brakšķoņa
brakšķoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brakšķoņa | brakšķoņas |
| Ģen. | brakšķoņas | brakšķoņu |
| Dat. | brakšķoņai | brakšķoņām |
| Akuz. | brakšķoņu | brakšķoņas |
| Lok. | brakšķoņā | brakšķoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → brakšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Luters Koričelli skatījās, kā viņa aģents nokrīt gar zemi kā lupatu lelle, un pat no attāluma spēja sadzirdēt nepatīkami dobju galvas kaulu brakšķoņu, atsitoties pret ietves malas plāksnītēm.
- Jā šmaugais bērziņš pārtaptu par kuplo avenāju, Un kļūtu kuplais avenāis par šmaugo bērziņu tai pašā stilā, Vai mūsu dzirde nebūtu mazliet par vāju, Lai kaut ko jaunu saklausītu zaru brakšķoņā šai silā?