ņurdoņa
ņurdoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņurdoņa | ņurdoņas |
| Ģen. | ņurdoņas | ņurdoņu |
| Dat. | ņurdoņai | ņurdoņām |
| Akuz. | ņurdoņu | ņurdoņas |
| Lok. | ņurdoņā | ņurdoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → ņurdēt(1).
3.apvidvārds Suns, kurš bieži ņurd.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — pie ugunskura sākās izbrīnīta ņurdoņa.
- Atkal tā pati vēdera ņurdoņa.
- Šajā klusuma brīdī visi sadzirdēja Durgas ņurdoņu.
- Ķīnieši ir daudz, un viņi ir skaļi – nepārtraukti ir rosība, ņurdoņa...
- Šo jauno atklāsmi pavadīja neapmierināta ņurdoņa, kam sekoja vēl viena apslēpta savstarpēja novērtēšana.