ņurdēt
ņurdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņurdu | ņurdam | ņurdēju | ņurdējām | ņurdēšu | ņurdēsim |
| 2. pers. | ņurdi | ņurdat | ņurdēji | ņurdējāt | ņurdēsi | ņurdēsiet, ņurdēsit |
| 3. pers. | ņurd | ņurdēja | ņurdēs | |||
Pavēles izteiksme: ņurdi (vsk. 2. pers.), ņurdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņurdot (tag.), ņurdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņurdētu
Vajadzības izteiksme: jāņurd
1.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
2.sarunvaloda Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
2.1.transitīvs
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Pauls iesaucās un, priecīgi ņurdēdams, ieplunkšķēja putainajā ūdenī.
- – Rīta rosme, rīta rosme, – īgni ņurdēja Ribeira.
- Tie starp kokiem ņurd un vaukšķ, zibina acis un ilkņus.
- Tās taču tikai ņurd un kviec, izdveš visādas stulbas skaņas.
- – Tā, tas tik ir skaisti, – dakteris ņurd.