Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
pletēt
pletēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.pletējupletējampletējupletējāmpletēšupletēsim
2. pers.pletēpletējatpletējipletējātpletēsipletēsiet, pletēsit
3. pers.pletēpletējapletēs
Pavēles izteiksme: pletē (vsk. 2. pers.), pletējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pletējot (tag.), pletēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pletētu
Vajadzības izteiksme: jāpletē
1.Gludināt.
1.1.intransitīvs
2.apvidvārds Ātri braukt vai skriet.
3.apvidvārds Pļāpāt; arī mēļot.
4.Ar paplatu sitamo pērt.
5.žargonisms Sist.
6.žargonisms Tēlot (uz skatuves), neradot kontaktu ar partneri.
Avoti: LLVV, KiV, ME, EH, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Pīcku memmīte zārkā gulēja, sarāvusies pelēka kā ap pletējamo rulli aptīts dvielītis.
  • Izrauju pirmam šaunamo un pletēju virsū dežurantam...
  • Nu ko, bezmaz fraka jāpletē.
  • Stūrēju uz centru, vērīgi pētīdama tukšās sniegputeņa pletētās ielas, lai gan nojaušu, ka viņa te nebūs.
  • — Verningenas kundze vakaros ar ogļu pletīzeri pletē matraci, bet no rītiem bizes vienalga ir piesalušas pie palaga, — sūdzas mazā.