pletēt
pletēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pletēju | pletējam | pletēju | pletējām | pletēšu | pletēsim |
| 2. pers. | pletē | pletējat | pletēji | pletējāt | pletēsi | pletēsiet, pletēsit |
| 3. pers. | pletē | pletēja | pletēs | |||
Pavēles izteiksme: pletē (vsk. 2. pers.), pletējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pletējot (tag.), pletēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pletētu
Vajadzības izteiksme: jāpletē
2.apvidvārds Ātri braukt vai skriet.
4.Ar paplatu sitamo pērt.
6.žargonisms Tēlot (uz skatuves), neradot kontaktu ar partneri.
Avoti: LLVV, KiV, ME, EH, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pīcku memmīte zārkā gulēja, sarāvusies pelēka kā ap pletējamo rulli aptīts dvielītis.
- Izrauju pirmam šaunamo un pletēju virsū dežurantam...
- Nu ko, bezmaz fraka jāpletē.
- Stūrēju uz centru, vērīgi pētīdama tukšās sniegputeņa pletētās ielas, lai gan nojaušu, ka viņa te nebūs.
- — Verningenas kundze vakaros ar ogļu pletīzeri pletē matraci, bet no rītiem bizes vienalga ir piesalušas pie palaga, — sūdzas mazā.