dod nepārtrauktu informatīvu signālu plūsmu, ko izvērtē centrālais vadības bloks
tehnoloģiskā operācija tehnoloģiskā procesa daļa, ko nepārtraukti izpilda vienā darba vietā
ekrāna pēcspīdums teleekrāna spīdums, kas turpinās pēc tam, kad televizora darbība pārtraukta
ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu
dispečerkontrole Telesignalizācijas sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos vienceļa posmos - sniedz vilcienu dispečeram informāciju par kustības virzienu vienceļa posmos, blokiecirkņu un starpstaciju ceļu aizņemtību, ieejas un izejas luksoforu rādījumiem un automātiskās pārbrauktuvju signalizācijas stāvokli
normālais mežs teorētisks idealizēta meža modelis, kurā ar vismazāko darba un līdzekļu izlietojumu veiksmīgi panākta nepārtraukta un maksimāla meža izmantošana
klasiskā elektrodinamika teorija, kas elektromagnētisko lauku aplūko kā nepārtrauktu kontinuumu trīsdimensiju telpā, kurā izplatās elektromagnētiskās mijiedarbības
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas
termometrogrāfs termometrisks aparāts, kas patstāvīgi un nepārtraukti pieraksta temperatūru
izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties
beigties tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm)
nolīt tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem)
nobirt tikt ātri, nepārtraukti pateiktam
braukties tikt brauktam
izbeigties tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam
rauties tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi)
notrūkt tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu)
aprauties tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
izjukt tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu)
jukt tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu)
nojukt tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt (2)
pajukt tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu); arī izjukt (2)
sajukt tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu); nerealizēties (par ieceri, nodomu)
aizsisties tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piemēram, par elpu)
trūkt tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli)
plūst tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam
aiztirkšināt Tirkšķinot aizbraukt
attirkšināt Tirkšķinot atbraukt
homotopija Topoloģijas pamatjēdziens, kas formalizēti atspoguļo intuitīvo priekšstatu par nepārtrauktu attēlojuma pārveidojumu
funkciju telpa topoloģiska vektoru telpa, kuras elementi ir noteikta veida funkcijas (piemēram, nepārtrauktas, ierobežotas vai integrējamas funkcijas)
transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas
konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
lentes transportieris transportieris ar kravu nesošo elementu nepārtrauktas lentes (gumijota audekla, metāla, stiepļu pinuma) veidā
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas
manevrēšana transportlīdzekļa pārvietošanās, mainot kustības virzienu vai vērsumu, kas parasti nepieciešama, lai apbrauktu kādu šķērsli, lai pārvietotos ierobežotā laukumā vai lai precīzi piebrauktu noteiktā vietā
braucamība transportlīdzekļa spēja braukt, izbraukt (pa ceļu, taku, upi)
satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus
rēdzināt Traucēt, uztraukt
travīt Traukt
traust Traukt (4)
trašķīt Traukt (augļus no koka vai krūma), purinot nolasīt
graudāt Traukt (parasti augu daļas)
kailināt Traukt nost (lapas) - par vēju
attraukt Traukt šurp
brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties
brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties
putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis
trigrammas Triju pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas daoismā noteiktu dabas parādību (ūdens, kalna, pērkona, vēja, uguns, zemes, ezera, purva vai debesu) apzīmēšanai
mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas
adīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās
notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur)
klūgāties Trokšņaini iet, braukt
aizbrazdinēt Trokšņojot aizbraukt prom
bezgalīgie formulāri tukšas veidlapas, neaizpildītas tabulas, formas dokumentu aizpildīšanai u. c., kas nodrukātas uz nepārtrauktas papīra lentes, kura tiek satīta rullī vai salocīta vēdekļveidā
ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā
pauzēt uz brīdi pārtraukt
ielikt Uzbraukt (kādam šķērslim)
ierullēt Uzbraukt (kādam šķērslim)
ietesties Uzbraukt (kādam šķērslim)
uziet Uzbraukt (par transportlīdzekli)
uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili)
uzorēt Uzbraukt augšā
uzsēklēt Uzbraukt uz sēkļa (strandēt)
sašūpot uzbudināt, satraukt
iekarsināt Uzbudināt, satraukt
sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt
exaltē Uzbudināti, satraukti
agitato Uzbudināti, satraukti, nemierīgi
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam
uzkustēt Uziet, uzbraukt (uz kā, kur augšā), parasti lēni
GTT aniloksa cilindrs uzlabots aniloksa cilindrs, kuram ir nevis sešstūrainu šūnu struktūra, bet nepārtrauktas S veida rieviņas vai kanāli, kas nodrošina labāku espiedkrāsas ieplūšanu
ieblenzties Uzraukt uzacis, ieplest acis
traukāt Uztraukt
pist uztraukt, rūpēt
nervozēt Uztraukt, satraukt
budināt Uztraukt, uzbudināt
iekairināt Uztraukt, uzbudināt
concitato Uztraukti
kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām)
penkšēt uztraukti klukstēt
žamerīt Uztraukti un skaļi sarunāties
klūgāt Uztraukti, skaļi gāgināt (par zosīm); klēgāt
izatraukties Uztraukties
nervēt Uztraukties
rūgaļāt Uztraukties
satraukāties Uztraukties
satrūkāties Uztraukties
uzkraukāties Uztraukties
uzmusināties Uztraukties
uztraukāties Uztraukties
dristāt Uztraukties, būt nemierīgam
lēkt uz ecēšām uztraukties, dusmoties
uzvārīties Uztraukties, rājoties uz kādu
uzčūkstēt uztraukties, sadusmoties
iekaist Uztraukties, sadusmoties
iekarst Uztraukties, sadusmoties
satracināties Uztraukties, sadusmoties
sakaisties uztraukties, satraukties, dusmoties
uzbust Uztraukties, uzbudināties
pirkšāt uztraukties; ātri dusmoties
pirkšāties uztraukties; ātri sadusmoties
pirkšelēties uztraukties; ātri sadusmoties
pirkšēt Uztraukties; ātri sadusmoties
flammēties Uztraukties; iekaist
perplekss Uztraukts
Hindenburgs Vācu dirižablis, 245 m garš, 44,5 m augsts, 1936.-1937. g. veica regulārus pasažieru pārvadājumus pa maršrutu Vācija-ASV, pēc tā aizdegšanās pasažieru pārvadājumi ar dirižabļiem tika pārtraukti
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā)
pluit vaidēt, sūdzēties, nemierīgi uztraukties
iebraukāt vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli); iebraukt
sasavadāties vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai)
uguņot vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas
tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.)
braukāt vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku
braukāt vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem
rokspiešana Vairāku datu apstrādes iekārtu darbības sinhronizācijas procedūra, kuras rezultātā iegūst apstiprinājumu, ka starp šīm iekārtām nodibināti vai pārtraukti sakari
radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību
mākt Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
augusta pučs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, kas notika 1991. g. 18.-21. augustā un bija iecerēts, lai pārtrauktu reformas, bet rezultātā veicināja PSRS izjukšanu
patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ
stikla kausēšanas krāsns vanna vanna, kurā klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem blokiem un ķieģeļiem; kausēšanas vannas vienā galā nepārtraukti pilda izejvielu maisījumu – šihtu, bet otrā galā izstrādā stiklu
sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
efervescēt Vārīties, mutuļot, uzliesmot, uztraukties
apasavja Vēdiskajā rituālā - apiet vai apbraukt ap kādu priekšmetu pretēji saules virzienam (pretēji pulksteņa rādītāju virzienam), to izmantoja apbedīišanas un mirušo piemiņas rituālos
ekstrūzija veidojamās keramiskās masas nepārtraukta izspiešana caur veidni noteiktas konfigurācijas izstrādājuma iegūšanai
štopēties Veidoties aizsprostojumam, aizsērējumam; veidojoties aizsprostam, aizsērējumam, tikt traucētai, pārtrauktai (plūsmai, straumei)
atšaut Veikli, ātri atnākt, atbraukt
turpināt veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību)
ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību
perennis Veselu gadu ilgstošs, nepārtraukts, pastāvīgs
jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km
airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu
kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami)
atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem)
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos)
pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pārritināt Vieglos rikšos pārbraukt mājās
blāmā Vienā blāmā - vienā laidā, nepārtraukti
monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi)
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās
ar vienu iestiepienu vienā laidā, nepārtraukti
monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi)
pastāvīgās vienmēr; nepārtraukti
plūst vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem)
kņāpt vienmērīgi, nepārtraukti sist ar ko asu, smailu, skaldot, drupinot u. tml.
slīdēt vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm)
riksis vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri
plūstošs vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām)
denonsēt Vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi
iestiepiens vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise
atbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1)
izbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija
nobrauciens vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1)
nobrauciens vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2)
pārbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3)
piebrauciens vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1)
trauciens vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties
uzbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1)
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī
caurbrauktuve vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri)
programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi
pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde var tikt pārtraukta, lai izdrukātu mainīgo vērtības vai veiktu programmas testēšanu
gājēju pāreja vieta uz brauktuves, kur gājējiem paredzēts šķērsot ielu; apzīmēta ar attiecīgo ceļa apzīmējumu vai ceļa zīmi
nostāšana vieta, kur var ienākt, iebraukt, apstāties
pārbraucienis vieta, kur var pārbraukt
klunčāties Vilkties, lēnām iet vai braukt
klunčoties Vilkties, lēnām iet vai braukt
tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda
dzīties Virzīties (parasti strauji); traukties
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem)
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem)
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem)
vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem)
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties
ievilkt Virzoties (pa gaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā)
izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz
nepārtrauktība vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
nepārtrauktība vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
permanence vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība, nepārtrauktība
satrauktība vispārināta īpašība --> satraukts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
atsaukšana vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus
Rīmaņa virsma vispārināta kompleksā plakne – vairākplakņu virsma ar griezumiem, kuru izmanto komplekso funkciju nepārtrauktai attēlošanai
vienmēr Visu laiku, nepārtraukti
arvien visu laiku, nepārtraukti; joprojām
arvienu visu laiku, nepārtraukti; joprojām
arvien vēl visu laiku, nepārtraukti; joprojām
no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti; ļoti bieži
augu Visu, nepārtrauktu
vaļējais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura Visums ir bezgalīgs un visi attālumi tajā ar laiku nepārtraukti palielinās
pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku
iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
zaudēt līdzsvaru Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli
noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli; pārtraukt darboties
mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim; šīs sugas augi
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga
notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā)
sagrebt Zināmu laiku nepārtraukti grebt
sabrūķēt zināmu laiku nepārtraukti lietot
saglūnēt Zināmu laiku nepārtraukti lūrēt
saklaknīt Zināmu laiku nepārtraukti sēdēt perēklī (par vistu)
nozvalstīties Zināmu laiku nepārtraukti slinkojot gulšņāt
sakviekt Zināmu laiku, nepārtraukti kviekt
sasteberēt Zināmu laiku, nepārtraukti, nedroši staigāt
krāsu sintēzes likumi zinātniskās krāsu sintēzes teorijas pamatlikumi: trijādības likums, nepārtrauktības likums un aditivitātes likums
brīdinājuma ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju par to, ka pieprasītā darbība tiek pārtraukta, jo ir noticis kas neparedzēts; lietotājs var turpināt darbību vai atlikt tās izpildi, kā arī vērsties pēc palīdzības
informatīvais ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam vajadzīgā darbība ir negaidīti pārtraukta un nevar tikt turpināta; lietotājam jāapstiprina, ka šī darbība jāaptur, vai arī jāvēršas pēc palīdzības
virbastis Zirgs, kas nepārtraukti vicina asti
virpenastis Zirgs, kas nepārtraukti vicina asti
iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
mākslīgā žāvēšana žāvēšana, ko veic periodiskas vai nepārtrauktas darbības žāvētavās, atmosfēras vai pazeminātā spiedienā (vakuumžāvēšana)
lentes žāvētava žāvētava ar lentes transportieriem, kas nepārtraukti virzās

raukt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV